Anotācija

Ņemot vērā, ka kopš CRS sistēmas ieviešanas ir pagājuši vairāki gadi un gan publiskais sektors, gan privātais sektors ir ieguvis pieredzi standarta darbībā, OECD veica CRS izvērtējumu, lai saprastu, kādas izmaiņas standartā būtu nepieciešamas. Rezultātā CRS standartā ir veiktas sekojošas izmaiņas:
(1) CRS tvērumā iekļauti jauni digitālie finanšu produkti, kas var būt kā alternatīva tradicionālajiem finanšu aktīviem, ko tur kontos, kā arī, ievērojot CARF standarta ieviešanu, paplašināta ziņošana arī attiecībā uz kriptoaktīviem;
(2) papildināts sniedzamās informācijas saraksts, lai nodokļu administrācijas redzētu informācijas kontekstu un saņemtā informācija būtu efektīvāk izmantojama.

Eiropas Savienības Padome 2023. gada 17. oktobrī pieņēma DAC8, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs harmonizētā veidā tiek ieviests gan CARF, gan grozījumi CRS, kas arī nozīmē, ka no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju puses regulējums ir vienādots un vieglāk izpildāms. Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā, ieviešot CARF standartu un nodrošinot CRS informācijas apmaiņas turpmāku darbību.

Lai Latvija varētu piedalīties CARF informācijas apmaiņā globālajā līmenī, Latvijas kompetentā iestāde noslēgusi kompetento iestāžu līgumu. Daudzpusējais kompetento iestāžu līgums tika noslēgts, pamatojoties uz Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – Daudzpusēja konvencija) 6. pantu, kur ir paredzēta iespēja līgumslēdzēju valstu kompetentām iestādēm vienoties par automātiskas informācijas apmaiņu attiecībā uz savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktām procedūrām. Tādējādi kompetento iestāžu līgums būtībā konkretizē tiesības un pienākumus, kas jau šobrīd izriet no Daudzpusējās konvencijas. Daudzpusējās konvencijas izpratnē par Latvijas kompetento iestādi ir uzskatāma Finanšu ministrija vai tās pilnvarotais pārstāvis. Kompetento iestāžu līguma saturs pieejams OECD tīmekļa vietnē (https://www.oecd-ilibrary.org/taxation/international-standards-for-automatic-exchange-of-information-in-tax-matters_896d79d1-en).

Lai ieviestu CARF, Likumprojektā ir: 1) ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājiem, kas ir kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, sniegt informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem; 2) iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu regulējumu t.sk. par nosacījumiem, kuriem iestājoties ir jāsniedz informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem, informācijas apmaiņas kārtību, sniedzamās informācijas apjomu; 3) ieviesta atbildība par regulējuma pārkāpumiem.

Savukārt, lai pārņemtu DAC8 prasības, kas attiecas uz grozījumiem CRS, likumprojekta 6. - 16. pants paredz šādas izmaiņas:
CRS tvērumā ieviest jaunus finanšu aktīvu veidus – elektroniskā nauda, centrālās bankas digitālā valūta un kriptoaktīvi. Līdz ar šīm izmaiņām tiek veikti likuma grozījumi, kas attiecas arī uz noguldījuma iestādes, ieguldījuma iestādes, finanšu aktīvu un finanšu kontu definīcijām;
izslēgto kontu saraksts papildināts ar divu veidu kontiem;
papildināts VID sniedzamās informācijas uzskaitījums.
Papildus grozījumiem, kas izriet no DAC8 direktīvas, likumprojekts paredz veikt grozījumus iesaistītās valsts termina definējumā, lai ieviestu efektīvāku procesu, ar kuru tiek veiktas izmaiņas iesaistīto valstu sarakstā.
 
Detalizēts Likumprojekta izklāsts

Likumprojekta 1. pants
Ar minēto pantu Ministru kabinetam tiek noteikts deleģējums izdot noteikumus, tajā skaitā, pieņemot materiālas tiesību normas, ievērojot DAC8 prasības un nosakot:  
1) nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija. Ministru kabinets noteiks, ka informācija ir sniedzama, ja nodokļu maksātājs atbilst ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja definīcijai, vienlaikus iestājoties arī citiem nosacījumiem;
2) iesniedzamās informācijas apjomu. Ministru kabinets noteiks, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija par klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem;
3) kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID. Ministru kabinets noteiks informācijas apjomu, kādam ir jābūt kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja rīcībā, lai varētu identificēt savu klientu – nodokļu maksātāju un tā darījumus ar kriptoaktīviem, kā arī pienākumu nosūtīt to VID. VID ar saņemto informāciju apmainīsies ar citu informācijas apmaiņā iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm, tādējādi saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem arī no citām valstīm, kas gūti, veicot darījumus ar kriptoaktīviem;
4) pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, tajā skaitā, informācijas glabāšanas termiņu, pienākumu reģistrēties noteikta veida kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;
5) kārtību, kādā VID veic automātisko informācijas apmaiņu. Ministru kabinets noteiks, ka informācijas apmaiņa būs jāveic elektroniski, izmantojot esošo kopējo sakaru tīklu (CCN), ko izveidojusi Eiropas Savienība.
Lai būtu skaidrākas Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz kriptoaktīviem un kas tieši ar šo terminu ir domāts.
 Likumprojektā ir ietverta norma, ar kuru tiek noteikts, ka lietotais termins “kriptoaktīvs” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - MiCA regula) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktam, proti: ""kriptoaktīvs" ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju."

Likumprojekta 2. pants
Ar minēto pantu tiek noteikti gadījumi, kad no Eiropas Savienības iegūto informāciju var izmantot bez Likuma 18.¹ panta 5.¹ daļā minētās atļaujas saņemšanas, jo, ņemot vērā informācijas apjomu un raksturu, kura tiek vākta un ar kuru tiek veikta apmaiņa, pamatojoties uz Padomes Direktīvu 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris ) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (DAC direktīva, kura ir grozīta ar DAC8), saņemtā informācija var būt noderīga arī citās jomās.

Uz šo brīdi Likuma 18.¹ panta 5.¹ un 5.² daļā ir ietverti nosacījumi, kuri ir izpildāmi, lai informācija un dokumenti, kas tiek saņemti no citas dalībvalsts nodokļu administrācijas, varētu tik izmantota mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi. Viens mehānisms ir, lūdzot attiecīgajai nodokļu administrācijai atļauju izmantot saņemto informāciju konkrētam mērķim, savukārt otrs mehānisms ir mērķu saraksts, kuriem var izmantot VID sūtīto informāciju, ja tādam pašam mērķim saņemto informāciju var izmantot arī VID.

Ņemot vērā savstarpējo saikni starp krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, arī attiecībā uz izpildes panākšanu, DAC8 paredz iespēju to informāciju, kas paziņota starp dalībvalstīm, izmantot arī netiešo nodokļu novērtēšanai, administrēšanai un izpildei, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai. Turklāt izmantošanai šiem mērķiem, nebūtu nepieciešams prasīt atļauju no citas dalībvalsts, vai veidot mērķu sarakstu. Tādējādi Likuma 18.¹ pants tiks papildināts ar 5.³ daļu,  kas noteiks, kādiem mērķiem izmantojama no citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) saņemtā informācija, atkāpjoties no 18.¹ panta 5.¹ daļā noteiktā.

Ar DAC8 tiek arī paplašināta augstāk aprakstītā informācijas izmantošana, kad nav nepieciešama atļauja, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu ("sankciju" pants t.sk. paredz iespēju pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām un nevalstiskām grupām vai struktūrām) ir pieņemti lēmumi par ierobežojošiem pasākumiem. Informācija, ar kuru dalībvalstis apmainās, varētu būt arī ļoti svarīga, lai  atklātu ierobežojošo pasākumu pārkāpumus vai apiešanu. Savukārt jebkādi iespējamie ierobežojošo pasākumu pārkāpumi attieksies uz nodokļu jomu, jo izvairīšanās no ierobežojošiem pasākumiem vairumā gadījumu būs uzskatāma arī par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saistībā ar attiecīgajiem aktīviem. Ņemot vērā iespējamo sinerģiju un ciešo saikni starp ierobežojošo pasākumu pārkāpumu atklāšanu un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas atklāšanu, ir lietderīgi atļaut informācijas turpmāku izmantošanu par ierobežojošo pasākumu pārkāpumu atklāšanu atbildīgajām institūcijām. Tādējādi Likuma 18.¹ pants tiks papildināts ar 5.⁴ daļu.


Likumprojekta 3. pants
Šajā pantā paredzēta atbildība par regulējuma pārkāpumiem, kas nepieciešama, lai nodrošinātu regulējuma par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem efektīvu darbību. Grozījums tiek veikts likuma 32.⁵ pantā, kur jau šobrīd ir paredzēta atbildība par starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas regulējuma pārkāpumiem. Faktiski, šobrīd spēkā esošais regulējums tiek papildināts ar atbildību par pārkāpumiem saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem – proti, ja nodokļu maksātājs - ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis ziņojuma sniegšanas termiņu, kas noteikts normatīvajos aktos, kuri regulē automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošu informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem, vai, ja tas nav ievērojis attiecīgās pienācīgas pārbaudes procedūras vai citus Ministru kabineta noteikumos paredzētos nosacījumus par automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz tā rīcībā esošo informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem. Noteiktais soda naudas apmērs ir paredzēts līdz 14 000 euro, kas atbilst maksimālajam soda apmēram, kāds šobrīd paredzēts saistībā ar automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Šāds maksimālais sods izvēlēts, ņemot vērā, ka pārkāpumi un to iespējamās izraisītās sekas pēc būtības ir līdzīgas. Katrā gadījumā VID, nosakot sodu par pārkāpumu, būs jāizvērtē noteiktā soda lietderība un samērīgums, izvērtējot katru konkrēto situāciju individuāli. Maksimālais sods varētu būt noteikts gadījumā, kad, piemēram, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nesniedz VID informāciju vispār, savukārt gadījumā, kad informācija ir sniegta ar novēlošanos, vai arī pārkāpjot ar tās sniegšanu saistītos normatīvos aktus (piemēram, pārkāpjot pienācīgas pārbaudes noteikumus), tad būtu nosakāms zemāks soda naudas apmērs. Tāpat, nosakot soda naudas apmēru, var tikt ņemts vērā darījumu apjoms un biežums, jo no tā ir atkarīgs gan iespējamā kaitējuma apmērs, gan tas, vai attiecīgā soda nauda motivēs konkrēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju turpmāk nepārkāpt noteikto regulējumu.
Nodrošināt regulējuma efektīvu īstenošanu ir svarīgi, jo no informācijas saņemšanas fakta un sniegtās informācijas kvalitātes ir atkarīga spēja nodrošināt nodokļu normatīvo aktu izpildes kontroli nodokļu maksātājiem, kas veic darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat tas ir svarīgi, lai VID varētu izpildīt pienākumu nodot informāciju citu valstu nodokļu administrācijām par to rezidentu ienākumiem, kas gūti, veicot darījumus ar kriptoaktīviem, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts Latvijā.
Likumprojektā noteiktā atbildība nepieciešama, lai to varētu piemērot par tādu pienākumu neievērošanu, kas ir saistīti ar starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomu, atbildības apmērs būtu ar atturošu raksturu, iespēju piemērot konkrētajai situācijai atbilstošu soda apmēru un samērīgs ar iespējamām izdarītā pārkāpuma sekām. Tādējādi ir nepieciešams nodrošināt, ka par konkrētu pārkāpumu tiek noteikts atbilstošs sods, kam būtu ne tikai sodoša funkcija, bet arī preventīva, proti, tam būtu jāattur konkrētā persona no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas, kā arī jāattur citas personas no iespējamu pārkāpumu izdarīšanas un jāaudzina personas likumu ievērošanas un cienīšanas garā.
Ņemot vērā, ka lēmums par soda naudas uzlikšanu ir uzskatāms par administratīvo aktu Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas izpratnē, attiecīgajam nodokļu maksātājam tiks nodrošinātas Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības.

Likumprojekta 4. pants
Uz šo brīdi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 20) pielikumā ir noteikts iesaistīto valstu saraksts. Saskaņā ar Likuma 64. pantu iesaistīto valstu sarakstā iekļauj Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti vai teritoriju, ar kuru Latvijas Republika vai Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu un ar kuru VID sadarbojas automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem jautājumā. Lai mazinātu administratīvo slogu, ar Likumprojekta 4. pantu ir paredzēts mainīt esošo kārtību, kādā valsts vai teritorija tiek iekļauta automātiskajā informācijas apmaiņā par finanšu kontiem iesaistīto valstu un teritoriju sarakstā. Jaunā kārtība, saskaņā ar kuru iesaistīto valstu saraksts tiks publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nodrošinātu laicīgu trešās valsts iekļaušanu sarakstā, lai finanšu iestādes varētu uzsākt informācijas ievākšanu un veikt pienācīgās pārbaudes procedūras no pārskata perioda sākuma, vienlaikus neveicot administratīvās procedūras, kas ir nepieciešamas konkrētās valsts vai teritorijas iekļaušanai sarakstā, pirms ir skaidras norādes, ka tā ir ieviesusi CRS un aktivizējusi divpusējo sadarbību par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem.

CRS standarta mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu administrācijai ir pieejama informācija par tās nodokļu rezidentu līdzekļiem, kas tiek turēti vai investēti ārvalstu finanšu iestādēs, t.sk. informācija par ienākumiem no šādiem līdzekļiem. OECD, veicot CRS izvērtējumu, konstatēja, ka elektroniskā nauda un centrālo banku digitālās valūtas ir iekļaujamas CRS tvērumā, jo lielas naudas summas ir iespējams glabāt šo produktu veidā ilgā laika posmā, kā arī ir iespējams izņemt tajā ieguldītos līdzekļus vai pārskaitīt atbilstošo naudas summu bankas kontā, no kura tā tikusi iemaksāta, iegūstot elektronisko naudu. CRS grozījumi attiecībā uz elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu, kas tiek pārņemti Likumā, ir sekojoši:
 - ieviestas elektroniskās naudas un centrālās bankas digitālās valūtas definīcijas (Likumprojekta 7. pants).
 - paplašināta esošā noguldījumu iestādes definīcija, iekļaujot juridiskos veidojumus, kas tur elektronisko naudu un centrālās bankas digitālās valūtas klientu labā (Likumprojekta 5. pants);
 - paplašināts noguldījuma konta termins, kas noteikts Likuma 90. pantā, iekļaujot arī tādus kontus, kas atspoguļo visu klienta labā turēto elektronisko naudu. Proti, visa elektroniskā nauda, kuru juridiskais veidojums tur klienta labā, kopā, šī regulējuma mērķiem, tiek uzskatīts par noguldījuma kontu (Likumprojekta 12. pants);
 - likuma 96. pantā papildināts izslēgto kontu saraksts ar zemas vērtības elektroniskās naudas kontu (Likumprojekta 13. pants).

Ņemot vērā, ka ir kriptoaktīvi un darbības ar kriptoaktīviem, kas neiekļaujas CARF standarta tvērumā, ir veikti grozījumi CRS standartā, tādējādi tos aptverot. Ievērojot minēto, Likumā paredzētas šādas izmaiņas:
 - Likuma 67. pantā noteiktajā finanšu aktīvu definējumā iekļaut arī standarta finanšu aktīvu veidus, kas ir saistīti ar kriptoaktīviem, t.i., jebkādu līdzdalību kriptoaktīvā, par kuru jāziņo, tādējādi CRS tvērumā iekļaujot arī uz kriptoaktīviem balstītus atvasinājuma līgumus (Likumprojekta 6. pants);
 - paplašināt ieguldījuma iestādes tvērumu ar juridisku veidojumu, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar kriptoaktīvu, par kuriem jāziņo, ieguldīšanu, administrēšanu vai pārvaldīšanu klienta vārdā vai uzdevumā, vai kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar kriptoaktīvu, par kuriem jāziņo, ieguldīšanu, administrēšanu vai pārvaldīšanu klienta vārdā vai uzdevumā, piemēram, ieguldījumu fondi, kas investē arī kriptoaktīvos (Likumprojekta 8. pants);
 - noteikt izņēmumu augstāk minētajās darbībās - kad šo darbību mērķis ir jebkura viena vai vairāku kriptoaktīvu, par kuriem jāziņo, veidu apmaiņa, vai arī kriptoaktīva maiņa pret naudu (Likumprojekta 8. pants, attiecībā uz terminu "maiņas darījumi" Likumprojekta 9. pants).
 - attiecībā uz Likuma 100. pantā noteikto VID sniedzamās informācijas sarakstu Likumprojektā paredzēts izņēmums, kas ļauj finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, attiecībā uz jebkuru skaidri noteiktu finanšu instrumentu kontu grupu izvēlēties ziņot par bruto ieņēmumiem no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas CARF standarta ietvaros (Likumprojekta 14. pants).


Likumprojekta 7. pants
Ar šo likumprojekta pantu Likuma XII nodaļa tiek papildināta ar šādiem terminiem: “naudas līdzekļi”, “elektroniskā nauda”, “centrālās bankas digitālā valūta” un “kriptoaktīvs, par kuru jāziņo”.
Likumprojektā noteiktā termina “elektroniskā nauda” tvērums iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktīvā 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (turpmāk - direktīva 2009/110/EK), kas ir pārņemta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, elektroniskās naudas definīciju. Elektroniskās naudas definīcija ietver arī noteikta veida kriptoaktīvus (stablecoins), galvenokārt e-naudas žetonus. Piemēram, pēc publiski pieejamās informācijas uz 2025.gada martu, USDC e-naudas žetons atbilst elektroniskās naudas definīcijai, kas noteikta likumprojekta 7.pantā. Vienlaikus MiCA regulā noteiktā E-naudas žetonu definīcija ir ar plašāku tvērumu un ne visi e-naudas žetoni atbilstoši MiCA regulai ietilps elektroniskās naudas tvērumā. OECD izstrādātais standarta teksts un tajā iekļautā elektroniskās naudas definīcija tika izvērtēts Eiropas Padomes darba grupā, strādājot pie DAC8 teksta. Mērķis šīm diskusijām bija pielāgot standarta tekstu jau esošajam regulējumam Eiropas Savienībā, un sākotnēji direktīvas kompromisa redakcija paredzēja terminu definēt, atsaucoties uz direktīvā 2009/110/EK ietverto definīciju un papildinot ar papildus parametriem, kas izriet no standarta. Dalībvalstīm radās bažas par iespējamu tvēruma nesakritību, apmainoties ar informāciju ar trešajām valstīm, kā dēļ definīcija tika saglabāta tādā redakcijā, kāda ir standartā. Šī definīcija ir jo īpaši nozīmīga, jo CARF standarta ietvaros par elektronisko naudu nav paredzēta ziņošana, taču būs jāziņo CRS ietvaros. 
Jāuzsver, ka definīcijas mērķis ir noteikt tādu monetāro vērtību kopu, kas ir nepieciešama nodokļu administrēšanas mērķiem un definīcijas mērķis nav - finanšu jomas jautājumu regulēšana.

Ņemot vērā, ka CRS mērķiem nav nepieciešama informācija par noteikta veida elektronisko naudu, jaunā 67.² panta otrajā daļā ir atrunāts, kāda veida elektroniskā nauda nav uzskatāma par elektronisko naudu CRS mērķiem (ja elektroniskā nauda izveidota vienīgi kā palīginstruments līdzekļu pārvešanai). Lai nerastos pārpratumi OECD uzraudzības procesā un būtu nepārprotami skaidrs, ka termins saskan ar CARF un CRS standartiem, definīcijas redakcija ir saskaņota ar DAC8 un attiecīgo standartu definīcijām.

Ar likumprojekta 7.pantu CRS regulējumā tiek ievests termins “naudas līdzekļi”, kurš redakcionāli atbilst “naudas līdzekļi” terminam, kas noteikts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Ņemot vērā augstāk minēto par elektronisko naudu (ne visa veida elektroniskā nauda ir ietverta CRS ziņošanas mērķiem) un to, ka termins iekļauj arī centrālās bankas digitālās valūtas, atsauces uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā lietoto terminu “naudas līdzekļi” vietā ir definēts pats termins. Īpaši izdalītas centrālās bankas digitālās valūtas, jo tās balstās uz kriptogrāfijas tehnoloģijām (līdz ar to nav vienlīdzīgas elektroniskas naudas izveidošanas principiem). Bezskaidra nauda ietver arī naudu dažādās digitālās formās, tostarp banku rezerves un kredītiestāžu naudu.

Kriptoaktīvs, par kuru jāziņo, ir ar tādu pašu tvērumu, kā tas ir aprakstīts DAC8 I. pielikumā (VIII. iedaļa, A punkts, pievienots jauns 13) apakšpunkts), definīcijas aprakstam izvēloties izslēgšanas metodi. Jāziņo par visiem kriptoaktīviem, izņemot centrālās bankas digitālo valūtu, elektronisko naudu, un izņemot jebkuru kriptoaktīvu, attiecībā uz kuru nodokļu maksātājs, kuram saskaņā ar normatīvajā aktā noteikto ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem (jeb ziņojošais kriptoaktīvu sniedzējs CARF standarta izpratnē), ir pienācīgi secinājis, ka to nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem.
Ievērojot, ka "ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs"  CARF standartā ir viens no pamata konceptiem un līdz ar to ir cieši saistīts ar citiem šīs ziņošanas sistēmas elementiem, Likumā ietverama atsauce uz CARF normatīvo regulējumu.
Saskaņā ar definīciju ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pienācīgi secina, vai kriptoaktīvs, ir tāds kriptoaktīvs, par kuru jāziņo. Vārdi "pienācīgi secina" ir ietverti CARF standartā un OECD plāno izstrādāt vadlīnijas, lai harmonizētu standarta piemērošanu valstu starpā un t.sk. noteiktu kritērijus, ko var uzskatīt par "pienācīgu secināšanu". Ar terminu “pienācīgi secina” saprotot darbību veikšanu no ziņojošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja puses, lai secinātu, vai kriptoaktīvu var vai nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem. Piemēram, ir slēgtie (jeb closed looped) kriptoaktīvi, kuru izveidošanas mērķis ir to lietošana slēgtā vidē, kas nozīmētu, ka tas nav kriptoaktīvs, par kuru jāziņo. Taču, ja tādam kriptoaktīvam pastāv otrreizējais tirgus, kurā tie tiek tirgoti, ziņojošais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pienācīgi secina, ka tas ir kriptoaktīvs, par kuru jāziņo.

Likumprojekta 10. pants
Ar šo pantu tiek papildināts izņēmuma finanšu institūciju saraksts, uz kurām neattiecas informācijas par kontiem iegūšana, apstrāde un apmaiņa. Sarakstā tiek ietverts izņēmums par informāciju par centrālo banku digitālo valūtu uzturēšanas darbību tādiem kontu turētājiem, kas nav finanšu iestādes, valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas. Tas nozīmē, ka valdības iestādei, starptautiskai organizācijai vai centrālai bankai var rasties pienākums ziņot CRS ietvaros, ja izpildās minētie nosacījumi.

Likumprojekta 11. pants
Grozījumi 88. pantā paredz, ka izņēmums tiek paplašināts uz visiem juridiskiem veidojumiem (šobrīd ir tikai uz kapitālsabiedrībām), kura kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai ar to saistītiem juridiskiem veidojumiem.

Likumprojekta 13. pants
Šobrīd saskaņā ar Likuma 90. panta pirmās daļas pirmo punktu noguldījumu kontu raksturo t.sk. tas, ka to uztur finanšu iestāde, veicot parastu bankas (kredītiestādes) darbību vai līdzīgu saimniecisko darbību. OECD, veicot CRS izvērtējumu, secināja, ka esošā CRS redakcija neiekļauj juridiskos veidojumus, kuri izmanto savu bankas licenci, lai tikai pieņemtu noguldījumus. Likumprojekta 13. pants paredz veikt grozījumus noguldījumu konta definējumā, aizstājot vārdus "finanšu iestāde, veicot parastu bankas (kredītiestādes) darbību vai līdzīgu saimniecisko darbību" ar vārdiem "noguldījumu iestāde". Kā augstāk tika minēts, ar šo likumprojekta pantu noguldījuma konta termins tiek paplašināts, ietverot arī elektronisko naudu un centrālās bankas digitālās valūtas. Atbilstoši OECD izstrādātajiem komentāriem par CARF standartu CRS standarta grozījumiem (https://www.oecd.org/en/publications/international-standards-for-automatic-exchange-of-information-in-tax-matters_896d79d1-en/full-report.html), visa elektroniskā nauda, kuru juridiskais veidojums tur klienta labā, kopā, šī regulējuma mērķiem, tiek uzskatīts par noguldījuma kontu. Lai noteiktu šāda noguldījuma konta vērtību, finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jāapkopo visu elektroniskā naudas (produktu) vērtība, ko konta turētājs glabā pie šis finanšu iestādes. Līdzīgi jebkurš mehānisms, caur kuru juridiskais veidojums klienta labā tur centrālās bankas digitālo valūtu, tiks uzskatīts par noguldījuma kontu. Savukārt gadījumos, kad elektroniskās nauda vai centrālās bankas digitālā valūta ir izdota kā kriptoaktīvs, juridiskais veidojums tiek uzskatīts par šī aktīva turētāju klienta labā, ja tā glabā vai pārvalda instrumentus, kas ļauj kontrolēt šo aktīvu (piemēram, privātās atslēgas), un tai ir spēja pārvaldīt, tirgot vai nodot trešajām pusēm pamatā esošo aktīvu klienta vārdā.

Ar noguldījuma konta terminu, kas attiecas uz elektronisko naudu, tiek ietverti arī tādi konti, kas ir nosacītie konti (“notional account”). Likumprojekta ietvaros ar šādu kontu tiek saprast tāds konts, kuru juridisks veidojums izmanto, lai uzskaitītu/izsekotu lietotāju bilanci, vienlaikus tiesības uz aktīvu īstenojas pie noteikta notikuma. Piemēram, virtuāli konti, kuros tiek uzrādīta kriptovalūtu vērtība, bet transakcijas īstenojas tikai tad, kad tiek veikta reāla izmaksa vai blokķēdes pārskaitījums.

Likumprojekta 14. pants
Ar Likumprojekta 14. pantu tiek papildināts Likuma 96. pantā noteiktais izslēgto kontu saraksts (atbilstoši Likuma 90. panta otrajai daļai šāds konts netiek uzskatīts par finanšu kontu) ar divu veidu kontiem:
 - konts komercsabiedrības dibināšanai vai kapitāla palielināšanai, ja tas atbilst noteiktām prasībām. Šo prasību mērķis ir ierobežot iespēju šāda veida kontu izmantot, lai izvairītos no ziņošanas prasībām CRS ietvaros.
 - noguldījumu konts, kurā tiek turēta elektroniskā nauda klienta labā un nevienā kalendārā gada vai cita atbilstoša pārskata perioda dienā slīdošā vidējā 90 dienu kopējā konta bilance vai vērtība dienas beigās jebkurā 90 secīgu dienu periodā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 10 000. Piemēram, lai aprēķinātu, vai ir pārsniegts slieksnis noguldījumu kontam, kas atvērts 12. oktobrī un tā vērtība līdz 31. decembrim (81 dienu) ir 8 000 USD, taču no 1. līdz 9. janvārim ir 28 010 USD (9 dienas), aprēķins būtu šāds: (81*8 000) + (9*28 010) = 900 090, tad šo vērtību izdala ar 90 (lai iegūtu vidējo vērtību), proti, 900 090/90 = 10 001. Minētajā piemērā gadā, kurā konts tika atvērts, tiktu uzskatīts par izslēgtu kontu, taču ar dienu, kurā slieksnis tiktu sasniegts, konts vairs netiktu uzskatīts par izslēgtu kontu.

Ievērojot, ka CRS tvērums tiek paplašināts uz elektronisko naudu, kas var būt arī kriptoaktīvs, Likuma 96.panta pirmās daļas 14.punktā tiek ietverts arī Komerclikuma 153.panta septītajā daļā minētais konts. Proti, “Izdarot mantisko ieguldījumu ar kriptoaktīvu, to pārved sabiedrības sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulā (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja."

Likumprojekta 15. pants
Ar Likumprojekta 15. pantu tiek papildināts ziņojamās informācijas saraksts, kas noteikts Likuma 100. pantā, ar šādu informāciju:
 - norādi, vai konta turētājs ir iesniedzis tādu paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties. Šāda norāde nodokļu administrācijai var palīdzēt novērtēt saņemtās informācijas iespējamo precizitāti. Piemēram, var būt izņēmuma gadījums, kad apliecinājums ir saņemts, taču līdz ziņošanas brīdim apliecinājums nav pārbaudīts vai nav precizēts. Ja nodokļu administrācija saņem informāciju par nodokļu rezidentu, taču sistēma pēc citiem datiem šo rezidentu neatrod, iespējams kļūdaini norādīta nodokļu rezidence apliecinājumā un šis ir citas valsts nodokļu rezidents, proti, nodokļu administrācijai ir skaidrs, ka problēma nav sava nodokļu rezidenta identificēšanā, bet gan finanšu iestādei tika sniegta kļūdaina informācija;
 - personas, par kuru jāsniedz ziņojums, statusu, ja persona atbilst juridiskā veidojuma patiesajam labuma guvējam. Šī informācija ļaus nodokļu administrācijām klasificēt saņemto informāciju, izšķirot starp patiesā labuma guvējiem ar īpašumtiesībām un, piemēram, izpilddirektoru. Nodokļu administrācijas ir norādījušas, ka tas palīdzētu saprast, kā sniegtā informācija būtu attiecināma uz konkrētām personām;
 - norādi, vai ziņošanai pakļautais konts ir kopīgs konts, attiecīgi norādot arī konta turētāju skaitu. Šī informācija ļaus nodokļu administrācijai attiecībā uz informāciju par konta bilanci vai ienākumiem saprast, vai kopējā summa ir attiecināma uz katru konta turētāju, jo starp konta turētājiem ir arī tādi, par kuriem nav jāziņo. Ja kopsummā iekļautu tikai tos konta turētājus, par kuriem veicama ziņošana, var rasties maldīgs priekšstats, ka visi finanšu aktīvi attiecināmi uz šaurāku konta turētāju loku;
- finanšu konta veidu. Zinot finanšu konta veidu (piemēram, noguldījumu konts vai apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu saskaņā ar Likuma 90.panta pirmo daļu), nodokļu administrācija varēs labāk novērtēt finanšu investīciju veidu un pieņemt lēmumu par turpmākām atbilstošām darbībām. Savukārt, norāde, vai ir iepriekšpastāvējis vai jauns konts, un to, vai ir iegūts klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, sniegs nodokļu administrācijai priekšstatu par finanšu iestādes piemērotajām pienācīgas pārbaudes procedūrām (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 20 noteikto atšķiras pārbaudes procedūru process atkarībā no kontu kategorijas);
- par statusu, pamatojoties uz kuru persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir līdzdalības daļu kapitālā turētājs, ja šīs līdzdalības daļas tiek turētas ieguldījumu iestādē, kas ir izveidota uz līguma pamata;
- par iepriekšpastāvējušiem kontiem finanšu iestādei jāveic nepieciešamās darbības, lai iegūtu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru vai dzimšanas datumu, brīdī, kad tai ir jāatjaunina informācija par šo kontu atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam.

Savukārt 100.pants tiek papildināts ar 4.¹ daļu, nosakot ziņošanas izņēmumu, ja informācija sniegta CARF ziņojumā.

Likuma XII nodaļa izstrādāta, ieviešot Padomes direktīvas 2014/107/ES (turpmāk - DAC2) prasības un attiecīgi CRS standartu. DAC2 apsvērumu 4.punktā ir minēts, ka CRS Komentāri ir CRS elements. Savukārt DAC2 apsvērumu 13.punkts nosaka, ka, īstenojot DAC2, dalībvalstīm būtu jāizmanto CRS Komentāri [..] kā pamats ilustrācijai vai interpretācijai un lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā starp dalībvalstīm. Jāmin, ka tādā veidā tiek nodrošināta konsekventa piemērošana arī starptautiskā līmenī. CRS Komentāri pieejami Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā - “Komentāri par Globālo ziņošanas standartu” (https://www.vid.gov.lv/lv/starptautiskie-ligumi-un-administrativa-sadarbiba).
“Apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties” ir viens no CRS standarta efektīvas darbības pamatelementiem, jo, pamatojoties uz norādīto nodokļu rezidenci, informāciju saņem attiecīgās valsts nodokļu administrācija par savu nodokļu maksātāju. Piemēram, attiecībā uz jauniem individuālajiem kontiem CRS Komentāros par klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci (Komentāri par IV sadaļu) ir norādīts, ka klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci ir derīgs tikai tad, ja to ir parakstījis (vai citādi skaidri apstiprinājis) konta turētājs, tā ir datēta ne vēlāk kā saņemšanas datumā un tajā ir iekļauta šāda informācija par konta turētāju: vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, nodokļu rezidences jurisdikcija, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs attiecībā uz katru iesaistīto valsti un dzimšanas datums. Savukārt to, kā finanšu iestāde nosaka, vai uz apliecinājumā sniegto informāciju var paļauties, pamatā regulē Likuma 99.panta 1.¹ daļa. MK noteikumu Nr. 20 17.punktā ir noteikts, kādā gadījumā finanšu iestāde nevar paļauties uz klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci.


Likumprojekta 16. pants
Saskaņā ar MK noteikumos Nr. 20 noteikto pārbaudes procedūru process atšķiras atkarībā no kontu kategorijas, it sevišķi starp galvenajām kategorijām – iepriekšpastāvējis konts un jauns konts. Ar Likumprojektā ietvertajiem grozījumiem var rasties situācija, kad tāds konts, kurš līdz šim nav bijis finanšu konta tvērumā, var par tādu kļūt. Šī iemesla dēļ Likumprojektā ir paredzēts pārejas noteikumu punkts, kas nosaka, ka konts, kas bijis atvērts pirms 2025. gada 31. decembra un kļūs par finanšu kontu līdz ar šī Likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, ir uzskatāms par iepriekšpastāvējušu kontu. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra atvērts konts uzskatāms par jaunu kontu.

Ievērojot, ka finanšu iestādes rīcībā var nebūt informācija par personas statusu (likumprojekta 15.pants), gatavojot CRS ziņojumu par 2026. un 2027.gadu, finanšu iestāde informāciju par statusu sniedz tādā gadījumā, ja šāda informācija ir pieejama tās informācijas sistēmās glabātos elektroniski uzmeklējamos datos.