Anotācija (ex-ante)

25-TA-2407: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kas nosaka, ka sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot, piemēram, ierīces ar augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu, drīkst tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā. Virzot šos grozījumus, iebildumi no skaistumkopšanas nozares netika saņemti. Izskanot ziņai par noteikumu pieņemšanu, tika saņemti iebildumi no mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lūgums noteikt pārejas laiku, dodot laiku iegūt darbam ar ierīcēm nepieciešamo kvalifikāciju. Noteikumu projekts paredz noteikt pārejas laiku līdz 2028.gada 30.jūnijam. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikt pārejas laiku, lai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji varētu iegūt darbam ar elektromagnētiskajām ierīcēm (piemēram, lāzerierīcēm) nepieciešamo kvalifikāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
01.01.2026. stājas spēkā prasība, ka sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot elektroierīces, piemēram, ierīces ar augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu, drīkst tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2025.gada 15.jūlija sēdē tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.441 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”" (turpmāk - noteikumi  Nr.441), paredzot, ka skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā lietot medicīniskās ierīces, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr.2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK (turpmāk - regula 2017/745) 16.pielikumā minētās ierīces[1] drīkst lietot tikai sertificēta ārstniecības persona ar kompetenci skaistumkopšanā (kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā) (šie grozījumi stāsies spēkā 01.01.2026.). Noteikumu Nr.441 pamatojums – nodrošināt ierīču pareizu lietošanu, izvērtējot klienta veselības stāvokli, kā arī spēt nodrošināt klientam kvalificētu palīdzību, ja tāda nepieciešama. Izmaiņas ierosināja skaistumkopšanas nozares uzņēmēji; publiskās apspriešanas laikā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti; saskaņošanas laikā saņemts Latvijas Darba devēju konfederācijas saskaņojums.

Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr.631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” (noteikumi Nr.631) attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes. Savukārt higiēnas prasības tetovēšanas pakalpojumu (tai skaitā mikropigmentācija, permanentais grims, skarifikācija) un pīrsinga pakalpojumu (tai skaitā ausu caurduršana) sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” (turpmāk - noteikumi Nr.182). Prasība par ārstniecības personas statusa nepieciešamību attiecināma tikai uz pakalpojumiem, kas minēti noteikumos Nr.631, bet neskar pakalpojumus, kam prasības noteiktas noteikumos Nr.182. 

Saskaņā ar noteikumiem Nr.182 mikropigmentācija un permanentais grims ir tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejoši noturīgu zīmējumu. Mikropigmentācijas un permanentā grima pakalpojumu arī pēc 2026.gada 1.janvāra drīkstēs sniegt atbilstoši pašreizējai kārtībai. Tomēr daļa mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēju veic ne tikai pigmenta ievadīšanu, bet arī pigmenta izvadīšanu ar lāzertehnoloģiju palīdzību, kas vairs neatbilst mikropigmentācijas pakalpojuma definīcijai (to dara aptuveni 30-35% jeb 200 no mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem). Lāzerierīces, ko izmanto pigmenta izvadīšanai, pieder ierīcēm, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ir iekļautas regulas 2017/745 16.pielikuma 5.punktā. Saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu 2022/2347 regulas 2017/745 16.pielikuma 5. iedaļā minētais aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ko paredzēts izmantot uz cilvēka ķermeņa, proti, ādas apstrādei, klasificēts IIb klasē. Sniegt pakalpojumu, izmantojot šādas ierīces, drīkst ārstniecības persona  - kosmētiķis, kurš ir apguvis konkrēto mikropigmentācijas lāzera metodi, skaistumkopšanas speciālists vai estētiskās medicīnas ārsts.

Mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nebija jābūt ārstniecības personām, un šai specialitātei nav profesijas standarta. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, lielākā daļa mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri līdz šim sniedza pigmenta izvadīšanas pakalpojumus, to vairs nevarēs darīt. Tomēr šis pakalpojums ir augsti pieprasīts, un pastāv risks, ka no 2026.gada 1.janvāra tas vairs nebūs pieejams. Tādēļ Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācija aicina noteikt ilgāku periodu šim nosacījumam, lai nozare tam varētu pielāgoties. Mikropigmentācijas speciālisti izprot jauno nosacījumu būtību un ir gatavi mācīties par ārstniecības personām, apgūstot kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista kompetenci. Šādas izglītības apgūšanai nepieciešami vismaz 2 gadi, līdz ar to pārejas laikam jābūt pietiekamam izglītības iegūšanai.

Pārejas laiks attiektos ne tikai uz mikropigmentētājiem, bet arī citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas šobrīd strādā, bet kam trūkst darbam ar elektroierīcēm nepieciešamās kvalifikācijas. Pārejas periods dos iespēju speciālistiem iegūt nepieciešamo kvalifikāciju un novērst riskus sabiedrības neapmierinātībai saistībā ar pēkšņu pakalpojumu nepieejamību.

Nav precīzi nosakāms, cik mikropigmentētāju un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izmantos pārejas laiku, jo to ietekmēs minēto speciālistu vēlme izglītoties, kā arī izglītības iestāžu kapacitāte.

[1] Ierīces, kas nav paredzētas lietošanai medicīniskā nolūkā, bet kuru lietošana var būt saistīta ar risku patērētājam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Daļa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju, kas pašreiz lieto regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautos izstrādājumus, nav sertificētas ārstniecības personas (piemēram, mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēji, kas piedāvā arī pigmenta izņemšanu ar lāzerierīcēm). Šie pakalpojuma sniedzēji no 2026. gada 1.janvāra nedrīkstēs sniegt pakalpojumus, kuriem būs nepieciešams ārstniecības personas statuss. Līdz ar to samazināsies sniegto pakalpojumu apjoms, negatīvi ietekmējot pakalpojuma pieejamību klientiem, kā arī samazinot darba apjomu un ieņēmumus pakalpojuma sniedzējam. 
Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt klientam drošus pakalpojumus, kurus sniedz atbilstoši kvalificēts pakalpojuma sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt pārejas laiku, lai pakalpojuma sniedzējiem, kuriem nav pakalpojuma sniegšanai atbilstošas kvalifikācijas, dotu iespēju iegūt ārstniecības personas statusu. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 24.septembra noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" kosmētiķis ir ārstniecības persona, kura apguvusi profesionālās vidējās izglītības programmu un ieguvusi kosmētiķa profesionālo kvalifikāciju.
Mācību ilgums kosmētiķa profesijā ir divi gadi pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas. Tādējādi kosmētiķa profesijas apgūšana ir ātrākā iespēja kļūt par sertificētu ārstniecības personu ar kompetenci skaistumkopšanā. Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts (ieskaitot turpmāko resertifikāciju) un personas reģistrācija veselības nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pieņemot, ka personas, kas vēlēsies iegūt kosmētiķa profesiju, mācības uzsāks ne vēlāk kā 2026. gada rudenī un mācību ilgums pēc personai ar vidējo izglītību ir divi gadi, pārejas laiks tiek noteikts līdz 2028. gada 30. jūnijam. Vienlaikus tiek paredzēts, ka līdz ārstniecības personas statusa iegūšanai sniegt pakalpojumus, kuros izmanto regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautās ierīces, drīkstēs tikai sertificētas ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā uzraudzībā. Šādas uzraudzības īstenošanai var tikt noslēgts sadarbības līgums.

Veselības inspekcija uztur ārstniecības personu reģistru, kurā pieejama informācija par reģistrētājām un sertificētajām ārstniecības personām, tostarp par kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā, kas ir ārstniecības personas ar kompetenci skaistumkopšanā (https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes) un kuriem arī pēc 2026.gada 1.janvāra būs tiesības pakalpojumu sniegšanā izmantot medicīniskās ierīces, ka arī regulas 2017/745 16.pielikumā minētās ierīces.

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kas nav ārstniecības personas un kam nepieciešama papildu izglītība, lai varētu strādāt ar minētajām ierīcēm, par pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu, kā arī par sniegtā pakalpojuma veidu paziņo Veselības inspekcijai saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8.decembra noteikumiem Nr. 693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu" (turpmāk - noteikumi Nr.693). Veselības inspekcijas mājas lapā pieejams arī skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts, kurā iespējams atlasīt pakalpojuma sniedzējus pēc pakalpojuma veida. Veselības inspekcijai, savas kompetences ietvaros veicot pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, ir iespējams pārliecināties par pakalpojuma sniegšanai, tostarp ierīču lietošanai, nepieciešamo kvalifikāciju. 

Lai atvieglotu informācijas par kvalifikāciju pieejamību, Veselības ministrija virza grozījumus noteikumos Nr.693 (25-TA-297), ar kuriem tiks noteikts, ka, paziņojot Veselības inspekcijai par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam jānorāda arī informācija par kvalifikāciju (saskaņā ar skaistumkopšanas nozares kvalifikāciju struktūrā iekļautajām specialitātēm https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/nozkval/NKSK_skaistumkopsana.pdf)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izvērtēta iespēja nenoteikt pārejas laiku, jo pigmenta izņemšanu ar lāzeri varētu veikt skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, kosmētiķis pēc attiecīgās tehnoloģijas apguves, estētiskās medicīnas ārsts, dermatologs. Tomēr mikropigmentācijas speciālisti snieguši informāciju, ka pigmenta izņemšana var būt nepieciešama arī pigmenta ievadīšanas laikā (korekcijai), kā arī uzsverot savu pieredzi pigmenta izvadīšanas veikšanā. Tāpat jāņem vērā lielais pakalpojuma sniedzēju skaits (~200) - ja visiem šiem speciālistiem liegtu sniegt pakapojumu, tas varētu ietkemēt klientus, kas nepieciešam pigmenta izvadīšana.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Skaistumkopšanas pakalpojumu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Pārejas periods novērsīs risku, ka samazinās noteiktu pakalpojumu pieejamība sabiedrībai, vienlaikus dodot iespēju speciālistiem, kuri jau strādā, iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.
 
Juridiskās personas
  • Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Pārejas periods dos iespēju mikropigmentētājiem, kuri sniedz arī pigmenta izņemšanas pakalpojumu, kā arī arī citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas šobrīd strādā, bet kam trūkst darbam ar elektroierīcēm nepieciešamās kvalifikācijas, to iegūt. 
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Regula 2017/745 nosaka prasības medicīnisko ierīču, kā arī izstrādājumu, kas izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm, laišanai tirgū. Regula 2017/745 ir ieviesta ar Ministru kabineta 2023. gada 15.augusta noteikumiem Nr.461 "Medicīnisko ierīču noteikumi" (turpmāk - medicīnisko ierīču noteikumi).

Regulas 2017/745 16. pielikumā uzskaitīti izstrādājumi (izstrādājumu grupas), kas izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskām ierīcēm:
1. Kontaktlēcas vai citi izstrādājumi, kuri paredzēti ievadīšanai acī vai uz acs.
2. Izstrādājumi, kas paredzēti pilnīgai vai daļējai ievadīšanai cilvēka ķermenī, izmantojot ķirurģiski invazīvus līdzekļus, lai modificētu ķermeņa anatomiju vai nostiprinātu ķermeņa daļas, izņemot tetovēšanā izmantojamos izstrādājumus un pīrsingu.
3. Vielas, vielu kombinācijas vai izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai sejas vai citas ādas vai gļotādas aizpildīšanai, izmantojot zemādas, zemgļotādas vai ādas injekciju vai citu ievades veidu, izņemot tos, kas paredzēti tetovēšanai.
4. Aprīkojums, kas paredzēts, lai samazinātu, izņemtu vai iznīcinātu taukaudus, piemēram, tauku atsūkšanas, lipolīzes vai lipoplastijas iekārta.
5. Aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu (piemēram, infrasarkano, redzamu gaismu un ultravioleto) un kas ir paredzēts izmantošanai uz cilvēka ķermeņa, tostarp koherenti un nekoherenti avoti, monohromatisks un plašs spektrs, piemēram, lāzeri un spēcīga gaismas impulsa iekārta ādas atjaunošanai, tetovējumu vai matu noņemšanai, vai citādai ādas ārstēšanai.
6. Aprīkojums, kas paredzēts smadzeņu stimulācijai un kas izmanto elektrisko strāvu vai magnētisko vai elektromagnētisko lauku, kurš iekļūst galvaskausā, lai modificētu neironu aktivitāti smadzenēs.

Regula 2017/745 attiecināma uz darbībām, kas jāveic ierīces ražotājam, lai tirgū nonāktu lietotājam drošas ierīces - gan medicīniskās ierīces, gan Regulas 2017/745 16.pielikumā minētie izstrādājumi, bet netiek noteiktas prasības ierīču lietotājam. Medicīniskās ierīces, kā arī Regulas 2017/745 16.pielikumā minētie izstrādājumi tiek lietoti arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā, un, ņemot vērā ar šo ierīču lietošanu saistīto risku, ir svarīgi noteikt prasības ne tikai pašai ierīcei, bet arī tās lietotājam nepieciešamo kompetenci. 

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā lietotie izstrādājumi pārstāv dažādas Regulas 2017/745 16. pielikumā minētās grupas, un pašreiz nav vienota termina, lai apzīmētu visus šos izstrādājumus. Tādējādi noteikumu projektā lietotā atsauce uz Regulas 2017/745 16.pielikumu nav uzskatāma par Regulas 2017/745 ieviešanu, bet šo noteikumu kontekstā tā ar vienotu jēdzienu nosauc izstrādājumus, kuru lietotājam nepieciešama noteikta kompetence. 

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 39. pantā noteiktajam.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/1b261537-ed31-4258-bad4-6c2f0bdb3a3b?page=5

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā no 23.10.2025. līdz 06.11.2025. saņemti 133 viedokļi (iebildumi) par projektu. Iebildumi atkārtojas un pārsvarā ir saistīti ar iepriekšējiem grozījumiem MK noteikumos Nr.631, kas stāsies spēkā 01.01.2026. un nosaka, ka darbam ar regulas 2017/745 16. pielikumā iekļautajām ierīcēm nepieciešama medicīniskā izglītība. Šī prasība attiecas uz visiem skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē strādājošajiem, bet iebildumu sniedzēji ir mikropigmentācijas speciālisti, viņu klienti un iestādes, kas nodrošina šo speciālistu apmācību. 

Iebildumi netiek ņemti vērā, sniedzot šādu Veselības ministrijas viedokli (tas tiks nosūtīts iebildumu autoriem, kuriem ir zināma kontaktinformācija):

1. Prasība iegūt ārstniecības personas statusu, kas nepieciešams darbam ar regulas 2017/745 [1] 16. pielikumā minētajām ierīcēm (ierīces lietošanai ar medicīnu nesaistītam nolūkam), t.sk. lāzerierīcēm, noteikta ar MK noteikumu Nr.631 grozījumiem, kas apstiprināti 2025. gada 15. jūlijā. Pašreiz publiskajai apspriešanai nodotais noteikumu projekts nosaka pārejas laiku, lai dotu pakalpojumu sniedzējiem bez medicīniskās izglītības iespēju turpināt lietot lāzerierīces, paralēli apgūstot kosmētiķa vai skaistumkopšanas speciālista kosmetoloģijā profesiju. Tas attiecināms ne tikai uz mikropigmentācijas speciālistiem, bet visiem skaistumkopšanas jomas speciālistiem, kas strādā ar attiecīgajām ierīcēm.

Atšķirība starp lāzerierīcēm, kas definētas kā medicīniskās ierīces, un tām, kas paredzētas lietošanai ar medicīnu nesaistītā nolūkā, ir to lietošanas veidā. Savukārt riska profils abām ierīču grupām ir līdzīgs, tādēļ arī nemedicīniskam nolūkam paredzēto ierīču iekļaušana regulā 2017/745 nozīmē, ka arī uz šīm ierīcēm attiecināmas drošības prasības, līdzīgi kā uz medicīniskām ierīcēm. To, vai ierīce ir uzskatāma par medicīnisko ierīci, nosaka ražotājs, piemērojot attiecīgajai ierīču grupai noteiktos drošības pasākumus.

Kā izriet no Komisijas īstenošanas regulas 2022/2347 [2], regulas 2017/745 16. pielikuma 5. punktā minētais aprīkojums, kas izstaro augstas intensitātes elektromagnētisko starojumu un ko paredzēts izmantot uz cilvēka ķermeņa, proti, ādas apstrādei (piemēram, lāzerierīces), tiek klasificēts IIb klasē, tāpat kā līdzīgas iedarbības medicīniskās ierīces.

Medicīnisko ierīču noteikumi [3] nosaka, ka aktīvu IIb klases medicīnisko ierīci drīkst lietot tikai reģistrēta ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona ar atbilstošu izglītību. Ņemot vērā šo klasifikāciju, kā arī to, ka medicīnā un profesionālajā skaistumkopšanā lietotās lāzerierīces pēc riska profila neatšķiras, ir svarīgi, ka tiek pielīdzinātas arī prasības šo ierīču lietotājiem.

2. Atbalstot vēlmi apstiprināt profesijas standartu “Mikropigmentācijas speciālists”, lai sakārtotu mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēju kvalifikācijas prasības, tomēr jāņem vērā, ka pagaidām šis standarts nav apstiprināts. Līdz ar to tas nevar būt kā pamatojums mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēja kompetencei darbam ar lāzerierīcēm. Savukārt gadījumā, ja standarts tiks apstiprināts, esošajiem pakalpojuma sniedzējiem būs nepieciešams laika un finanšu resursu patēriņš, lai apgūtu standartā noteiktās zināšanas un prasmes. Tādējādi jebkura kvalifikācijas celšana prasa ieguldījumus, vai tā būtu kosmētiķa profesijas apguve, vai arī kvalifikācijas paaugstināšana mikropigmentācijas jomā.

Jāņem vērā, ka darbam ar potenciāli bīstamām ierīcēm nepieciešama izpratne gan par veselības, tai skaitā arī higiēnas un epidemioloģiskās drošības, jautājumiem, gan par skaistumkopšanas jomu, ko var apgūt mācoties par veselības aprūpes speciālistu, tai skaitā kosmētiķi vai skaistumkopšanas speciālistu. Veselības aprūpes speciālisti ir reglamentēta profesija, kas garantē, ka šiem speciālistiem ir pietiekamas zināšanas gan par cilvēka ķermeņa uzbūvi, riskiem cilvēka veselībai, kā arī  principiem šo risku novēršanai. Sertificētas ārstniecības personas statusa saglabāšana prasa nepārtrauktu izglītošanos un prasmju papildināšanu, kas garantē šādu speciālistu sniegto pakalpojumu drošību un kvalitāti. Savukārt permanentā grima speciālisti nav reglamentēta profesija, tādēļ šo speciālistu kvalifikācija netiek garantēta, jo dažādu kursu sniegtās prasmes atšķiras atkarībā no kursu kvalitātes.

3. Noteikumu projekts nenosaka aizliegumu izmantot lāzerierīces mikropigmentācijas pakalpojuma sniedzēja praksē. Noteikumi paredz pārejas laiku, lai pakalpojuma sniedzējs varētu apgūt darbam ar lāzeri nepieciešamo izglītību un turpināt sniegt klientiem līdzšinējos pakalpojumus.

Papildus skaidrojam, ka saskaņā ar MK 14.04.2025. noteikumiem Nr.182 “Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem” mikropigmentācija ir tetovēšanas līdzekļa mikrodevas ievadīšana cilvēka ādas virsējā slānī, veidojot pārejoši noturīgu zīmējumu. Šādu pakalpojumu mikropigmentācijas speciālisti varēs sniegt arī turpmāk bez papildu izglītības. Mikropigmentācijas pakalpojuma definīcija neietver pigmenta izvadīšanu ar lāzerierīcēm, kā arī pašreiz nav cita dokumenta, kas noteiktu mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējam nepieciešamās zināšanas un prasmes.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu Nr.178/2002 un Regulu Nr.1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017R0745

[2] Komisijas īstenošanas regula 2022/2347, ar kuru paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/745 piemēro attiecībā uz noteiktu nemedicīniskam nolūkam paredzētu aktīvo izstrādājumu grupu pārklasificēšanu https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022R2347

[3] Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta noteikumu Nr.461 “Medicīnisko ierīču noteikumi” 53.punkts https://likumi.lv/ta/id/344674-medicinisko-iericu-noteikumi?&search=on

 

6.4. Cita informācija

24.11.2025. notika tikšanās, kurā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Latvijas Mikropigmentācijas speciālistu asociācijas, Permanentā grima (mikropigmentācijas) un tetovēšanas speciālistu asociācijas, mācību centra "Galateja", Latvijas Ārstu biedrības, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka noteikumu projekta virzība turpināma, jo pretējā gadījumā jau no 01.01.2026. skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, tajā skaitā mikropigmentācijas speciālisti, kam nav ārstniecības personas statusa, nedrīkstēs pakalpojumu sniegšanā izmantot lāzerierīces. 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi