Anotācija

Latvijas iedzīvotāju veselība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) vidējiem rādītājiem joprojām ir daudz sliktāka, 2023. gadā Latvija ES valstu vidū ierindojās pēdējā vietā veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā.[1] Veselīgi nodzīvotie gadi ir būtisks indikators gan sabiedrības veselības novērtēšanai, gan veselības aprūpes pakalpojumu plānošanai. Latvijā 2023.gadā kopējais jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums bija sliktākais ES (75,6 gadi).[2] Tas apliecina, ka Latvijai joprojām ir jāstrādā pie veselības aprūpes sistēmas stiprināšanas, dzīvesveida maiņas veicināšanas un slimību profilakses, lai samazinātu mirstības rādītājus. Saskaņā ar Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME) aplēsēm aptuveni 9300 nāves gadījumu Latvijā 2021. gadā varētu būt saistīti ar uzvedības riska faktoriem, piemēram, tabakas smēķēšanu, uztura riskiem, alkohola lietošanu un zemu fizisko aktivitāti. Nepareizs uzturs (tostarp mazs augļu un dārzeņu patēriņš un liels cukura un sāls patēriņš) bija galvenais uzvedības riska faktoru izraisīto nāves gadījumu cēlonis. 2022. gadā 23% Latvijas pieaugušo bija aptaukojušies – 2017. gadā šis rādītājs bija 21%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES. Nepareizs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids ir nozīmīgi aptaukošanās riska faktori. 2022. gada dati liecina, ka tikai 17,5% pusaudžu atzina, ka katru dienu ēd vismaz vienu porciju augļu – tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES valstīs. Pieaugušo vidū tikai 36% katru dienu ēda augļus, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā ES vidējā (61%). Tāpat kā citās ES valstīs, Latvijā sieviešu vecumā no 65 gadiem ar vairākām hroniskām saslimšanām (51%) īpatsvars bija lielāks nekā vīriešu (39 %) un arī lielāks nekā ES vidējais (46%) [3].
Lai gan mirstība no pašnāvībām samazinās, salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvija joprojām ierindojas starp valstīm ar ļoti augstu pašnāvību līmeni. 2021.gadā Latvija bija ceturtajā vietā[4]. Efektīva infekcijas slimību profilakse un kontrole ne tikai pasargā iedzīvotāju veselību, bet arī mazina veselības aprūpes sistēmas noslodzi un ekonomiskās sekas. Saslimstības ar infekcijas slimībām mazināšana ir cieši saistīta ar savlaicīgu slimību atklāšanu, profilakses pasākumu īstenošanu un epidemioloģiskās uzraudzības stiprināšanu. Efektīva uzraudzības sistēma ļauj savlaicīgi identificēt infekcijas uzliesmojumus, analizēt riskus un operatīvi reaģēt.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktas galvenās prioritātes septiņiem gadiem – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Atbilstoši šīm prioritātēm un aktuālajai situācijai Programmā ietverti uzdevumi veselīga uztura, bērnu veselības aprūpes, hronisku slimību, psihiskās veselības, cilvēka biomonitoringa programmas, infekcijas slimību un iedzīvotāju veselības izglītības jomās. 
No 2023.gada ir piešķirts finansējums valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" īstenošanai un atbilstoši MK noteikumos Nr. 560 noteiktajam valsts pētījumu programma tiek ieviesta atbilstoši programmai, kuru apstiprina Ministru kabinets.  Veselības nozarē ilgstoši nav bijis pieejams pastāvīgs finansējums plānveidīgai un mērķtiecīgai pētniecībai, kas vērsta uz jaunu zināšanu, metožu un pieeju radīšanu veselības nozares stiprināšanai, slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanai un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un noturībspējas stiprināšanai, tāpēc būtiski nodrošināt valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" pēctecību. Lai to nodrošinātu, Ministru kabinetam jāapstiprina jaunā Programma (2026.-2028. gadam).  

[1] Informācija pieejama Eurostat datu bāzē. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/hlth_hlye/default/bar?lang=en&category=hlth.hlth_state.hlth_hly
[2] Informācija pieejama Eurostat datu bāzē. Rādītājs “Life expectancy at birth by sex”. Pieejams:https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00208/default/table?lang=en&category=t_hlth.t_hlth_state
[3] LATVIJA valsts veselības profils 2025. Pieejams:https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2025/12/country-health-profile-2025-country-notes_7e72146d/latvia_49bcb16d/acdd6b03-en.pdf
[4] Informācija pieejama Eurostat datu bāzē ievadots atlases kritēriju - Intentional self-harm. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/hlth_cd_asdr2__custom_18034574/default/table

Rīkojuma projekts paredz izveidot Veselības ministrijas (turpmāk - Ministrija) ilgtermiņa valsts pasūtījumu, kas īstenojams pētniecībā, stiprinot zinātnisko kapacitāti sabiedrības veselībā, lai radītu jaunas zināšanas un risinājumus slimību profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un noturībspējas stiprināšanai tādās sabiedrības veselības jomās, kā hroniskas slimības, bērnu veselības aprūpe, cilvēka biomonitoringa programma, psihiskā veselība, veselības izglītības kvalitāte vidējā un profesionālajā izglītībā, infekcijas slimības. Tādējādi šī Programma, kas ir daļa no nacionālās pētniecības un inovāciju sistēmas un ir izstrādāta, lai radītu jaunas zināšanas, pieejas un metodes sabiedrības veselības zinātnē nozares problēmu risināšanai un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, palīdzēs gan attīstīt Latvijas zinātnisko kapacitāti sabiedrības veselībā, gan veicinās veselības politikas un Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un ekonomisko izaugsmi.
Rīkojuma projekts ir sagatavots saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 560, nosakot Programmas virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu un finansējumu. Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas tiks uzsākta Programmas īstenošana. Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās projektu konkursa nolikumu, secīgi, saskaņā ar MK noteikumos Nr. 560 noteikto, tiks izsludināts Programmas projektu pieteikumu atklātais konkurss, veikta projekta pieteikumu atlase, vērtēšana un noslēgti projektu īstenošanas līgumi.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Likuma 35. panta pirmo un otro daļu un, ievērojot MK noteikumu Nr. 560 3., 4. un 6. punktu, programmu izstrādāja Ministrija, sadarbojoties ar Ministrijas izveidotu programmas stratēģiskās vadības padomi (turpmāk – Stratēģiskā padome), kuras kompetencē ir sniegt viedokli un konsultatīvu atbalstu Ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniegt priekšlikumus Ministrijai programmas stratēģisko virzienu un pētniecības jautājumos, sniegt priekšlikumus programmas pilnveidei un sniegt viedokli par programmas rezultātiem pēc programmas pabeigšanas. Stratēģiskās padomes sastāvā ir pārstāvji no Ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Nacionālā veselības dienesta, Ekonomikas ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Sabiedrības veselības asociācijas. Izstrādājot programmu, ministrija konsultējās ar Latvijas Zinātnes padomes  pārstāvjiem un Latvijas Zinātņu akadēmiju, ievērojot likuma 35. panta otrajā daļā noteikto.
Rīkojuma projekts noteic, ka Ministrija ir atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu. Programma tiks īstenota atbilstoši MK noteikumiem Nr. 560. Programmu īsteno projektu veidā, nosakot to  programmas projektu pieteikumu atklāta konkursa nolikumā (MK noteikumu Nr. 560 4., 5. punkts).
Programmas virsmērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, kā arī uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Programmas īstenošanas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un noturībspējas stiprināšanai.

Programma paredz sešus tematiskos uzdevumus, kuri noteikti rīkojuma projekta 6. punktā.
2025.gada 22. oktobrī pieņemts Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam, kur 1. rīcības virzienā "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" ietverti pasākumi dažādu pētījumu veikšanai par pārtikas produktu profilēšanu un marķēšanu. Lai sekmētu veselību veicinošu paradumu attīstīšanu un īstenotu rīcības plānā ietvertos pasākumus, Programmā iekļauts uzdevums "attīstīt jaunas zināšanas un pieejas veselīga uztura pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem (tai skaitā pārtikas produktu profilēšanai un marķēšanai)", ar kura palīdzību tiks rastas atbildes uz jautājumiem - Cik veselīgi ir Latvijas tirgū esošie pārtikas produkti? Kā PVO izstrādātais uzturvielu profilēšanas modelis būtu ieviešams Latvijā? Vai pārtikas produktu papildus uzturvērtības marķēšanas shēmas esamība uzlabos Latvijas iedzīvotāju veselīga uztura paradumus un kādā termiņā? Kuri būtu efektīvākie fiskālās politikas instrumenti un kompensācijas mehānismi Latvijas iedzīvotājiem fizisko aktivitāšu un veselīgas pārtikas patēriņa veicināšanai? Kādā veidā šie instrumenti un mehānismi būtu ieviešami Latvijā? Kā, ieviešot šādus instrumentus un mehānismus, mainītos iedzīvotāju veselīga dzīvesveida paradumi?

Tā kā bērnu veselība joprojām ir veselības nozares prioritāte, Programmā iekļauts uzdevums "attīstīt jaunas zināšanas un pieejas bērnu psihiskās un somatiskās veselības aprūpes pakalpojumu un to pieejamības uzlabošanai". Uzdevuma ietvaros plānots īstenot divus pētījumus - 1) Nepieciešams izstrādāt bērnu veselības monitoringa sistēmu ilgtermiņa veselības rādītāju uzraudzībai, īstenotās politikas efektivitātes novērtēšanai un jaunu politikas iniciatīvu mērķtiecīgai plānošanai un 2) izmantojot PVO bērna dzīves pirmo 1000 dienu (no ieņemšanas brīža līdz 2 gadu vecumam) konceptu  (https://iris.who.int/server/api/core/bitstreams/781de51d-4cef-482e-bb3b-c2b3becf3c9f/content) veikt holistisku izvērtējumu par to, kā Latvijā faktiskajā praksē darbojas mātes un bērna veselības aprūpe pirmajās 1000 dienās; analizēt, kur sistēmā rodas nepārtrauktības trūkumi (piemēram, starp grūtniecības uzraudzību, pēcdzemdību aprūpi un agrīno bērnu veselības uzraudzību; sniegt priekšlikumus agrīnas prevencijas pasākumu stiprināšanai, lai mazinātu vēlākas izmaksas veselības aprūpes sistēmā. Pētījumu rezultātā nepieciešams rast atbildes uz jautājumiem -  Kādi dati ir nepieciešami, lai vispusīgi raksturotu bērnu veselības stāvokli Latvijā? Kas un cik bieži būtu jāmonitorē? Ko nepieciešamas uzlabot (kādi pakalpojumi/apstākļi jānodrošina bērna agrīnās attīstības periodā), lai nodrošinātu labāku veselību un dzīves kvalitāti ilgtermiņā? Pētījums ļaus izvērtēt, kā Latvijā faktiskajā praksē darbojas mātes un bērna veselības aprūpe pirmajās 1000 dienās, analizēt, kur sistēmā rodas nepārtrauktības trūkumi (piemēram, starp grūtniecības uzraudzību, pēcdzemdību aprūpi un agrīno bērnu veselības uzraudzību), sniegt pamatu agrīnas prevencijas pasākumu stiprināšanai, lai mazinātu vēlākas izmaksas veselības aprūpes sistēmā. Starptautiskā pieredze rāda, ka ieguldījumi veselības politikā tieši pirmajās 1000 dienās ir vieni no izmaksu  efektīvākajiem veselības rādītāju uzlabošanas mehānismiem.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanos un hronisko slimību izplatību, īpaši vecāka gada gājuma iedzīvotāju populācijā, Programmā ietverts uzdevums "izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus valsts apmaksātās veselības aprūpes pilnveidei – izmaksu efektīvai un kvalitatīvai hronisko slimību diagnostikai un ārstēšanai, to radītā sloga mazināšanai", lai risinātu veselības aprūpes jautājumus hronisku nieru slimību, 2.tipa cukura diabēta, Parkinsona slimības un demences jomās. Ņemot vērā psihiskās veselības jomas augsto aktualitāti, uzdevuma ietvaros plānots izstrādāt pašnāvību riska monitoringa sistēmu, sniedzot rekomendācijas efektīvai politikas īstenošanai un jaunām politikas iniciatīvām.

Ņemot vērā, ka iepriekšējās valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" ietvaros tika uzsākta cilvēka biomonitoringa programmas izveide, lai turpinātu iesākto un paplašinātu biomonitoringa programmu, Programmā ietverts uzdevums "attīstīt jaunas zināšanas, pieejas, metodes un tehnoloģijas Latvijas cilvēku biomonitoringa programmas pilnveidei, tai skaitā, cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu kolekcijas resursu pielietojamības paplašināšanai", īpaši pievēršot uzmanību mikroplastmasu un nanoplastmasu noteikšanai esošajos paraugos un iegūt datus plašākam pārskatam par Latvijas iedzīvotāju ekspozīciju un situācijas vērtēšanai.

Tā kā joprojām aktuāla ir infekciju izplatības kontrole un to ietekmē arī klimata pārmaiņas, kas atspoguļojas arī plānā par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030. gadam, kur iekļauts pasākums - Veikt pētījumu par infekciju slimību pārnēsātāju izplatības, aktivitātes, inficētības un iedzīvotāju saslimstības rādītāju saistību ar klimata parametru pārmaiņām. Tādēļ Programmā ietverts uzdevums "attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes infekcijas pārnēsātāju izplatības monitoringam klimata pārmaiņu ietekmē", lai izveidotu kompleksu pieeju infekcijas pārnēsātāju monitoringam un rastu atbildes uz jautājumiem - Vai klimata pārmaiņu ietekmē pieaug saslimstība ar infekcijas slimībām? Kādas jaunas infekcijas slimības/to pārnēsātāji var ienākt Latvijā? Kādus datus/ rādītājus nepieciešams monitorēt infekciju kontrolei? Kādi pretepidemioloģiskie pasākumi būtu jāveic, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz infekciju izplatību?

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju un skolēnu zemos veselībpratības rādītājus, aktuāls ir veselības izglītības jautājums, tādēļ Programmā iekļauts uzdevums "esošo veselības izglītības pieeju izvērtēšana un to pilnveides virzienu identificēšana" ar mērķi izvērtēt esošās veselības izglītības pieejas vispārējā un profesionālajā izglītībā, identificējot šķēršļus visaptverošas veselības izglītības (comprehensive health education) apguvē un sniegt priekšlikumus veselības izglītības modeļa un satura pilnveidošanai, lai tas atbilstu labākajai starptautiskajai praksei kvalitatīvas un visaptverošas veselības izglītības nodrošināšanai un uzlabotu veselībpratības līmeni bērnu un jauniešu populācijā. Galvenais uzsvars pētījumā ir identificēt esošā veselības izglītības modeļa nepilnības, lai to varētu pilnveidot (kvalitatīvais pētījums).  Latvijā vispārējās un profesionālās izglītības standartos noteikts atšķirīgs stundu skaits, kas atvēlams veselības izglītības jautājumiem, līdz ar to būtiska nozīme ir veselības izglītības saturam un tā kvalitātei. Pētījuma mērķis ir noskaidrot šķēršļus visaptverošas veselības izglītības ieviešanai un izstrādāt ieteikumus to pārvarēšanai, kā arī sniegt priekšlikumus veselības izglītības modeļa un satura pilnveidošanai, lai tas atbilstu labākajai starptautiskajai praksei kvalitatīvas un visaptverošas veselības izglītības nodrošināšanai, lai uzlabotu veselībpratības līmeni bērnu un jauniešu populācijā.
Programmas īstenošanas laikā jānodrošina noteikti sasniedzamie rezultāti, t.i., jāpublicē oriģināli zinātniskie raksti Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos; jāstiprina izglītības process, iesaistot pētniecībā mācībspēkus, integrējot pētniecību studiju procesā, iesaistot studējošos un jaunos zinātniekus programmā īstenotajos projektos; jāsniedz pierādījumos balstītas sabiedrības veselības un veselības aprūpes rīcībpolitikas rekomendācijas un jānovērtē to potenciālā ietekme uz sabiedrības veselību un veselības aprūpi; jāsasniedz citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.