Anotācija (ex-ante)

KLP Stratēģiskajā plānā un attiecīgi noteikumos Nr. 198  ir dota kūdrāju augsnes definīcija: "Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 40 centimetru biezu kūdras slāni." Kūdrāju augsnes definīcija neietver svarīgu kritēriju par augsnes organiskās vielas saturu, kas ir izmantots kūdrāju augšņu identificēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" un kas būtu salīdzinoši viegli pārbaudāms kritērijs, izmantojot augsnes analīžu datus. Tā kā var rasties situācijas, kad lauksaimnieki iebildīs par savā rīcībā esošu lauksaimniecības zemes nogabalu identificēšanu par kūdrāju augsni un tās atbilstību kūdrāju augsnes definīcijai, kūdrāju augsnes definīcija ir jāpapildina ar kritēriju, par kura atbilstību var pārliecināties salīdzinoši vienkārši un bez lieliem izdevumiem kādai no pusēm.
Lai varētu piemērot 2. LLVS standarta prasības, ir nosakāma kārtība, kādā identificējama kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē, uz kuru attiecināmas prasības.
Tā kā 2. LLVS standarta īstenošanas prasības saistās ar ierobežojumiem kūdrāju augšņu apsaimniekošanā lauksaimniecības zemēs un tās jāievēro precīzi identificētos lauksaimniecības zemes nogabalos, ir nepieciešams precīzi identificēt kūdrāju augsnes nogabalus LAD lauku bloku kartē.
Valstī pašlaik ir pieejami divi kūdraugšņu izplatības datu avoti. Kūdraugsnes ir iekļautas augsnes kartē, kas sagatavota, kartējot augsni no 1960. līdz 1991. gadam, un kas pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanas datubāzē un ir publicēta valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā, un nogabala augsnes apakštips ir apzīmēts ar Vgt (trūdainās velēnu glejotās), VGt (trūdainās velēnu gleja), VGT (trūdaini-kūdrainās velēnu gleja), Pgt (trūdainās velēnu podzolētās glejotās), PGt (trūdainās velēnu podzolētās gleja), PGT (trūdaini-kūdrainās velēnu podzolētās gleja), AGT (kūdrainā aluviālā velēnu gleja), AT (aluviālās purva), Tz (zemā purva kūdras), Tzg (zemā purva kūdras gleja), Tp (pārejas purva kūdras), Tpg (pārejas purva kūdras gleja), Ta (augstā purva kūdras) vai Tag (augstā purva kūdras gleja).
Otrs kūdraugšņu datu avots ir kūdraugsnes izplatības karte, kas sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" un ir pieejama VAAD informācijas sistēmā. Īstenojot projektu, tika veikti lauka darbi un augsnes paraugi ņemti vairākās Latvijas vietās, bet iegūtie dati vēlāk tika teorētiski ekstrapolēti uz visu Latvijas teritoriju, pamatojoties uz zinātnieku izstrādātu specifisku metodiku, kas tika pielietota, izmantojot mašīnmācīšanās algoritmus un virtuāli modulējot kūdrāju augšņu kartes.
2024. gada sākumā LAD lauku bloku kartēs tika parādīta izveidotā kūdrāju augšņu karte. Iepazīstoties ar kartes datiem, tika secināts, ka kūdraugšņu nogabali, kas identificēti jaunajā kartē, bet nebija identificēti senajā kartē, bieži neatbilst reālai situācijai dabā un kūdraugsnes definīcijai, un daudzi lauksaimnieki iebilda pret projekta rezultātiem.
Tāpat ir konstatēts, ka kūdrāju augsnes nogabali bieži aizņem tikai daļu no lauku bloku platības un situācijās, kad kūdraugsnes nogabals veido nelielu daļu no lauku bloka platības, apsaimniekošanas ierobežojumu prasības attiecināšana uz kūdrāju augsnes nogabalu var radīt grūtības lauku bloka apsaimniekošan.

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju par kūdrāju augsnēm, ir precizēta kūdrāju augsnes definīcija un noteikti kūdrāju augsnes identificēšanas kritēriji, un uz to pamata LAD uzturētajā lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē ir izveidots kūdrāju augsnes references slānis. Tas ir publicēts un publiski pieejams tīmekļvietnē https://karte.lad.gov.lv/. Precizēto kūdrāju augsnes definīciju un noteiktos kūdrāju augsnes identificēšanas kritērijus nepieciešams iekļaut noteikumos Nr. 198.

Tādējādi noteikumu Nr. 198 60. punktā tiek precizēta kūdrāju augsnes lauksaimniecības zemē definīcija 2. LLVS standarta vajadzībām, nosakot, ka tā ir augsne, kas satur vismaz 35 % organiskās vielas vismaz 40 centimetru biezā kūdras slānī. Noteikta arī organiskās vielas definīcija. Kritērijs par vismaz 35 % organiskās vielas saturu augsnē nosakāms, lai saskaņotu kūdrāju augsnes definīciju ar starptautiskajiem standartiem un praksi, kas piemērota citās valstīs, kas arī atbilst starptautiskai organiskās augsnes klasifikācijai.
Noteikumi Nr. 198 tiek papildināti ar jaunu 60.¹ un 60.² punktu, kurā izvirzīti papildu kritēriji kūdrāju augsnes platības noteikšanai un iekļaušanai kūdrāju augsnes references slānī LAD uzturētajā lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

Noteikumi Nr. 198 tiek papildināti ar jaunu 61.¹, 61.², 61.³, 61.⁴ un 61.⁵ punktu, nosakot iebildumu izskatīšanas un kūdrāju augsnes slāņa precizēšanas kārtību atkarībā no augsnes organiskās vielas satura. Ja lauksaimnieks uzskata, ka viņa rīcībā esošā un par kūdrāju augsni identificētā platība neatbilst kūdrāju augsnes definīcijai, tas elektroniski iesniedz VAAD iesniegumu un derīgus augšņu agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai augsnes paraugu analīzes par augsnes organiskās vielas saturu, ja tie nav VAAD rīcībā. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās – par pieciem gadiem. Ja lauksaimniekam par attiecīgo platību nav veiktas vai derīgas augsnes analīzes, tad, iesniedzot iesniegumu, var norādīt, lai augsnes analīzes veic un augsnes organisko vielu saturu nosaka VAAD, par analīzēm samaksājot saskaņā ar VAAD cenrādi. Lauksaimnieks augsnes analīzes var veikt jebkurā sevis izvēlētā augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā (tai skaitā arī VAAD laboratorijā). Augsnes analīzēm, kas veiktas pēc 2024. gada 30. jūnija, paraugiem ir jābūt noņemtiem, ar globālās pozicionēšanas sistēmas ierīces palīdzību tos piesaistot koordinātām.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 14. pantu dalībvalstīm ne vēlāk kā no 2025. gada 1. janvāra ir jāizveido sociālo nosacījumu sistēma, kurā lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus vai atbalstu agrovides pasākumā, jāpiemēro atbalsta samazinājums, ja viņi neievēro prasības, kas saistītas ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem.

Sociālo nosacījumu sistēma tiek ieviesta, jo lauksaimnieku atbilstība Eiropas Savienībā noteiktajiem darba tiesību noteikumiem ir būtiska, lai nodrošinātu lauksaimniecībā nodarbināto darba apstākļu ievērošanu. Sociālo nosacījumu sistēmas uzdevums ir veicināt lauksaimnieku motivāciju ievērot šo prasību izpildi sabiedrības interesēs, lai pretī saņemtu atbalsta maksājumus.
Sociālo nosacījumu sistēma attiecas uz lauksaimniekiem – darba devējiem, kas saņem tiešos maksājumus vai ikgadējo atbalstu agrovides pasākumos. Ja tiek konstatētas neatbilstības minēto nosacījumu vai pienākumu izpildē, paredzēts piemērot atbalsta samazinājumu atbalsta saņēmējiem.
Sociālo nosacījumu sistēma ietver darba un nodarbinātības nosacījumus vai darba devēja pienākumus saskaņā ar tiesību aktiem, kas noteikti regulas 2021/2115 IV pielikumā. Šo tiesību aktu prasības piemērojamas tādā redakcijā, kādā tās īsteno dalībvalsts.

Katrai dalībvalstij ir jāizveido sociālo nosacījumu kontroles un sankciju sistēma, paredzot atbalsta samazināšanu lauksaimniekiem, kuri neievēro minētās sociālo nosacījumu prasības, kā tas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116  par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116) 87. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstij ir jāizmanto savas piemērojamās kontroles un izpildes sistēmas sociālo un nodarbinātības tiesību aktu jomā un piemērojamos darba standartus.
Savukārt regulas 2021/2116 88. panta 1. punkts nosaka, ka sociālo nosacījumu sistēmas ietvaros maksājumu aģentūrai vismaz reizi gadā paziņo par neatbilstības gadījumiem, kuros minētās iestādes vai struktūras šajā sakarā ir pieņēmušas izpildāmus lēmumus.
Maksājumu aģentūra, pamatojoties uz šo ziņojumu, aprēķina atbalsta samazinājumu un piemēro to atbalsta maksājumiem.
 

Ar šo noteikumu projektu tiek noteikti pamatprincipi sociālo nosacījumu sistēmas izveidei un darbībai Latvijā.

Noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 8.1 pielikumu, kurā noteiktas sociālo nosacījumu sistēmas prasības, kas izriet no regulas 2021/2115 IV pielikumā minētajām direktīvām un kurās ir pārņemtas atbilstošās tiesību normas un prasības, kas iekļautas Darba likumā, Darba aizsardzības likumā, Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”, Ministru kabineta 2009. gada 25 . augusta noteikumos Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr.749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” un Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumos Nr.526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu”.

Lai izveidotu sociālo nosacījumu sistēmas satvaru Latvijā, atbilstoši regulas 2021/2116 87. un 88. panta nosacījumiem tiek precizēts noteikumu nr. 198 6. nodaļas un 6.1. apakšnodaļas nosaukums un 6.1. apakšnodaļa papildināta ar 51.1 un 51.2 punktu, kuros noteikts, ka lauksaimniekam ir jāievēro noteikumu nr. 198 8.1 pielikumā ietvertās sociālo nosacījumu sistēmas prasības un ka tiks piemērots atbalsta samazinājums, ja šīs prasības nebūs ievērotas.
Noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar jaunu 14.11. nodaļu, nosakot, ka Valsts darba inspekcija kā atbildīgā iestāde, kas veic kontroles darba tiesību, darba aizsardzības, veselības un drošības jomā, īstenojot noteiktās funkcijas, apkopos un iesniegs LAD informāciju par veiktajās kontrolēs konstatētājiem pārkāpumiem un lauksaimniekiem piemērotajiem sodiem gadījumos, kad nav ievērotas noteikumu nr. 198 8.1 pielikumā minētās prasības. Līdz ar to noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 357.1 punktu, kurā noteikts, ka Valsts darba inspekcija vienu reizi gadā sniedz informāciju LAD par tām sociālo nosacījumu sistēmas prasību neatbilstībām, par kurām ir pieņemti izpildāmi lēmumi. Valsts darba inspekcija šo uzdevumu veiks jau pieejamā budžeta ietvaros,  ņemot vērā, ka informācija tiks apkopota un sniegta par jau piemērotiem sodiem, tas neradīs papildus administratīvo un finansiālo slogu.
Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, LAD piemēros atbalsta samazinājumu, samazinot vai izslēdzot kopējo summu maksājumiem par atbalsta pieteikumiem, kurus atbalsta saņēmējs būs iesniedzis tā kalendārā gada laikā, kad konstatēta neatbilstība vai pārkāpums. Lai nodrošinātu ziņojumā par konstatētajiem neatbilstības gadījumiem iekļauto neatbilstību novērtējumu un klasifikāciju saskaņā ar regulas 2021/2116 88. panta 1. punktu, noteikumu nr. 198 8.1 pielikumā ir iekļauts katrai sociālo nosacījumu sistēmas prasībai piemērojamais atbalsta samazinājums.
Līdz ar to noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 357.2 punktu, kurā noteikts, ka LAD, pamatojoties uz saņemto informāciju, aprēķinās atbalsta samazinājumu lauksaimniekiem atbilstoši noteikumi nr. 198 8.1 pielikumā noteiktajam apjomam. 

Atbalsta samazinājuma apjoms noteikumu nr. 198 8.1 pielikumā noteikts, pamatojoties uz regulas 2021/2116 85. panta 2. punktā noteikto principu, ka atbalsta samazinājuma apmērs parasti ir 3 % no atbalsta maksājumu kopsummas, līdz ar to, gadījumos, kad Valsts darba inspekcija būs konstatējusi noteikumu nr. 198 8.1 pielikumā ietverto prasību pārkāpumu, par ko rezultātā piemērots naudas sods, atbalsts tiks samazināts par 3%.
Savukārt gadījumos, kad Valsts darba inspekcija administratīvā pārkāpuma procesā par neatbilstību būs piemērojusi nosacītu daļēju atbrīvošanu no soda, tiks piemērots regulas Komisijas 2022. gada 4. maija Deleģētās regulas (ES) 2022/1172, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu un ar nosacījumu sistēmu saistīto administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu (turpmāk – regula 2022/1172) 9. panta 1. punktā noteiktais princips, kad par mazāk nopietnām neatbilstībām atbalsta samazinājuma procentuālo apmēru var samazināt līdz 1 %.
Ja viena gada laikā neatbilstības sociālo nosacījumu sistēmas prasībām lauksaimniekam tiks konstatētas vairākas reizes, tiks piemērots regulas 2022/1172 11. pants, līdz ar to noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 357.3 punktu nosakot LAD pienākumu aprēķinot atbalsta samazinājumu piemērot regulas 2022/1172 11. pantā minētos principus.
Tālākus atbalsta samazinājumus LAD īstenos saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 6. punktu - piemērojot lauksaimniekam atbalsta samazinājumu 10 procentu apmērā, ja tiek konstatēta atkārtota neatbilstība vienreiz trijos gados, bet ja viena un tā pati neatbilstība turpina vēl atkārtoties un lauksaimnieks tai nesniedz pamatotu iemeslu, to uzskata par tīšu neatbilstību regulas 2021/2116 85. panta 6. punkta izpratnē un atbalsta kopsumma ir samazināma par 15 procentiem no tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsummas.
Izmaksājot atbalsta kopsummu, LAD piemēros aprēķināto atbalsta samazinājumu un sniegs lauksaimniekam informāciju par izmaksāto atbalsta apjomu un piemērotajiem atbalsta samazinājumiem, tai skaitā arī par neatbilstībām sociālo nosacījumu sistēmas prasībām.

Noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 357.5 punktā, kurā  noteikts, ka LAD nepiemēro atbalsta samazinājumu, ja tas ir mazāks par 100 euro, piemērojot regulas 2021/2116 88. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteikto dalībvalsts izvēli.

Noteikumi nr. 198 tiek papildināti ar 402. punktu, paredzot, ka atbalsta samazinājums saistībā ar sociālo nosacījumu sistēmu tiek piemērots par neatbilstībām, kuras konstatētas, sākot no 2025. gada 1. janvāra.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes (turpmāk - KP) 2021. gada 15. septembra sēdē tika nolemts ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (turpmāk – PM) nepiešķirt par platību līdz trīs hektāriem ieskaitot, bet maksāt par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, bet nepārsniedz 100 hektārus, tas izriet no KP protokola teksta un pievienotajām tabulām. Minimālais platības lielums, par kuru var maksāt PM, noteikumos nr. 198 tika noteikts 0,01 ha apmērā, tādējādi maksājot PM par platību no 3,01 līdz 30 ha un no 30,01 līdz 100 ha. Pamatojoties uz šo lēmumu, noteikumos Nr. 198 noteikts, ka PM piešķir par platību no 3,01 ha. LAD ir informējis Zemkopības ministriju, ka šobrīd LAD sistēma ir izveidota tā, ka platību, kas pārsniedz trīsm hektārus, iespējams noteikt ar lielāku precizitāti, lietojot četras zīmes aiz komata, kas noddrošina iespēju maksāt atbalstu par platību, sākot no 3,0001 ha vai sākot no 30,0001 ha. LAD sistēmas precizitāte arī turpmāk var mainīties, tādēļ nepieciešams izstrādāt noteikumu nr. 198 teksta redakciju, kas nodrošinātu atbilstību KP lēmumam, taču neierobežotu LAD sistēmas izmaiņas.

Precizēts noteikumu Nr. 198 113. un 114. punkts un redakcionāli precizēts 16. pielikums. Nosacījums, ka PM piešķir par platību no 3,01 ha, tiek aizstāts ar tekstu "vairāk par trīs hektāriem". Turklāt PM atbalsttiesīgo platību grupu apakšējā sliekšņa apzīmējumi no 3,01 hektāriem un no 30,01 hektāriem tiek aizstāti ar apakšējā sliekšņa apzīmējumiem "vairāk par trīs hektāriem" un "vairāk par 30 hektāriem". Tādējādi tiek nodrošināts, lai izmaksātais atbalsts atbilstu noteiktajam neatkarīgi no tā, cik zīmes aiz komata lietotas LAD informācijas sistēmā.

Attiecībā uz ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nepieciešams veikt divus tehnisku precizējumu, lai ir skaidrāk un nepārprotamāk noteikta esošā atbalsta piemērošanas kārtība. Šie grozījumi nemaina esošos atbalsta nosacījumus un neietekmē līdz šim ieviestās Eiropas Savienības tiesību normu prasības (atbilstoši regulas 2021/2115 4. panta 6. punktam). Pirmkārt, ir nepieciešams precizēt prasību par izglītības līmeni, ka lauksaimnieks ir ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, kuras ietvaros ir apgūti lauksaimniecības priekšmeti 320 stundu apjomā, lai nepārprastu, ka gadījumā, ja nav vēl pabeigtas studijas, tad tiek skaitīts, lai būtu vismaz 160 nevis 320 stundas. Detalizētāk izglītības prasības piemērošana ir izklāstīta vadlīnijās “Par lauksaimniecības izglītības atbilstības izvērtēšanu”: https://www.zm.gov.lv/lv/lv-tiesibu-akti-vadlinijas-un-metodikas.
Otrkārt nepieciešams precizēt tekstu, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt par tādu pārņemtas saimniecības lauksaimniecības zemi, kas bijusi ne tikai īpašumā, bet arī tiesiskajā valdīšanā (lietošanā), jo minēto atbalstu var saņemt par tādu saimniecības platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai, un MK noteikumu nr 198 6.punkts nosaka, ka tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā).

Precizēts noteikumu Nr. 198 116.3. apakšpunkts par izglītības prasību ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem. Savukārt 121.2. apakšpunktā precizēts, ka ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem ir tiesības saņemt par tādu pārņemtu saimniecību, kas izveidota, pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā vai arī tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošo lauksaimniecības zemi.

Noteikumos Nr. 198 noteikts, ka lauksaimnieks, kas pretendē uz ekoshēmas atbalsta par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi saņemšanu (5. ekoshēma), prasīto informāciju iesniedz VAAD. Tomēr, lai novērstu kļūdas informācijas iesniegšanā, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu saistībā ar informācijas iesniegšanu, ir nepieciešams noteikt, ka lauksaimnieks informāciju iesniedz elektroniski LAD, aizpildot veidlapu, kuras paraugs pieejams LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot VAAD uzturētajā informācijas sistēmā, tāpat kā ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību (2. ekoshēma) un ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi (4. ekoshēma). Informācijas iesniegšana elektroniski neradīs papildu slogu lauksaimniekiem, jo noteikumi Nr. 198 paredz, ka saimniecībā informācija fiksējama elektroniski. Informācijas veidlapas 5. ekoshēmai jau patlaban ir pieejamas ikvienam pretendentam LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

Noteikumu Nr. 198 161.4. un 163.4. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka lauksaimnieks ekoshēmas atbalsta par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi saņemšanas nosacījumos noteikto informāciju iesniedz LAD, aizpildot LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā pieejamo veidlapu vai to augšupielādējot VAAD uzturētajā informācijas sistēmā. Tiek paredzēts, ka šī informācija tiek iesniegta tikai elektroniski ņemot vērā, ka šīs ekoshēmas intervences viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt atbalstu precīzās lauksaimniecības izmantošanai, ietverot arī digitālās tehnoloģijas. Lauksaimniekiem, kuri piesakās atbalstam šajā ekoshēmā ir jābūt atbilstošai lauksaimniecības tehnikai un saziņas tehnoloģijām. Līdz ar to visa atbalsta nosacījumu izpildes pierādīšanai nepieciešamā informācija saimniecībā ir jābūt pieejamai elektroniski. Elektroniska datu iesniegšana un apstrāde ļauj ietaupīt laiku gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām iestādēm. Tas nodrošina ātrāku un vienkāršāku datu pārvaldību. Elektroniskās datu iesniegšana palīdz samazināt kļūdu iespējamību datu ievadē un sniedz skaidru un pārskatāmu informāciju par iesniegto datu statusu un atbilstību prasībām.

Veicot iepriekšējus redakcionālus precizējumus noteikumu Nr. 198 161.5 un 163.5 apakšpunktā ir izveidojusies interpretācija, ka ir pastiprinātas prasības lauksaimniekiem, pieprasot iesūtīt fotoattēlus par katru veikto lauka apstrādes reizi. Tomēr regulējuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem, paredzot iesūtīt fotoattēlus par 10% no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par katrā laukā veiktu vismaz vienu apstrādes reizi. Nepieciešams veikt precizējumu, lai administrējot 2024. gada iesniegumus ekoshēmai par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi, netiktu pastiprinātas prasības atbalsta saņemšanai. Kā arī 163.5. apakšpunktā nepieciešams precizēt, kādā veidā tiek iesniegti globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) dati vai uzņemti ģeomarķētie fotoattēli.

Precizēts noteikumu Nr. 198 161.5. un 163.5. apakšpunkts, skaidri nosakot, ka par 10% no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par veikto lauka apstrādi ir jānodrošina vismaz viens ģeomarķētais fotoattēls vai GPS dati, un 163.5. apakšpunkts saskaņots ar 161.5. apakšpunktu, norādot, ka GPS datu augšupielādēšana ir jāveic VAAD uzturētajā informācijas sistēmā, bet ģeomarķētie fotoattēli ir jāuzņem izmantojot LAD mobilo lietotni. 

Ir nepieciešams saskaņot nosacījumu ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu gadījumā, ja lauksaimnieka uzņemto saistību periodā mainās saistību platība, ar tāda paša rakstura nosacījumu par agrovides uzņemtajām saistībām, svītrojot platības ierobežojumu.

Precizēts noteikumu Nr. 198 170. punkts, dzēšot nosacījumu, ka ekoshēmas atbalsta par zālāju saglabāšanas veicināšanu saistību platība nemainās, ja saistību periodā saistību platība mainās nepārsniedzot 0,3 hektārus.

Noteikumos Nr. 198 ir pieļauta, bet nav pietiekami precīzi noteikta maksājumu piešķiršanas kārtība situācijās, kad lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām un saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, var izpildīt noteikumos Nr. 198 noteiktos minimālās ražības nosacījumus daļā atbalstam pieteiktās platības, bet nevar izpildīt šos nosacījumus visā atbalstam pieteiktajā saimniecības platībā.

Noteikumos Nr. 198 precizēts  213.2., 218.2. un 224.2. apakšpunkts un 315.¹ punkts, un noteikumi Nr. 198 tiek papildināti ar 216.¹, 222.¹ un 228.¹ punktu. Tādējādi tiek precīzāk noteikts, ka lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem, saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām un saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām, var saņemt atbalstu par to attiecīgajam saistītajam ienākumu atbalstam pieteikto platības daļu, kurā tas var izpildīt noteikumos Nr. 198 noteiktos minimālās ražības nosacījumus.

Ir nepieciešams nodrošināt noteikumu Nr. 198 nepārprotamību nosacījumos par maksimālo hektāru skaitu, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm.

Precizēts noteikumu Nr. 198 234. punkts par maksimālo hektāru skaitu, par kuriem lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm.

Nepieciešami tehniski precizējumi noteikumu Nr. 198 275. un 276. punktā par platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu.
Saskaņā ar regulas 2021/2116 70. pantu katrai dalībvalstij ir jāizveido un jāuztur platību uzraudzības sistēmu, kas ir viena no integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas pamatelementiem.
Regulas 2021/2116 65. pantā ir definēts, ka “platību uzraudzības sistēma” ir lauksaimniecības platībās veiktu lauksaimniecisko darbību un prakšu regulāras un sistemātiskas novērošanas, izsekošanas un novērtēšanas procedūra, kurā izmanto Copernicus Sentinel satelītdatus vai citus datus ar vismaz ekvivalentu vērtību.
Platību uzraudzības sistēmu var izmantot gan atsevišķu prasību kontrolei un uzraudzībai, gan arī individuālu intervenču kontrolei.
Komisijas 2022. gada 31. maija Īstenošanas regulas (ES) 2022/1173, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz kopējā lauksaimniecības politikā integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, (turpmāk – regula 2022/1173) 10. pantā noteikts, ka dalībvalstij ir jānodrošina pēc iespējas plaša visu platībatkarīgo intervenču attiecināmības nosacījumu uzraudzība, piemērojot platību uzraudzības sistēmu, nodrošinot obligātu atsevišķu intervenču uzraudzību un tiecoties pakāpeniski palielināt platību uzraudzības sistēmas aptverto intervenču skaitu.
Lai pilnvērtīgi izmantotu platību uzraudzības sistēmu atbalsta nosacījumu pārbaudēm ir jānosaka  tehnoloģiskie risinājumi, balstoties uz kuriem LAD var pieņemt lēmumus   lēmuma pieņemšanai par lauksaimnieka atbilstību atbalsta nosacījumiem, papildinot noteikumu Nr. 198 275. punktu.
Noteikumu Nr. 198 276. punktā ir noteiktas konkrētas intervences un to atbilstības nosacījumi, kas LAD ir jākontrolē, izmantojot šo sistēmu. Kā obligāta intervence platību uzraudzības sistēmā ar noteikumu Nr. 198 276.2. apakšpunktu ir iekļauts arī  saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi. Tomēr LAD ir konstatējis sarežģījumus šīs intervences administrēšanā izmantojot platību uzraudzības sistēmu.
 

Noteikumu Nr. 198 275. punkts tiek papildināts nosakot tehnoloģiskos risinājumus, kuri tiek izmantotas atbalsta nosacījumu pārbaudei piemērojot platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu un ļauj LAD pieņemt lēmumu par platības atbilstību, novietojumu un lielumu.
Noteikumu Nr. 198 276. punkts tiek grozīts, nosakot, ka LAD izmanto platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu tām intervencēm, kurās, izmantojot tehnoloģijas sistēmu, tā ļauj LAD pieņemt lēmumus par atbilstību noteikumos Nr. 198 noteiktajām prasībām, un obligātu uzraudzību paredzot ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.
Ar noteikumu Nr. 198 276. punkta grozījumiem vairāk netiek noteikta obligāta platību uzraudzības sistēmas izmantošana saistītā ienākumu atbalsta par vasaras rapsi un vasaras ripsi uzraudzībai un kontrolei, ņemot vērā, ka ne visos gadījumos ir iespējams izmantot minēto sistēmu šo intervenču uzraudzībai, līdz ar to ir nepieciešams īstenot papildus kontroles uz vietas saimniecībā.

Nepieciešams veikt precizējumus attiecībā uz avansa izmaksu, jo saskaņā ar Regulas 2021/2115 123.punktu vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību un īstenošanu. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumiem nr.50 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā”  5.punktu vadošās iestādes funkcijas pilda Zemkopības ministrija.
Līdz ar to nepieciešams precizēt, ka par tiešo maksājuma avansa izmaksu lēmumu pieņem Zemkopības ministrija.

Tehniski precizēts noteikumu Nr. 198 359. punkts, paredzot, ka lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu pieņem Zemkopības ministrija.

Noteikumu Nr. 198 364. punktā ir noteikta nepamatoti izmaksātu maksājumu atgūšanas kārtība, nosakot, ka, ja pārkāpumi vai neatbilstība tiešo maksājumu nosacījumiem ir konstatēta pēc atbalsta izmaksas, lauksaimniekam 60 dienu laikā pēc LAD lēmuma pieņemšanas ir jāatmaksā attiecīgo summu.
Tomēr citos Ministru kabineta izdotajos noteikumos ir noteikta atšķirīga kārtība nepamatoti izmaksātu maksājumu atgūšanai, kā, piemēram, Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā" 82. punktā, Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 319 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 26.1. apakšpunktā, Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 599 "Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā" 75. punktā, Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 573 "Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai" 49. punktā.

Noteikumu Nr. 198 364. punkts tiek svītrots, nemot vērā, ka nav nepieciešams atrunāt atsevišķu kārtību nepamatoti izmaksātu tiešo maksājumu atgūšanai.
Turpmāka nepamatoti izmaksātu maksājumu atgūšanai notiks saskaņā ar kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā" 82. punktā.

Noteikumu Nr. 198 1. pielikumā nepieciešami daži tehniski un redakcionāli precizējumi, kas attiecas uz saistīto ienākumu atbalstu par miežiem un saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.

Noteikumu Nr. 198 1. pielikums precizēts, norādot, ka kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kods Nr. 410 "Lauka pupas" ietver gan sīksēklu, gan vidēji rupju sēklu, gan rupjsēklu varietātes, tostarp cūku jeb dārza pupas. Turklāt noteikumu Nr. 198 1. pielikums precizēts, to papildinot ar atzīmi par to, ka ar kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu Nr. 135 "Mieži, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju" deklarētie kultūraugi ir atbalsttiesīgi saistītajam ienākumu atbalstam par miežiem.

Noteikumu Nr. 198 19. pielikumā “Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts” nepieciešams tehniski papildināt gaļas šķirņu sarakstu ar Speckle Park šķirni, lai tā kvalificētos saistītajam ienākumu atbalstam par liellopiem, ņemot vērā, ka lauksaimnieki ir uzsākuši šīs šķirnes audzēšanu Latvijā.

Noteikumu Nr. 198 19. pielikumā liellopu gaļas šķirņu saraksts ir papildināts ar Speckle Park šķirni, kas dos iespēju tiem lauksaimniekiem, kas audzē šo šķirni, saņemt saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem.