Anotācija (ex-ante)

24-TA-1333: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Austrumi" Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma "Austrumi" Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 003 0041) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0041) daļu 1,8977 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Austrumi" Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 003 0041) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0041) (turpmāk – Zemes vienība) daļu aptuveni 1,8977 ha platībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta), (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu - Zemes vienības daļu aptuveni 1,8977 ha kopplatībā, tostarp:
- Zemes vienības daļu aptuveni 1,494 ha, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslas izbūvei (tostarp Bauskas stacijas un tās infrastruktūras izbūvei);
 - Zemes vienības daļu aptuveni 0,4037 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0041) 3,8 ha platībā un uz tās esošām būvēm: dzīvojamās ēkas (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 001), pagraba (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 002), kūts (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 003), šķūņa (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 004), saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 005) un akas (lit.6) (nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz Zemes vienības atrodas zemesgrāmatā neierakstīta pirts (kadastra apzīmējums 4050 003 0041 006).
Ar būvprojekta risinājumiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves netiek skartas un atsavinātas.
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Ceraukstes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 386, īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības un tas nav apgrūtināts ar lietu tiesībām.
Bauskas novada pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā ir reģistrēts Zemes vienības daļas 3 ha platībā Zemes nomas līgums (zemesgrāmatā nav reģistrēts). Īpašnieks iesniedza 2021. gada 4. janvāra zemes nomas līgumu, kura darbības termiņš noteikts līdz 2024. gada 31. decembrim, iznomātā kopplatība 3 ha, nomas maksa 175,00 EUR par vienu ha gadā.
Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Konkrētajā situācijā valstij nav pamata pārņemt Zemes nomas līguma saistības, jo šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu, t.i. Nekustamā īpašuma daļa pāries valsts īpašumā brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras Nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Nekustamajam īpašumam nav reģistrēti apgrūtinājumi, un tam ir noteikts lietošanas mērķis - "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība" (kods 0101) un lietošanas veidi -  lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 3,5 ha, ūdens objektu zeme 0,1 ha un zemes zem ēkām platība 0,2 ha.
 Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Zemes vienības daļu, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 1,9023 ha platībā.
Atbilstoši Bauskas novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas (turpmāk – Pašvaldība) atzinumiem Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 1,9023 ha platībā ir izmantojama atbilstoši Bauskas novada teritorijas plānojumam.
Nekustamā īpašuma atlikušajai daļai tiks nodrošināta piekļuve no projektētā pašvaldības nozīmes ceļa.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks pieteica prasījumus par:
1) meliorācijas sistēmu nepārtrauktu un kvalitatīvu funkcionēšanu neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā;
2) neatsavināmās Nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājuma kompensēšanu;
3) trokšņu piesārņojuma mazināšanu;
4) ienākumu no nomas maksas mazināšanos un nomas platības samazināšanās kompensēšanu;
5) piekļuves vietu Nekustamajam īpašumam;
6) vides izmaiņām pēc Rail Baltica trases izbūves.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 03.1-14/2050 :
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Austrumi" Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 4050 003 0041, daļas aptuveni 1,8977 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai vērtībai 25 433,78 EUR (divdesmit pieci tūkstoši četri simti trīsdesmit trīs euro un 78 centi), ko veido:
1) atsavināmās zemes vienības daļas 1,8977 ha platībā tirgus vērtība 23 531,48 EUR jeb 1,24 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
2) kompensējamie zaudējumi: neatsavināmās zemes vienības daļas 1,9023 ha platībā vērtības samazinājums 1 902,30 EUR jeb 0,10 EUR par vienu zemes kvadrātmetru.
Atlīdzības apmērs precizējams, piemērojot attiecīgi zemes kvadrātmetra tirgus vērtību/vērtības samazinājumu, ja Zemes vienības  kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainās Zemes vienības atsavināmās daļas platība.
2. Par Īpašnieka prasījumiem:
1) meliorācijas sistēmu nepārtrauktu un kvalitatīvu funkcionēšanu - Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma atlikušajā (neatsavināmajā) nekustamā īpašuma daļā būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī nosūtīt Īpašniekam akciju sabiedrības "RB Rail" sniegto informāciju par meliorācijas sistēmas pārbūves risinājumiem. Nav paredzama ietekme uz pazemes ūdens slāņiem;
2) vērtības samazinājumu – Vērtētājs ir noteicis neatsavināmās Nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu;
3) trokšņu piesārņojuma mazināšanu – Nekustamais īpašums identificēts kā sensitīvā teritorija un tur ir paredzētas trokšņa sienas izbūve, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo tiesību aktu prasībām;
4) ienākumiem no nomas mazināšanos un nomas platības samazināšanos - Vērtētājs veica Nekustamā īpašuma daļas vērtības tirgus aprēķinu arī ar ieņēmumu metodi, taču iegūtā tirgus vērtība bija zemāka nekā ar salīdzināmo darījumu metodi iegūtā;
5) piekļuves vietu Nekustamajam īpašumam – par projektēšanu atbildīgā akciju sabiedrība "RB Rail" ir devusi uzdevumu pārprojektēt piekļuves vietu uz īpašumu "Rogas" un "Austrumi" robežas;
6) vides izmaiņām pēc Rail Baltica trases izbūves  – 2015. gada 2. novembra zvērināta advokāta biroja "BORENIUS" galaziņojumā "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā" ir norādīts, ka Latvijas normatīvie akti tieši neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas saglabāšanu jeb tā saucamās skata tiesības. Transporta infrastruktūras būvniecības projektu īstenošanas rezultātā neapšaubāmi tiek mainīta apkārtējā ainava, kas, iespējams, var samazināt esošo nekustamo īpašumu vērtību. Normatīvie akti neparedz personai tiesības prasīt atlīdzinājumu par nekustamā īpašuma vērtības krišanos, ko rada izmaiņas apkārtējā ainavā. Tieši pretēji – Latvijas administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka tas, ka dzīvojamā māja atradās klusā, nepiesārņotā vietā ar nelielu transporta plūsmu, kā arī apkārt līdz šim bija ne pārāk urbāniska vide, nenozīmē, ka blakus esošie zemesgabali nevarētu tikt apbūvēti. Neviena persona, kuras īpašumam blakus atrodas brīvi, neapbūvēti zemesgabali, nevar paļauties, ka blakus esošie brīvie zemesgabali paliks neapbūvēti. Personai ir jārēķinās, ka arī blakus esošā īpašuma īpašniekam ir tādas pašas tiesības izmantot savu īpašumu, arī apbūvēt. Šāda pieeja atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, kurā atzīts, ka tiesības uz esošās ainavas saglabāšanu pašas par sevi netiek aizsargātas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu. Tādējādi spēkā esošais regulējums neparedz pienākumu atlīdzināt personai zaudējumus, kas izpaužas kā nekustamā īpašuma vērtības samazinājums sakarā ar izmaiņām apkārtējā ainavā.
No Īpašnieka ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Austrumi" Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 003 0041) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 003 0041) daļu 1,8977 ha platībā (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu - zemes vienības un uz tām izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi