Anotācija (ex-ante)

[1] Līdz šim atlikto piegāžu līgumi par pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm saskaņā ar Noteikumiem Nr. 755 nav slēgti, ņemot vērā finansējuma neesību. Vienlaikus COVID-19 infekcijas straujās izplatības laikā tika izskatīta iespēja noslēgt atlikto piegāžu līgumus par noteiktām precēm. Tomēr, ņemot vērā mazumtirgotāju un vairumtirgotāju ieteikumus, kā arī, lai netiktu radīts mākslīgs preču iztrūkums mazumtirdzniecībā un satraukums sabiedrībā, atlikto piegāžu līgumu slēgšana netika īstenota. Minētais galvenokārt ir pamatots ar to, ka ievērojama daļa no Latvijas iedzīvotāju ikdienā lietotājām precēm vai to izejvielām netiek ražotas Latvijā, tomēr vienlaikus ir būtiski nodrošināt pastāvīgu preču piegādi iedzīvotājiem. Rodoties piegāžu ķēžu traucējumiem, kā tas bija COVID-19 infekcijas sākumā, un iedzīvotājiem pastiprināti izpērkot atsevišķas preces (veidojot ilgstošākus uzkrājumus), atsevišķu preču uzkrājumi mazumtirgotāju un vairumtirgotāju noliktavās būtiski samazinājās. Pie šādiem apstākļiem, ja valsts slēgtu atlikto piegāžu līgumus par precēm, kuras attiecīgajā brīdī ir deficīts, piegādātājiem būtu nepieciešams rezervēt jau tā deficītā esošās preces. 

[2] Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana Latvijā ieskicēja, ka sabiedrība krīzes situācijas ir vienota un ir gatava atbalstīt līdzcilvēkus, tostarp ar dažādu preču ziedojumiem. Tādējādi faktiski pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir likuši izdarīt secinājumus, ka ir nepieciešams pārskatīt Noteikumu Nr. 755 1. pielikumā noteikto pirmās nepieciešamības preču sarakstu, piesaistot saraksta aktualizēšanā arī nevalstiskās organizācijas un valsts institūcijas, kas ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem Latvijas Republikā.

[3] Atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem Nr. 755, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, kopējā procesā tiek iesaistītas vairākas institūcijas, tostarp - Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldības, Nodrošinājuma valsts aģentūra un atlikto piegāžu sniedzēji. Minētais iesaistīto institūciju skaits rada iespējamību, ka krīzes situācijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības preces var netikt īstenota savlaicīga un koordinēti. Turklāt preču saņemšana no piegādātājiem atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem Nr.755  ir paredzēta decentralizēti, kas apgrūtina gan preču nodrošināšanu, gan uzskaiti un kontroli. Ievērojot minēto, ir nepieciešams vienkāršot kopējo kārtību, kādā iedzīvotāji tiek nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm, lai iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk spētu saņemt nepieciešamo atbalstu.

[4] Spēkā esošais regulējums faktiski paredz, ka valsts iegādājas tikai pakalpojumu par pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanu, bet faktiski pirmās nepieciešamības preces nav valsts īpašumā. Tādējādi valsts apdraudējuma gadījumā būtu nepieciešams piesaistīt ievērojamus papildus valsts budžeta līdzekļus pirmās nepieciešamības preču faktiskai iegādei. Tādējādi esošais modelis faktiski veido lielu fiskālo slogu uz valsts budžeta līdzekļiem.  

[1] Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Noteikumu projekta 3. punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums - nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, tiek deleģēts veikt SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk - Possessor).

Ievērojot to, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes Ekonomikas ministrijas primārā funkcija ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tās kompetencē esošajās jomās, tās kapacitāte ir nepietiekama faktiskai iesaistei pašā izpildes procesā. 

Possessor ir Latvijas Republikai 100% piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Possessor pamatdarbība ir saistīta ar tai deleģētu atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, pakalpojumu sniegšanu publiskajām personām. Possessor galvenokārt ir šādas darbības jomas (biznesa virzieni valsts aktīvu pārvaldībā):
- Zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti;
- Dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi;
- Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi;
- Līgumu kontrole;
- Privatizācijas sertifikāti;
- Valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk - drošības rezerves) pārvaldība.

Tādējādi, lai arī Possessor nav iepriekšēja pieredze ar pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanu, Possessor vēsturiski ir izveidojusi būtisku pieredzi dažādu valsts aktīvu pārvaldībā. Vienlaikus Possessor juridiskais statuss dod iespēju sekmīgi plānot darbību ilgtermiņā.

Turklāt ar Noteikumu projektu tiek mainīts pirmās nepieciešamības preču nodrošināšanas konceptuālais risinājums, atsakoties no līdzšinējā atlikto piegāžu modeļa, tā vietā veicot faktisku pirmās nepieciešamības preču iegādi valsts īpašumā. 

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. panta pirmo un otro daļu, drošības rezervju pārvaldība ir deleģēta Possessor. Izvērtējums drošības rezervju pārvaldītāja uzdevumu deleģēšanai Possessor ir veikts ar Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 458 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību"" atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", kurā, citā starpā, ir uzsvērta Possessor institucionālā sagatavotība dažādu Latvijas valsts aktīvu pārvaldīšanā. 

Lai arī pirmās nepieciešamības preču un drošības rezervju pārvaldība iever sevī arīdzan būtiskas atšķirības, tomēr to pārvaldīšanai ir nepieciešamas būtiskas savstarpēji saskanīgas un kopīgas kompetences. Tostarp:
- iepirkumu organizēšana par valsts rezervju (gan drošības rezervju, gan pirmās nepieciešamības preču) iegādi valsts īpašumā;
- ar valsts rezervju uzglabāšanu un saimnieciskās aprites saistīto jautājumu organizēšana;
- ar valsts rezervju transportēšanu saistīto jautājumu organizēšana, u.c.

Ņemot vērā minētās komponentes,  Latvijā faktiski nav alternatīvu publisku institūciju, kas bez speciālas sagatavošanās varētu veikt valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm. Turklāt, nododot savstarpēji salīdzināmas funkcijas vienai institūcijai un izveidojot efektīvu un sistematizētu valsts rezervju pārvaldības modeli, tas dotu iespēju kopumā ilgtermiņā samazināt kopējās valsts izmaksas.

Tāpat visu iepriekš minēto Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes uzraudzību ilgstoši īsteno Ekonomikas ministrija. Tādējādi Ekonomikas ministrijai ir ilgstoša pieredze Possessor darbības uzraudzībā jautājumos, kas saistīti ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Arīdzan Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka, pildot Noteikumu projekta 3. punktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, Possessor atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā un par Noteikumu projekta 3. punktā noteikto uzdevumu izpildes uzraudzību Ekonomikas ministrija ar Possessor noslēdz līgumu par Noteikumu projekta 3. punktā noteiktā uzdevuma izpildi un informācijas sniegšanu par tā izpildi, kā arī uzraudzības kārtību pār tā izpildi.
 
[2] Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā ir noteikts, ka šajā apakšpunktā minētie līgumi tiek slēgti, ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto regulējumu iepirkuma veikšanai. Ar Noteikumu projekta 3.4. apakšpunktā minēto norādi uz Publisko iepirkumu likumu, cita starpā, arīdzan tiek saprasts Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 1.punktā minētais Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums. 

[3] Noteikumu projekta 3.5. apakšpunkts nosaka, turpmāk pirmās nepieciešamības preču uzglabāšana tiks organizēta tās sadalot pa uzglabāšanas vietām proporcionāli attiecīgajā pašvaldības teritorijā reģistrētajam iedzīvotāju skaitam. Šāda pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas vietu decentralizācija ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Nosakot glabājamo preču apjomu uzglabāšanas vietās, svarīgi ir ņemt vērā iedzīvotāju un dzimuma sadalījumu katrā pašvaldību teritorijā. Lai iegūtu iedzīvotāju dzimuma un vecuma datus par katru pašvaldību, paredzēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz datus par katru pašvaldību pēc Possessor pieprasījuma. Dati tiks izmantoti, plānojot iepērkamo preču daudzumu un veidus.

[4] Gadījumos, kad ir nepieciešams veikt preču krājumu atjaunošanu, bet nav pieejams pilns budžeta apjoms, ir svarīgi paredzēt iespēju noteikt preču prioritizāciju un krājumus atjaunot pakāpeniski, ņemot vērā prioritāti un par to informējot attiecīgās pašvaldības.

[5] Tāpat paredzēts, ka pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas (turpmāk - komisijas) deleģē par precēm atbildīgās kontaktpersonas un informē Possessor par kontaktpersonu vai tās maiņu, nosaka preču izsniegšanas punktus. Valsts apdraudējuma gadījumā komisijām jānodrošina preču piegāde no uzglabāšanas vietām līdz izsniegšanas punktiem, jānodrošina iedzīvotāju informēšanu par pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas kārtību un izsniegšanas punktiem, jāorganizē preču izsniegšana un uzskaite un jāinformē Possessor par izsniegtajām precēm.

Pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas kārtība tiek noteikta un rīcības plāni faktiskai pirmās nepieciešamības preču izsniegšanai iedzīvotājiem tiek īstenoti vienlaikus ievērojot:

1) Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra noteikumos Nr. 582 “Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām” un Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” ietverto civilās aizsardzības sistēmu un atbilstoši iesaistīto institūciju kompetencei iedzīvotāju nodrošināšanā ar pamatvajadzībām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

2) ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” apstiprinātā Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikuma “Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā” 1.19. apakšpunktā noteikto pasākumu – “Izstrādāt kārtību, kādā tiek izsniegtas pirmās nepieciešamības preces iedzīvotājiem pašvaldības administratīvajā teritorijā”.

[6] Atbilstoši  valsts un nevalstisko institūciju ieteikumiem vienlaikus ir ticis pārskatīts preču saraksts, ņemot vērā pārvietoto cilvēku izmitināšanas vietu infrastruktūru, iedzīvotāju atsaucību un vēlmi ziedot un cilvēku pamatvajadzības. Latvijas valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā tiek plānota, balstoties uz šādiem apsvērumiem:
1) preces tiek glabātas vairākās uzglabāšanas vietās Latvijas teritorijā, Possessor informējot pašvaldības par to, kurā uzglabāšanas vietā tiek glabātas tām paredzētās preces. Preču apjoms glabāšanas vietā tiek noteikts proporcionāli attiecīgajās pašvaldībās reģistrētajam iedzīvotāju skaitam;
2) izsniedzamo pirmās nepieciešamības preču sarakstā izdalītas preces, kas izsniedzamas vienam mēnesim;
3) preču saraksts noteikts, sadalot iedzīvotājus vecumposmos: iedzīvotāji līdz 2 gadu vecumam un iedzīvotāji no 2 gadu vecuma;
4) vecumposmā līdz 2 gadu vecumam tiek plānotas autiņbiksītes dažādos izmēros un daudzumā: 0-6 mēnešu (līdz 6 kg) veciem bērniem - 8 autiņbiksītes dienā, 6-12 mēnešu (6-10 kg) veciem bērniem - 5 autiņbiksītes dienā, 12-24 mēnešu (10-15 kg) vecumu bērniem - 2 autiņbiksītes dienā; arī barošanas pudelīte ar knupīti un knupītis/māneklītis plānoti atbilstoši vecumam– 0-3 mēnešu veciem bērniem, 3-6 mēnešu veciem bērniem un 6-12 mēnešu veciem bērniem;  78% mākslīgā piena maisījuma veido piena pulveris atbilstoši vecumposmiem, proti, 0-6 mēnešu veciem bērniem, 6-12 mēnešu veciem bērniem un 12-24 mēnešu veciem bērniem, 20% - speciālais piena maisījums bērniem, kam ir piena olbaltumvielu alerģija,  2% - piena maisījums priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem;
5) iedzīvotājiem kategorijā no 2 gadu vecuma izsniedzamo preču sarakstā īpaši izdalītas preces šādām vecuma grupām -  higiēniskās paketes meitenēm/sievietēm vecumposmā no 10 līdz 55 gadiem; autiņbiksītes iedzīvotājiem vecumposmā no 70  gadiem; šampūns vecuma grupai 2-6 gadiem un no 7 gadiem, kā arī zobu pasta.

Preces ir paredzētas valsts apdraudējuma gadījumā pārvietotajiem iedzīvotājiem, kuri tiek izmitināti pagaidu izmitināšanas telpās (izglītības iestādēs, kultūras iestādēs, sporta infrastruktūrā, u.t.t.), lai iedzīvotājiem būtu iespēja ievērot minimālās higiēnas normas.

[7] Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka līdz 2025. gada 31. decembrim ar pirmās nepieciešamības precēm tiks nodrošināti 6% iedzīvotāji, kas noteikti, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
 -  Valsts apdraudējuma gadījumā vienlaicīgi tiktu ietekmētas vairākas administratīvās teritorijas. Attiecīgi ir izvērtēti iespējamie attīstības scenāriji un aptuvens ietekmēto teritoriju pastāvīgo iedzīvoju skaits.
- savukārt, vērtējot pārvietoto iedzīvotāju skaitu Ukrainā Krievijas veiktā iebrukuma rezultātā, ir konstatēts, ka pārvietotais iedzīvotāju skaits veido aptuveni 11%.  
Kopumā, izvērtējot iedzīvotāju uzvedības tendences, 6 % apmērs vidēji ir to iedzīvotāju skaits, kurus būtu nepieciešams nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm.

[8] Pakalpojums par pirmās nepieciešamības preču uzglabāšanas vietu tiek plānots iepirkt ne ilgāk kā par pieciem gadiem. Turpmākajos gados plānots izveidot risinājumu, lai pirmās nepieciešamības preces varētu tiktu uzglabātas valsts rīcībā esošās uzglabāšanas vietās.