Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā.  

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums papildināts ar 68. panta piekto un sesto daļu.

Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā definētai informācijas vākšanas struktūra, lai tie būtu pieejami ESAP. 
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Direktīvas Nr. 2016/97 40.a panta 3. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā, un par to paziņo EVTI.

Likumprojekts papildina Likuma 68. pantu ar piekto daļu, kurā paredzēts, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē un, ka Latvijas Banka nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Likumprojekts papildina Likuma 68. pantu ar sesto daļu, kas paredz, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā vienību nosaukumus un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.
Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī  ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 68. panta piekto un sesto daļu piemēro, sākot ar  2030. gada 10. janvāri. 
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.