Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 21.11.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 28.novembrī.
23-TA-2212: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai noteiktu izglītības iestāžu dibinātāju tiesības noteikt pedagogiem papildu atlīdzību, nolūkā mazināt izglītības nozarē esošo problēmu - pedagogu trūkums. Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gadā sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem par ilgtspējīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšanu tika identificēta vajadzība veikt grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības izglītības iestādes dibinātājam kompensēt transporta un īres maksas izdevumus pedagogiem. Pedagogu trūkums nozarē vērojams gan publiskajās izglītības iestādēs, gan privātajās, tomēr atšķirībā no privātajām izglītības iestādēm, publiskas izglītības iestādēs darbojās princips, ka atļauts tikai tas, kas noteikts tiesību normās, līdz ar to papildus atlīdzības veidi publisko izglītības iestāžu dibinātājiem ir nosakāmi normatīvajos aktos, savukārt attiecībā uz privāto izglītības iestāžu dibinātājiem, darbojas princips, ka atļauts viss, kas nav aizliegts ar tiesību normām. Ņemot vērā to, ka privātās izglītības iestādes tiek finansētas no dibinātāja līdzekļiem, dibinātājs pats var noteikt papildus atlīdzības veidus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Izglītības likuma grozījumu mērķis ir radīt izglītības iestāžu dibinātājiem iespēju noteikt papildus atlīdzību izglītības iestāžu pedagogiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka šobrīd novērojam kritiska situācija ar pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, jo sevišķi ārpus pilsētu robežām, likums pieņemams steidzamības kārtā, lai pēc iespējas ātrāk izglītības iestāžu dibinātāji varētu piemērot jaunās tiesību normas un risināt jautājumu, kas skar pedagogu trūkumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pedagogu nodrošinājums, ataudze un nepietiekama profesijas pievilcība ir problēma, kas raksturīga daudzu valstu izglītības sistēmām, arī Latvijas. Latvijā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm līdz 2030. gadam izglītības nozares darbaspēka piedāvājums sasniegs vien 91% pieprasījuma (līdz 2040. gadam – tikai 88 % pieprasījuma). Nerodot risinājumus pedagogu darba apstākļu uzlabošanai un profesijas pievilcības palielināšanai, pastāv augsts risks, ka pedagogu trūkuma dēļ izglītības iestādes nevarēs nodrošināt obligātās izglītības pieejamību. Tāpēc ir jārod risinājumi, lai  spētu nodrošināt pedagogiem labvēlīgus darba apstākļus, tostarp adekvātu atalgojumu, samērīgu darba slodzi, līdzsvaru starp dažādiem darba pienākumiem, atbalstošu darba vidi un infrastruktūru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā kopumā pedagogu nodrošinājums un atalgojums ir nepietiekams un rada augstus riskus nozares ilgtspējai, līdz ar to nepieciešams radīt tādus risinājumus, kas izglītības iestāžu dibinātājiem dod iespēju ilgtermiņā piesaistīt un noturēt pedagogus izglītības iestādēs. Virkne izglītības iestāžu saskaras ar to, ka pedagogs nevar uzsākt darbu konkrētā izglītības iestādē, jo 1)nav sabiedriskā transporta, lai no dzīves vietas nokļūtu darba vietā un atpakaļ, vai sabiedriskā transporta pieejamība ir nepietiekoša; 2) konkrētajā apdzīvotā vietā nav pieejamas dzīvojamās platības vai pieejamo dzīvojamo platību īres maksas nav tādas, ko pedagogs var nosegt.
Ņemot vērā to, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana Latvijas teritorijā, jo sevišķi ārpus administratīvajiem centriem, nav pilnvērtīga un tā sakārtošana ir ilgstoši risināms jautājums, likumprojekts rada tūlītēju risinājumu izglītības iestāžu dibinātājiem, attiecībā uz pedagogu nokļūšanu darba vietā.
 
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1.pants ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus. Proti, ietvertais deleģējums noteic to, ka valsts dibinātām izglītības iestādēm tieši Ministru kabinets noteiks kārtību un apmēru attiecībā uz izdevumu kompensēšanu, ko paredz likumprojekta 2. pants.
Likumprojekta 2. pants noteic to, ka izglītības iestāžu dibinātajiem būs tiesības noteikt papildus atlīdzības veidu – 1) kompensāciju transporta izdevumu kompensēšanai, kas radušies izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās dzīves vietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ; 2) kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.
Attiecībā uz norādītajiem papildus atlīdzības veidiem, izglītības iestāžu dibinātāji nosaka kārtību un apmēru kādā tiek kompensēti radušies izdevumi.
Ņemot vērā to, ka nav iespējams izveidot vienotu risinājumu visām Latvijas administratīvajām teritorijām, izglītības dibinātājam tiek dots pilnvarojums pašam noteikt – apmēru un kārtību kādā tiek kompensēti radušies izdevumi. Tā pat arī nosacījumus, pie kādiem izdevumi tiek kompensēti. Dibinātājam ir rīcības brīvība izlemt vai tiek kompensēti tikai sabiedriskā transporta (vilciens, autobuss, pilsētas nozīmes maršruta transports vai tikai personīgais, vai abi, tostarp dibinātājs lemj pie kādiem apstākļiem izdevumi tiek kompensēti, piemēram, pedagogs dzīvo noteiktā attālumā (dibinātājs nosaka attālumu) no izglītības iestādes un viņam nav iespēja nokļūt darba vietā ar sabiedrisko transportu tā neesamības dēļ, vai neatbilstošā transporta kursēšanas laika grafika dēļ, dibinātājs lemj par izdevumu kompensēšanu personiska transporta izmantošanai, nosakot vai tiek kompensēti visi ceļā radušies izdevumi vai tikai to daļa. Tā pat dibinātājs var lemt par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, piemēram, ja nokļūšana līdz izglītības iestādei nav iespējama saprātīgā laikā, vai saprātīgos un drošos apstākļos. Piemēram, pedagoga deklarētā dzīvesvieta ir lauku reģionā, tālu (cik tālu nosaka dibinātāj) no izglītības iestādes, vai ceļš no deklarētās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei mērojams bīstamos apstākļos (šosejas mala). Izlemjot jautājumu par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, apstāklim, ka pedagogam ir savs transportlīdzeklis nevajadzētu kalpot par atteikumu kompensācijas atteikšanai. Tā pat deleģējums ļauj kompensēt transporta izdevumus, piemēram, ja pedagogs vienlaikus strādā vairākās izglītības iestādēs, tā pat nav liegts dibinātājam, piemēram nodrošināt iespēju visiem pedagogiem izmantot pilsētas nozīmes maršruta sabiedriskā transporta iespējas, nodrošinot mēneša abonementa kartes.
Lai nodrošinātu saprātīgu naudas izlietojumu, dibinātājam būtu jānosaka tāda kārtība attiecībā uz sabiedriskā transporta izmantošanu, kas ilgtermiņā būtu saimnieciski izdevīgāka, piemēram, ja tas ir izdevīgāk, būtu jākompensē mēnešbiļetes izdevumi, nevis individuāla brauciena izdevumi.
Attiecībā uz dzīvojamās īres izdevumu segšanu, dibinātājs nosaka kārtību un apmēru, kādā izdevumi tiek segti. Dibinātājs var ņemt vērā pedagoga esošo dzīvesvietu, viņam piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, tā pat dibinātājs var noteikt termiņu uz kādu kompensācija dzīvojamās īres izdevumu segšanai tiek piemērota.
Dibinātājs attiecībā uz kompensācijām var noteikt konkrētu summas apmēru gadā, vai noteikt kompensāciju procentos no faktiskajiem izdevumiem, kas pedagogam ir radušies. Tā pat dibinātājs nosaka kārtību, kādi dokumenti iesniedzami, lai saņemtu kompensāciju. Deleģējums izglītības iestāžu dibinātājiem neparedz iespēju kompensēt komunālo pakalpojumu izdevumus (ūdens padeve, apkure, elektrība u.tml.)
Piedāvātais risinājums dos iespēju izglītības iestāžu dibinātājam, izvērtējot savas iespējas un pieejamos finanšu resursus, izstrādāt kārtību dzīvojamo telpu īres maksas un transporta izdevumu kompensācijai, nolūkā aizpildīt trūkstošo pedagogu vakances.
Tā pat likumprojekts ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts dibinātām izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Izglītības iestāžu pedagogi
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
  • Izglītības iestāžu dibinātāji
Ietekmes apraksts
Ietekmi nevar noteikt, tiesības noteikt papildu atlīdzību ir izglītības iestāžu dibinātāja brīvprātīgā iniciatīva, tikai pēc dibinātāju lēmuma pieņemšanas būs iespējams izvērtēt ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Likumprojekts noteiks kārtību un apmēru, kādā izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus. Ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu varēs noteikt tad, kad izglītības iestāžu dibinātājs, izstrādās kārtību, kādā pedagogs var  saņemt dzīvojamās telpas un īres izdevumu kompensāciju. Izstrādājot tiesību aktu projektu nav iespējams identificēt ietekmi uz budžetu.
Likumprojekts paredz jaunu pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts dibināto izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus.  Tā ietvaros Ministru kabinets kā valsts izglītības iestāžu dibinātājs regulējumu izdos saskaņā ar jauno Izglītības likuma 14. panta 50. punktu attiecībā uz minētā likuma 52. panta 1.1 daļas ievaddaļā minētajām valsts dibinātajām izglītības iestādēm.
Pārējie izglītības iestāžu dibinātāji (piemēram, pašvaldības) šo regulējumu varēs izdot saskaņā ar jauno Izglītības likuma 52. panta 1.1 daļas 3. un 4. punktu attiecībā uz pārējām Izglītības likuma 52. panta 1.daļas ievaddaļā minētajām sevis dibinātajām izglītības iestādēm. 
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestāžu dibinātāji
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/86efaf20-33be-4df1-b3dd-293bf095c046/public_participations 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Izglītības iestāžu dibinātāji, izglītības iestādes

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk