25-TA-458: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru prezidente 2024. gada 16. jūlijā ar rezolūciju 24-UZ-362 (turpmāk – Rezolūcija) ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (turpmāk – EM) kopīgi ar Finanšu ministriju (turpmāk – FM), Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – KEM), Tieslietu ministriju (turpmāk – TM), Veselības ministriju (turpmāk – VM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) iepazīties ar Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinumu Nr. 6-6/28 pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B (turpmāk – Atzinums), kopīgi atbilstoši kompetencei sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai ievērotu tiesībsarga rekomendāciju un Ministru kabineta kompetences ietvaros operatīvi novērstu izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnības, un ekonomikas ministram sagatavotos tiesību aktu projektus kopā ar atbildes projektu tiesībsargam līdz 2024. gada 1. novembrim iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai papildinātu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Atzinumā sniegto informāciju, sabiedrībā joprojām ir aktuāls jautājums, kā samazināt iedzīvotāju miera, t.sk. naktsmiera, traucējumu ar izklaides troksni, ko rada dažādas izklaides vietas (nakts klubi, bāri, diskotēkas, izklaides vietu terases u.c.). Dažādās Latvijas pilsētās, bet īpaši Rīgā, ir saņemtas sūdzības par pārmērīgu troksni no naktsklubiem, bāriem un citām izklaides vietām, kas darbojas vēlu vakarā un naktī. Tiesībsargs Atzinumā ir norādījis, ka kopš Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 naktsmiera traucējums no izklaides trokšņa nav pienācīgi regulēts, tajā skaitā neparedz skaidru atbildību par trokšņošanu izklaides vietās.
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Noteikumu projekts (25-TA-458), likumprojekts "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459) un likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā"(25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka nav pretrunu nostājā, ka likumā "Par piesārņojumu" lietotie termini "troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punkts), ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām un, lai izpildītu no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu izklaides vietu radīto izklaides trokšņa seku mazināšanā, Saeima 2023. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā, paredzot administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu (tajā skaitā traucējot personas mieru, tādējādi cenšoties ar sodoša rakstura normām risināt izklaides trokšņa nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju naktsmieru), par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Pieņemot šo tiesisko regulējumu, izklaides trokšņa problemātika vismaz no sodīšanas viedokļa ir risināma kā sabiedriskās kārtības jautājums. Praksē tiesiskais regulējums lielākoties tiek izmantots kā vienīgais izklaides trokšņa kontroles un uzraudzības mehānisms.
Šobrīd izklaides trokšņu nosacījumi netiek regulēti ar likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 16) normām, jo izklaides troksnis netiek definēts kā vides troksnis, taču minētajos normatīvajos aktos tiek regulēti tikai vides trokšņu nosacījumi.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka izklaides vietas īpašnieks, samaksājot sodu vai apšaubot soda piemērošanu, var turpināt trokšņot, tādējādi turpinot iedzīvotāju miera, tajā skaitā naktsmiera, traucēšanu. Tiesībsargs uzskata, ka izklaides vietas īpašnieks jeb "izklaides trokšņa radītājs" Latvijas Republikas Satversmes 115. panta izpratnē ir uzskatāms par "piesārņotāju". Šis "piesārņotājs" jeb persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu. Tādēļ būtu nepieciešams noteikt izklaides trokšņu īpašniekam tādus ierobežojumus, tajā skaitā īpašumtiesībām, kas motivē respektēt un nepārkāpt cilvēka tiesības uz privāto dzīvi (mieru mājās) un veselībai labvēlīgu vidi.
Izpildot Rezolūciju, pastāvošās problēmsituācijas risināšanai ministrijas ir izvērtējušas Atzinumu, EM ir uzrunājusi visas problēmjautājuma risināšanā iesaistītās puses, izvērtējusi viņu redzējumu par situācijas problēmu cēloņiem un apzinājusi viedokļus par iespējamiem risinājumiem. EM 2024. gada 4. septembrī ir organizējusi iesaistīto pušu diskusiju par risinājumiem ēku atjaunošanai un trokšņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē [1], kā arī organizējusi vairākas sanāksmes (2024. gada 24. septembrī, 10. oktobrī, 29. oktobrī, 16. decembrī un 2025. gada 23. janvārī) ar iesaistītajām pusēm - FM, KEM, TM, VM, VARAM, Veselības inspekciju (turpmāk – VI), Tiesībsarga biroju, Rīgas valstspilsētas pašvaldību, biedrību “Naktsmieru Rīgai”, biedrību “Latvijas Akustiķu apvienība”, biedrību “Latvijas Pasākumu producentu asociācija” un SIA “Akukon-Būvakustika” -, lai izprastu pastāvošās problēmsituācijas būtību, pārrunātu iespējamos risinājumus, kā arī ar akustikas nozari saistītos tehniskos jautājumus. Sanāksmju ietvaros arī tika pārrunāts EM izstrādātais izklaides trokšņa normatīvais ietvars - Noteikumu projekts (25-TA-458), likumprojekts "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459) un likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā"(25-TA-461).
Būtiskākais secinājums, kas tika izdarīts minētajās sanāksmēs bija, ka nav pretrunu nostājā, ka likumā "Par piesārņojumu" lietotie termini "troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 12.1 punkts) un "vides troksnis" (likuma "Par piesārņojumu" 1. panta 16. punkts), ietver sevī arī izklaides troksni. Līdz ar to minētais secinājums tika izmantots par pamatu EM izstrādātajam izklaides trokšņa normatīvajam ietvaram.
2025. gada 3. februārī EM iesniedza Ministru kabinetā Ministru kabineta atbildes vēstules projektu tiesībsargam (24-TA-3132), ar kuru informēja tiesībsargu par paveikto saistībā ar izklaides trokšņa tiesiskā regulēja regulējuma pilnveidi.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/notikums/diskusija-par-risinajumiem-eku-atjaunosanai-un-troksnu-ietekmes-mazinasanai-pilsetvide?date=0
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik neviens spēkā esošais normatīvais akts neparedz kārtību, kas ļautu noteikt, cik lielu vides troksni rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, tostarp pašlaik nevienā spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek noteikti izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi, tādējādi neļaujot objektīvi pārliecināties, vai izklaides vietu darbības rezultātā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 16 ar jaunu nodaļu "II2. Izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana". Šīs nodaļas 15.5 punkts nosaka, ka vides trokšņa, ko rada dažādās izklaides vietās (piemēram, naktsklubos, bāros, kafejnīcās, restorānos, diskotēkās, izmitināšanas vietās, izklaides vietu āra terasēs) uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas, ievērojamais robežlielums ārtelpās ir 90 dB(A). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izklaides vietā nav uzstādītas skaņu pastiprinošās iekārtas, uz attiecīgajām izklaides vietām neattiecas noteiktais ievērojamais vides trokšņa robežlielums ārtelpās. Šāds risinājums izvēlēts, jo galvenokārt izklaides vietu darbības rezultātā var tikt traucētas iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, tieši skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanas dēļ. Tāpat būtiski norādīt, ka visā EM izstrādātajā izklaides trokšņa normatīvajā ietvarā termins "izklaides vieta" tiek lietots tā visplašākajā izpratnē, tādēļ iepriekš norādītais izklaides vietu uzskaitījums nav izsmeļošs.
Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 16 ar 15.6 punktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē pašvaldība uz iesnieguma pamata. Tas nozīmē, ka pašvaldības policija pārbaudīs, vai konkrētajā izklaides vietā tiek ievērots Noteikumos Nr. 16 noteiktais izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu vides trokšņa robežlielums ārtelpās tikai tad, ja būs saņemts atbilstošs iesniegums.
Atbilstoši šiem grozījumiem, Noteikumu Nr. 16 11. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīta vides trokšņa mērījumus neveiks akreditētas laboratorijas, tā kā tādu mērījumu veikšana attiecībā uz izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni būtu nesamērīga un tādējādi neefektīva - radītu lielu administratīvo slogu un izmaksas.
Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 16 ar 15.6 punktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē pašvaldība uz iesnieguma pamata. Tas nozīmē, ka pašvaldības policija pārbaudīs, vai konkrētajā izklaides vietā tiek ievērots Noteikumos Nr. 16 noteiktais izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu vides trokšņa robežlielums ārtelpās tikai tad, ja būs saņemts atbilstošs iesniegums.
Atbilstoši šiem grozījumiem, Noteikumu Nr. 16 11. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīta vides trokšņa mērījumus neveiks akreditētas laboratorijas, tā kā tādu mērījumu veikšana attiecībā uz izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni būtu nesamērīga un tādējādi neefektīva - radītu lielu administratīvo slogu un izmaksas.
Problēmas apraksts
Pašlaik nevienā spēkā esošajā normatīvajā aktā netiek noteikta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšana un novērtēšana.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļu ar 1.5. apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic ar trokšņa monitoringa iekārtu 15 minūtes 5 m attālumā no trokšņa avota, kura priekšā nav fizisku šķēršļu, un vismaz 1,5 m augstumā virs zemes. Mērījumu veikšanas augstums tika izvēlēts pēc analoģijas ar Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļas 1.4.1. un 1.4.2. apakšpunktu, savukārt mērījumu veikšanas ilgums - balstoties uz Nīderlandē pastāvošo praksi. Mērījumu veikšanas attālums no trokšņa avota tika izvēlēts, ņemot vērā tuvāko attālumu, kādā varētu atrasties izklaides vietas apmeklētāji no trokšņa avota. Būtiski, ka mērījumu veikšanas laikā trokšņa avotam priekšā nedrīkst atrasties fiziski šķēršļi, lai nodrošinātu mērījumu precizitāti.
Pēc analoģijas ar pašlaik spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 15.3 punktu, jaunais Noteikumu Nr. 16 1.5. apakšpunkts nosaka, ka attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados. Tāpat tiek paredzēts, ka veiktos vides trokšņa mērījumus uzglabā 3 mēnešus, lai pēcāk pašvaldības policija varētu izmantot šos datus, veicot administratīvā pārkāpuma procesu, kā tas ir paredzēts EM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459).
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 3. sadaļu ar 3.1.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu novērtēšanā ārtelpā ņem vērā trokšņa mērījumu, kas veikti saskaņā ar jauno Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļas 1.5. apakšpunktu, vidējo vērtību attiecīgajā mērījumu veikšanas laika periodā, tādējādi nodrošinot iespējami objektīvu mērījumu rezultātu ieguvi.
Šīs Noteikumu projekta 1. un 2. pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšanu un novērtēšanu neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, tā kā uz šiem pasākumiem attiecināmie mērījumi un to novērtēšana Noteikumu Nr. 16 ietvaros tiek skatīta atsevišķi.
Pēc analoģijas ar pašlaik spēkā esošo Noteikumu Nr. 16 15.3 punktu, jaunais Noteikumu Nr. 16 1.5. apakšpunkts nosaka, ka attiecīgā trokšņa monitoringa iekārta tiek kalibrēta reizi trijos gados. Tāpat tiek paredzēts, ka veiktos vides trokšņa mērījumus uzglabā 3 mēnešus, lai pēcāk pašvaldības policija varētu izmantot šos datus, veicot administratīvā pārkāpuma procesu, kā tas ir paredzēts EM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459).
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 3. sadaļu ar 3.1.1 apakšpunktu, kas nosaka, ka izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu novērtēšanā ārtelpā ņem vērā trokšņa mērījumu, kas veikti saskaņā ar jauno Noteikumu Nr. 16 1. pielikuma I. sadaļas 1.5. apakšpunktu, vidējo vērtību attiecīgajā mērījumu veikšanas laika periodā, tādējādi nodrošinot iespējami objektīvu mērījumu rezultātu ieguvi.
Šīs Noteikumu projekta 1. un 2. pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides trokšņa robežlielumu mērīšanu un novērtēšanu neattiecas uz publiskiem pasākumiem autosportā un motosportā, kas norisinās apdzīvotā vietā (pilsētā vai ciemā) izvietotā atklātā autosporta un motosporta bāzē un kuriem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta atļauja publisku pasākumu rīkošanai, tā kā uz šiem pasākumiem attiecināmie mērījumi un to novērtēšana Noteikumu Nr. 16 ietvaros tiek skatīta atsevišķi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Risinājuma izstrādes laikā tika izvērtēti vairāki alternatīvie risinājumi. Tika izskatīta prasība, ka pie ieejas izklaides vietā izvieto informatīvu paziņojumu, ja attiecīgajā izklaides vietā iekštelpās vai ārtelpās trokšņu līmenis pārsniedz 70 dB, ietverot norādi par konkrētā trokšņa līmeņa ietekmi uz veselību. Tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka šādam informatīvajam paziņojumam nebūtu pievienotās vērtības, bet tas tieši pretēji tikai radītu lieku administratīvo slogu.
Tika vērtēta arī trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā - ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Tika vērtēts pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Trokšņa monitoringa iekārtai būtu jānodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus un jāveic to sinhrons ieraksts izklaides vietu iekštelpās to darba laikā, būtu jānodrošina ierakstīto datu uzglabāšana vismaz 3 mēnešu garumā, kā arī šī iekārta būtu jākalibrē reizi trijos gados. Šis pienākums neattiektos uz tām izklaides vietām, par kurām būtu saņemts sertificēta būvakustiķa atzinums, kas apliecinātu, ka attiecīgās izklaides vietas skaņas izolācija ir pietiekama, lai netraucētu sabiedrisko kārtību. Izklaides vietu iekštelpās ievērojamais trokšņa robežlielums jebkurā diennakts laikā būtu bijis 100 dBA un tā novērtēšanā ņemtu vērā ar trokšņa monitoringa iekārtu veiktā trokšņa mērījuma vidējo vērtību tajā laika periodā, kāds būtu bijis norādīts iesniedzēja iesniegumā pašvaldībai. Tomēr šis pienākums netika ietverts Noteikumu projektā, ņemot vērā, ka tas radītu nesamērīgu slogu komersantiem - būtiskas atbilstības izmaksas lielai daļai izklaides vietu. Lai nemainīgi nodrošinātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinātu izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, Noteikumu projektā tika saglabāta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņu robežlieluma mērīšana un novērtēšana izklaides vietu ārtelpā.
Sākotnēji Noteikumu projekts paredzēja, ka izklaides vietu darbības rezultātā radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic pie ieejas izklaides vietā, tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka mērījumu veikšana attiecīgajā vietā neatspoguļos patieso izklaides vietas darbības rezultātā radīto vides trokšņa līmenī, tā kā pie ieejas izklaides vietā var atrasties fiziski šķēršļi, kas aiztur skaņu, tādējādi uzrādot mazāku vides trokšņa līmeni, nekā tas ir patiesībā.
Sākotnēji Noteikumu projekts paredzēja, ka izklaides vietu darbības rezultātā radītā vides trokšņa robežlielumu neievērošanas gadījumā administratīvo sodu piemēro saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Tomēr, tā kā atbildība par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu jau ir noteikta likumā “Par piesārņojumu”, līdz ar to arī atbildība par attiecīgo administratīvo pārkāpumu attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni tika paredzēta EM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459).
Tika vērtēta arī trokšņošanas periodu noteikšana naktī un dienā - ja izklaides vietas darba laiks pilnībā vai kādā tā daļā būtu bijis laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00. Tika vērtēts pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot izklaides vietas iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu, nodrošinot, ka to uzstāda atbilstoši ražotāja nosacījumiem. Trokšņa monitoringa iekārtai būtu jānodrošina nepārtrauktus trokšņa mērījumus un jāveic to sinhrons ieraksts izklaides vietu iekštelpās to darba laikā, būtu jānodrošina ierakstīto datu uzglabāšana vismaz 3 mēnešu garumā, kā arī šī iekārta būtu jākalibrē reizi trijos gados. Šis pienākums neattiektos uz tām izklaides vietām, par kurām būtu saņemts sertificēta būvakustiķa atzinums, kas apliecinātu, ka attiecīgās izklaides vietas skaņas izolācija ir pietiekama, lai netraucētu sabiedrisko kārtību. Izklaides vietu iekštelpās ievērojamais trokšņa robežlielums jebkurā diennakts laikā būtu bijis 100 dBA un tā novērtēšanā ņemtu vērā ar trokšņa monitoringa iekārtu veiktā trokšņa mērījuma vidējo vērtību tajā laika periodā, kāds būtu bijis norādīts iesniedzēja iesniegumā pašvaldībai. Tomēr šis pienākums netika ietverts Noteikumu projektā, ņemot vērā, ka tas radītu nesamērīgu slogu komersantiem - būtiskas atbilstības izmaksas lielai daļai izklaides vietu. Lai nemainīgi nodrošinātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinātu izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, Noteikumu projektā tika saglabāta izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņu robežlieluma mērīšana un novērtēšana izklaides vietu ārtelpā.
Sākotnēji Noteikumu projekts paredzēja, ka izklaides vietu darbības rezultātā radītā vides trokšņa mērījumus ārtelpā veic pie ieejas izklaides vietā, tomēr sanāksmēs ar iesaistītajām pusēm tika secināts, ka mērījumu veikšana attiecīgajā vietā neatspoguļos patieso izklaides vietas darbības rezultātā radīto vides trokšņa līmenī, tā kā pie ieejas izklaides vietā var atrasties fiziski šķēršļi, kas aiztur skaņu, tādējādi uzrādot mazāku vides trokšņa līmeni, nekā tas ir patiesībā.
Sākotnēji Noteikumu projekts paredzēja, ka izklaides vietu darbības rezultātā radītā vides trokšņa robežlielumu neievērošanas gadījumā administratīvo sodu piemēro saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Tomēr, tā kā atbildība par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu jau ir noteikta likumā “Par piesārņojumu”, līdz ar to arī atbildība par attiecīgo administratīvo pārkāpumu attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni tika paredzēta EM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”" (25-TA-459).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētās prasības - vides trokšņa robežlielumu ievērošana izklaides vietu ārtelpā, izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontrole un atbilstošu mērījumu veikšana un to novērtēšana - nodrošinās iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, paredzot risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Latvijas Republikas tiesībsarga 2024. gada 17. jūnija atzinums Nr. 6-6/28 pārbaudes lietā Nr. 2022-56-22B
Apraksts
Tiesībsargs sniedza Atzinumu saistībā ar izskatīto pārbaudes lietu par izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnībām. Atzinumā tiek aprakstīti faktiskie un juridiskie apstākļi, norādot uz pastāvošo problēmsituāciju, kā arī to, ka, kaut arī izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma nepilnības valstiskā līmenī ir apzinātas, līdz šim no atbildīgo iestāžu puses nav notikusi izlēmīga rīcība, kas salīdzinoši īsā laikā novērstu iedzīvotāju tiesību aizskārumu. Atzinumā tiek norādīts, ka tiesībsargs uzskata, ka valsts nav izpildījusi no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni, tādēļ tiesībsargs iesaka veikt grozījumus Noteikumos Nr. 16, novēršot konstatētos pārkāpumus.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka izstrādātais risinājums tika balstīts uz tiesībsarga Atzinumā veikto analīzi un secinājumiem, būtu lietderīgi, ja arī pēcpārbaudi - (ex-post) izvērtējumu - veiktu neatkarīga institūcija atbilstoši tiesībsarga Atzinumā izmantotajai metodoloģijai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tiesībsarga birojs
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Izstrādātais risinājums nodrošina sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī efektīvi mazina izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Rādītājs
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji/sabiedrība
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus/sabiedrību, jo tas paredz iesnieguma iesniegšanu pašvaldībai, kurā ietverta sūdzība par iespējamu izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlieluma ārtelpās neievērošanu.
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz noteikta vides trokšņa robežlieluma ievērošanu izklaides vietu ārtelpās.
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz noteikta vides trokšņa robežlieluma ievērošanu izklaides vietu ārtelpās.
Juridiskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz noteikta vides trokšņa robežlieluma ievērošanu izklaides vietu ārtelpās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs izklaides vietu īpašniekus un valdītājus, jo tas paredz noteikta vides trokšņa robežlieluma ievērošanu izklaides vietu ārtelpās. Līdz ar to izklaides vietu īpašniekiem un valdītājiem būs jāievēro noteiktais vides trokšņa robežlielums izklaides vietu ārtelpās.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atkarībā no tā, vai pašvaldības rīcībā jau ir trokšņa monitoringa iekārtas vai nav, pašvaldībām būs jāiegādājas efektīvai izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radītā vides trokšņa robežlielumu ievērošanas kontrolei nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā arī jānodrošina, ka attiecīgo kontroli veic atbilstoši apmācīti pašvaldības policijas darbinieki.
Nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits, kā arī pašvaldības policijas darbinieku, kuri veiks atbilstošās kontroles, skaits ir individuāls katrai pašvaldībai, līdz ar to pašvaldībām būs nepieciešams veikt atbilstošu izvērtējumu, cita starpā ņemot vērā pašvaldības administratīvās teritorijas platību, tajā esošo izklaides vietu skaitu un to darbības specifiku, kā arī citus saistītus apstākļus.
Nepieciešamais trokšņa monitoringa iekārtu skaits, kā arī pašvaldības policijas darbinieku, kuri veiks atbilstošās kontroles, skaits ir individuāls katrai pašvaldībai, līdz ar to pašvaldībām būs nepieciešams veikt atbilstošu izvērtējumu, cita starpā ņemot vērā pašvaldības administratīvās teritorijas platību, tajā esošo izklaides vietu skaitu un to darbības specifiku, kā arī citus saistītus apstākļus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums “Par piesārņojumu”
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu izklaides vietu darbības un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
Pamatojums un apraksts
Izpildot Rezolūciju, tiks veikti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, lai pilnveidotu izklaides trokšņa tiesisko regulējumu, paredzot līdzsvarotu risinājumu publisku pasākumu norises un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai, tādējādi izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības inspekcija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rīgas valstspilsētas pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Naktsmieru Rīgai", Biedrība “Latvijas Akustiķu apvienība”, Biedrība “Latvijas Pasākumu producentu asociācija”Cits
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs, SIA "Akukon-Būvakustika"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pašvaldības policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības policija
palielinās
Vērtības nozīme:
Iegūto vides trokšņa mērījumu datu uzglabāšanas izmaksas nav iespējams aprēķināt, tā kā tās ir atkarīgas no veikto mērījumu skaita un izvēlētā datu nesēja.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pašvaldības policija
Jā
Vērtības nozīme:
Noteikumu projekta prasībām atbilstošas trokšņa monitoringa iekārtas iegādes izmaksas ir no 200 euro līdz 500 euro. Attiecīgās izmaksas atkarīgas no iekārtu kategorijas, veida, parametriem. Tā kā trokšņa monitoringa iekārtu cenām ir plaša amplitūda, nav iespējams aprēķināt aptuvenās atbilstības izmaksas attiecībā uz vienu trokšņa monitoringa iekārtu.
Aptuvenās izmaksas par trokšņa monitoringa iekārtas kalibrēšanu ir 75 euro, ko veic reizi 3 gados.
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldības policijai tiks uzdota jauna funkcija - izklaides trokšņa mērīšana un attiecīgā pārkāpuma fiksēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz ierobežot izklaides vietu darbības rezultātā radīto vides troksni, tādējādi nodrošinot sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tiesības uz mieru, t.sk. naktsmieru, kā arī mazinot izklaides trokšņa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, vienlaikus izpildot no Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. panta izrietošo valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt efektīvu aizsardzību pret izklaides troksni.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi