24-TA-1439: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts veikt grozījumus, ieviešot likumisku reālnastu, kas darbotos kā dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākums regulāru naudas maksājumu veidā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā. Izstrādājot minēto likumprojektu, secināts, ka pastāv nepieciešamība paplašināt personu loku, kuras ir tiesīgas prasīt pakalpojumu sniedzējiem (pārvaldnieki, komunālo pakalpojumu sniedzēji) izziņu par parāda apmēru, kas gulstas uz dzīvokļa īpašumu. Tāpat papildināms tiesību normu saturs, kas nosaka, par kādiem maksājumiem persona ir tiesīga prasīt izziņu, iekļaujot tai skaitā dzīvokļa īpašnieku maksājumus uzkrājumu fondā. Ņemot vērā, ka kārtību attiecībā uz izziņas par maksājumiem sniegšanu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk - Likums), ir nepieciešams veikt atsevišķus grozījumus šajā Likumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai realizētu reālnastas institūta ieviešanu Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī šajā Likumā, precizējot atsevišķus aspektus attiecībā uz informācijas ieguvi saistībā ar veiktajiem maksājumiem par saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašumam un ieguldījumiem dzīvojamās mājas uzkrājuma fondā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likuma spēkā stāšanās vienlaikus ar saistīto Likumprojektu (24-TA-703).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likums jau šobrīd nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarota persona (pārvaldnieks) vai pakalpojuma sniedzējs (komunālie pakalpojumi) sagatavo izziņu par maksājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida lūguma. Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi (24-TA-703) paredz reālnastas institūta ieviešanu, kas nosaka dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākumu regulāru naudas maksājumu veidā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā. Līdz ar to, ir būtiski, lai Likums skaidri noteiktu personu loku, kas ir tiesīgas prasīt no pārvaldnieka vai komunālo pakalpojuma sniedzēja informāciju par iespējamo parāda apmēru uz konkrēto dzīvokļa īpašumu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Tāpat Likumā nepieciešams atrunāt, ka izziņā par maksājumiem iekļaujama arī informācija par maksājumu, kas saistīts ar dzīvokļa īpašnieka veiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā, kas pieņemti ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
Tāpat Likumā nepieciešams atrunāt, ka izziņā par maksājumiem iekļaujama arī informācija par maksājumu, kas saistīts ar dzīvokļa īpašnieka veiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā, kas pieņemti ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Likuma 17.5 panta regulējums attiecībā uz personu loku, kuras var lūgt izziņu par parāda apmēru ir par šauru. Piemēram, gadījumos, kad paredzēts atsavināt dzīvokļa īpašumu citai personai, būtu nepieciešams paredzēt dzīvokļa īpašniekam iespēju pilnvarot citu personu (kas visbiežāk būs potenciālais dzīvokļa īpašuma ieguvējs), izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, lai ieguvējs varētu pats ērti un ātri pieprasīt izziņu par maksājumiem, kas veikti par dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Ņemot vērā, ka grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (24-TA-703) paredz, ka reālnasta nodibināma ne tikai uz pārvaldīšanas izdevumiem un maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī iemaksām uzkrājumu fondā, konstatējams, ka Likuma 17.5 panta otrās daļas tvērums attiecībā uz saistību loku, par kuru lūdzama un sagatavojama izziņa par maksājumiem, ir pārāk šaurs.
Tāpat praksē pastāv arī tādi pārvaldīšanas izdevumi, kurus Likuma 7. panta 2. punkta izpratnē saņem arī citas pilnvarotās personas, kas nav pārvaldnieks, nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju, līdz ar to, arī šajā pantā attiecīgais regulējums būtu paplašināms.
Ņemot vērā, ka grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (24-TA-703) paredz, ka reālnasta nodibināma ne tikai uz pārvaldīšanas izdevumiem un maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī iemaksām uzkrājumu fondā, konstatējams, ka Likuma 17.5 panta otrās daļas tvērums attiecībā uz saistību loku, par kuru lūdzama un sagatavojama izziņa par maksājumiem, ir pārāk šaurs.
Tāpat praksē pastāv arī tādi pārvaldīšanas izdevumi, kurus Likuma 7. panta 2. punkta izpratnē saņem arī citas pilnvarotās personas, kas nav pārvaldnieks, nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju, līdz ar to, arī šajā pantā attiecīgais regulējums būtu paplašināms.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 17.5 panta pirmo un otro daļu, attiecīgi nosakot plašāku personu loku, kas ir tiesīgas pieprasīt izziņu par saņemto pakalpojumu apmaksu (parāda apmēru) un papildinot Likuma 17.5 panta otro daļu ar maksājumu saistību, kas dzīvokļa īpašniekam rodas pret dzīvokļu īpašnieku kopību gadījumos, kad tiek lemts par noteiktu uzkrājumu veidošanu dzīvojamā mājā, kas prasa katra dzīvokļa īpašnieka attiecīgu ieguldījumu uzkrājuma veidošanai.
Norādāms, ka dzīvokļa īpašnieks savā vārdā var pilnvarot citu personu arī šobrīd, vienlaikus pastāv nepieciešamība uzsvērt pilnvarojuma iespējamību Likumprojektā, jo ar Likumprojektu paredzēts, ka pilnvarot citu personu pieprasīt izziņu varēs izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Izziņas par maksājumiem saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem
Likums (17.5 pants) jau šobrīd nosaka pienākumu gan dzīvojamo māju pārvaldniekiem, gan komunālo pakalpojumu sniedzējiem sniegt izziņas par maksājumiem attiecīgi norādot, vai ir izpildītas pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu saistības. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks maksājumu saistības nav izpildījis vai nav izpildījis pienācīgi, izziņā par maksājumiem norāda:
1) maksājuma saistību, no kuras izriet parāds;
2) parāda apmēru, atsevišķi norādot parāda pamatsummu, kā arī nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti.
Šobrīd praksē pastāv divi veidi kā tiek sagatavotas minētās izziņas.
1) Gadījumi, kad par maksājumiem dzīvokļa īpašnieki norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību - pārvaldnieks organizē maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaita dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību].
2) Dzīvokļa īpašnieki paši norēķinās tieši ar katru pakalpojuma sniedzēju.
Situācijā, kurā dzīvokļa īpašnieks par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir sagatavot minēto izziņu arī par dzīvokļa īpašumam sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka izziņā par maksājumiem norāda, vai ir izpildītas pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu saistības, potenciālais dzīvokļa īpašuma ieguvējs var saprast, kādi pakalpojumi ir mājā un, vai kāds no pakalpojumiem, par kuriem ar likumu tiek uzlikta reālnasta, nav atrunāts minētajā izziņā.
Vienlaikus, ņemot vērā pārvaldnieka lomu dzīvojamo māju pārvaldīšanā un no Likuma tam izrietošās kompetences, pārvaldniekam būtu jāspēj potenciālajam dzīvokļa īpašniekam sniegt informāciju par tai skaitā citiem izdevumiem, kas varētu būt dzīvojamai mājai, bet nav komunālie pakalpojumi vai pārvaldnieka sniegtais pakalpojums (pārvaldīšanas izdevumi). Tādi izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta un, kas varētu netikt aptverti ar izziņā esošo informāciju var būt vienīgi tādi obligātie izdevumi un citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi, kurus saņem cita pilnvarotā persona (nevis pārvaldnieks), nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju. Ar to saprotams, piemēram, dzīvojamās mājas atjaunošanas darbi, kuros tiek dibināta biedrība, kas ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona un tās vārdā realizējot dalību energoefektivitātes atbalsta programmā par ko aprakstīts jau iepriekš anotācijā.
Gadījumā, ja dzīvojamā mājā dzīvokļa īpašnieki norēķinās tieši par komunālajiem pakalpojumiem, tad izziņa būtu pieprasāma no katra attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kā arī pārvaldnieka, kā pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzēja un šo kārtību jau šobrīd nosaka Likuma 17.5 pants.
Izziņas pieprasīšanas veidi
Likums jau šobrīd paredz pakalpojuma sniedzēja vai pārvaldnieka pienākumu sagatavot izziņu par maksājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida lūguma.
Papildus Likumprojekts nosaka, ka izziņas lūgšanai var izmantot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Līdz ar to tiek paredzēti divi veidi kā dzīvokļa īpašnieks vai arī pēc atbilstoša pilnvarojuma no dzīvokļa īpašnieka – potenciālais dzīvokļa īpašuma ieguvējs, var iegūt informāciju par parādiem, kas gulstas uz dzīvokļa īpašumu izziņas veidā.
Izziņas pieprasīšana, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, paredz atsevišķu funkcionalitāti sistēmā, kas kalpotu kā izziņas pieprasījums. Izvēloties šādu opciju sistēmā, tiktu automātiski izsūtīts paziņojums, par pieprasījumu izsniegt attiecīgu izziņu.
Maksājumi par pakalpojumiem uz kuriem attiecināma reālnasta
Attiecībā uz jēdziena komunālie pakalpojumi tvērumu, norādāms, ka reālnasta tiek uzlikta attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, kuru uzskaitījums ir izsmeļošs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktā. Līdz ar to, Likumprojektā esošā reālnasta attiecināma uz siltumenerģijas piegādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai.
Papildināts arī Likuma 7. panta 2.punkts, nosakot, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir tai skaitā maksājumi par tādiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus saņem cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju.
Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopībai realizējot dalību energoefektivitātes atbalsta programmā, kurā dzīvokļu īpašnieku kopība dibina biedrību, kas vienlaikus ir aizdevuma saņēmējs un gatavo dzīvokļu īpašniekiem rēķinus par kredīta atmaksu (nepilda dzīvojamās mājas pārvaldnieka funkciju un darbojas tikai jautājumos, kas saistīti ar projekta realizāciju). Saistībā ar minēto, papildināts Likuma 7. panta 2. punkts, nosakot, ka obligātos izdevumus un citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus izdevumus, dzīvojamai mājai var nodrošināt arī cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju. Uzsverams, ka grozījums likuma 7. panta 2. punktā nemaina jau esošo tiesisko attiecību starp kredītiestādi (aizdevēju) un dzīvokļu īpašnieku kopību kā aizdevuma ņēmēju, t.i., saistības puse ir dzīvokļu īpašnieku kopība nevis atsevišķs dzīvokļa īpašnieks.
Atsevišķu Likumprojektā esošo tiesību normu skaidrojums un terminoloģijas lietojums
Attiecībā uz Likumā un tai skaitā Likumprojektā lietoto terminoloģiju uzsverams, ka ar jēdzienu - dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, saprotams dzīvojamās mājas visu dzīvokļu īpašnieku kā dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarota persona. Minētais nošķirams no dzīvokļa īpašuma īpašnieka pilnvarotās personas, kura ir persona, kas pārstāv konkrēta dzīvokļa īpašnieka intereses.
Ar Likumprojektā lietoto jēdzienu "komunālie pakalpojumi" ir saprotami pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Ar Likumprojektā lietoto jēdzienu "dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi" saprotams Likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) apakšpunkta uzskaitījumā esošie pakalpojumi.
Norādāms, ka dzīvokļa īpašnieks savā vārdā var pilnvarot citu personu arī šobrīd, vienlaikus pastāv nepieciešamība uzsvērt pilnvarojuma iespējamību Likumprojektā, jo ar Likumprojektu paredzēts, ka pilnvarot citu personu pieprasīt izziņu varēs izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Izziņas par maksājumiem saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem
Likums (17.5 pants) jau šobrīd nosaka pienākumu gan dzīvojamo māju pārvaldniekiem, gan komunālo pakalpojumu sniedzējiem sniegt izziņas par maksājumiem attiecīgi norādot, vai ir izpildītas pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu saistības. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks maksājumu saistības nav izpildījis vai nav izpildījis pienācīgi, izziņā par maksājumiem norāda:
1) maksājuma saistību, no kuras izriet parāds;
2) parāda apmēru, atsevišķi norādot parāda pamatsummu, kā arī nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti.
Šobrīd praksē pastāv divi veidi kā tiek sagatavotas minētās izziņas.
1) Gadījumi, kad par maksājumiem dzīvokļa īpašnieki norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību - pārvaldnieks organizē maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaita dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību].
2) Dzīvokļa īpašnieki paši norēķinās tieši ar katru pakalpojuma sniedzēju.
Situācijā, kurā dzīvokļa īpašnieks par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir sagatavot minēto izziņu arī par dzīvokļa īpašumam sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka izziņā par maksājumiem norāda, vai ir izpildītas pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu saistības, potenciālais dzīvokļa īpašuma ieguvējs var saprast, kādi pakalpojumi ir mājā un, vai kāds no pakalpojumiem, par kuriem ar likumu tiek uzlikta reālnasta, nav atrunāts minētajā izziņā.
Vienlaikus, ņemot vērā pārvaldnieka lomu dzīvojamo māju pārvaldīšanā un no Likuma tam izrietošās kompetences, pārvaldniekam būtu jāspēj potenciālajam dzīvokļa īpašniekam sniegt informāciju par tai skaitā citiem izdevumiem, kas varētu būt dzīvojamai mājai, bet nav komunālie pakalpojumi vai pārvaldnieka sniegtais pakalpojums (pārvaldīšanas izdevumi). Tādi izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta un, kas varētu netikt aptverti ar izziņā esošo informāciju var būt vienīgi tādi obligātie izdevumi un citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi, kurus saņem cita pilnvarotā persona (nevis pārvaldnieks), nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju. Ar to saprotams, piemēram, dzīvojamās mājas atjaunošanas darbi, kuros tiek dibināta biedrība, kas ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona un tās vārdā realizējot dalību energoefektivitātes atbalsta programmā par ko aprakstīts jau iepriekš anotācijā.
Gadījumā, ja dzīvojamā mājā dzīvokļa īpašnieki norēķinās tieši par komunālajiem pakalpojumiem, tad izziņa būtu pieprasāma no katra attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kā arī pārvaldnieka, kā pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzēja un šo kārtību jau šobrīd nosaka Likuma 17.5 pants.
Izziņas pieprasīšanas veidi
Likums jau šobrīd paredz pakalpojuma sniedzēja vai pārvaldnieka pienākumu sagatavot izziņu par maksājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida lūguma.
Papildus Likumprojekts nosaka, ka izziņas lūgšanai var izmantot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Līdz ar to tiek paredzēti divi veidi kā dzīvokļa īpašnieks vai arī pēc atbilstoša pilnvarojuma no dzīvokļa īpašnieka – potenciālais dzīvokļa īpašuma ieguvējs, var iegūt informāciju par parādiem, kas gulstas uz dzīvokļa īpašumu izziņas veidā.
Izziņas pieprasīšana, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, paredz atsevišķu funkcionalitāti sistēmā, kas kalpotu kā izziņas pieprasījums. Izvēloties šādu opciju sistēmā, tiktu automātiski izsūtīts paziņojums, par pieprasījumu izsniegt attiecīgu izziņu.
Maksājumi par pakalpojumiem uz kuriem attiecināma reālnasta
Attiecībā uz jēdziena komunālie pakalpojumi tvērumu, norādāms, ka reālnasta tiek uzlikta attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, kuru uzskaitījums ir izsmeļošs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktā. Līdz ar to, Likumprojektā esošā reālnasta attiecināma uz siltumenerģijas piegādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, kā arī elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai.
Papildināts arī Likuma 7. panta 2.punkts, nosakot, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi ir tai skaitā maksājumi par tādiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus saņem cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju.
Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopībai realizējot dalību energoefektivitātes atbalsta programmā, kurā dzīvokļu īpašnieku kopība dibina biedrību, kas vienlaikus ir aizdevuma saņēmējs un gatavo dzīvokļu īpašniekiem rēķinus par kredīta atmaksu (nepilda dzīvojamās mājas pārvaldnieka funkciju un darbojas tikai jautājumos, kas saistīti ar projekta realizāciju). Saistībā ar minēto, papildināts Likuma 7. panta 2. punkts, nosakot, ka obligātos izdevumus un citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus izdevumus, dzīvojamai mājai var nodrošināt arī cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju. Uzsverams, ka grozījums likuma 7. panta 2. punktā nemaina jau esošo tiesisko attiecību starp kredītiestādi (aizdevēju) un dzīvokļu īpašnieku kopību kā aizdevuma ņēmēju, t.i., saistības puse ir dzīvokļu īpašnieku kopība nevis atsevišķs dzīvokļa īpašnieks.
Atsevišķu Likumprojektā esošo tiesību normu skaidrojums un terminoloģijas lietojums
Attiecībā uz Likumā un tai skaitā Likumprojektā lietoto terminoloģiju uzsverams, ka ar jēdzienu - dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona, saprotams dzīvojamās mājas visu dzīvokļu īpašnieku kā dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarota persona. Minētais nošķirams no dzīvokļa īpašuma īpašnieka pilnvarotās personas, kura ir persona, kas pārstāv konkrēta dzīvokļa īpašnieka intereses.
Ar Likumprojektā lietoto jēdzienu "komunālie pakalpojumi" ir saprotami pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Ar Likumprojektā lietoto jēdzienu "dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie pakalpojumi" saprotams Likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta b) apakšpunkta uzskaitījumā esošie pakalpojumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojektā ietvertie grozījumi ir cieši saistīti ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā attiecībā uz reālnastas institūta ieviešanu (24-TA-703).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvokļa īpašnieka pilnvarota persona
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums jau šobrīd paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses tostarp lēmumu pieņemšanas procesā, Likumprojekts paredz dzīvokļa īpašnieka pilnvarotajai personai tostarp tiesības dzīvokļa īpašnieka vārdā lūgt izziņu pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Juridiskās personas
- Dzīvojamo māju pārvaldnieki
- Ikviens uzņēmums, kas sniedz pakalpojumu (komunālie pakalpojumi) dzīvojamai mājai.
- Dzīvokļa īpašnieka pilnvarota persona
- Ikviena juridiska persona kura saņem maksājumus par obligātajiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, taču nekļūst par pakalpojumu sniedzēju.
Ietekmes apraksts
Komunālo pakalpojumu sniedzējiem (ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējam) un dzīvojamo māju pārvaldniekiem turpmāk būs pienākums sniegt izziņu par maksājumiem, kas veikti attiecībā uz dzīvokļa īpašumu pēc atbilstoša pieprasījuma arī dzīvokļa īpašnieka pilnvarotajai personai.
Dzīvokļa īpašnieka pilnvarotā persona kā juridiska persona, kas pārstāv dzīvokļa īpašnieku un ir tiesīga lūgt izziņu par maksājumiem.Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums jau šobrīd paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses tostarp lēmumu pieņemšanas procesā, Likumprojekts paredz dzīvokļa īpašnieka pilnvarotajai personai tostarp tiesības dzīvokļa īpašnieka vārdā lūgt izziņu pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Ar Likumprojektu tiek precizēts, ka obligātos izdevumus un citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus izdevumus, dzīvojamai mājai var nodrošināt arī cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona (ne tikai dzīvojamās mājas pārvaldnieks), nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju.
Dzīvokļa īpašnieka pilnvarotā persona kā juridiska persona, kas pārstāv dzīvokļa īpašnieku un ir tiesīga lūgt izziņu par maksājumiem.Ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums jau šobrīd paredz, ka dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses tostarp lēmumu pieņemšanas procesā, Likumprojekts paredz dzīvokļa īpašnieka pilnvarotajai personai tostarp tiesības dzīvokļa īpašnieka vārdā lūgt izziņu pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.
Ar Likumprojektu tiek precizēts, ka obligātos izdevumus un citus ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītus izdevumus, dzīvojamai mājai var nodrošināt arī cita dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotā persona (ne tikai dzīvojamās mājas pārvaldnieks), nekļūstot par pakalpojuma sniedzēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Grozījumi veikti pamatojoties uz sabiedrības līdzdalības laikā izteiktajiem viedokļiem par likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-703), tie būtiski nemaina esošo regulējumu un tiek veikti, lai nodrošinātu iepriekš minēto grozījumu Dzīvokļa īpašuma likumā darbību un kuriem sabiedrības līdzdalība jau ir nodrošināta. Līdz ar to, šiem grozījumiem, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi