25-TA-265: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk - Likums) 19. panta 3., 4., 7., 8. un 16. punkts
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk - Regula Nr. 2021/1057) I un II pielikums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi atcelt pienākumu finansējuma saņēmējam iesniegt informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu projekta ietvaros, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro. Papildināt pārskatu par projekta dalībniekiem, precizējot, ka 3.kolonnas ailes aizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai dalībnieku grupai. Papildus plānots atcelt starpinstitūciju sanāksmju organizēšanu reizi ceturksnī par attiecīgajā ceturksnī konstatētām problēmām iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) noteikto, Saeima 2022. gada 7. aprīlī pieņēma Likumu, kas stājās spēkā 2022.gada 4.maijā. Minētais likums nosaka Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk - ES fondi) vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas pieņemto lēmumu statusu, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus.
Pamatojoties uz Likuma 19. panta 3., 4., 7., 8. un 16. punktu 2023. gada 21. martā ir pieņemti Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi Nr.135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.135), kuros noteikta kārtība, kādā veic projekta iepirkumu dokumentācijas un procedūras norises pirmspārbaudi (turpmāk – pirmspārbaude), izstrādā un aktualizē publiskā iepirkuma pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk - pirmspārbaužu metodika), veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pārbauda maksājuma pieprasījumu, kā arī sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par PVN iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās.
Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.135 18.1. apakšpunktu Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk - IUB) reizi ceturksnī organizē sanāksmi, pieaicinot sadarbības iestādi, vadošo iestādi un atbildīgo iestādi, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu metodiku. IUB, pamatojoties uz minētajā sanāksmē panākto vienošanos vai, ja nepieciešams, veikt grozījumus pirmspārbaužu metodikā, 10 darbdienu laikā aktualizē pirmspārbaužu metodiku un triju darbdienu laikā nosūta aktualizēto pirmspārbaužu metodiku vadošajai iestādei un sadarbības iestādei saskaņošanai. Pēc tam, kad sadarbības iestāde un vadošā iestāde ir saskaņojušas aktualizēto pirmspārbaužu metodiku, IUB to apstiprina un nosūta vadošajai iestādei un sadarbības iestādei. (MK noteikumu Nr.135 18.2. apakšpunkts)
Pārskats par projekta dalībniekiem:
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. Savukārt saskaņā ar Regulu Nr.2021/1060 74. apsvērumu, lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ir nepieciešams apstrādāt to faktisko īpašnieku personas datus, kas ir fiziskas personas. Jo īpaši, lai efektīvi konstatētu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par šādu krāpšanu vai lai novērstu pārkāpumus, ir nepieciešams spēt identificēt faktiskos īpašniekus, kas ir fiziskas personas un kas galu galā gūst peļņu no pārkāpumiem, tostarp krāpšanas. Minētajā nolūkā un vienkāršošanas labad, un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot datus, kas glabāti reģistrā un kas jau tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849, par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) nolūkiem. Šajā sakarā faktisko īpašnieku personas datu apstrādes nolūki šajā regulā, proti, novērst, konstatēt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņot par tiem, ir saderīgi ar personas datu apstrādes nolūkiem Direktīvā 2015/849.
Savukārt minētās regulas 4. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību.
Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 42. pantam dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) datus par katru programmu. Savukārt Regulas Nr.2021/1057 17. pantā ir noteikts, lai uzraudzītu īstenošanas norisi, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās Eiropas Sociālā fonda Plus sadaļas, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus. Turklāt, ja dalībvalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām personām, savus līdzekļus piešķir konkrētajam Regulas Nr.2021/1057 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītajam mērķim, tad saskaņā ar minētās regulas 7. panta 5. punkta pirmo daļu izmanto II pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus. Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1057 17. panta 5. punktu datus par rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi ar attiecīgo dalībnieku saistītie dati, kas prasīti Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.1. punktā. Dalībnieku datiem, kas tiek ziņoti kā uzraudzības procesa rādītāji, ir jābūt tik pilnīgiem un kvalitatīviem, ka tie ir gan pārbaudāmi (par to patiesumu), gan salīdzināmi visu dalībvalstu līmenī. Lai dalībvalsti nodrošinātu attiecīgo prasību izpildi, EK ir izstrādājusi vadlīnijas par Eiropas Sociālā fonda Plus kopējiem rādītājiem.[1] Ievērojot minēto, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem ziņošanu EK, finansējuma saņēmēji uzkrāj un saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu vienu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) pārskatu par projekta dalībniekiem (turpmāk - Dalībnieku pārskats). (MK noteikumu Nr.135 53. punkts un 1. pielikums)
Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās:
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktu PVN nav attiecināms no ES fondiem, izņemot:
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN);
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem
MK noteikumu Nr.135 58. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs projektam, kura kopējās izmaksas ir virs 5 000 000 euro izmantojot KPVIS, elektroniskā dokumenta formā iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par PVN summām, kuras tas un tā sadarbības partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats). Savukārt, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību, gūtu pārliecību par izdevumu atbilstību un ievērotu Regulā Nr. 2021/1060 un Finanšu regulā[2] noteikto, sadarbības iestāde, pamatojoties uz KPVIS pieejamo informāciju, uz riskiem balstītā izlases veidā lūdz iesniegt PVN pārskatu arī tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro. (MK noteikumu Nr.135 60. punkts) Sadarbības iestāde, PVN pārskatus, kas saņemti MK noteikumu Nr.135 58. un 60. punkta kārtībā, izvērtēs piecu darba dienu laikā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.
[1] https://ec.europa.eu/sfc/system/files/documents/documents/toolbox-october-2021_0.pdf
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
Pamatojoties uz Likuma 19. panta 3., 4., 7., 8. un 16. punktu 2023. gada 21. martā ir pieņemti Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi Nr.135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.135), kuros noteikta kārtība, kādā veic projekta iepirkumu dokumentācijas un procedūras norises pirmspārbaudi (turpmāk – pirmspārbaude), izstrādā un aktualizē publiskā iepirkuma pirmspārbaudes veikšanas metodiku (turpmāk - pirmspārbaužu metodika), veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, pārbauda maksājuma pieprasījumu, kā arī sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par PVN iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās.
Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.135 18.1. apakšpunktu Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk - IUB) reizi ceturksnī organizē sanāksmi, pieaicinot sadarbības iestādi, vadošo iestādi un atbildīgo iestādi, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu metodiku. IUB, pamatojoties uz minētajā sanāksmē panākto vienošanos vai, ja nepieciešams, veikt grozījumus pirmspārbaužu metodikā, 10 darbdienu laikā aktualizē pirmspārbaužu metodiku un triju darbdienu laikā nosūta aktualizēto pirmspārbaužu metodiku vadošajai iestādei un sadarbības iestādei saskaņošanai. Pēc tam, kad sadarbības iestāde un vadošā iestāde ir saskaņojušas aktualizēto pirmspārbaužu metodiku, IUB to apstiprina un nosūta vadošajai iestādei un sadarbības iestādei. (MK noteikumu Nr.135 18.2. apakšpunkts)
Pārskats par projekta dalībniekiem:
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 72. panta 1. punkta e) apakšpunkta vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. Savukārt saskaņā ar Regulu Nr.2021/1060 74. apsvērumu, lai uzlabotu Savienības budžeta aizsardzību pret pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, ir nepieciešams apstrādāt to faktisko īpašnieku personas datus, kas ir fiziskas personas. Jo īpaši, lai efektīvi konstatētu, izmeklētu un sauktu pie atbildības par šādu krāpšanu vai lai novērstu pārkāpumus, ir nepieciešams spēt identificēt faktiskos īpašniekus, kas ir fiziskas personas un kas galu galā gūst peļņu no pārkāpumiem, tostarp krāpšanas. Minētajā nolūkā un vienkāršošanas labad, un lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, izmantojot datus, kas glabāti reģistrā un kas jau tiek izmantoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849, par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) nolūkiem. Šajā sakarā faktisko īpašnieku personas datu apstrādes nolūki šajā regulā, proti, novērst, konstatēt un labot pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņot par tiem, ir saderīgi ar personas datu apstrādes nolūkiem Direktīvā 2015/849.
Savukārt minētās regulas 4. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis drīkst apstrādāt personas datus tikai tad, ja tas vajadzīgs, lai izpildītu savus attiecīgos pienākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu, paziņošanu, publicēšanu, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, verifikācijām un revīzijām un – attiecīgā gadījumā – lai noteiktu dalībnieku atbilstību.
Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 42. pantam dalībvalstis sniedz Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) datus par katru programmu. Savukārt Regulas Nr.2021/1057 17. pantā ir noteikts, lai uzraudzītu īstenošanas norisi, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās Eiropas Sociālā fonda Plus sadaļas, izmanto kopējus iznākuma rādītājus un kopējus rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī konkrētu programmu rādītājus. Turklāt, ja dalībvalsts, lai palīdzētu vistrūcīgākajām personām, savus līdzekļus piešķir konkrētajam Regulas Nr.2021/1057 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā izklāstītajam mērķim, tad saskaņā ar minētās regulas 7. panta 5. punkta pirmo daļu izmanto II pielikumā izklāstītos kopējos rādītājus. Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1057 17. panta 5. punktu datus par rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi ar attiecīgo dalībnieku saistītie dati, kas prasīti Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.1. punktā. Dalībnieku datiem, kas tiek ziņoti kā uzraudzības procesa rādītāji, ir jābūt tik pilnīgiem un kvalitatīviem, ka tie ir gan pārbaudāmi (par to patiesumu), gan salīdzināmi visu dalībvalstu līmenī. Lai dalībvalsti nodrošinātu attiecīgo prasību izpildi, EK ir izstrādājusi vadlīnijas par Eiropas Sociālā fonda Plus kopējiem rādītājiem.[1] Ievērojot minēto, lai nodrošinātu atbilstošas informācijas par rādītājiem, kas attiecas uz projekta dalībniekiem ziņošanu EK, finansējuma saņēmēji uzkrāj un saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu vienu reizi gadā līdz 30. janvārim (par iepriekšējo kalendāra gadu) un, ja attiecināms, arī kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) pārskatu par projekta dalībniekiem (turpmāk - Dalībnieku pārskats). (MK noteikumu Nr.135 53. punkts un 1. pielikums)
Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās:
Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktu PVN nav attiecināms no ES fondiem, izņemot:
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN);
-darbībām, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem
MK noteikumu Nr.135 58. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs projektam, kura kopējās izmaksas ir virs 5 000 000 euro izmantojot KPVIS, elektroniskā dokumenta formā iesniedz sadarbības iestādē pārskatu par PVN summām, kuras tas un tā sadarbības partneris pārskata periodā paredz iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās (turpmāk – PVN pārskats). Savukārt, lai nodrošinātu atbilstošu uzraudzību, gūtu pārliecību par izdevumu atbilstību un ievērotu Regulā Nr. 2021/1060 un Finanšu regulā[2] noteikto, sadarbības iestāde, pamatojoties uz KPVIS pieejamo informāciju, uz riskiem balstītā izlases veidā lūdz iesniegt PVN pārskatu arī tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro. (MK noteikumu Nr.135 60. punkts) Sadarbības iestāde, PVN pārskatus, kas saņemti MK noteikumu Nr.135 58. un 60. punkta kārtībā, izvērtēs piecu darba dienu laikā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai.
[1] https://ec.europa.eu/sfc/system/files/documents/documents/toolbox-october-2021_0.pdf
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atsaucoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”) pasākuma 35.4. darbības rezultātu: pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, 2025. gada 21. februārī Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņotajām valdības 4x4 prioritātēm 2025. gadam, kā arī ikgadējā ziņojumā Saeimai iekļauto apņemšanos 2025. gadā turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas pasākumiem ES fondu ieviešanā un publisko iepirkumu jomā, vadošā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi un IUB ir pārskatījusi MK noteikumos Nr.135 noteiktās prasības finansējuma saņēmējiem un ES fondu vadībā iesaistītām iestādēm.
Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Izvērtējot MK noteikumos Nr.135 ietverto regulējumu, tika secināts, ka minēto noteikumu 18.1.apakšpunktā ir paredzēts IUB obligāts pienākums reizi ceturksnī organizēt sanāksmi, pieaicinot sadarbības iestādi, vadošo iestādi un atbildīgās iestādes, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas pirmspārbaužu veikšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu metodiku. Ņemot vērā, ka pirmspārbaudes saskaņā ar MK noteikumu Nr.135 ietverto regulējumu veic IUB un sadarbības iestāde, tad attiecīgās sanāksmes galvenokārt tiek paredzētas sadarbības iestādes vajadzībām. Vienlaikus starp IUB un sadarbības iestādi kopumā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība citā formātā, t.i., abām iestādēm tiekoties speciālu sanāksmju ietvaros un izdiskutējot neskaidros jautājumus, vai vēstuļu formā metodoloģiskās palīdzības ietvaros. Tāpat paralēli ir izveidota darba grupa, kas nodrošina diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem pirmspārbaužu veikšanas metodikā, kā arī nodrošina minētās metodikas saskaņošanu. Ņemot vērā, ka minētās darba grupas ietvaros ir tās pašas iestādes, kas piedalās MK noteikumu Nr.135 18.1. apakšpunktā minētajā sanāksmē, tām ir iespēja izdiskutēt neskaidros jautājumus par pirmspārbaudēm darba grupas ietvaros vai tiešā veidā komunicējot ar IUB, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu problēmjautājumu. Attiecīgi, lai samazinātu slogu visām iestādēm, kuras piedalās minētajā sanāksmē, tiek virzīts priekšlikums par sanāksmes likvidēšanu. Laika resursus, kas ar šiem grozījumiem tiks ietaupīti, iestādes varēs novirzīt pamatfunkciju īstenošanai un citu attīstības jautājumu risināšanai. Izvērtējot pienākumus, kas tiešā veidā neizriet no MK noteikumos Nr.135 noteiktā regulējuma, bet izriet no dalības sanāksmē, tika secināts, ka kopumā visām iesaistītām iestādēm veidotos ietaupījums 3 704 euro gadā*:
* Aprēķins ir indikatīvs, jo laika patēriņš var atšķirties gan gatavojoties sanāksmei, gan sagatavojot viedokli uz iesūtītiem jautājumiem, tai skaitā, aprēķinu ietekmē izskatāmo jautājumu skaits, būtība un sarežģītība.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka pirmspārbaudes saskaņā ar MK noteikumos Nr.135 un pirmspārbaužu metodikā ietverto regulējumu veic IUB un sadarbības iestāde, tad izvērtējot MK noteikumu Nr.135 18.2. apakšpunktu, ar grozījumiem tiek svītrots pienākums IUB saskaņot pirmspārbaužu metodiku ar vadošo iestādi. Vadošā iestāde kā līdz šim minēto metodiku saņems informācijai pēc apstiprināšanas. Vadošā iestāde arī turpmāk savu funkciju ietvaros varēs pārliecināties, ka IUB un CFLA pārbaudes veic pēc vienādiem principiem un metodikā ir aktuāla informācija, vienlaikus nepieciešamības gadījumā, izsakot ierosinājumus uzlabojumiem.
Tāpat ar grozījumiem tiek papildināts MK noteikumu Nr.135 12.punkts, analoģiski kā tas bija ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, nosakot izņēmumu pie situācijas, ja izmaksas, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, finansējuma saņēmējs neievadīs datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS. Saskaņā ar vadošās iestādes vadlīniju 1.1. “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros” 9.punktu vienkāršotās izmaksas var izmantot projekta darbībām, kurām projekta ietvaros nepieciešams piemērot publiskā iepirkuma procedūru, neatkarīgi no tā, kādas izmaksu pozīcijas (daļu vai visas) projektā tiek segtas piemērojot publisko iepirkumu. Minētā punkta skaidrojumā norādīts, ka publiskā iepirkuma, t.sk. ar to saistītos finanšu dokumentos netiek prasīts pārbaudīt summas (izdevumus), kas radušies un ir samaksāti finansējuma saņēmējiem. Publiskā iepirkuma dokumentācija jāpārbauda tikai attiecībā uz izmaksu pozīcijām, kas deklarētas kā faktiskās/ reālās izmaksas, no kurām tiek aprēķināta vienotā likme. Jau šobrīd tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nav jāiesniedz iepirkumu plāns. Tomēr, tā kā MK noteikumu Nr.135 12.punkta redakcija ir vispārīga, tad attiecīgi rada interpretācijas iespējas un ir situācijas, ka attiecīgie finansējuma saņēmēji iepirkumu plānu iesniedz. Tomēr jāatzīmē, ka vadoties no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda un EK nostājas, sadarbības iestāde šādus iepirkumus neiekļauj savu pārbaužu apjomos. Ievērojot minēto ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu, lai neradītu interpretācijas iespējas un skaidri atregulētu EK nostāju šādām pārbaudēm. Vienlaikus jānorāda, ka izmaiņas minētajā regulējumā neatceļ pienākumus sadarbības iestādei uzraudzības ietvaros pārliecināties, ka finansējuma saņēmēja plānotie vai īstenotie publiskie iepirkumi atbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, nepieciešamības gadījumā piemērojot korekcijas.
Dalībnieku pārskats:
Pamatojoties uz Likuma 11. panta trešās daļas 3.punktu, atbildīgās iestādes izstrādā šā likuma 19. panta 13. punktā minētos specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus (turpmāk - MK noteikumi par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu). Atbilstoši Regulas 2021/1060 22. panta 3. punkta "d" apakšpunkta "iii" punktā noteiktajam programmā tiek izklāstītas katra konkrētā mērķa galvenās mērķgrupas. Attiecīgi, izstrādājot MK noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, atbildīgā iestāde nodefinē specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma mērķi un mērķa grupu. Gadījumā, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā Regulā Nr.2021/1057 ietvertiem nosacījumiem, MK noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu tiek noteikts pienākums uzkrāt un sniegt informāciju par projekta mērķa grupu, tai skaitā mērķa grupas dalībnieku.
Saskaņā ar Regulas 2021/1060 2.panta 40.punktu dalībnieks ir fiziska persona, kas tieši gūst labumu no darbības, neuzņemoties atbildību par darbības sākšanu vai tās sākšanu un īstenošanu.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumu Dalībnieku pārskatā ir ietverts 03., 0.4., 2., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 4., 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. datu lauks. Pārskatot Dalībnieku pārskatā un Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumā noteikto, tika secināts, ka Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.1.punktā ir noteikti kopējie iznākuma rādītāji, savukārt minētā pielikuma 1.2.punktā - citi kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem. Dalībnieku pārskatā Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā minētie dati ietverti zem 3.kolonnas "Citas dalībnieku grupas", t.i.:
- dalībnieki ar invaliditāti;
- trešo valstu valstspiederīgie;
- personas ar ārvalstu izcelsmi;
- minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi);
- bezpajumtnieki vai personas, kuras skar atstumtība mājokļu ziņā;
- dalībnieki no lauku apvidiem.
Vienlaikus Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā minēts, ka dati jāvāc tikai atbilstošos un relevantos gadījumos. Izvērtējot EK vadlīnijās noteikto, secināms, ka minētās regulas I pielikuma 1.2. punktā minētajiem kopējiem iznākuma rādītājiem datu vākšana par visiem dalībniekiem (vai nu ar apsekojumu, vai arī no administratīvajiem reģistriem) nav obligāta. Tomēr, tā kā dati par šiem rādītājiem aizvien ir jāpaziņo, var izmantot uz informāciju balstītas aplēses, kas attiecīgā gadījumā var ietvert (daļēju) datu vākšanu. Uz informāciju balstīto aplēšu mērķis ir samazināt datu vākšanas slogu un arī, ja iespējams, izvairīties no tiešas jautājumu uzdošanas dalībniekiem par šiem mainīgajiem lielumiem. Tādējādi datu vākšana par dalībniekiem ir nepieciešama tikai gadījumos, kad tas ir piemēroti šiem rādītājiem (piemēram, atbilstības nolūkos). Jāņem vērā, ka datu par visiem dalībniekiem vākšana un paziņošana aizvien ir obligāta attiecībā uz rādītājiem saskaņā ar I pielikumu (1.1. punktu), izņemot gadījumus, kad ziņošanu var veikt, pamatojoties uz mērķgrupām. Ņemot vērā vadlīnijās ietverto skaidrojumu, vadošā iestāde 2025.gada 22.maijā vērsās pie EK, lūdzot sniegt skaidrojumu par Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā ietverto nosacījumu. EK nostāja ir, ka par dalībniekiem ir jāziņo visi Regulas Nr.2021/1057 1.pielikuma dati, arī tad, ja šiem datiem nav tieša saistība ar pasākuma mērķi. Datu vākšana par visiem dalībniekiem ļauj apkopot informāciju par Eiropas Sociālā fonda Plus dalībniekiem programmas vai Eiropas līmenī un secināt, cik lielā mērā Eiropas Sociālā fonds Plus sasniedz dažādas mērķa grupas. Piemēram, ir svarīgi zināt ne tikai, vai cilvēki ar invaliditāti tiek atbalstīti speciālos pasākumos, bet arī vai cilvēki ar invaliditāti iesaistās arī plašākām mērķa grupām domātos nodarbinātības vai izglītības pasākumos. Saskaņā ar EK 2025.gada 28.maijā sniegto skaidrojumu "[..] 1.2. punkta rādītāju kopējās vērtības ir arī jāziņo par visiem dalībniekiem, taču nav nepieciešams šos datus vākt no katra dalībnieka. Šos datus var vākt arī izlases veidā (ne no visiem dalībniekiem), balstoties uz mērķa grupu (piemēram, ja pasākums ir mērķēts cilvēkiem ar invaliditāti) vai izmantojot aplēses.[..]".
Ņemot vērā EK sniegto skaidrojumu, ir nepieciešams veikt grozījumus Dalībnieku pārskatā, nosakot, ka 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili aizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai dalībnieku grupai. Minētie grozījumi samazinās slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan sadarbības iestādei. Attiecīgi finansējuma saņēmējiem turpmāk būs jāapstrādā un jāuzkrāj Dalībnieku pārskatā 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. ailē noteiktā informācija tikai, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai dalībnieku grupai. Lai finansējuma saņēmējam būtu viennozīmīgi skaidrs kādi dati tam ir jāuzkrāj saskaņā ar MK noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nosacījumiem, pēc nepieciešamības sadarbības iestāde konsultēs finansējuma saņēmēju par uzkrājamiem datiem, aicinot tos iesniegt saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz sniegto informāciju, pārliecināsies par izdevumu attiecināmību un apkopos Regulas Nr.2021/1057 I pielikumā noteikto informāciju iesniegšanai EK, ņemot vērā saņemtos EK norādījumus. Dati, kas tik uzkrāti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās, bet nebūs noziņoti EK saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 prasībām, no KPVIS tiks dzēsti. Datus, kuri tiks noziņoti EK, ir nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu izsekojamību un audita liecības EK, Eiropas Revīzijas palātas, revīzijas iestādes vai citu kontrolējošo iestāžu auditu un revīziju ietvaram.
Vienlaikus Dalībnieku pārskatā nepieciešams veikt šādus tehniskus precizējumus:
- Dalībnieku pārskata informāciju zem 1.tabulas papildināt ar vārdu "darbībā". Attiecīgie, lai nerastos interpretācijas iespējas, tiek noteikts, ka dalībnieku ir nepieciešams reģistrēt vienu reizi darbībā.
- Dalībnieku pārskata 2.tabulas 1.1.ailē aizstāt skaitļus un vārdu "1.1. sadaļai" ar vārdu "Darbības". Minētais precizējums tiek veikts, lai salāgoto KPVIS integrētos projekta iesnieguma datus laukus ar Dalībnieku pārskatā esošo informāciju.
- Dalībnieku pārskatā zem 2.tabulas otro skaidrojumu papildināt aiz skaitļa "5.4." ar vārdu "aili".
Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās:
Ņemot vērā Regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta "c" apakšpunktā noteikto attiecībā uz tādiem projektiem, kuru kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros konstatēto neatbilstību apjomu, tika secināts, ka ir iesējams samazināt slogu finansējuma saņēmējiem, sadarbības iestādei un Valsts ieņēmumu dienestam, svītrojot pienākumu sadarbības iestādei izlases veidā lūgt finansējuma saņēmējam iesniegt PVN pārskatu projektam, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Ar minētajiem grozījumiem tiek veicināta paļāvība uz finansējuma saņēmēju, t.i., uzticēšanās, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās, lai maksājuma pieprasījumā iekļautie izdevumi ir veikti atbilstoši, tie atbilst Eiropas Savienības fonda projektā paredzētajam, kā arī ir attiecināmi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas ES un Latvijas Republikas normatīvajos aktos finanšu un nodokļu jomā. Tomēr minētie grozījumi vienlaikus uzliek lielāku atbildību finansējuma saņēmējam, ja sadarbības iestāde, pamatojoties uz citu institūciju vai trešo pušu sniegto informāciju, vai revīzijas iestāde vai EK savu pārbaužu ietvaros, secina, ka izdevumi nav attiecināmi vai ir konstatējams dubultais finansējums. Šādā gadījumā tiks uzsāktas visas procesuālas darbības, lai atgūtu nelikumīgi finansējuma saņēmējiem izmaksāto finansējumu.
Projekta iepirkumu pirmspārbaudes:
Izvērtējot MK noteikumos Nr.135 ietverto regulējumu, tika secināts, ka minēto noteikumu 18.1.apakšpunktā ir paredzēts IUB obligāts pienākums reizi ceturksnī organizēt sanāksmi, pieaicinot sadarbības iestādi, vadošo iestādi un atbildīgās iestādes, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas pirmspārbaužu veikšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu metodiku. Ņemot vērā, ka pirmspārbaudes saskaņā ar MK noteikumu Nr.135 ietverto regulējumu veic IUB un sadarbības iestāde, tad attiecīgās sanāksmes galvenokārt tiek paredzētas sadarbības iestādes vajadzībām. Vienlaikus starp IUB un sadarbības iestādi kopumā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība citā formātā, t.i., abām iestādēm tiekoties speciālu sanāksmju ietvaros un izdiskutējot neskaidros jautājumus, vai vēstuļu formā metodoloģiskās palīdzības ietvaros. Tāpat paralēli ir izveidota darba grupa, kas nodrošina diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem pirmspārbaužu veikšanas metodikā, kā arī nodrošina minētās metodikas saskaņošanu. Ņemot vērā, ka minētās darba grupas ietvaros ir tās pašas iestādes, kas piedalās MK noteikumu Nr.135 18.1. apakšpunktā minētajā sanāksmē, tām ir iespēja izdiskutēt neskaidros jautājumus par pirmspārbaudēm darba grupas ietvaros vai tiešā veidā komunicējot ar IUB, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu problēmjautājumu. Attiecīgi, lai samazinātu slogu visām iestādēm, kuras piedalās minētajā sanāksmē, tiek virzīts priekšlikums par sanāksmes likvidēšanu. Laika resursus, kas ar šiem grozījumiem tiks ietaupīti, iestādes varēs novirzīt pamatfunkciju īstenošanai un citu attīstības jautājumu risināšanai. Izvērtējot pienākumus, kas tiešā veidā neizriet no MK noteikumos Nr.135 noteiktā regulējuma, bet izriet no dalības sanāksmē, tika secināts, ka kopumā visām iesaistītām iestādēm veidotos ietaupījums 3 704 euro gadā*:
| Iestādes | Pārstāvju skaits | Pienākumi | Ietaupījums |
| Izglītības un zinātnes ministrija | 1 | 1. IUB iesūtīto dokumentu izvērtēšana; 2. dalība sanāksmē | 104 euro |
| Valsts izglītības attīstības aģentūra | 1 | 112 euro | |
| Iepirkumu uzraudzības birojs | 1 | 128 euro | |
| Finanšu ministrija | 6 | 672 euro | |
| Valsts kanceleja | 1 | 112 euro | |
| Centrālā finanšu un līgumu aģentūra | 2 | 240 euro | |
| Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija | 2 | 256 euro | |
| Tieslietu ministrija | 3 | 360 euro | |
| Iekšlietu ministrija | 2 | 224 euro | |
| Ekonomikas ministrija | 1 | 120 euro | |
| Labklājības ministrija | 2 | 240 euro | |
| Kultūras ministrija | 1 | 120 euro | |
| Veselības ministrija | 1 | 112 euro | |
| Latvijas Zinātnes padome | 1 | 136 euro | |
| Sabiedrības integrācijas fonds | 1 | 152 euro | |
| Valsts digitālās attīstības aģentūra | 1 | 112 euro | |
| Satiksmes ministrija | 2 | 224 euro | |
| Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | 1 | 120 euro | |
| Iepirkumu uzraudzības birojs (sanāksmes vadītājs) | 1 | 1. E-pasta sagatavošana, nosūtīšana par plānoto sanāksmi un aicinājums pieteikt jautājumus uz sanāksmi visiem darba grupas dalībniekiem; 2. Izskatāmo jautājumu apkopošana; 3. Sanāksmes vadīšana; 4. Protokola projekta sagatavošana un saskaņošana iekšēji iestādē un ar visiem darba grupas dalībniekiem; 5. Saskaņotā protokola apstiprināšana un nosūtīšana darba grupas dalībniekiem. | 320 euro |
| Kopā: | 3 704 euro | ||
Vienlaikus, ņemot vērā, ka pirmspārbaudes saskaņā ar MK noteikumos Nr.135 un pirmspārbaužu metodikā ietverto regulējumu veic IUB un sadarbības iestāde, tad izvērtējot MK noteikumu Nr.135 18.2. apakšpunktu, ar grozījumiem tiek svītrots pienākums IUB saskaņot pirmspārbaužu metodiku ar vadošo iestādi. Vadošā iestāde kā līdz šim minēto metodiku saņems informācijai pēc apstiprināšanas. Vadošā iestāde arī turpmāk savu funkciju ietvaros varēs pārliecināties, ka IUB un CFLA pārbaudes veic pēc vienādiem principiem un metodikā ir aktuāla informācija, vienlaikus nepieciešamības gadījumā, izsakot ierosinājumus uzlabojumiem.
Tāpat ar grozījumiem tiek papildināts MK noteikumu Nr.135 12.punkts, analoģiski kā tas bija ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, nosakot izņēmumu pie situācijas, ja izmaksas, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, finansējuma saņēmējs neievadīs datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS. Saskaņā ar vadošās iestādes vadlīniju 1.1. “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros” 9.punktu vienkāršotās izmaksas var izmantot projekta darbībām, kurām projekta ietvaros nepieciešams piemērot publiskā iepirkuma procedūru, neatkarīgi no tā, kādas izmaksu pozīcijas (daļu vai visas) projektā tiek segtas piemērojot publisko iepirkumu. Minētā punkta skaidrojumā norādīts, ka publiskā iepirkuma, t.sk. ar to saistītos finanšu dokumentos netiek prasīts pārbaudīt summas (izdevumus), kas radušies un ir samaksāti finansējuma saņēmējiem. Publiskā iepirkuma dokumentācija jāpārbauda tikai attiecībā uz izmaksu pozīcijām, kas deklarētas kā faktiskās/ reālās izmaksas, no kurām tiek aprēķināta vienotā likme. Jau šobrīd tiem finansējuma saņēmējiem, kuru projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nav jāiesniedz iepirkumu plāns. Tomēr, tā kā MK noteikumu Nr.135 12.punkta redakcija ir vispārīga, tad attiecīgi rada interpretācijas iespējas un ir situācijas, ka attiecīgie finansējuma saņēmēji iepirkumu plānu iesniedz. Tomēr jāatzīmē, ka vadoties no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda un EK nostājas, sadarbības iestāde šādus iepirkumus neiekļauj savu pārbaužu apjomos. Ievērojot minēto ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu, lai neradītu interpretācijas iespējas un skaidri atregulētu EK nostāju šādām pārbaudēm. Vienlaikus jānorāda, ka izmaiņas minētajā regulējumā neatceļ pienākumus sadarbības iestādei uzraudzības ietvaros pārliecināties, ka finansējuma saņēmēja plānotie vai īstenotie publiskie iepirkumi atbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, nepieciešamības gadījumā piemērojot korekcijas.
Dalībnieku pārskats:
Pamatojoties uz Likuma 11. panta trešās daļas 3.punktu, atbildīgās iestādes izstrādā šā likuma 19. panta 13. punktā minētos specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus (turpmāk - MK noteikumi par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu). Atbilstoši Regulas 2021/1060 22. panta 3. punkta "d" apakšpunkta "iii" punktā noteiktajam programmā tiek izklāstītas katra konkrētā mērķa galvenās mērķgrupas. Attiecīgi, izstrādājot MK noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, atbildīgā iestāde nodefinē specifiskā atbalsta mērķa vai tā pasākuma mērķi un mērķa grupu. Gadījumā, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā Regulā Nr.2021/1057 ietvertiem nosacījumiem, MK noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu tiek noteikts pienākums uzkrāt un sniegt informāciju par projekta mērķa grupu, tai skaitā mērķa grupas dalībnieku.
Saskaņā ar Regulas 2021/1060 2.panta 40.punktu dalībnieks ir fiziska persona, kas tieši gūst labumu no darbības, neuzņemoties atbildību par darbības sākšanu vai tās sākšanu un īstenošanu.
Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumu Dalībnieku pārskatā ir ietverts 03., 0.4., 2., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 4., 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. datu lauks. Pārskatot Dalībnieku pārskatā un Regulas Nr.2021/1057 I un II pielikumā noteikto, tika secināts, ka Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.1.punktā ir noteikti kopējie iznākuma rādītāji, savukārt minētā pielikuma 1.2.punktā - citi kopējie iznākuma rādītāji, kuri attiecas uz dalībniekiem. Dalībnieku pārskatā Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā minētie dati ietverti zem 3.kolonnas "Citas dalībnieku grupas", t.i.:
- dalībnieki ar invaliditāti;
- trešo valstu valstspiederīgie;
- personas ar ārvalstu izcelsmi;
- minoritātes (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi);
- bezpajumtnieki vai personas, kuras skar atstumtība mājokļu ziņā;
- dalībnieki no lauku apvidiem.
Vienlaikus Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā minēts, ka dati jāvāc tikai atbilstošos un relevantos gadījumos. Izvērtējot EK vadlīnijās noteikto, secināms, ka minētās regulas I pielikuma 1.2. punktā minētajiem kopējiem iznākuma rādītājiem datu vākšana par visiem dalībniekiem (vai nu ar apsekojumu, vai arī no administratīvajiem reģistriem) nav obligāta. Tomēr, tā kā dati par šiem rādītājiem aizvien ir jāpaziņo, var izmantot uz informāciju balstītas aplēses, kas attiecīgā gadījumā var ietvert (daļēju) datu vākšanu. Uz informāciju balstīto aplēšu mērķis ir samazināt datu vākšanas slogu un arī, ja iespējams, izvairīties no tiešas jautājumu uzdošanas dalībniekiem par šiem mainīgajiem lielumiem. Tādējādi datu vākšana par dalībniekiem ir nepieciešama tikai gadījumos, kad tas ir piemēroti šiem rādītājiem (piemēram, atbilstības nolūkos). Jāņem vērā, ka datu par visiem dalībniekiem vākšana un paziņošana aizvien ir obligāta attiecībā uz rādītājiem saskaņā ar I pielikumu (1.1. punktu), izņemot gadījumus, kad ziņošanu var veikt, pamatojoties uz mērķgrupām. Ņemot vērā vadlīnijās ietverto skaidrojumu, vadošā iestāde 2025.gada 22.maijā vērsās pie EK, lūdzot sniegt skaidrojumu par Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā ietverto nosacījumu. EK nostāja ir, ka par dalībniekiem ir jāziņo visi Regulas Nr.2021/1057 1.pielikuma dati, arī tad, ja šiem datiem nav tieša saistība ar pasākuma mērķi. Datu vākšana par visiem dalībniekiem ļauj apkopot informāciju par Eiropas Sociālā fonda Plus dalībniekiem programmas vai Eiropas līmenī un secināt, cik lielā mērā Eiropas Sociālā fonds Plus sasniedz dažādas mērķa grupas. Piemēram, ir svarīgi zināt ne tikai, vai cilvēki ar invaliditāti tiek atbalstīti speciālos pasākumos, bet arī vai cilvēki ar invaliditāti iesaistās arī plašākām mērķa grupām domātos nodarbinātības vai izglītības pasākumos. Saskaņā ar EK 2025.gada 28.maijā sniegto skaidrojumu "[..] 1.2. punkta rādītāju kopējās vērtības ir arī jāziņo par visiem dalībniekiem, taču nav nepieciešams šos datus vākt no katra dalībnieka. Šos datus var vākt arī izlases veidā (ne no visiem dalībniekiem), balstoties uz mērķa grupu (piemēram, ja pasākums ir mērķēts cilvēkiem ar invaliditāti) vai izmantojot aplēses.[..]".
Ņemot vērā EK sniegto skaidrojumu, ir nepieciešams veikt grozījumus Dalībnieku pārskatā, nosakot, ka 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili aizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai dalībnieku grupai. Minētie grozījumi samazinās slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan sadarbības iestādei. Attiecīgi finansējuma saņēmējiem turpmāk būs jāapstrādā un jāuzkrāj Dalībnieku pārskatā 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. ailē noteiktā informācija tikai, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai dalībnieku grupai. Lai finansējuma saņēmējam būtu viennozīmīgi skaidrs kādi dati tam ir jāuzkrāj saskaņā ar MK noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nosacījumiem, pēc nepieciešamības sadarbības iestāde konsultēs finansējuma saņēmēju par uzkrājamiem datiem, aicinot tos iesniegt saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz sniegto informāciju, pārliecināsies par izdevumu attiecināmību un apkopos Regulas Nr.2021/1057 I pielikumā noteikto informāciju iesniegšanai EK, ņemot vērā saņemtos EK norādījumus. Dati, kas tik uzkrāti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās, bet nebūs noziņoti EK saskaņā ar Regulas Nr.2021/1057 prasībām, no KPVIS tiks dzēsti. Datus, kuri tiks noziņoti EK, ir nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu izsekojamību un audita liecības EK, Eiropas Revīzijas palātas, revīzijas iestādes vai citu kontrolējošo iestāžu auditu un revīziju ietvaram.
Vienlaikus Dalībnieku pārskatā nepieciešams veikt šādus tehniskus precizējumus:
- Dalībnieku pārskata informāciju zem 1.tabulas papildināt ar vārdu "darbībā". Attiecīgie, lai nerastos interpretācijas iespējas, tiek noteikts, ka dalībnieku ir nepieciešams reģistrēt vienu reizi darbībā.
- Dalībnieku pārskata 2.tabulas 1.1.ailē aizstāt skaitļus un vārdu "1.1. sadaļai" ar vārdu "Darbības". Minētais precizējums tiek veikts, lai salāgoto KPVIS integrētos projekta iesnieguma datus laukus ar Dalībnieku pārskatā esošo informāciju.
- Dalībnieku pārskatā zem 2.tabulas otro skaidrojumu papildināt aiz skaitļa "5.4." ar vārdu "aili".
Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par PVN piemērošanu projektu ietvaros un pieņem lēmumu par minētā nodokļa iekļaušanu projekta attiecināmajās izmaksās:
Ņemot vērā Regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta "c" apakšpunktā noteikto attiecībā uz tādiem projektiem, kuru kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros konstatēto neatbilstību apjomu, tika secināts, ka ir iesējams samazināt slogu finansējuma saņēmējiem, sadarbības iestādei un Valsts ieņēmumu dienestam, svītrojot pienākumu sadarbības iestādei izlases veidā lūgt finansējuma saņēmējam iesniegt PVN pārskatu projektam, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Ar minētajiem grozījumiem tiek veicināta paļāvība uz finansējuma saņēmēju, t.i., uzticēšanās, ka finansējuma saņēmējs nodrošinās, lai maksājuma pieprasījumā iekļautie izdevumi ir veikti atbilstoši, tie atbilst Eiropas Savienības fonda projektā paredzētajam, kā arī ir attiecināmi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas ES un Latvijas Republikas normatīvajos aktos finanšu un nodokļu jomā. Tomēr minētie grozījumi vienlaikus uzliek lielāku atbildību finansējuma saņēmējam, ja sadarbības iestāde, pamatojoties uz citu institūciju vai trešo pušu sniegto informāciju, vai revīzijas iestāde vai EK savu pārbaužu ietvaros, secina, ka izdevumi nav attiecināmi vai ir konstatējams dubultais finansējums. Šādā gadījumā tiks uzsāktas visas procesuālas darbības, lai atgūtu nelikumīgi finansējuma saņēmējiem izmaksāto finansējumu.
Risinājuma apraksts
1. Ņemot vērā, ka IUB ir nodrošinājis sadarbību ar sadarbības iestādi citā, daudz efektīvākā formātā, un ES fondu vadībā iesaistītās iestādes par aktualitātēm, neskaidriem pirmspārbaužu problēmjautājumiem var uzzināt darba grupas ietvaros, kas nodrošina pirmspārbaužu metodikas saskaņošanu vai komunicējot ar IUB, tad ar grozījumiem ir svītrots MK noteikumu Nr. 135 18.punkts, vienlaikus papildinot MK noteikumu Nr.135 11.punktu - izstrādāto un aktualizēto pirmspārbaužu metodiku IUB nosūta sadarbības iestādei saskaņošanai. Pēc tam, kad sadarbības iestāde ir saskaņojusi aktualizēto pirmspārbaužu metodiku, IUB to apstiprina un nosūta vadošajai iestādei un sadarbības iestādei.
2. MK noteikumu Nr.135 12.papildināts ar izņēmumu, ja izmaksas, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, finansējuma saņēmējs neievadīs datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS.
3. Ņemot vērā Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā noteikto un EK sniegto skaidrojumu Dalībnieku pārskats tiek papildināts ar nosacījumu "3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili aizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai personu grupai".
4. Dalībnieku pārskata informāciju zem 1.tabulas papildināt pirms vārdiem "vienu reizi" ar vārdu "darbībā".
5. Dalībnieku pārskata 2.tabulas 1.1.ailē aizstāt skaitļus un vārdu "1.1. sadaļai" ar vārdu "Darbības".
6. Dalībnieku pārskatā zem 2.tabulas otro skaidrojumu papildināt aiz skaitļa "5.4." ar vārdu "aili".
7. Svītrot MK noteikumu Nr.135 60.punktu, kas nosaka pienākumu sadarbības iestādei izlases veidā lūgt finansējuma saņēmējam iesniegt PVN pārskatu projektam, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Vienlaikus veikt tehniskus precizējumus MK noteikumu Nr.135 VII nodaļā "Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās", svītrojot atsauces uz minēto punktu.
2. MK noteikumu Nr.135 12.papildināts ar izņēmumu, ja izmaksas, kuras tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, finansējuma saņēmējs neievadīs datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS.
3. Ņemot vērā Regulas Nr.2021/1057 I pielikuma 1.2.punktā noteikto un EK sniegto skaidrojumu Dalībnieku pārskats tiek papildināts ar nosacījumu "3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili aizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai personu grupai".
4. Dalībnieku pārskata informāciju zem 1.tabulas papildināt pirms vārdiem "vienu reizi" ar vārdu "darbībā".
5. Dalībnieku pārskata 2.tabulas 1.1.ailē aizstāt skaitļus un vārdu "1.1. sadaļai" ar vārdu "Darbības".
6. Dalībnieku pārskatā zem 2.tabulas otro skaidrojumu papildināt aiz skaitļa "5.4." ar vārdu "aili".
7. Svītrot MK noteikumu Nr.135 60.punktu, kas nosaka pienākumu sadarbības iestādei izlases veidā lūgt finansējuma saņēmējam iesniegt PVN pārskatu projektam, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Vienlaikus veikt tehniskus precizējumus MK noteikumu Nr.135 VII nodaļā "Pievienotās vērtības nodokļa iekļaušana projekta attiecināmajās izmaksās", svītrojot atsauces uz minēto punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Eiropas Sociālā fonda Plus projekta dalībnieki
- finansējuma saņēmēji (dati par projektā plānotajiem iepirkumiem)
Ietekmes apraksts
Grozījumi pozitīvi ietekmē finansējuma saņēmējus. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējam, kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nav jāievada dati par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS.
Grozījumi pozitīvi ietekmēs projekta dalībniekus, kuri pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās sniegs informāciju par invaliditāti, trešo valstu valstspiederību, ārvalstu izcelsmi vai minoritāti (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi), kā arī vai tā ir bezpajumtnieks vai persona, kuras skar atstumtība mājokļu ziņā vai no lauku apvidiem, ja piedalīsies pasākumā kā konkrētā pasākuma mērķa grupa.
Grozījumi pozitīvi ietekmēs projekta dalībniekus, kuri pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās sniegs informāciju par invaliditāti, trešo valstu valstspiederību, ārvalstu izcelsmi vai minoritāti (tostarp atstumtas kopienas, piemēram, romi), kā arī vai tā ir bezpajumtnieks vai persona, kuras skar atstumtība mājokļu ziņā vai no lauku apvidiem, ja piedalīsies pasākumā kā konkrētā pasākuma mērķa grupa.
Juridiskās personas
- finansējuma saņēmēji (dati par projektā plānotajiem iepirkumiem)
- finansējuma saņēmēji (PVN pārskats)
- finansējuma saņēmējs (dalībnieku pārskats)
Ietekmes apraksts
Grozījumi pozitīvi ietekmē finansējuma saņēmējus. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējam:
- kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nav jāievada dati par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS;
- kura projekta kopējās izmaksas zem 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), nebūs jāiesniedz PVN pārskats;
- īstenojot projektu, kur atbalsts tiek sniegts dalībniekiem, Dalībnieka pārskata 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili būs jāaizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai personu grupa.
- kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas, nav jāievada dati par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS;
- kura projekta kopējās izmaksas zem 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), nebūs jāiesniedz PVN pārskats;
- īstenojot projektu, kur atbalsts tiek sniegts dalībniekiem, Dalībnieka pārskata 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. vai 3.6. aili būs jāaizpilda, ja pasākumā paredzēts sniegt atbalstu attiecīgajā ailē minētajai personu grupa.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
finansējuma saņēmēji (dati par projektā plānotajiem iepirkumiem)
samazinās
Vērtības nozīme:
10,41
Vidējā stundas tarifa likme, euro
1,00
Laika patēriņš, aizpildot datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS.
1
finansējuma saņēmējs
1
Iesniedz 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
-10,41
MK noteikumu Nr.135 12.punkts.
Rādītājs “ Laika patēriņš” ir indikatīvs, ņemot vērā, ka tas var atšķirties no projekta apjoma un tajā plānoto iepirkumu daudzuma.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas. Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi, kā arī atbildīgajām iestādēm notiek darbs pie vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādes.
finansējuma saņēmēji (PVN pārskats)
samazinās
Vērtības nozīme:
10,41
Vidējā stundas tarifa likme, euro
1,00
Laika patēriņš sagatavojot PVN pārskatu.
1
finansējuma saņēmējs
1
Iesniedz pamatojoties uz sadarbības iestādes lūgumu.
-10,41
MK noteikumu Nr.135 60.punkts.
Rādītājs “ Laika patēriņš” ir indikatīvs, ņemot vērā, ka tas var atšķirties no projekta apjoma un tajā plānoto darbību uz kuru attiecināms PVN skaita.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta kopējās izmaksas zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi.
finansējuma saņēmējs (dalībnieku pārskats)
samazinās
Vērtības nozīme:
MK noteikumu Nr.135 1.pielikums
Administratīvās izmaksas attiecībā uz pārskata aizpildīšanu un iesniegšanu sadarbības iestādē nav iespējams aprēķināt, jo, ņemot vērā katra ES Sociālā fonda Plus projekta specifiku (apjoms, sasniedzamo rezultātu un rādītāju skaits, dalībnieku skaits, datus ko saņems automātiski no valsts informācijas sistēmām un kurus nē), tas aptver dažādu administratīvo izmaksu variantus.
Kopā
-20,82
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Eiropas Sociālā fonda Plus projekta dalībnieki
samazinās
Vērtības nozīme:
MK noteikumu Nr.135 1.pielikums.
Administratīvās izmaksas attiecībā uz finansējuma saņēmēja anketu dalībniekiem nav iespējams aprēķināt, jo, ņemot vērā katra ES Sociālā fonda Plus projekta specifiku pieprasāmo datu apjoms var atšķirties, līdz ar tas aptver dažādu administratīvo izmaksu variantus.
finansējuma saņēmēji (dati par projektā plānotajiem iepirkumiem)
samazinās
Vērtības nozīme:
1,00
Laika patēriņš, aizpildot datus par projektā plānotajiem iepirkumiem KPVIS.
1
finansējuma saņēmējs
1
Iesniedz 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
-1,00
MK noteikumu Nr.135 12.punkts.
Rādītājs “ Laika patēriņš” ir indikatīvs, ņemot vērā, ka tas var atšķirties no projekta apjoma un tajā plānoto iepirkumu daudzuma.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas. Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi, kā arī atbildīgajām iestādēm notiek darbs pie vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādes.
Kopā
-1,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Eiropas Sociālā fonda Plus projekta dalībnieki
samazinās
Vērtības nozīme:
MK noteikumu Nr.135 1.pielikums.
Administratīvās izmaksas attiecībā uz finansējuma saņēmēja anketu dalībniekiem nav iespējams aprēķināt, jo, ņemot vērā katra ES Sociālā fonda Plus projekta specifiku pieprasāmo datu apjoms var atšķirties, līdz ar tas aptver dažādu administratīvo izmaksu variantus.
finansējuma saņēmēji (dati par projektā plānotajiem iepirkumiem)
samazinās
Vērtības nozīme:
4,79
Minimālās stundas tarifa likme, euro
1
finansējuma saņēmējs
1
Iesniedz 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
-4,79
MK noteikumu Nr.135 12.punkts.
Rādītājs “ Laika patēriņš” ir indikatīvs, ņemot vērā, ka tas var atšķirties no projekta apjoma un tajā plānoto iepirkumu daudzuma.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas. Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi, kā arī atbildīgajām iestādēm notiek darbs pie vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādes.
Kopā
-4,79
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sadarbības iestāde (PVN pārbaudes)
- Valsts ieņēmumu dienests (PVN pārbaudes)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Sadarbības iestāde (PVN pārbaudes)
samazinās
Vērtības nozīme:
15,00
Vidējā stundas likme, euro
10,00
Laika patēriņš PVN pārskata izvērtēšanai
1
finansējuma saņēmējs
1
Ik pēc 12 mēnešiem
-150,00
MK noteikumu Nr.135 60., 62., 63. un 68. punkts.
Rādītājs "Laika patēriņš" ir indikatīvs, jo tas var atšķirties no PVN pārskatā ietvertās informācijas daudzuma un nepieciešamības lūgt papildus informāciju finansējuma saņēmējam un tās pārbaudes, atzinuma sagatavošanas.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta kopējās izmaksas zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi."
Valsts ieņēmumu dienests (PVN pārbaudes)
samazinās
Vērtības nozīme:
13,00
vidējā stundas likme, euro
8,00
Laika patēriņš PVN pārskata izvērtēšanai
1
finansējuma saņēmējs
1
Ik pēc 12 mēnešiem
-104,00
MK noteikumu Nr.135 64. un 65. punkts.
Rādītājs "Laika patēriņš" ir indikatīvs, jo tas var atšķirties no PVN pārskatā ietvertās informācijas daudzuma un nepieciešamības lūgt papildus informāciju finansējuma saņēmējam un tās pārbaudes.
Rādītājs "subjektu skaits" - aprēķins ir veikts uz vienu finansējuma saņēmēju, kura projekta kopējās izmaksas zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN). Kopējo subjektu skaitu nav iespējam paredzēt, ņemot vērā, ka joprojām notiek atlases, nav apstiprināti visi specifisko atbalsta mērķu/pasākumu nosacījumi."
Kopā
-254,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Turpmāk sadarbības iestādei nebūs izlases veidā jālūdz finansējuma saņēmēju iesniegt PVN pārskatu projekt, kura kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu veikt tā pārbaudi.
Kā arī sadarbības iestādei un IUB nebūs jāpārbauda KPVIS ievadītā informācija par tādiem projektiem, kuriem izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas.
Kā arī sadarbības iestādei un IUB nebūs jāpārbauda KPVIS ievadītā informācija par tādiem projektiem, kuriem izmaksas tiek segtas, piemērojot vienkāršotās izmaksas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
