Anotācija (ex-ante)

Latvijā kopumā pedagogu nodrošinājums un atalgojums ir nepietiekams un rada augstus riskus nozares ilgtspējai, līdz ar to nepieciešams radīt tādus risinājumus, kas izglītības iestāžu dibinātājiem dod iespēju ilgtermiņā piesaistīt un noturēt pedagogus izglītības iestādēs. Virkne izglītības iestāžu saskaras ar to, ka pedagogs nevar uzsākt darbu konkrētā izglītības iestādē, jo 1)nav sabiedriskā transporta, lai no dzīves vietas nokļūtu darba vietā un atpakaļ, vai sabiedriskā transporta pieejamība ir nepietiekoša; 2) konkrētajā apdzīvotā vietā nav pieejamas dzīvojamās platības vai pieejamo dzīvojamo platību īres maksas nav tādas, ko pedagogs var nosegt.
Ņemot vērā to, ka sabiedriskā transporta nodrošināšana Latvijas teritorijā, jo sevišķi ārpus administratīvajiem centriem, nav pilnvērtīga un tā sakārtošana ir ilgstoši risināms jautājums, likumprojekts rada tūlītēju risinājumu izglītības iestāžu dibinātājiem, attiecībā uz pedagogu nokļūšanu darba vietā.
 

Likumprojekta 1.pants ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus. Proti, ietvertais deleģējums noteic to, ka valsts dibinātām izglītības iestādēm tieši Ministru kabinets noteiks kārtību un apmēru attiecībā uz izdevumu kompensēšanu, ko paredz likumprojekta 2. pants.
Likumprojekta 2. pants noteic to, ka izglītības iestāžu dibinātajiem būs tiesības noteikt papildus atlīdzības veidu – 1) kompensāciju transporta izdevumu kompensēšanai, kas radušies izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) no pedagoga deklarētās dzīves vietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ; 2) kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai.
Attiecībā uz norādītajiem papildus atlīdzības veidiem, izglītības iestāžu dibinātāji nosaka kārtību un apmēru kādā tiek kompensēti radušies izdevumi.
Ņemot vērā to, ka nav iespējams izveidot vienotu risinājumu visām Latvijas administratīvajām teritorijām, izglītības dibinātājam tiek dots pilnvarojums pašam noteikt – apmēru un kārtību kādā tiek kompensēti radušies izdevumi. Tā pat arī nosacījumus, pie kādiem izdevumi tiek kompensēti. Dibinātājam ir rīcības brīvība izlemt vai tiek kompensēti tikai sabiedriskā transporta (vilciens, autobuss, pilsētas nozīmes maršruta transports vai tikai personīgais, vai abi, tostarp dibinātājs lemj pie kādiem apstākļiem izdevumi tiek kompensēti, piemēram, pedagogs dzīvo noteiktā attālumā (dibinātājs nosaka attālumu) no izglītības iestādes un viņam nav iespēja nokļūt darba vietā ar sabiedrisko transportu tā neesamības dēļ, vai neatbilstošā transporta kursēšanas laika grafika dēļ, dibinātājs lemj par izdevumu kompensēšanu personiska transporta izmantošanai, nosakot vai tiek kompensēti visi ceļā radušies izdevumi vai tikai to daļa. Tā pat dibinātājs var lemt par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, piemēram, ja nokļūšana līdz izglītības iestādei nav iespējama saprātīgā laikā, vai saprātīgos un drošos apstākļos. Piemēram, pedagoga deklarētā dzīvesvieta ir lauku reģionā, tālu (cik tālu nosaka dibinātāj) no izglītības iestādes, vai ceļš no deklarētās dzīvesvietas līdz izglītības iestādei mērojams bīstamos apstākļos (šosejas mala). Izlemjot jautājumu par sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanu, apstāklim, ka pedagogam ir savs transportlīdzeklis nevajadzētu kalpot par atteikumu kompensācijas atteikšanai. Tā pat deleģējums ļauj kompensēt transporta izdevumus, piemēram, ja pedagogs vienlaikus strādā vairākās izglītības iestādēs, tā pat nav liegts dibinātājam, piemēram nodrošināt iespēju visiem pedagogiem izmantot pilsētas nozīmes maršruta sabiedriskā transporta iespējas, nodrošinot mēneša abonementa kartes.
Lai nodrošinātu saprātīgu naudas izlietojumu, dibinātājam būtu jānosaka tāda kārtība attiecībā uz sabiedriskā transporta izmantošanu, kas ilgtermiņā būtu saimnieciski izdevīgāka, piemēram, ja tas ir izdevīgāk, būtu jākompensē mēnešbiļetes izdevumi, nevis individuāla brauciena izdevumi.
Attiecībā uz dzīvojamās īres izdevumu segšanu, dibinātājs nosaka kārtību un apmēru, kādā izdevumi tiek segti. Dibinātājs var ņemt vērā pedagoga esošo dzīvesvietu, viņam piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, tā pat dibinātājs var noteikt termiņu uz kādu kompensācija dzīvojamās īres izdevumu segšanai tiek piemērota.
Dibinātājs attiecībā uz kompensācijām var noteikt konkrētu summas apmēru gadā, vai noteikt kompensāciju procentos no faktiskajiem izdevumiem, kas pedagogam ir radušies. Tā pat dibinātājs nosaka kārtību, kādi dokumenti iesniedzami, lai saņemtu kompensāciju. Deleģējums izglītības iestāžu dibinātājiem neparedz iespēju kompensēt komunālo pakalpojumu izdevumus (ūdens padeve, apkure, elektrība u.tml.)
Piedāvātais risinājums dos iespēju izglītības iestāžu dibinātājam, izvērtējot savas iespējas un pieejamos finanšu resursus, izstrādāt kārtību dzīvojamo telpu īres maksas un transporta izdevumu kompensācijai, nolūkā aizpildīt trūkstošo pedagogu vakances.
Tā pat likumprojekts ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un apmēru, kādā valsts dibinātām izglītības iestāžu pedagogiem var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus.