Anotācija (ex-ante)

VISL 4.panta otrajā daļā cita starp noteikts deleģējums MK noteikumiem, lai noteiktu institūciju informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības.
Ņemot vērā, ka VISL 4. panta otrajā daļā ir mainījies deleģējums, nepieciešams izdot jaunus informācijas sistēmu vispārīgo tehnisko prasību MK noteikumus, attiecinot tajos ietvertās prasības ne tikai uz valsts informācijas sistēmām, kā to paredzēja līdz 2022. gada 31. decembrim spēkā esošie MK noteikumi Nr. 764, bet arī uz institūciju informācijas sistēmām.

Saskaņā ar VISL 4. panta pirmo daļu VARAM koordinē informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā. 

Ņemot vērā to, ka ar 2022. gada 1. jūnija grozījumiem VISL tika ieviests jauns termins “institūcijas informācijas sistēma”, kā arī paplašināts valsts informācijas sistēmu tvērums, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestādēm, valsts institūcijām, kas nav padotas MK, atvasinātajām publiskajām personām un to iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūru, kā arī privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums (turpmāk — institūcija), ievērojot VISL 4. panta otrajā daļā minēto deleģējumu MK noteikumiem un VISL pārejas noteikumu 12. punkta 1) apakšpunktā noteikto, nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus, kuri noteiks valsts informācijas sistēmu un institūciju informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības.
Tā kā informācijas sistēmu drošības prasības noteiktas MK noteikumos Nr. 442 šajā noteikumu projektā tās nav nepieciešams ietvert.

Noteikumu projekts izvirza prasības informācijas sistēmu, kurām jau ir pieejams Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības vai valsts budžeta finansējums, attīstībai – ar mērķi, lai nodrošinātu vai vismaz tuvinātu informācijas sistēmas atbilstību šajā noteikumu projektā definētajām prasībām un attīstītos nākotnē virzienā, kas nodrošinās optimālas izmaksas visā dzīves ciklā kopumā.

Papildus šajā noteikumu projektā minētajām informācijas sistēmu vispārējām tehniskajām prasībām informācijas sistēmas pārzinis var noteikt arī citas informācijas sistēmas tehniskās prasības. Izrietoši, var būt situācijas, kad papildus šo noteikumu projektā noteiktajām prasībām, informācijas sistēmai var tikt izvirzītas prasības, kas nav noteiktas šajā noteikumu projektā, bet ko paredz, piemēram, iestādes iekšējie normatīvie akti.

Ņemot vērā to, ka šo noteikumu projekta prasības tiek piemērotas un saskaņotas informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību formulēšanas fāzē (t.i. attīstības aktivitāšu saskaņošanas ietvaros), nepieciešamu atkāpju vai noviržu situācijās tās ir tieši norādāmas, pamatojamas un saskaņojamas attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesa ietvaros. Gadījumos, kad prasības ir pilnībā izpildītas, ir tieši jānorāda - “noviržu nav”.  

Atkāpes vai novirzes no šo noteikumu projektā informācijas sistēmām izvirzītajām vispārējām tehniskajām prasībām ir pieļaujamas, tās pamatojot un saskaņojot ar VARAM kārtībā, kādā to paredz ar šo noteikumu projektu saistītais noteikumu projekts TA-3066 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība”.

Ar atkāpēm vai novirzēm ir saprotams gadījums/situācija, kas neatbilst šajā noteikumu projektā informācijas sistēmām izvirzītajām vispārējām tehniskajām prasībām, un tikai gadījumā, ja šādu atkāpju vai noviržu nepieciešamībai ir sniegts pamatojums un tas ir saskaņots ar VARAM. Arī finansējuma neesamība vai nepietiekamība var būt pamatojums atkāpes vai novirzes apstiprināšanai.

Salīdzinot ar MK noteikumiem Nr. 764, kas līdz 2022. gada 31. decembrim noteica valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības, šajā noteikumu projektā nekādu citu izmaiņu, izņemot šo prasību attiecināšanu arī uz institūciju informācijas sistēmām un papildinot noteikumu projektu ar datu prasībām, nav, līdz ar to nav ietekmes uz budžetu, netiek ietekmētas sabiedrības grupas, nav ietekmes uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu. Noteikumi neizvirza prasības uzkrājamo datu saturam, bet ir precizētas tikai prasības uzkrājamo datu kvalitātei, pie tam norādot, ka datu tvērums, kam kvalitātes prasības tiks piemērots, var tikt ierobežots. Tādējādi, grozīto prasību ietekme uz institūciju budžetu nebūs nozīmīgs.

Noteikumu projektā izmantotais jēdziens “institūcijas informācijas sistēma” ir izmantots Valsts informācijas sistēmu likumā ietvertajā nozīmē, proti, par informācijas sistēmām neuzskatot tādus tehnoloģiskus risinājumus, kā, piemēram, direktorijas, kiberdrošību nodrošinošus risinājumus u.tml.

Šo noteikumu projekta prasību izpilde tiek uzraudzīta atbilstoši ar šo noteikumu projektu saistītā noteikumu projekta ”Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” (TA-3066) kārtībai.

Noteikumu projekts informācijas sistēmām izvirza šādas prasības:
1. datu kvalitātes un metadatu prasības
2. datu atvēršanas un kontrolētas izplatīšanas prasības:
3. informācijas sistēmu lietotāju identifikācijas prasības;
4. lietojumprogrammatūras koplietošanas un arhitektūras prasības;
5. IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības.

1. Datu kvalitātes un metadatu prasības noteiktas šo noteikumu projekta 2.1. apakšpunktā.

Lai valsts pārvalde spētu efektīvi darboties, ir jāveido sadarbspējīgas informācijas sistēmas, kurās tiek uzkrāti kvalitatīvi dati un ir pieejama strukturēta datus raksturojošā informācija (metadati). Mūsdienu globalizācijas apstākļos, neviena joma vai nozare nepastāv atrauti no citām, tāpēc ir jāspēj savienot un analizēt dažādu jomu datus. Lai gan Latvijā informācijas sistēmu attīstībā līdz šim ir ieguldīti ievērojami resursi, joprojām nav definētas vienotas minimālās kvalitātes prasības datiem, kas tiek uzkrāti šajās informācijas sistēmās, kā arī nav pieejama vienota strukturēta informācija par datu saturu, struktūru un dzīves ciklu.

Vairums informācijas sistēmu uzkrāj datus, kurus atsevišķi vai savienojot ar citiem, var analizēt un izmantot dažādu lēmumu pieņemšanai un sabiedriskā labuma darbībām, t.i., tādām darbībām, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Lai tas būtu iespējams, kā arī sekojot Igaunijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei, šo noteikumu projekta 2.1. apakšpunktā noteiktas minimālās kvalitātes prasības datiem, ko uzkrāj informācijas sistēmās. Lai datus varētu jēgpilni savienot, informācijas sistēmās datu grupēšanai pēc iespējas nepieciešams izmantot vienotus datu klasifikatorus.

Tāpat datu savienošanas un analīzes mērķiem ir nepieciešama metadatu informācija, kas raksturo datus un to dzīves ciklu. Piemēram, ir jābūt skaidri definētai populācijai (jeb personu, objektu vai gadījumu kopai noteiktā laikā un telpā). Populācijas  vienības var būt personas, mājokļi, objekti u.c. (piemēram, Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji 2023. gadā; ekonomiski aktīvi uzņēmumi 2022. gadā).

Tāpat jābūt definētam datu tvērumam jeb mērķa populācijai vai elementu kopai, par kuru tiek uzkrāti dati (piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmumi;  Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecuma grupā “15-74 gadi” 2023. gadā).

Informācija par to, kā tas tiek skatīts Administratīvo datu vērtēšanas kontekstā pieejama šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/cros/content/coverage-0_en

Pārfrazējot, piemēram, Apvienotās Karalistes Apvienoto metadatu standartā (angl. UK e-Government Metadata Standard) iekļauto definīciju “The extent or scope of the content of the resource”, proti, resursa satura apjoms vai darbības joma, “tvērumu” varētu  definēt kā informācijas sistēmā uzkrāto datu objektu apjomu jeb tvērumu, jo latviešu valodā konkrētas definīcijas tam nav.

Virspārklājums jeb virsaptvērums raksturo to daļu, kura kļūdaini nepieder mērķa populācijai (piemēram, mirušas personas, kas iekļautas Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecuma grupā “15-74” 2023. gadā; mazumtirdzniecības uzņēmumu sarakstā iekļautie pakalpojumu nozares uzņēmumi; atsevišķos gadījumos - dublikāti).

Virsaptvērums ir izlases ietvara vienības, kuras nepieder mērķa populācijai, sīkāka informācija par to, kā tas tiek skatīts Administratīvo datu vērtēšanas kontekstā pieejama šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/cros/content/under-coverage_en

Zempārklājums jeb zemaptvērums raksturo trūkstošo, neietverto/neaptverto mērķa populācijas daļu (piemēram, Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecuma grupā “15-74” 2023. gadā neiekļautas nelegāli pastāvīgi Latvijā dzīvojošas personas; neiekļauti jaundibināti mazumtirdzniecības uzņēmumi). Datu pilnīgums raksturo, vai par populācijas vienību ir zināmi/aizpildīti visi datu lauki, bet savlaicīgums norāda, cik aktuāla jeb “svaiga” ir pieejamā informācija. Ne mazāk svarīgi ir zināt par salīdzināmu datu laika rindu pieejamību, datu vākšanas un apstrādes metodoloģiju, kļūdu labošanu un kvalitātes kontroli.

Zemaptvērums – izlases ietvarā neiekļautās mērķa populācija vienības, sīkāka informācija par to, kā tas tiek skatīts Administratīvo datu vērtēšanas kontekstā pieejama šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/cros/content/over-coverage_en

Datu pilnīgums raksturo, vai par populācijas vienību ir zināmi/aizpildīti visi datu lauki.

Datu savlaicīgums norāda, cik aktuāla jeb “svaiga” ir pieejamā informācija. Ne mazāk svarīgi ir zināt par salīdzināmu datu laika rindu pieejamību, datu vākšanas un apstrādes metodoloģiju, kļūdu labošanu un kvalitātes kontroli.

Ar “datu tvērumu” ir domāta tā detalizācijas pakāpe katrai prasībai, kas katras konkrētās sistēmas kontekstā (sistēmspecifiski) būtu izpildāma vai atspoguļojama.

Statistikas glosārijs – informācija pieejama šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Glossary:Coverage

Detalizācijas pakāpe ir atkarīga no datu kopas satura, t.sk. tās atkalizmantošanas potenciāla un to nosaka informācijas sistēmas pārzinis.

Noteikumu projekta 2.1.3. apakšpunkta prasība par metadatu informācijas uzkrāšanu informācijas sistēmā nepieciešama, lai standartizētu informāciju par informācijas sistēmā pieejamajiem datiem, tādējādi realizējot VISL 8. panta 1.punktā noteikto, ka valsts informācijas sistēmas pārzinis dara pieejamus metadatus. Noteikumu projektā ietverto normu uzskaitījums tikai palīdz vienveidīgi informācijas sistēmu pārziņiem izpildīt likumā noteikto pienākumu.

Tāpat konsekventa metadatu izveide palīdz kopīgot un atkārtoti izmantot informāciju. Standartizācija nozīmē, ka vienas organizācijas radīto informāciju var izmantot un saprast citas institūcijas vai sabiedrība. Piemēri – par oficiālās statistikas nodrošināšanu, par datu pieejamību pētniecībai/inovācijām  utt.

Metadatu informācijai ir jābūt uzkrājošai – ja ir izmaiņas informācijas sistēmā vai metodoloģijā, tad jānodrošina atbilstošo metadatu uzglabāšana un pieejamība katram izmaiņu periodam.

Valsts pārvaldes ietvaros attīstāmā informācijas sistēma ir uzskatāma par šo datu sākotnējo avotu, tāpēc informācijas sistēmas pārzinis ir par šiem datiem (datu kopu) atbildīgs, pretstatā situācijai, kad datu sākotnējais avots valsts pārvaldes ietvaros ir cita institūcija, no kuras dati ir replicēti uz attīstāmo informācijas sistēmu tehnoloģisku apsvērumu dēļ.

Formulējums “kas ir saistoši un noderīgi sabiedrībai” ir dati vai datu kopa, kas satur informāciju, kas var būt noderīga sabiedrībai tādā nozīmē, ka satur informāciju, kas nosaka iespējamas rīcības iespējas, nosacījumus vai ierobežojumus (t.i. ir saistoša) vai var būt noderīga analīzei un lēmumu par rīcību pieņemšanai. Šādi dati (datu kopas) parasti tiek izmantoti valsts pārvaldes funkciju izpildei vai atspoguļo to izpildes rezultātus, t.sk., bet ne tikai gadījumos, kad pati funkcijas būtība ir t.s. reģistra funkcija - informācijas savākšana, uzkrāšana, apstrāde un nodošana kontrolētai apritei valsts pārvaldes ietvaros un atkalizmantošanai.  Šādiem datiem jeb datu kopām nav pieskaitāmi dati, ko valsts pārvalde izmanto tikai savu iekšējo darba procesu organizēšanai. Piemēram, lietvedības, grāmatvedības, procesu pārvaldības sistēmu un arī dažādu veidu iekšējas lietošanas reģistru (t.sk. IKT risinājumu uzskaites, nekustamo īpašumu pārvaldības utml.).

2. datu atvēršanas un kontrolētas izplatīšanas prasības noteiktas šo noteikumu projekta 2.2. apakšpunktā.

Publiskajā sektorā notiekošie procesi rada lielu informācijas apjomu, kas tiek uzkrāts datu veidā, piemēram, meteoroloģiskie dati, digitālās kartes, reģistri, statistika u.c. dati. Dati ir būtiska digitālās ekonomikas sastāvdaļa, kas nodrošina valsts ekonomikas izaugsmi. Datu pieejamība ne tikai sekmē uz datiem balstītu pakalpojumu un produktu izveidi, bet arī veicina efektīvākus valsts un privātā sektora pakalpojumus, nodrošina to kvalitāti un atbalsta datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
MK 2019. gada 20. augustā tika apstiprināts VARAM informatīvais ziņojums “Latvijas atvērto datu stratēģija” (sk. https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472319) (turpmāk – stratēģija), kas paredz ieviest principu “atvērts pēc noklusējuma”. 

Datu atvēršanu un publicēšanu atvērto datu formā nosaka Informācijas atklātības likums (sk. https://likumi.lv/ta/id/50601-informacijas-atklatibas-likums) un MK 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” (sk. https://likumi.lv/ta/id/316109-kartiba-kada-iestades-ievieto-informaciju-interneta) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 455). MK noteikumu Nr. 455 28.punkts nosaka iestāžu atvērtos datus publicēt Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv (turpmāk – atvēro datu portāls).

Informācijas atklātības likuma (sk. https://likumi.lv/doc.php?id=50601)  10. panta 2.1 daļa nosaka, ka vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem.

Atvērto datu publicēšana ir uzskatāma par labo praksi, publicējot tikai tādus datus, kas varētu būt saistoši un noderīgi sabiedrībai un attiecinot uz tiem stratēģijā un informatīvajā ziņojumā “Par “Atvērts pēc noklusējuma” principa ieviešanu” (sk. (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3de4c46f-cb23-410d-ac48-220d2ddd3a6f) ietverto “atvērts pēc noklusējuma” principu. Iestādes pašas lēmums un atbildība ir izvērtēt noderību sabiedrībai aspektu.

Tā kā iestāde ir atbildīga par saviem datiem, kā arī iestāde ir tā, kas izvērtē, kādi dati būtu pieejami sabiedrībai, kas dotu sociālekonomisko labumu sabiedrībai (proti, iestāde ir izvērtējusi vai dati nav klasificējami kā īpaši aizsargājami un vai to publicēšana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām, ja tas attiecas uz personas datiem), tas nozīmē, ka šajos gadījumos pārzinis ir devis atļauju publicēt tādus datus, kas ir klasificējami kā atvērtie dati un ir izvērtējis visus riskus, kas ar tiem saistīts.

Atvērto datu publicēšana tiek nodrošināta, izvērtējot ieviešamo tehnisko risinājumu ekonomisko pamatotību un ievērojot atvērto datu portālā noteiktos standartus, vadlīnijas un atbilstošos datu publicēšanas scenārijus. Vienlaikus informācijas sistēmas pārzinis atbilstoši infrastruktūras un risinājuma iespējām var lemt par konkrētiem tehniskiem risinājumiem.

Gadījumos, ja informācijas sistēmas pārziņa datu kopas satur no citiem avotiem (reģistriem) saņemtus datus, kuru izplatīšanai no  šo reģistru sākotnējo īpašnieku viedokļa ir kādi ierobežojumi, nepieciešams savstarpēji vienoties par tādu datu publicēšanu vai jāizslēdz no publicējamās datu kopas tos datu atribūtus, par kuriem vienošanos panākt nav iespējams.

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību   239. punktā noteikts datu atvērtības princips – “atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato”.
Novirzes no prasību izpildes var pamatot, ja potenciālo informācijas sistēmu izstrādes izmaksas sadārdzinās un tiek konstatēts, ka tas nedod ietaupījumu visā informācijas sistēmas dzīvesciklā.

3. Informācijas sistēmas lietotāju identifikācijas prasības noteiktas šo noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā.

Palielinoties valsts pārvaldes darbinieku pienākumu izpildei izmantojamo informācijas sistēmu skaitam un it īpaši – koplietošanas risinājumiem, kurus izmanto dažādu iestāžu un pat dažādu resoru darbinieki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par informācijas sistēmu lietotāju identifikāciju un autorizāciju šo informācijas sistēmu funkciju izmantošanai. Daudzu atšķirīgu identifikācijas līdzekļu (ieskaitot paroles) izmantošana rada neērtības informācijas sistēmu lietotājiem un var pazemināt to drošības līmeni.

Savukārt informācijas sistēmu turētājiem liela skaita un pa dažādām institūcijām sadalīta lietotāju skaita gadījumā administratīvo slogu un drošības riskus rada gan identifikācijas, gan autorizācijas pārvaldība. Pieteikšanās moduļa izstrāde katrai informācijas sistēmai atsevišķi vispārējā gadījumā palielina izmaksas.
Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023.gada 1.maija paredz personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Vienlaikus minētā likuma pārejas noteikumos ir iekļauta norma, ka prasību par personas apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēro līdz dienai, kad personai izsniegtā pase kļuvusi lietošanai nederīga.,

Attiecībā uz šo noteikumu projekta 2.3.2. apakšpunktā minēto ir norādāms, ka, ja apstrādājamās informācijas aizsardzības līmeņa prasības nepārsniedz prasības institūcijā izmantotajiem vienotās direktorijas un/vai gala iekārtu aizsardzības līmeņiem, tad ir pieļaujama piekļuves sistēmām integrācija ar direktoriju vai gala iekārtu piekļuves aizsardzību. Apstrādājamās informācijas aizsardzības līmenis nosakāms atbilstoši MK noteikumiem Nr. 442.

Saskaņā ar šo noteikumu projekta 2.3.3. apakšpunktu informācijas sistēmām, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk - Elektroniskās identifikācijas regula) prasībām jāpiekļūst arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu palīdzību, to tehniski jānodrošina ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras vienotās pieteikšanās moduļa starpniecību,  alternatīvu divfaktoru autentifikācijas risinājumu izmantošanu pieļaujot gadījumos, kad šādu piekļuvi nav iespējams nodrošināt ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta 1. un 2. punktā un Elektroniskās identifikācijas regulā noteiktajiem līdzekļiem.

Kritiski izvērtējot sistēmu lietotāju identifikācijas uzticamības līmeņa pazemināšanas riskus, ir pieļaujami izņēmumi lietotāju identifikācijas prasību piemērošanā zema riska digitālo pakalpojumu piekļuvei ar mērķi paplašināt digitālo pakalpojumu izmantotāju loku vai nodrošināt digitālo pakalpojumu pieejamību īpašām lietotāju grupām.

MK 2019. gada 2. aprīlī apstiprinātajā VARAM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par informācijas aprites un piekļuves risinājumiem valsts pārvaldē” (sk. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40460016) un tā protokollēmumā Nr. 17 (32.§) noteikti valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) un vienotā pieteikšanas moduļa (VPM) izmantošanas nosacījumi. Visi nosacījumi un izņēmumi attiecībā uz VISS izmantošanu noteikti šī ziņojuma protokollēmuma Nr. 17 (32.§) 2. – 8.punktos un 15.punktā. Arī izņēmumi attiecībā uz VPM izmantošanu atrunāti protokollēmumā Nr. 17.

4. Lietojumprogrammatūras koplietošanas un arhitektūras prasības ir noteiktas šo noteikumu projekta 2.4. apakšpunktā un nodrošina atbilstību MK 2015. gada 10. marta sēdē (protokols Nr.14, 22.§) apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam „Par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālo arhitektūru” (sk. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40338790)
un 2020. gada 30. jūnijā MK apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam “Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” (sk. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40486547&mode=mk&date=2020-06-30).

Informācijas sistēmas funkcionalitāti veido, maksimāli un efektīvi izmantojot pieejamos koplietošanas pakalpojumus un atkārtoti izmantojamos programmatūras risinājumus un komponentes Eiropas Savienības līmenī (informācija Eiropas Komisijas tīmekļvietnē Joinup https://joinup.ec.europa.eu/ un ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv) un Latvijas līmenī (informācija aģentūras tīmekļvietnē https://viss.gov.lv/ un ministrijas tīmekļvietnē www.varam.gov.lv).

Šo noteikumu projekta 2.4.5. apakšpunkts paredz, ka, izmantojot atvērtā koda platformas un risinājumus, to tehnoloģiskajiem risinājumiem ir jāatbilst mūsdienīgas – modulāras, sadarbspējīgas un IKT infrastruktūru efektīvi izmantojošas - IKT arhitektūras prasībām saskaņā ar VARAM tīmekļvietnē www.varam.gov.lv sadaļā “Darbības jomas” (“Digitālā transformācija”- “IKT pārvaldība” - “Valsts IKT arhitektūra”) 19.05.2021. publicētajām specializētās lietojumprogrammatūras tehnoloģiskās arhitektūras vadlīnijām “Valsts informācijas sistēmu specializētās lietojumprogrammatūras tehnoloģiskās arhitektūras vadlīnijas” (skat: https://www.varam.gov.lv/lv/valsts-ikt-arhitektura). Minētā prasība ir attiecināma arī uz esošām informācijas sistēmām vai to daļu pārbūvi (ar informācijas sistēmas pārbūvi ir saprotama informācijas sistēmu vai atsevišķu tās daļu pilnīga pārbūvēšana un izstrādāšana no jauna), aizstājot programmatūras kodu, ja vien nav identificēti būtiski tehnoloģiski vai ekonomiski apsvērumi, kuru dēļ atvērtā koda platformu un risinājumu izmantošana nav lietderīga.

Realizējot jaunu informācijas sistēmu izstrādes projektus, ir nepieciešams pamatojums, ja atvērtā koda risinājumu nav iespējams izmantot, piemēram, ja alternatīvais risinājums visas informācijas sistēmas dzīvescikla laikā ir saimnieciski izdevīgāks.

Noteikumu projekta 2.4.5. apakšpunkta prasība nav attiecināma uz programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) pakalpojumu izmantošanas gadījumiem.

Ar noteikumu projekta 2.4.5.2. apakšpunktā minēto prasību ir domāta komersantu specializētas programmatūras īre (angl. Sofware as a Service jeb SaaS) valsts pārvaldes darbības procesu atbalstam.

5. Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības noteiktas šo noteikumu projekta 2.5. apakšpunktā un nodrošina atbilstību 2021. gada 24. septembrī MK apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam “Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” (sk.  http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40486852), kas informē par VARAM sagatavoto reformu valsts IKT pārvaldības jomā, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti, to panākot, veicinot specializētu kompetenču centru, kas sniedz koplietošanas IKT pakalpojumus, attīstību un novēršot šķēršļus, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu un kompetenču efektīvu koplietošanu.

Tāpat kā pārējās šo noteikumu projekta prasības, arī šo prasību izpilde tiek uzraudzīta atbilstoši informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtībai un tām var pieprasīt pamatotu laika ziņā ierobežotu novirzi vai atkāpi līdz esošās infrastruktūras dzīvescikla beigām.

Ņemot vērā, ka nepieciešama objektīva un uz prognozējamiem faktiem balstīta informācijas sistēmas dzīvescikla ilguma prognozēšana, VARAM līdz 2023.gada 31. decembrim sagatavos un publicēs VARAM tīmekļvietnē www.varam.gov.lv informācijas sistēmas dzīvescikla ilguma prognozēšanas ekonomisko apsvērumu novērtēšanas metodiku.

Šo noteikumu projekta 2.5.2. apakšpunktā minētā prasība var tikt attiecināta uz informācijas sistēmām, kuru izstrāde tiek uzsākta, un uz informācijas sistēmām, kuru arhitektūra pieļauj tehnisko iekārtu nomaiņu.

Ja informācijas sistēmas īpatnības vai raksturlielumi ir tādi, kas var pamatot novirzi no šo noteikumu projekta 2.5.3. apakšpunktā formulētās pieejas ar augstākām izmaksām dzīves ciklā kopumā, tad tā ir pamatojama kā novirze.

Vispārējās prasības informācijas sistēmas lietotāju gala iekārtām netiek attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuru arhitektūra nepieļauj tehnisko iekārtu nomaiņu, tās var netikt attiecinātas uz informācijas sistēmām, kuras lietotāji ir iestādes darbinieki, uz kuriem attiecas iestādes esošā politika attiecībā uz izveidoto infrastruktūru, iekārtām un programmatūru, kā arī specializētām informācijas sistēmām šauram lietotāju lokam (piemēram, grāmatvedības informācijas sistēmas, kuras izmanto tikai grāmatveži).

Lai nodrošinātu to, ka plānotais vai esošais IKT infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs spēs nodrošināt efektīvu IKT infrastruktūras atbalstu attīstāmajai sistēmai, tās tehnoloģiskais risinājums (līmenī, ciktāl tas būtiski ietekmē prasības IT infrastruktūrai) ir saskaņojams ar plānoto vai esošo IKT infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju. 

Lai pilnveidotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību un īstenotu vienotu valsts politiku informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu uzskaites, attīstības un uzturēšanas jomā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju centralizēti un jaunā kvalitātē uzraudzība pār esošajām informācijas sistēmām un to darbībai nepieciešamajiem IKT resursiem un pakalpojumiem tiks nodrošināta Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā VIRSIS (sk. https://likumi.lv/ta/id/310566-valsts-informacijas-resursu-sistemu-un-sadarbspejas-informacijas-sistemas-noteikumi).

VIRSIS izstrādāta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1.pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 “Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma” ietvaros.
Turpmāka sistēmas VIRSIS risinājuma pilnveidošana atbilstoši valsts IKT arhitektūras pārvaldības un valsts pārvaldes vajadzībām un VIRSIS papildinājumu izstrāde – Pieteikumu vadības sistēma dažādu veidu pieteikumu pieņemšanai un apstrādei, kas saistīti ar starpiestāžu IKT pakalpojumiem un valsts pārvaldes IKT resursiem (sistēmas VIRSIS 2. kārta), tiks veikta projekta Nr.2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.

Šo noteikumu prasības attiecībā uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības jaunveidojamu vai esošu informācijas sistēmu,  kā arī valsts budžeta finansētu jaunveidojamu valsts informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitātēm stājas spēkā vispārējā kārtībā līdz ar šo noteikumu apstiprināšanu MK, savukārt attiecībā uz valsts budžeta finansētu jaunveidojamu institūciju informācijas sistēmu, kā arī esošu informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitātēm - ar 2024. gada 1. jūliju. 
Papildus ir norādāms, ka līdz 2024. gada 1. jūlijam attiecībā pret pašreizējo situāciju nekādas papildus prasības šis noteikumu projekts neizvirza.

Ņemot vērā šo noteikumu projekta savstarpējo saistību ar MK noteikumu projektu ”Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” (TA-3066), abus minētos noteikumu projektus ieteicams virzīt izskatīšanai MK vienlaicīgi un skatīt vienā MK sēdē.