24-TA-3000: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Nepieciešamība nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi
(pārstrādāta redakcija)
(pārstrādāta redakcija)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi
(pārstrādāta redakcija)
(pārstrādāta redakcija)
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Imigrācijas likumā šobrīd ir noteikts regulējums vienotās atļaujas saņemšanai, tomēr pārskatītā direktīva Nr.2024/1233 paredz atsevišķus jaunus nosacījumus, ko nepieciešams pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos. Papildus direktīvas Nr.2024/1233 pārņemšanai ir identificēti vairāki aspekti, ko būtu lietderīgi risināt, ieviešot atbilstošu regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ieviešot īpašu regulējumu Baltkrievijas Republikas pilsoņiem un saglabājot tiesības saņemt uzturēšanās atļauju, ja persona piecus gadus uzturējusies Latvijas Republikā ģimenes apvienošanas nolūkā, ir tiesīga pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet nav apguvusi valsts valodu atbilstošā līmenī, vienlaikus nav veiktas izmaiņas Imigrācijas likuma 9. panta piektajā daļā, paredzot personām saglabāt arī tiesības uz nodarbinātību. Analoga situācija ir konstatējama arī gadījumos, kad Imigrācijas likums paredz Baltkrievijas Republikas pilsonim, kuram bijis piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā un kurš pēc izceļošanas no Latvijas Republikas šo statusu zaudējis, bet turpmāko trīs gadu laikā vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Risinājuma apraksts
Paredzēt tiesības uz nodarbinātību Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijas Republikā ģimenes apvienošanas nolūkā ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet nav apguvuši valsts valodu atbilstošā līmenī un Baltkrievijas Republikas pilsonim, kuram bijis piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā un kurš pēc izceļošanas no Latvijas Republikas šo statusu zaudējis, bet turpmāko trīs gadu laikā vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Problēmas apraksts
Šobrīd vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas gadījumā lēmumu noformē uz veidlapas. Šengenas vīzas gadījumā šādu procedūru nosaka Eiropas Savienības tiesību akts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regula Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), savukārt nacionālās ilgtermiņa vīzas gadījumā - Imigrācijas likuma 17. pants. Veidlapa apstiprināta ar Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 676 "Vīzu noteikumi". Veidlapas izmantošana paātrina vīzas pieteikuma apstrādes procedūru, tā satur galvenās administratīvā akta sastāvdaļas, ieskaitot lēmuma pamatojumu un norādi uz administratīvā akta apstrīdēšanas iespējām. Lai mazinātu birokrātisko slogu un paātrinātu klientu apkalpošanu, šādu praksi būtu lietderīgi ieviest arī attiecībā uz ielūguma un izsaukuma apstiprināšanas procedūru.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka ielūguma un izsaukuma atteikuma vai atcelšanas gadījumos lēmumu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu apstiprina Ministru kabinets. Veidlapā, līdzīgi kā vīzas atteikuma veidlapas gadījumā, paredzēts iekļaut galvenās administratīvā akta sastāvdaļas - adresātu, administratīvā akta izdevēju, iesniedzēja prasījumu, lēmuma pamatojumu, informāciju par noraidītajām tiesībām, apstrīdēšanas iespējas. Administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizmantos veidlapu, bet sagatavos lēmumu, kurā tiks ietverts detalizēts faktu izklāsts, iesniedzēja sniegtais viedoklis un pārējās Administratīvā procesa likuma 67. pantā minētās administratīvā akta sastāvdaļas.
Problēmas apraksts
Imigrācijas likums paredz ārzemniekam tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa aizbildnis. Kā nepilngadīga bērna dabiskais aizbildnis šādas tiesības var izmantot arī bērna vecāks. Imigrācijas likumā ietvertie ģimenes apvienošanas nosacījumi paredz iespēju apvienot ģimeni ar laulāto, ja laulātajiem ir kopīga mājsaimniecība, un šādā gadījumā abiem laulātajiem ir iespēja rūpēties par nepilngadīgo bērnu. Imigrācijas likumā ietvertā norma par to, ka aizbildnis var saņemt termiņuzturēšanās atļauju, neraugoties uz to, vai viņš rūpējas par bērnu, šobrīd vērtējama kritiski, jo konstatēts, ka to izmanto arī personas, kas bērna esamību izmantojušas kā ieganstu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, bet ir reģistrētas kā uzturlīdzekļu parādnieki vai arī neveic bērna ikdienas apgādību. Arī Eiropas Savienības tiesu praksē (piemēram, lietas C‑273/20 un C‑355/20) atzīts, ka lai konstatētu faktiskas ģimenes saites, nepietiek tikai ar pirmās pakāpes radniecību taisnā augšupējā līnijā. Trešo valstu pilsoņu tiesības uzturēties valstī kopā ar bērnu, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, savā tiesu praksē vērtējusi arī Eiropas Savienības tiesa, vairākos spriedumos (piemēram, lietas C-34/09, C-133/15) norādot, ka gadījumā, ja vecākam, trešās valsts pilsonim, tiktu atteiktas tiesības uzturēties valstī un bērnam, Eiropas Savienības pilsonim, būtu jāizceļo no valsts kopā ar šo vecāku, tas būtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta pārkāpums, turklāt, vērtējot šos gadījumus, jāņem vērā bērna labākās intereses, nosakot, vai otrs vecāks, Savienības pilsonis, faktiski spēj un vēlas viens pats uzņemties bērna ikdienas un faktisko aizgādību, un vai starp bērnu un vecāku, kas ir trešās valsts pilsonis, nepastāv atkarības saikne, kuras dēļ bērnam tāpat nāktos pamest Savienības teritoriju uzturēšanās atļaujas atteikuma gadījumā. Šie apstākļi katrā atsevišķajā gadījumā tiks vērtēti atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam, kas paredz izvērtēt katras lietas individuālos apstākļus, samērīgumu un ņemt vērā lietderības apsvērumus. Lai gan uz gadījumiem, kad nepilngadīgs bērns, Latvijas pilsonis, dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, neattiecina brīvas personu kustības principu, pēc analoģijas galvenais Eiropas Savienības tiesību akts, kas nosaka Savienības pilsoņu tiesības uz personu brīvu pārvietošanos, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ), arī neparedz trešās valsts pilsoņu tiesības apvienot ģimeni ar nepilngadīgu bērnu, Savienības pilsoni, Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, jo jēdzienā "Savienības pilsoņa ģimenes loceklis" atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 2. punkta "d" apakšpunktā noteiktajam, Savienības pilsoņa vecāki, trešo valstu pilsoņi, ietilpst tikai tad, ja paši ir šī Savienības pilsoņa apgādībā. Ievērojot iepriekš minēto, ja bērnam, Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim, Latvijas teritorijā ir vismaz viens no dabiskajiem aizbildņiem, kas īsteno ikdienas aizgādību, otram dabiskajam aizbildnim, trešās valsts pilsonim, uzturēšanās tiesības nav jānodrošina, neatkarīgi no tā, vai viņš veic, vai neveic ikdienas aizgādību. Šādai personai ir tiesības īstenot saskarsmes tiesības ar bērnu, ieceļojot Latvijā uz vīzas pamata vai atbilstoši bezvīzu ieceļošanas kārtībai.
Pēc piecu gadu termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām personām ir tiesības pieprasīt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu termiņu (pieciem gadiem), ja joprojām ir spēkā atbilstošie apstākļi - aizbildnība vai aizgādnība. Vienlaikus, pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijas Republikā personai ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja persona kvalificējas tās saņemšanas kritērijiem, proti, šo piecu gadu laikā ir nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā, viņai ir pietiekami finanšu līdzekļi un apgūta valsts valodā A2 pakāpē.
Pēc piecu gadu termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām personām ir tiesības pieprasīt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu termiņu (pieciem gadiem), ja joprojām ir spēkā atbilstošie apstākļi - aizbildnība vai aizgādnība. Vienlaikus, pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijas Republikā personai ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja persona kvalificējas tās saņemšanas kritērijiem, proti, šo piecu gadu laikā ir nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā, viņai ir pietiekami finanšu līdzekļi un apgūta valsts valodā A2 pakāpē.
Risinājuma apraksts
Projektā precizēta šobrīd spēkā esošā norma, paredzot bērna, Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, dabiskajam aizbildnim iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju tikai gadījumos, ja bērna otrs vecāks, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā, faktiski neveic bērna ikdienas apgādību, savukārt, gadījumos, ja aizbildnība noteikta ar tiesas spriedumu vai bāriņtiesas nolēmumu, aizbildņa tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju netiek ierobežotas, jo šajā gadījumā termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana nodrošina attiecīgās institūcijas lēmuma izpildi. Izsniedzamās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš visos aizbildnības un aizgādnības gadījumos tiek noteikts līdzvērtīgs - pieci gadi.
Problēmas apraksts
Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkts paredz iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks iegādājies nekustamo īpašumu Latvijas Republikā. Kopš minimālās nekustamā īpašuma vērtības summas 250 000 euro apmērā noteikšanas (no 2014. gada 1. septembra) nekustamo īpašumu cenas būtiski pieaugušas, tādēļ, lai saglabātu regulējuma faktiskās vērtības saglabāšanu, nepieciešami atbilstoši grozījumi. Atbilstoši starptautiska uzņēmuma Latvijā "ARCO REAL ESTATE" ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū izstrādātajam “Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskatam 2024”, Rīgas lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2015. gada janvārī bija 637 euro par kvadrātmetru, savukārt 2024. gada decembrī tā bija jau 851 euro par kvadrātmetru, veidojot 34% kāpumu. Līdz ar to, ar mērķi regulējumu pielāgot aktuālajai tirgus situācijai, Ekonomikas ministrija aicina projektā noteikt, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt, ja viņš ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 350 000 euro. Vienlaikus, Ekonomikas ministrija neizvirza priekšlikumu mainīt šobrīd spēkā esošo Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta regulējumu, kas nosaka minimālās kadastrālās vērtības slieksni. Praktiskā pieredze liecina, ka kadastrālā vērtība bieži būtiski atpaliek no īpašuma faktiskās tirgus vērtības. Kadastrālās vērtības netiek regulāri pārskatītas visos Latvijas reģionos. Spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz alternatīvu, ja kadastrālā vērtība nesasniedz noteikto minimumu, var izmantot sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumu par tirgus vērtību. Ekonomikas ministrija nesaskata nepieciešamību mainīt kadastrālās vērtības slieksni, jo pastāvošā kārtība jau nodrošina pietiekamu kontroli un elastību, ņemot vērā arī administratīvā sloga samazināšanas principu.
Augstāks ieguldījumu slieksnis atbilstoši tirgus situācijai motivēs ārvalstu investorus iegādāties kvalitatīvākus un ilgtspējīgākus īpašumus. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts budžetā, ja īpašums iegādāts no juridiskas personas, sastādīs vismaz papildus 17 355 euro par katru iegādātu īpašumu. Papildus, atbilstoši Imigrācijas likuma 32. panta 29. punkta e) apakšpunktam, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, investors iemaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības, kas sastādīs papildus vismaz 5000 euro ieņēmumus par katru iegādātu īpašumu.
Tāpat Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka administratīvā procesa ietvars viena pieteikuma izskatīšanai nemainās, jo tiek grozīts tikai ieguldījuma apjoma slieksnis, nevis procedūras vai pierādījumu struktūra.
Papildus Ekonomikas ministrija piedāvā Likumprojektu papildināt ar pārejas periodu, nosakot, ka personas, kuras iegādājušās nekustamo īpašumu pašreiz noteiktās vērtības apmērā (250 000 euro) termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.
Papildus, atbilstoši šobrīd Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā diskutētajam jaunā Imigrācijas likuma kontekstā, lai nodrošinātu labāku kontroli pār migrācijas plūsmām un novērstu potenciāli nelabvēlīgu vai naidīgu valstu ietekmi, kā arī sasniegtu investīciju piesaistes mērķus, Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi piešķiršanu tikai personām no valstīm, kas atzītas par drošām, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, tādējādi mazinot valsts drošības riskus, iespējamos draudus nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Šāds ierobežojums ir atbilstošs jau šobrīd Imigrācijas likumā paredzētajam ierobežojumam saistībā ar attālinātā darba vīzu piešķiršanu, šīs tiesības attiecinot tikai uz personām, kas ir darba ņēmēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs reģistrētos uzņēmumos vai šajās valstīs ir reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas. Ievērojot to, ka jaunajā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas šobrīd tiek izskatīts Saeimā pirms otrā lasījuma, šāda norma nav paredzēta vispār, pārejas periodā ir samērīgi sašaurināt tās subjektu loku, tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju nekustamā īpašuma iegādes gadījumā attiecinot uz valstīm ar zemāku nelegālās imigrācijas vai terorisma risku. Jāņem vērā arī tas, ka Eiropas Komisija vairākkārt aicinājusi dalībvalstis neiekļaut šāda rakstura normas migrācijas jomu regulējošajos tiesību aktos, norādot uz drošības riskiem. Uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem minētais regulējums neattiecas, jo viņu uzturēšanās tiesības ir viens no Eiropas Savienības darbības pamatprincipiem, kas nav atkarīgas no veiktajām investīcijām, bet izriet no Līguma par Eiropas Savienību. Imigrācijas likuma 2.1 pantā noteikts, kuri likuma panti attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, un normas, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, šajā uzskaitījumā nav minētas.
Augstāks ieguldījumu slieksnis atbilstoši tirgus situācijai motivēs ārvalstu investorus iegādāties kvalitatīvākus un ilgtspējīgākus īpašumus. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts budžetā, ja īpašums iegādāts no juridiskas personas, sastādīs vismaz papildus 17 355 euro par katru iegādātu īpašumu. Papildus, atbilstoši Imigrācijas likuma 32. panta 29. punkta e) apakšpunktam, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, investors iemaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības, kas sastādīs papildus vismaz 5000 euro ieņēmumus par katru iegādātu īpašumu.
Tāpat Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka administratīvā procesa ietvars viena pieteikuma izskatīšanai nemainās, jo tiek grozīts tikai ieguldījuma apjoma slieksnis, nevis procedūras vai pierādījumu struktūra.
Papildus Ekonomikas ministrija piedāvā Likumprojektu papildināt ar pārejas periodu, nosakot, ka personas, kuras iegādājušās nekustamo īpašumu pašreiz noteiktās vērtības apmērā (250 000 euro) termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punkta nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.
Papildus, atbilstoši šobrīd Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā diskutētajam jaunā Imigrācijas likuma kontekstā, lai nodrošinātu labāku kontroli pār migrācijas plūsmām un novērstu potenciāli nelabvēlīgu vai naidīgu valstu ietekmi, kā arī sasniegtu investīciju piesaistes mērķus, Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi piešķiršanu tikai personām no valstīm, kas atzītas par drošām, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, tādējādi mazinot valsts drošības riskus, iespējamos draudus nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Šāds ierobežojums ir atbilstošs jau šobrīd Imigrācijas likumā paredzētajam ierobežojumam saistībā ar attālinātā darba vīzu piešķiršanu, šīs tiesības attiecinot tikai uz personām, kas ir darba ņēmēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs reģistrētos uzņēmumos vai šajās valstīs ir reģistrējušās kā pašnodarbinātas personas. Ievērojot to, ka jaunajā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas šobrīd tiek izskatīts Saeimā pirms otrā lasījuma, šāda norma nav paredzēta vispār, pārejas periodā ir samērīgi sašaurināt tās subjektu loku, tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju nekustamā īpašuma iegādes gadījumā attiecinot uz valstīm ar zemāku nelegālās imigrācijas vai terorisma risku. Jāņem vērā arī tas, ka Eiropas Komisija vairākkārt aicinājusi dalībvalstis neiekļaut šāda rakstura normas migrācijas jomu regulējošajos tiesību aktos, norādot uz drošības riskiem. Uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem minētais regulējums neattiecas, jo viņu uzturēšanās tiesības ir viens no Eiropas Savienības darbības pamatprincipiem, kas nav atkarīgas no veiktajām investīcijām, bet izriet no Līguma par Eiropas Savienību. Imigrācijas likuma 2.1 pantā noteikts, kuri likuma panti attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, un normas, kas paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, šajā uzskaitījumā nav minētas.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēts grozīt Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punktu, nosakot minimālo nekustamā īpašuma iegādes vērtību 350 000 euro apmērā (175 000 euro apmērā, ja iegādāti divi nekustamie īpašumi), kā arī attiecinot iespēju pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo punktu tikai uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu pilsoņiem.
Problēmas apraksts
Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punkts paredz iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro. Kopš 2022. gada augusta ir emitēta tikai viena bezprocentu obligācija. Ņemot vērā kopējo aizņemšanās apjomu 2024.gadā 3,1 mljrd. euro apmērā, ko galvenokārt veidoja finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas, kā arī valsts parāda apjomu 2024. gada beigās – 19,1 mljrd. euro (pēc nacionālās metodoloģijas), no valsts parāda vadības viedokļa šis instruments nav izmantojams kā finansēšanas avots, salīdzinot ar citiem aizņemšanās instrumentiem. Vienlaikus, lai arī aktivitāte šajā segmentā ir mazinājusies, neatkarīgi no emitēto vērtspapīru apjoma sistēmu uzturēšanas izmaksas mēnesī paliek nemainīgas.
Jau vairākus gadus Finanšu ministrija (Valsts kase) norādījusi uz šī termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pamata nelietderīgumu un lūgusi izslēgt to no Imigrācijas likuma.
Jau vairākus gadus Finanšu ministrija (Valsts kase) norādījusi uz šī termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pamata nelietderīgumu un lūgusi izslēgt to no Imigrācijas likuma.
Risinājuma apraksts
Izslēgt Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 31. punktu, kas paredz iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro.
Problēmas apraksts
Baltkrievijas Republikas pilsoņiem Imigrācijas likuma 23.1 panta trešās daļas 25. punktā paredzēta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņiem piešķirts bezvalstnieka statuss. Normas piemērošana nav iespējama, jo, ja personai piešķirts bezvalstnieka statuss, viņa nav uzskatāma par Baltkrievijas Republikas pilsoni, uz ko attiecināma 23.1 panta trešā daļa.
Risinājuma apraksts
Izslēgt Imigrācijas likuma 23.1 panta trešās daļas 25. punktu.
Problēmas apraksts
Baltkrievijas Republikas pilsoņiem Imigrācijas likuma 23.1 panta trešās daļas 28. punktā paredzēta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņi kvalificējas pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanai, bet nav apguvuši valsts valodu. Šī norma ir plašāka kā attiecīgās panta daļas 24. punkts, kas arī paredz tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju, bet tikai gadījumos, ja līdzšinējā personu uzturēšanās saistīta ar ģimenes apvienošanu vai humāniem apsvērumiem. Paredzot Baltkrievijas Republikas pilsoņiem tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju pilnīgi visos gadījumos, šīs valsts pilsoņiem tiek nodrošināts labvēlīgāks režīms kā jebkuras citas trešās valsts pilsoņiem, jo visām pārējām personām iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju valsts valodas neapgūšanas gadījumā ir tikai tad, ja joprojām saglabājas sākotnējais uzturēšanās iemesls, piemēram, nodarbinātība. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visu valstu pilsoņiem, norma no Imigrācijas likuma būtu jāizslēdz.
Risinājuma apraksts
Izslēgt Imigrācijas likuma 23.1 panta trešās daļas 28. punktu.
Problēmas apraksts
Imigrācijas likumā nav noteikts aizliegums Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 7. punktu, ja viņi Latvijas Republikā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar mācībām. Šāds aizliegums ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem. Vienlaikus nepieciešams Imigrācijas likuma 24. panta trešo daļu precizēt, papildinot ar atsauci uz 23. panta pirmās daļas 10.1 punktu, respektīvi, nosakot, ka ārzemnieki, kas uzturas Latvijas Republikā saistībā ar mācībām vai studijām, nav tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šīs uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Imigrācijas likuma 24. panta trešo daļu ar atsauci uz Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 10.1 punktu, kā arī uz Imigrācijas likuma 23.1 panta otrās daļas 3. punktu un trešās daļas 11. un 12. punktu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visu valstu pilsoņiem un nosakot, ka arī tās personas, kuras uzturas Latvijas Republikā saistībā ar studijām, nav tiesīgas šīs atļaujas derīguma termiņa laikā pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Problēmas apraksts
Pašreizējā Imigrācijas likuma redakcija pieļauj deleģēt ārpakalpojumu sniedzējiem ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus ar ārpakalpojuma sniedzēju, kas piemērojami, šāda veida deleģējumu nododot īstermiņa vīzas pieteikuma pieņemšanas gadījumā. Šie principi paredz datu apmaiņas drošības jautājumu regulējumu, kā arī paredz to, ka vīzu pieteikumu izskatīšanu veic dalībvalstu konsulārās iestādes, saņemot no ārpakalpojuma sniedzēja vīzas pieteikuma dokumentus. Šis regulējums saistībā ar ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu ir spēkā no 2019. gada 1. jūlija, un to nav paredzēts grozīt. Šobrīd uzturēšanās atļauju pieprasīšanas procedūras ietvaros Imigrācijas likums neparedz iespēju deleģēt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus pieņemt ārpakalpojumu sniedzējiem, tomēr veiksmīgā ārpakalpojumu sniedzēju iesaiste gan īstermiņa, gan ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanā daudzu gadu garumā, kas ievērojami samazina gan valsts pārvaldes iestāžu administratīvo slogu, gan atvieglo trešo valstu pilsoņu iespējas saņemt pakalpojumu, liecina par to, ka šādu deleģējumu būtu lietderīgi ieviest arī uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanas jomā. Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību administratīvā kapacitāte ir ierobežota, bet ārpakalpojumu sniedzēju iesaiste ļauj lietderīgāk izmantot ierobežotos administratīvos resursus. Lai uzlabotu un paātrinātu arī uzturēšanās atļauju pieteikšanās procesu, Imigrācijas likumā nepieciešams paredzēt tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei deleģēt tiesības ārpakalpojumu sniedzējam pieņemt un pārsūtīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzturēšanās atļauju pieprasītāju iesniegtos dokumentus. Izpētot ārpakalpojumu sniedzēju piedāvāto pakalpojumu klāstu, būtu lietderīgi izmantot arī pakalpojumu, kas saistīts ar iesniedzēju dokumentu īstuma pārbaudi dokumentu izcelsmes valstīs. Ievērojot aizvien pieaugošo tendenci dokumentus viltot, turklāt viltojumu kvalitātei uzlabojoties, ārpakalpojumu sniedzēju iespējas pārbaudīt izsniegtā dokumenta (piemēram, dažādu izziņu, izglītības dokumentu) autentiskumu dotu papildu iespējas novērst nepamatotus pieprasījumus. Dokumentu īstuma pārbaude tiktu piemērota tikai ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumos, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) noteikto, jo minētais Eiropas Savienības tiesību akts neattiecas ne uz ilgtermiņa vīzu, ne uzturēšanās atļauju procedūru, kas ir nacionālās kompetences jautājums un var tikt regulēts atbilstoši nacionālajām vajadzībām. Ne deleģējums saistībā ar uzturēšanās atļaujas pieteikuma pieņemšanu, ne dokumentu īstuma pārbaudi neprasītu papildu valsts budžeta līdzekļus, jo maksājumus ārpakalpojumu sniedzējam veic ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasītājs vai viņa uzaicinātājs. Samaksai, ko iekasē ārpakalpojumu sniedzējs, jābūt samērīgai ar deleģēto uzdevumu veikšanas izmaksām. Ievērojot, ka līdzīgs regulējums noteikts saistībā ar īstermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) 17. pantā, uzskatāms, ka šāda maksa ir samērīga un atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija) 10. pantā noteiktajam regulējumam. Ārpakalpojuma izmantošana dokumentu iesniegšanai neietekmēs uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu, jo arī šobrīd tas, atbilstoši Imigrācijas likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajam, sākas pēc tam, kad Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā iesniegtie dokumenti saņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Risinājuma apraksts
Paredzēt iespēju slēgt deleģēšanas līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi.
Problēmas apraksts
Šobrīd Imigrācijas likumā nav pietiekami precīzi formulēti tie gadījumi, kad dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, radot dažādas neviennozīmīgas interpretācijas iespējas, līdz ar to Imigrācijas likumā nepieciešams noteikt gadījumus, kad uzturēšanās atļaujas pieprasītājs dokumentus var iesniegt Pārvaldē, neizceļojot no Latvijas Republikas, kā arī paredzēt elektroniskās iesniegšanas iespēju. Vienlaikus, ievērojot to, ka dokumentus iespējams iesniegt elektroniski, lietderīgi būtu izslēgt ierobežojumu ārvalstu studentiem iesniegt dokumentus Pārvaldē, ja mainās viņu uzturēšanās iemesls. Visbiežākā uzturēšanās iemesla maiņa ir pamatota ar ģimenes apvienošanu (noslēgta laulība ar Latvijas valstspiederīgo) vai pastāvīgu darba attiecību uzsākšana pie Latvijā reģistrēta darba devēja. Šāda ierobežojuma atcelšana samazinātu administratīvo slogu gan iestādei, gan atļaujas pieprasītājam, jo uzturēšanās iemesla maiņai persona vēršas ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kam jāizvērtē, vai nepastāv pietiekami būtiski iemesli atļaujai mainīt uzturēšanās iemeslu. Ievērojot to, ka dokumentu iesniegšanas fakts nenozīmē automātisku uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, bet jebkurā gadījumā tiek izvērtēts uzturēšanās pamats un atļaujas saņemšanas mērķis, nav būtiskas nozīmes tam, kur tiek iesniegti dokumenti - ārvalstī vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Šobrīd Imigrācijas likums neparedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam tiesības atļaut dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegt Pārvaldē būtisku personīgu iemeslu dēļ, bet praksē konstatēti gadījumi, kad, izvērtējot katru individuālo situāciju, šādu atļauju būtu lietderīgi dot, piemēram, personai ir izveidojušās ilglaicīgas, noturīgas saites ar Latvijas Republiku, persona aprūpē nepilngadīgu bērnu vai radinieku, kuram nepieciešama aprūpe, personas uzturēšanās saistīta ar nozīmīgiem profesionāliem pienākumiem, konstatēta krīzes situācija ģimenē un tamlīdzīgi.
Šobrīd Imigrācijas likums neparedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam tiesības atļaut dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegt Pārvaldē būtisku personīgu iemeslu dēļ, bet praksē konstatēti gadījumi, kad, izvērtējot katru individuālo situāciju, šādu atļauju būtu lietderīgi dot, piemēram, personai ir izveidojušās ilglaicīgas, noturīgas saites ar Latvijas Republiku, persona aprūpē nepilngadīgu bērnu vai radinieku, kuram nepieciešama aprūpe, personas uzturēšanās saistīta ar nozīmīgiem profesionāliem pienākumiem, konstatēta krīzes situācija ģimenē un tamlīdzīgi.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegt Pārvaldē var tikai personas, kuras uzturas Latvijas Republikā likumīgi, izslēdzot no šīs kategorijas personas, kuras saņēmušas izbraukšanas rīkojumu, bet kuras vēlas iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai laikposmā, kuru viņām atļauts uzturēties valstī līdz izceļošanai. Atcelts 90 dienu ierobežojums dokumentu iesniegšanai nepilngadīgam bērnam, kurš dzimis Latvijā, jo nereti bērna ceļošanas dokumenta saņemšanai nepieciešams ilgāks laiks. Atcelts ierobežojums personām, kurām izsniegta uzturēšanās atļauja saistībā ar studijām iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saistībā ar citu uzturēšanās iemeslu. Papildināt Imigrācijas likuma 32. panta trešo daļu ar normu, kas atļauj Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam atļaut personai iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtisku personīgu iemeslu dēļ.
Problēmas apraksts
Šobrīd Imigrācijas likuma 33. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja uzturēšanās atļaujas pieprasītājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā, viņam dokumenti jāiesniedz izskatīšanai paātrinātā kārtībā, maksājot paaugstinātu valsts nodevu. Šis nosacījums ir pretrunā ar Imigrācijas likuma 33. panta septītajā daļā noteikto, proti, ka personai ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā visā uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanas laikā. Lai noteiktu, cik ilgu laiku persona jau uzturējusies valstī, tiek tērēti administratīvie resursi, turklāt dažkārt šo laiku nav iespējams noteikt vispār, jo ne vienmēr personas ceļošanas dokumentā tiek izdarītas atzīmes par robežšķērsošanas faktu. Lai mazinātu birokrātisko slogu, būtu lietderīgi Imigrācijas likumā paredzēt tikai to, ka personai dokumentu iesniegšanas brīdī jāuzturas valstī likumīgi, nesaistot to ar valsts nodevas likmi, kāda maksājama par dokumentu izskatīšanu, turklāt ņemot vērā to, ka arī tad, ja persona veic maksājumu par dokumentu izskatīšanu paātrinātā kārtībā, nereti tiek pieņemts lēmums par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarinājumu. Šāda prakse tiek piemērota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Austrijā.
Risinājuma apraksts
Izslēgt no Imigrācijas likuma 33. panta normu, kas paredz pienākumu uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas termiņu saistīt ar personas atlikušo likumīgās uzturēšanās termiņu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Imigrācijas likumā nav paredzēta procedūra gadījumos, kad persona iesniedz nepilnīgu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu komplektu, lai gan to nepieciešams noteikt, lai pilnībā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija) 5. panta 4. punkta prasības. Lai gan Administratīvā procesa likuma 59. pantā paredzēta iespēja pieprasīt nepieciešamo informāciju, vienveidīgas interpretācijas nolūkā būtu lietderīgi noteikt termiņu, kāds personai tiek dots trūkumu novēršanai. Trūkumu novēršot ātrāk nekā 14 dienu termiņā, dokumentu izskatīšana tiktu uzsākta nekavējoties pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas.
Risinājuma apraksts
Paredzēt Imigrācijas likumā procedūru uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu trūkumu novēršanai, nosakot personai 14 dienu ilgu termiņu, ko iespējams pagarināt pēc iesniedzēja vai viņa uzaicinātāja lūguma. Trūkumu nenovēršanas gadījumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņemtu lēmumu atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.
Problēmas apraksts
Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija) ieviešanu nepieciešams paplašināt darba ņēmēju aizsardzību gadījumos, ja viņi zaudē darbu, paredzot noteiktu termiņu jaunas nodarbinātības meklēšanai.
Risinājuma apraksts
Imigrācijas likuma 35. pantā paredzēt, ka termiņuzturēšanās atļauju neanulē, ja ārzemniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar nodarbinātību, un kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz trīs mēnešus vai, ja ārzemnieks ilgāk nekā divus gadus uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta saistībā ar nodarbinātību, kopējais bezdarba periods termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī ārzemnieks par darba attiecību pārtraukšanu ir paziņojis Pārvaldei. Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos apstākļos, bezdarba periodi var būt trīs mēnešus garāki. Ievērojot to, ka projektā paredzēts Imigrācijas likuma 35. panta ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā, atkārtoti tika vērtēta tā atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra direktīvas Nr.2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK prasībām un konstatēts, ka Imigrācijas likuma 35. panta ceturtās daļas jaunā redakcija neietekmē iepriekš pārņemtās Direktīvas Nr. 2021/1883/ES normas.
Problēmas apraksts
Imigrācijas likuma 40. panta piektajā daļā noteiktie nosacījumi dublē 33. panta septītās daļas (likumprojektā - 33. panta devītās daļas) nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Izslēgt Imigrācijas likuma 40. panta piekto daļu un atbilstoši precizēt 5.1 daļu, izslēdzot atsauci uz piekto daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ārzemnieki (trešo valstu pilsoņi), kas pieprasa uzturēšanās atļaujas
Ietekmes apraksts
Vienkāršots uzturēšanās atļauju pieprasīšanas process Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā priekšnosacījumu nosakot likumīgu uzturēšanos valstī.
Noteikts, ka darba ņēmēju uzturēšanās atļaujas neanulē nekavējoties pēc darba attiecību pārtraukšanas, bet dod iespēju jaunas nodarbinātības meklēšanai.
Paaugstināta nekustamā īpašuma vērtība (līdz 350 000 EUR), par kādu jāiegādājas nekustamais īpašums, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.
Izslēgta iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju gadījumos, ja iegādāti vērtspapīri 250 000 EUR apmērā.
Noteikts, ka darba ņēmēju uzturēšanās atļaujas neanulē nekavējoties pēc darba attiecību pārtraukšanas, bet dod iespēju jaunas nodarbinātības meklēšanai.
Paaugstināta nekustamā īpašuma vērtība (līdz 350 000 EUR), par kādu jāiegādājas nekustamais īpašums, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.
Izslēgta iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju gadījumos, ja iegādāti vērtspapīri 250 000 EUR apmērā.
Juridiskās personas
- komersanti, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanas jomā
Ietekmes apraksts
Ievērojot to, ka projekts paredz iespēju piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanas jomā, komersantiem, kas nodarbojas ar šādiem pakalpojumiem, būs iespēja pretendēt uz šādu pakalpojumu sniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 552 "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar grozījumu Imigrācijas likuma 15.1 pantā, kas tiek papildināts ar 1.1 daļu, nepieciešams Ministru kabineta noteikumiem pievienot pielikumu, ar kuru tiks apstiprināta ielūguma atteikuma un atcelšanas veidlapa.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar grozījumu Imigrācijas likuma 22.1 pantā, kas tiek papildināts ar 1.1 daļu, nepieciešams Ministru kabineta noteikumiem pievienot pielikumu, ar kuru tiks apstiprināta izsaukuma atteikuma un atcelšanas veidlapa.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1233
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
Eiropas Savienības tiesību akts paredz plašākas tiesības trešo valstu darba ņēmējiem, nodrošinot viņu tiesību aizsardzību bezdarba un darba devēju maiņas gadījumā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2024. gada 24. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. panta 1. un 2. punkts
9. pants (32. panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 4. punkts
11. pants (33. panta (21) daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. panta 6. punkts
14.pants (grozījums 35.panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. panta 4. punkta pirmā daļa
15.pants (grozījums 35.panta ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
18. panta 1. punkta otrā daļa
16. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
3. panta 3. punkts – ievērojot to, ka Latvijas Republikā visas uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas vienotās atļaujas procedūras ietvaros, birokrātiskā sloga nepalielināšanas nolūkā nav izmantota Direktīvas 3. panta 3. punktā paredzētā iespēja šo procedūru nepiemērot atļaujām, kas īsākas par sešiem mēnešiem vai tiek izsniegtas studiju nolūkā.
4. panta 2. punkts pieļauj iespēju pieņemt pieteikumu vienotās atļaujas noformēšanai arī no tādiem trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas valsts teritorijā. Šāds regulējums Latvijas normatīvajos aktos jau pastāv, un likumprojektā nav paredzēts to mainīt. Šāds regulējums mazina birokrātisko slogu gan iestādei, gan iesniedzējiem.
8. panta 4. punkts – nav izmantota iespēja četru mēnešu uzturēšanās atļaujas pieteikuma termiņu pagarināt vēl par 15 dienām, lai nepalielinātu administratīvo slogu pieteikuma izskatīšanas ietvaros.
11. panta 3. punkta b) apakšpunkts - birokrātiskā sloga mazināšanai nacionālajā normatīvajā aktā nav lietderīgi iekļaut prasību par darba tirgus pārbaudi darba devēja maiņas gadījumā, jo personas kvalifikācija un nepieciešamība viņu iesaistīt darba tirgū vienreiz jau ir veikta, tomēr būtu lietderīgi šādu pārbaudi noteikt 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā un otrajā daļā paredzētajā gadījumā - ja darba devēja maiņa notikusi ātrāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmreizējās ieceļošanas. Šāds nosacījums jāparedz 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu".
11. panta 4. punkta otrā daļa - projektā netiek paredzēta iespēja noteikt ilgāku bezdarba periodu, kura laikā trešās valsts pilsonis var meklēt darbu, jo šādā gadījumā personas uzturēšanās vairs neatbilst deklarētajam ieceļošanas mērķim “nodarbinātība”.
11. panta 4. punkta ceturtā daļa - projektā netiek paredzēta iespēja prasīt personai pierādīt pietiekamu finanšu līdzekļu esamību, ja bezdarba periods pārsniedz trīs mēnešus, jo tas rada papildu administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan iestādei.
15. pants dod iespēju noteikt labvēlīgākus nosacījumus saistībā ar divpusējiem līgumiem vai īpaši normatīvajā aktā noteiktus. Latvijai nav noslēgti šādi līgumi, kā arī tādus nav paredzēts noslēgt, un normatīvā akta projektā vai spēkā esošajos normatīvajos aktos nav iekļauti labvēlīgāki nosacījumi kā direktīvā paredzētie.
4. panta 2. punkts pieļauj iespēju pieņemt pieteikumu vienotās atļaujas noformēšanai arī no tādiem trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas valsts teritorijā. Šāds regulējums Latvijas normatīvajos aktos jau pastāv, un likumprojektā nav paredzēts to mainīt. Šāds regulējums mazina birokrātisko slogu gan iestādei, gan iesniedzējiem.
8. panta 4. punkts – nav izmantota iespēja četru mēnešu uzturēšanās atļaujas pieteikuma termiņu pagarināt vēl par 15 dienām, lai nepalielinātu administratīvo slogu pieteikuma izskatīšanas ietvaros.
11. panta 3. punkta b) apakšpunkts - birokrātiskā sloga mazināšanai nacionālajā normatīvajā aktā nav lietderīgi iekļaut prasību par darba tirgus pārbaudi darba devēja maiņas gadījumā, jo personas kvalifikācija un nepieciešamība viņu iesaistīt darba tirgū vienreiz jau ir veikta, tomēr būtu lietderīgi šādu pārbaudi noteikt 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā un otrajā daļā paredzētajā gadījumā - ja darba devēja maiņa notikusi ātrāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmreizējās ieceļošanas. Šāds nosacījums jāparedz 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr.55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu".
11. panta 4. punkta otrā daļa - projektā netiek paredzēta iespēja noteikt ilgāku bezdarba periodu, kura laikā trešās valsts pilsonis var meklēt darbu, jo šādā gadījumā personas uzturēšanās vairs neatbilst deklarētajam ieceļošanas mērķim “nodarbinātība”.
11. panta 4. punkta ceturtā daļa - projektā netiek paredzēta iespēja prasīt personai pierādīt pietiekamu finanšu līdzekļu esamību, ja bezdarba periods pārsniedz trīs mēnešus, jo tas rada papildu administratīvo slogu gan iesniedzējam, gan iestādei.
15. pants dod iespēju noteikt labvēlīgākus nosacījumus saistībā ar divpusējiem līgumiem vai īpaši normatīvajā aktā noteiktus. Latvijai nav noslēgti šādi līgumi, kā arī tādus nav paredzēts noslēgt, un normatīvā akta projektā vai spēkā esošajos normatīvajos aktos nav iekļauti labvēlīgāki nosacījumi kā direktīvā paredzētie.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nepieciešams veikt grozījumus citos normatīvajos aktos:
11. panta 2. punkts, 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta trešā daļa, 11. panta 4. punkta piektā daļa - Nepieciešams grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 18.1 punktā;
11. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta otrā daļa – nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”.
Direktīvas normas, kas pārņemtas jau spēkā esošajos normatīvajos aktos:
4. panta 1. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 16. punkts, Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa.
4. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 2. punkts.
4. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 9. panta otrā daļa, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
4. panta 4. punkts - Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 676 “Vīzu noteikumi” 20. punkts.
4. panta 5. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 71. un 72. punkts.
5. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 22. panta trešā daļa.
5. panta 2. punkta pirmā daļa - Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punkts.
5. panta 2. punkta trešā daļa - Administratīvā procesa likuma 49. pants.
5. panta 3. punkts - Administratīvā procesa likuma 27. pants un 67. pants. Paziņošanas likums.
5. panta 4. punkta otrais teikums - normu par dokumentu izskatīšanas termiņa atlikšanu, kamēr nav saņemta visa nepieciešamā informācija no iesniedzēja, nav nepieciešams atsevišķi iekļaut nacionālajos normatīvajos aktos, jo Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais izskatīšanas termiņš - 30 dienas, papildināts ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzēto iespēju izskatīšanas termiņu pagarināt līdz četriem mēnešiem, atbilst kopējam Direktīvā paredzētajam izskatīšanas laikam, kas iekļauts 5. panta 4. punktā (90 dienas) un 8. panta 3. punktā (30 dienas).
6. panta 1. punkta pirmā daļa - Imigrācijas likuma 9. panta otrā daļa, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
6. panta 1. punkta otrā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 14. punkts (Darba atļauju reģistrs), Administratīvā procesa likuma 72. pants (kļūdu labošana).
7. panta 1. punkta pirmā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
7. panta 1. punkta otrā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 14. punkts (Darba atļauju reģistrs), Administratīvā procesa likuma 72. pants (kļūdu labošana).
8. panta 1. punkts - Administratīvā procesa likuma 67. pants.
8. panta 2. punkts - Administratīvā procesa likuma 13. pants, 67. pants. Imigrācijas likuma 40. pants.
8. panta 3. punkts - Administratīvā procesa likuma 64. panta otrā daļa. Direktīvas 2024/1233 8. panta 3. punktā noteiktais dokumentu izskatīšanas termiņa pagarinājums (30 dienas) vienlaikus ar 5. panta 2. punktā minēto termiņu 90 dienas atbilst kopējam Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajam izskatīšanas termiņam (30 dienas), papildinātam ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzēto iespēju izskatīšanas termiņu pagarināt līdz četriem mēnešiem. Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzētā dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšana līdz vienam gadam šobrīd neatbilst Direktīvā 2024/1233 noteiktajam termiņam, tomēr, ievērojot to, ka Direktīva 2024/1233 jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2026. gada 21. maijam un likumprojekta "Imigrācijas likums" (Nr.56/Lp14), kas šobrīd atrodas Saeimā, izskatīšanā pirms otrā lasījuma, 32. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums paredz maksimālo dokumentu izskatīšanas termiņu četrus mēnešus, pilnīga atbilstība Direktīvas 2024/1233 prasībām tiks nodrošināta, pieņemot likumprojektu "Imigrācijas likums";
9. pants - informācija par atbilstošajām tiesību normām un valsts nodevām publicēta vietnē www.likumi.lv un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā www.pmlp.gov.lv, kā arī informācijas saņemšana iespējama telefoniski vai pa e-pastu.
10. pants - Imigrācijas likuma 6. pants.
11. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts
11. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Latvijas Republikas Satversmes 97. pants.
11. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Imigrācijas likuma 9. pants, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 11. punkts.
11. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 1. pants.
11. panta 4. punkta otrā un trešā daļa - Imigrācijas likuma 39. panta pirmā un otrā daļa.
11. panta 5. punkts - Imigrācijas likuma 33. panta septītā daļa.
17. panta 2. punkts – Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 816 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam” pielikuma 5.12. punkts.
Nav jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā -
1., 2., 3. pants
5. panta 2. punkta otrā daļa, jo darba tirgus testa veikšana ir saistīta ar vietējā darbaspēka kandidatūras meklēšanu, nevis ar konkrēta trešās valsts pilsoņa piesaisti.
6. panta 2. punkts un 7. panta 2. punkts, jo nacionālie normatīvie akti neparedz papildu atļauju izsniegšanu.
12. panta 3. punkts.
15. panta 1. punkts, 16. pants, 17. panta 1. punkts, 18.panta 1. punkta pirmā daļa, 2. punkts, 19.-21. pants.
Citu ministriju kompetence:
12. panta 1. punkta "a", "b", "e", "h" apakšpunkts, 2. punkta "b" apakšpunkts, 12. panta 4. punkts, 13. pants, 14. pants - Labklājības ministrija
12. panta 1. punkta "c", "d" apakšpunkts, 2. punkta "a" apakšpunkts - Izglītības un zinātnes ministrija
12. panta 1. punkta "f" apakšpunkts, 2. punkta "c" apakšpunkts - Finanšu ministrija
12. panta 1. punkta "g" apakšpunkts, 2. punkta "d" apakšpunkts - Labklājības ministrija, Veselības ministrija, VARAM, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija - atbilstoši pakalpojuma jomai.
14. pants - Tieslietu ministrija.
11. panta 2. punkts, 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta trešā daļa, 11. panta 4. punkta piektā daļa - Nepieciešams grozījums Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 18.1 punktā;
11. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 11. panta 3. punkta otrā daļa – nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”.
Direktīvas normas, kas pārņemtas jau spēkā esošajos normatīvajos aktos:
4. panta 1. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 16. punkts, Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa.
4. panta 2. punkts - Imigrācijas likuma 32. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 2. punkts.
4. panta 3. punkts - Imigrācijas likuma 9. panta otrā daļa, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
4. panta 4. punkts - Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 676 “Vīzu noteikumi” 20. punkts.
4. panta 5. punkts - Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 71. un 72. punkts.
5. panta 1. punkts - Imigrācijas likuma 22. panta trešā daļa.
5. panta 2. punkta pirmā daļa - Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punkts.
5. panta 2. punkta trešā daļa - Administratīvā procesa likuma 49. pants.
5. panta 3. punkts - Administratīvā procesa likuma 27. pants un 67. pants. Paziņošanas likums.
5. panta 4. punkta otrais teikums - normu par dokumentu izskatīšanas termiņa atlikšanu, kamēr nav saņemta visa nepieciešamā informācija no iesniedzēja, nav nepieciešams atsevišķi iekļaut nacionālajos normatīvajos aktos, jo Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais izskatīšanas termiņš - 30 dienas, papildināts ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzēto iespēju izskatīšanas termiņu pagarināt līdz četriem mēnešiem, atbilst kopējam Direktīvā paredzētajam izskatīšanas laikam, kas iekļauts 5. panta 4. punktā (90 dienas) un 8. panta 3. punktā (30 dienas).
6. panta 1. punkta pirmā daļa - Imigrācijas likuma 9. panta otrā daļa, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
6. panta 1. punkta otrā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 14. punkts (Darba atļauju reģistrs), Administratīvā procesa likuma 72. pants (kļūdu labošana).
7. panta 1. punkta pirmā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 2. punkts.
7. panta 1. punkta otrā daļa - Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 14. punkts (Darba atļauju reģistrs), Administratīvā procesa likuma 72. pants (kļūdu labošana).
8. panta 1. punkts - Administratīvā procesa likuma 67. pants.
8. panta 2. punkts - Administratīvā procesa likuma 13. pants, 67. pants. Imigrācijas likuma 40. pants.
8. panta 3. punkts - Administratīvā procesa likuma 64. panta otrā daļa. Direktīvas 2024/1233 8. panta 3. punktā noteiktais dokumentu izskatīšanas termiņa pagarinājums (30 dienas) vienlaikus ar 5. panta 2. punktā minēto termiņu 90 dienas atbilst kopējam Imigrācijas likuma 33. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajam izskatīšanas termiņam (30 dienas), papildinātam ar Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzēto iespēju izskatīšanas termiņu pagarināt līdz četriem mēnešiem. Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzētā dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšana līdz vienam gadam šobrīd neatbilst Direktīvā 2024/1233 noteiktajam termiņam, tomēr, ievērojot to, ka Direktīva 2024/1233 jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2026. gada 21. maijam un likumprojekta "Imigrācijas likums" (Nr.56/Lp14), kas šobrīd atrodas Saeimā, izskatīšanā pirms otrā lasījuma, 32. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums paredz maksimālo dokumentu izskatīšanas termiņu četrus mēnešus, pilnīga atbilstība Direktīvas 2024/1233 prasībām tiks nodrošināta, pieņemot likumprojektu "Imigrācijas likums";
9. pants - informācija par atbilstošajām tiesību normām un valsts nodevām publicēta vietnē www.likumi.lv un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā www.pmlp.gov.lv, kā arī informācijas saņemšana iespējama telefoniski vai pa e-pastu.
10. pants - Imigrācijas likuma 6. pants.
11. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts
11. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Latvijas Republikas Satversmes 97. pants.
11. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Imigrācijas likuma 9. pants, Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 11. punkts.
11. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 1. pants.
11. panta 4. punkta otrā un trešā daļa - Imigrācijas likuma 39. panta pirmā un otrā daļa.
11. panta 5. punkts - Imigrācijas likuma 33. panta septītā daļa.
17. panta 2. punkts – Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 816 “Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam” pielikuma 5.12. punkts.
Nav jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā -
1., 2., 3. pants
5. panta 2. punkta otrā daļa, jo darba tirgus testa veikšana ir saistīta ar vietējā darbaspēka kandidatūras meklēšanu, nevis ar konkrēta trešās valsts pilsoņa piesaisti.
6. panta 2. punkts un 7. panta 2. punkts, jo nacionālie normatīvie akti neparedz papildu atļauju izsniegšanu.
12. panta 3. punkts.
15. panta 1. punkts, 16. pants, 17. panta 1. punkts, 18.panta 1. punkta pirmā daļa, 2. punkts, 19.-21. pants.
Citu ministriju kompetence:
12. panta 1. punkta "a", "b", "e", "h" apakšpunkts, 2. punkta "b" apakšpunkts, 12. panta 4. punkts, 13. pants, 14. pants - Labklājības ministrija
12. panta 1. punkta "c", "d" apakšpunkts, 2. punkta "a" apakšpunkts - Izglītības un zinātnes ministrija
12. panta 1. punkta "f" apakšpunkts, 2. punkta "c" apakšpunkts - Finanšu ministrija
12. panta 1. punkta "g" apakšpunkts, 2. punkta "d" apakšpunkts - Labklājības ministrija, Veselības ministrija, VARAM, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija - atbilstoši pakalpojuma jomai.
14. pants - Tieslietu ministrija.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4b3074ce-cb4d-4d33-af4f-3bee0150e7c0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Komentāri par projektu nav saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Ielūguma vai izsaukuma atteikuma vai anulēšanas gadījumā būs iespēja izmantot standartizētu veidlapu.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi