Anotācija

25-TA-417: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 494 "Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts lai atklātās šautuvēs ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām karavīri un zemessargi varētu trenēties ar automātiskajiem šaujamieročiem, tos lietojot pusautomātiskajā režīmā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Spēkā esošais regulējums noteic papildu ierobežojumus atklātajās šautuvēs ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, gadījumos, kad norādītajās šautuvēs tiek šauts ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ieroču aprites likuma 70. panta otrā daļa nosaka, ka otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Ieroču aprites likuma 70.panta trešā daļa nosaka, ka prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai nosaka Ministru kabinets. No Ieroču aprites likuma 94. un 95. panta izriet, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši tā darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu 10.5.apakšpunkta redakcija ierobežo NBS lietot automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročus atklātās šautuvēs ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām pusautomātiskajā režīmā. Attiecīgi šautuvēs, kas ir izveidotas un atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, NBS nav atļauts vingrināties (trenēties) ar NBS materiāltehniskajā nodrošinājumā esošajiem standarta (garstobra-vītņstobra) šaujamieročiem pusautomātiskajā režīmā.
 

 
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 494 “Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi” 10.8. apakšpunktu aiz vārda “šaujamieročiem” ar vārdiem “automātiskajā režīmā”, papildināt 10.9. apakšpunktu aiz vārda “šaujamieročiem” ar vārdiem “automātiskajā režīmā”, kā arī papildināt 10.5. apakšpunktu aiz vārdiem “garstobra-vītņstobra šaujamieroči” ar vārdiem “automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieroči pusautomātiskajā režīmā”.
Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 494 “Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi” 5.6. apakšpunkts bīstamo zonu definē kā vietu starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju, ko šaušanas laikā šķērso šāviņš vai aukstais ierocis, kas paredzēts mešanai. Ja šāviņu uztvērējs nenodrošina visu raidīto šāviņu neitralizāciju vai šāviņu uztvērēja nav vispār, tad bīstamā zona ir vieta starp šaušanas līniju un vietu, līdz kurai ieroča radītais šāviņš saglabā kinētisko enerģiju.
Šo noteikumu 10.5. apakšpunkts nosaka prasības sānu vaļņu augstumam un šāviņu uztvērēja vaļņa augstumam gadījumos, kad šautuvē tiek lietoti garstobra-vītņstobra šaujamieroči, īsstobra-vītņstobra šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, kā arī garstobra-gludstobra šaujamieroči. Noteikumu projekts paredz precizēt 10.5.apakšpunktu, papildinot to ar šaušanu pusautomātiskajā režīmā. Ja šautuvē tiek izmantoti garstobra-vītņstobra šaujamieroči, automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieroči pusautomātiskajā režīmā, tas nekādā veidā neapdraudēs citu cilvēku drošību. Ballistika, šaujot ar aizslēga tipa vai pusautomātiskas darbības ieročiem, neatšķiras no automātiskas darbības šaujamieroču ballistikas šaujot savrupšāvieniem. Kā arī NBS organizētajās nodarbībās ir šaušanas instruktori un nodarbību vadītājs, kuru pienākums ir nodarbību kontrole un šaušanas režīmu kontrole. Ņemot vērā iepriekš minēto, šie noteikumu grozījumi nepalielinātu riska iespējamību lodes izlidošanai no bīstamās zonas. Tādējādi, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad šautuvē tiek izmantoti automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieroči pusautomātiskajā režīmā, uz to ir attiecināmas Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 494 “Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi” 10.5. apakšpunktā noteiktās šautuvju drošības prasības, kas nozīmē, ka bīstamā zona ir līdz šāviņa uztvērējam, nevis 1,5 – 5 kilometri (atkarībā no šaujamieroča kalibra), kā to šobrīd nosaka Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 494 “Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi” 10.9. apakšpunkts. Šādā gadījumā NBS arī uzņemtos atbildību un rūpīgi uzraudzītu, lai karavīri apmācību laikā būtu ieroci iestatījuši pusautomātiskajā režīmā.



 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi