Anotācija

Problēmas apraksts
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajā daļā noteikto, vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, un atbilstoši likuma piektajā daļā noteiktajam, gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu.
   Pašlaik nav normatīvā regulējuma, kas ļautu pašvaldībām īstenot nelielus infrastruktūras objektus jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādus, kas vienlaikus atrodas gan pludmalē, gan jūrā, jo spēkā esošais regulējums attiecas tikai uz būvēm sauszemes daļā – pludmalē.
Nav noteikta arī kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt atļauju jūras teritorijas izmantošanai tūrisma un rekreācijas būvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu iepriekšminēto būvju būvniecībai jūrā, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
     Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrajā prim daļā noteikto, pašvaldība, kas ir attiecīgo jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs, izsniedz atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu. Savukārt šā likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā noteikts, ka kārtību, kādā pašvaldības izsniedz, aptur vai anulē atļauju laukuma jūrā izmantošanai iepriekš minētajai darbībai, reglamentē Ministru kabinets.
Uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” reglamentē kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma izmantošanai jūrā - iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Taču tie primāri ir vērsti uz būvēm, kas saistītas tikai ar energoapgādi un zivsaimniecību, vienlaikus ietverot arī paša būvniecības procesa regulējumu. Līdz ar to pašlaik nav tāds normatīvais regulējums, kurā noteikta kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju laukuma jūrā  izmantošanai, lai ierīkotu vieglas konstrukcijas, pirmās un otrās grupas inženierbūves tūrisma un rekreācijas vajadzībām. 
 

Risinājuma apraksts
      Lai efektīvākā veidā sekmētu ar tūrismu un rekreāciju saistītās publiskās infrastruktūras attīstību piekrastes pašvaldībās, ir izstrādāta kārtība, kādā pašvaldības var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu.
Tādējādi tiks atvieglota iespēja ierīkot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu (piemēram, laivu, ūdensmotociklu, vējdēļu) piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām, un atbilst pirmajai un otrajai inženierbūvju grupai. Arī tām pašvaldībām, kuras iecerējušas atjaunot kādreizējos steķus, laipas un citas konstrukcijas jūrā (piemēram laivu steķis Jūrmalciemā “Jūrmalciema mols”) ir aktuāli saprast turpmākās rīcības soļus un tiesisko pamatojumu.

   Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā dotajam deleģējumam, noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja laukuma jūrā izmantošanai tūrismam un rekreācijai paredzētu būvju jūras piekrastes ūdeņos, kas atbilst  inženierbūvju pirmajai un otrajai grupai, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošu inženierbūvju būvniecībai jūras piekrastes ūdeņos, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, tas ir, būve atrodas gan uz sauszemes, gan jūrā. Kā noteikts šā likuma 19.panta trešajā divi prim daļā, pirms atļaujas izsniegšanas pašvaldība pieprasa atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", bet konkursu par tiesībām izmantot piekrastes ūdeņus rīko saskaņā ar publisko ūdeņu nomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ministru kabineta 2022.gada 15. novembra noteikumi Nr. 719 "Publisko ūdeņu nomas noteikumi" (turpmāk noteikumi Nr.719), nosaka kārtību, kādā tiek iznomāta jūras piekrastes sauszemes daļa – pludmale, tai skaitā konkursa un nomas tiesību izsoles rīkošanu.
         Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā dotais deleģējums noteikt kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt, apturēt vai anulēt atļauju laukuma izmantošanai jūrā, attiecas tikai uz tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju  būvniecību jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē. Trešās grupas inženierbūvēm ir piemērojama cita kārtība saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta otro daļu un trešo trīs prim daļu.
   Atbilstoši  Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrajā prim daļā, kā arī trešajā divi prim daļā un trešajā trīs prim daļā noteiktajam, pašvaldība izsniedz atļauju laukuma jūrā izmantošanai tūrisma  un rekreācijai paredzētu būvju būvniecībai. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otrajā daļā un piektajā daļā noteikto, pašvaldības ir jūras piekrastes ūdeņu tiesiskais valdītājs un gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu, nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu. Sekojoši, pašvaldībai jābūt atbildīgai par visu tās teritorijā veikto darbību tiesiskumu, tai skaitā būvniecību jūras piekrastes ūdeņos, sākot no ieceres atbilstības pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem,  līdz konkursa norisei un nomas līgumu slēgšanai. Tas izriet arī no Pašvaldību likuma (spēkā no 01.01.2023.) 4. panta pirmās daļas 15. un 16. punktā noteiktā. 

     Noteikumu projekts paredz skaidru, saprotamu un secīgu kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt atļauju izmantot laukumu jūrā (jūras piekrastes ūdeņos un pludmalē) tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai,  atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā dotajam deleģējumam. Tiek noteikta veicamo darbību loģiska secība, kā arī novērsti iespējamie pārpratumi, kad pašvaldības izdotā atļauja laukuma jūrā izmantošanai būvniecībai varētu tikt interpretēta kā būvatļauja būvniecības normatīvo aktu izpratnē. Atļaujas izsniegšana laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un sauszemē  (pludmalē) un būvatļaujas izsniegšana ir divi pilnīgi atšķirīgi procesi.
    Vispirms attīstības ierosinātājs iesniedz pašvaldībai pieteikumu, kurā iekļauj noteikumu Nr.719 16.punktā noteikto informāciju. Pieteikumu izskatīšana notiek saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto kārtībai un termiņiem.
     Kā izriet no Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā, būvniecības iecerei ir jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, respektīvi, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Taču ne vienmēr šajos dokumentos būs norādītas konkrētas vietas vai teritorijas šo noteikumu 1.punktā minēto būvju izvietošanai. Pašvaldībām ir arī vēl cita veida teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ar dažādiem darbības termiņiem,  detalizācijas pakāpi un statusu – Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Attīstības programma un tematiskie plānojumi. Pašvaldībai ir jāizvērtē, vai tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kas saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, potenciālās būvniecības vietas konceptuāli atbilst kādam no šiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem (noteikumu projekta 2.punkts). Šādu izvērtējumu pašvaldība veic, izskatot konkrētu attīstības priekšlikumu un analizējot vienu vai vairākas potenciāli piemērotākās vietas šāda rakstura būvju izvietošanai. Izskatot iespējamās novietnes, pašvaldībai ir jāņem vērā gan apkārtējās teritorijas konteksts, apbūves raksturs, esošā un plānotā infrastruktūra, piekļuves iespējas, gan potenciālais apmeklētāju pieplūdums un tā ietekme uz vidi, kā arī citi faktori. Piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldība ir izstrādājusi tematisko plānojumu "Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība", kurā konceptuāli paredzēta arī šāda veida būvju izvietošana.
     Ja izvērtētā potenciālā būvniecības vieta atbilst pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un interesēm, tad pašvaldība pieprasa atzinumus ne tikai no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (kā tas ir noteikts Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta trešajā divi prim daļā), bet arī no Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes. Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums būs nepieciešams visos gadījumos, lai izvērtētu potenciālās būvniecības vietas novietni saistībā ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām  (biotopiem, aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām) un ģeoloģiskiem procesiem (krastu erozija) jūrā un sauszemē, kā arī lai saņemtu informāciju un priekšlikumus atļaujas laukuma platībai un izvietojumam.
     Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir noteikti gadījumi, kad iecerētai darbībai ir jāveic sākotnējais izvērtējums. Valsts vides dienests savā atzinumā var norādīt uz sākotnējās ietekmes izvērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu, atkarībā no konkrētās būvniecības ieceres. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2.pielikumu, darbības sākotnējais izvērtējums jāveic dambju, molu un citu būvju būvniecībai jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu (10.punkta 11) apakšpunkts), kā arī jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu piestātņu ierīkošanai, ja tās paredzētas vairāk nekā 5 mazizmēra kuģošanas līdzekļu uzņemšanai vienlaikus (12.punkta 2) apakšpunkts). Tādējādi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma  19.panta trešajā divi prim daļā noteiktais netiek dublēts noteikumu projektā, bet ir precizēts un papildināts atbilstoši likumam “Par ietekmi uz vidi novērtējumu” un Aizsargjoslu likumam.
     Pēc saņemto atzinumu izvērtēšanas, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem un sabiedrības interesēm, pašvaldība pieņem lēmumu par konkrēto attīstības ieceri (noteikumu projekta 4.punkts). Tas izriet arī no noteikumu Nr.719 9.punkta un 11.punkta. Tādējādi lēmuma pieņemšana ir būtisks solis visa procesa tiesiskuma nodrošināšanā. Šis lēmums ir administratīvais akts, un atteikuma gadījumā to var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Ja attīstības projekta ierosinātājs ir privātpersona un pašvaldība pieņēmusi lēmumu neatbalstīt konkrēto attīstības ieceri, atteikumā ir jānorāda pamatoti argumenti, piemēram, iecere konkrētajā vietā neatbilst sabiedrības interesēm, neiederas saistībā ar pārējās publiskās infrastruktūras attīstību vai saņemti negatīvi institūciju atzinumi. Savukārt pozitīvā lēmumā par konkursa rīkošanu pašvaldība ietver noteikumu Nr.719 11.punkta nosacījumus, tādējādi nodrošinot procesa atklātību un caurredzamību.
    Par tiesībām izmantot jūras piekrastes ūdeņus un sauszemi noteikumu projekta 1.punktā minēto būvju būvniecībai pašvaldība rīko atklātu konkursu atbilstoši publisko ūdeņu nomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. (noteikumu projekta 5.punkts). Noteikumi Nr. 719 jau pašlaik attiecas uz  jūras piekrastes sauszemes daļu  pludmali (1. punkts), un, kā tas izriet no Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta divi viens un trīs divi daļu noteiktā, konkursa rīkošanas kārtība attieksies arī uz šo noteikumu 1.punktā minētajām būvēm - gan jūras piekrastes ūdeņos, gan tām, kas vienlaikus atrodas jūrā  un turpinās sauszemē.
    Pretendentam, kurš uzvarējis konkursā, pašvaldība izsniedz atļauju laukuma jūrā un pludmalē izmantošanai iepriekš minēto pirmās un otrās grupas inženierbūvju būvniecībai konkrētajā novietnē un būvniecības iecerei atbilstošajā platībā. Atļaujā iekļauj nepieciešamos nosacījumus šo būvju ekspluatācijai, uzturēšanai un nojaukšanai pēc darbības izbeigšanas. 
      Atļaujai laukuma jūrā un pludmalē izmantošanai nosaka termiņu uz laiku līdz 30 gadiem, kas atbilst  Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta sestajā daļā noteiktajam. Tas attiecas uz šajos noteikumos minētajām pirmajai un otrajai grupai atbilstošām inženierbūvēm jūras piekrastes ūdeņos, kā arī uz tām, kas atrodas jūrā un saistītas ar sauszemi, veidojot turpinājumu pludmalē, jo būvei, kas vienlaikus atrodas gan jūrā, gan pludmalē nevar būt divi atšķirīgi termiņi laukuma izmantošanas atļaujai.
    Tas nenozīmē, ka visos gadījumos atļaujai jānosaka maksimāli garākais termiņš 30 gadi. Katrā konkrētajā gadījumā pašvaldība izvērtē dabas apstākļus, attīstības ieceres ietekmi uz apkārtējo teritoriju, piekļuves iespējas pludmalei, iecerētās būves funkcionālo sasaisti ar piekrastē esošajiem vai plānotajiem objektiem un citus faktorus saistībā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Tas ļaus pašvaldībai efektīvāk pārvaldīt tās valdījumā nodotās piekrastes ūdeņu un pludmales teritorijas izmantošanu ilgtermiņā.
     Pēc atļaujas izsniegšanas pašvaldība slēdz nomas līgumu ar konkursa uzvarētāju. Nomas līguma termiņu nosaka atbilstoši atļaujas termiņam (noteikumu projekta 7.punkts), ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā 6 prim panta viens viens prim daļā noteikto.
Ja nomnieks neievēro atļaujas nosacījumus, vai arī tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi būvniecības un vides aizsardzības jomās, pašvaldība var apturēt atļauju laukuma jūrā un sauszemē izmantošanai uz laiku līdz 12 mēnešiem. Ja nomnieks atkārtoti nepilda atļaujā minētos pienākumus, vai pārkāpj atļaujas nosacījumus un normatīvo aktu prasības būvniecības un vides aizsardzības jomās, kā arī radīti draudi videi un cilvēku veselībai, pašvaldība var anulēt atļauju laukuma jūrā un sauszemē izmantošanai. Anulējot atļauju, tiek izbeigts arī nomas līgums.
     Vienlaikus uz šo noteikumu projekta 1.punktā nosauktajām būvēm attiecas Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta piektajā daļā noteiktais par ikgadējās valsts nodevas iemaksu valsts pamatbudžetā. Maksāšanas apjoms un kārtība, kā arī atbrīvojums no nodevas maksāšanas ir noteikti Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu”. Saskaņā ar tur noteiktajiem kritērijiem to aprēķina katrā konkrētajā gadījumā.
    Kā izriet no Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta divi viens daļā noteiktā, tūrisma un rekreācijas vajadzībām paredzētu, pirmajai un otrajai grupai atbilstošu, inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kā arī tādu pirmajai un otrajai grupai atbilstošo inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kuras ir saistītas ar sauszemi un veido tās turpinājumu, būvniecību veic saskaņā ar būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tādējādi noteikumu projektā netiek iekļauta būvniecības kārtība un atbildību sadalījums, un iepriekš minēto inženierbūvju būvniecība veicama saskaņā ar būvniecības normatīvo regulējumu.
     Nosacījumi šo būvju ekspluatācijai, uzturēšanai un nojaukšanai pēc darbības izbeigšanas tiek iekļauti atļaujas nosacījumos. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto, īpašuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem nenostiprina zemesgrāmatā, sekojoši noteikumu projekta 1.punktā minētās būves netiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Normatīvajā regulējumā nav dots deleģējums noteikt noteikumu projekta 1.punktā minēto būvju reģistrēšanas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.