Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkts noteic, ka mežsaimniecības darbus ar motorinstrumentiem vai meža mašīnām var veikt, ja ir iegūta atbilstoša kvalifikācija vai apgūts attiecīgs mācību kurss. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam, nozares kvalifikācijas struktūrai un nozares profesiju standartiem kvalifikācija ir plašāks jēdziens par noteikumu Nr. 310 prasībās noteikto, kas ir tikai neliela daļa no kvalifikācijas.
Tā kā likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" neattiecas uz noteikumos Nr. 310 minētajiem mežsaimniecības darbiem, obligātās kvalifikācijas prasība nav pamatota un noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkts ir jāsvītro.
Tā kā apmācības kārtību darbam ar motorzāģi, krūmgriezi un citiem instrumentiem darba aizsardzībā noteic Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" (turpmāk – noteikumi Nr. 749) un šīs prasības ir attiecināmas arī uz darbu mežsaimniecības nozarē, tostarp strādājot ar motorzāģi, krūmgriezi u. c. instrumentiem, noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkta svītrošana nesamazinās ne kvalifikācijas prasības, ne arī pasliktinās nodarbināto drošību un veselību mežsaimniecības darbos, bet novērsīs vienu un to pašu kvalifikācijas prasību dublēšanu vairākos normatīvajos aktos. Piemēram, kvalifikācijas prasības darbā ar meža mašīnām regulē Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 551 "Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība" un Ceļu satiksmes likums. Savukārt kvalifikācijas prasības darbā ar motorzāģi regulē Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 615 "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība".  Arī Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumu Nr. 526 “Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu” 89. punktā noteikts, ka darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina nodarbināto apmācību un instruēšanu jautājumos, kas saistīti ar darba aprīkojuma lietošanu (arī informēšanu par jebkuru risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma lietošanu).

Svītrots noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkts.

Komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, nodarbinātajam izsniegt darbinieka apliecību, tajā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas kārtību noteic Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 167 "Noteikumi par darbinieku apliecībām". Ievērojot iepriekšminēto noteikumu 2.1. apakšpunktu, darba devējam ir pienākums izsniegt darbinieka apliecību nodarbinātajam, kas nodarbināts mežsaimniecībā un mežizstrādē, ja strādā mežā, tāpēc ir jānovērš prasību dublēšanās, svītrojot noteikumu Nr. 310 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu.

Svītrots noteikumu Nr. 310 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts.

Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte.
Noteikumu Nr. 310 14., 15., 16. un 17. punkts noteic prasības attiecībā uz cirsmu izstrādes tehnoloģisko karti mežizstrādē. Praksē aizvien vairāk tiek ieviesta digitāla cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte. Lai to sekmīgi ieviestu, ir jāgroza iepriekšminētās normas. 
Cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes sagatavošana divos eksemplāros nav lietderīga, jo tā ir vajadzīga un lietojama tikai cirsmas izstrādes periodā, kas ar mašinizētu mežizstrādi ilgst vidēji divas dienas. Turklāt katras meža mašīnas operatoram ir nepieciešams savs tehnoloģiskās kartes eksemplārs. Papildus tam cirsmu var izstrādāt arī vairāki pašnodarbinātie ar motorzāģiem. Pēc esošajām prasībām katram pašnodarbinātajam būtu jāsagatavo savi tehnoloģiskās kartes eksemplāri, tāpēc divu eksemplāru prasība un to glabāšanas nosacījumi darba devējiem, pašnodarbinātajiem un darbiniekiem neatbilst mūsdienu mežizstrādes praksei. Tomēr ir svarīgi, ka cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte ir pieejama darbu izpildītājiem gan pirms darbu uzsākšanas, gan to laikā, lai varētu ievērot tajā dotos norādījumus. 
Tāpat noteikumu Nr. 310 3. pielikumā norādīto apzīmējumu lietošana nebūtu nosakāma kā obligāta prasība, jo darbs cirsmā ir dinamisks, un, mainoties vēja virzienam, jaunatklātām saglabājamām vietām un citiem faktoriem, sākotnēji uzzīmētais izkārtojums vairs nebūs aktuāls, bet tā pārzīmēšana rada nevajadzīgu birokrātiju, tomēr situācijās, kad tiek nolemts shematiski attēlot darbu izkārtojumu, ir jālieto vienoti apzīmējumi.
Noteikumu Nr. 310 17. punktā ir noteikts, ka cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti paraksta katra persona, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā.
Ievērojot precizējumus noteikumu Nr. 310  14. punktā, kurā noteikts, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais sagatavo cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti un informē par tajā iekļautajiem norādījumiem personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, tostarp pirms cirsmas izstrādes informē nodarbinātos par īpašiem darba apstākļiem, parakstīšanās, kas noteikta noteikumu Nr. 310 17. punktā, ir nelietderīga birokrātija. 
Tehnoloģiskai kartei jābūt pieejamai cirsmā un pārbaužu laikā uzrādāmai kontrolējošajām institūcijām, tostarp Valsts darba inspekcijai, elektroniskā vai drukātā formā. Tāpat, veicot pārbaudes dabā vai izmeklējot nelaimes gadījumu darbā, Valsts darba inspekcija tehnoloģisko karti lūdz uzrādīt arī darba devējam, vaicājot arī par to, vai tā bija pieejama mežizstrādes darbu laikā personām, kas strādā cirsmā.
Minimālās prasības cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei ir noteiktas noteikumu Nr. 310 4. pielikumā. Tehnoloģiskajā kartē iekļaujamā informācija – lietojamā tehnoloģija, lietojamais darba aprīkojums, cirsmas sagatavošanas darbi, cirsmas nobeiguma darbi un citi norādījumi – ir norādījumi, par kuriem visus nodarbinātos informē apmācībā un instruktāžās. Turklāt cirsmas izstrādes laikā iepriekšminētie norādījumi var mainīties, tāpēc to iekļaušana arī cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē nav lietderīga.
Savukārt, tehnoloģiskos un organizatoriskos norādījumos esošā nodaļa "Sazināšanās un rīcība tiešu briesmu gadījumā (tālruņa numuri)" pēc būtības tiek saglabāta 14. punktā. Līdz ar nevajadzīgo prasību svītrošanu samazinās tehnoloģiskajā kartē iekļaujamās informācijas daudzums, un, lai tā būtu vienkāršāk piemērojama, prasība par tehnoloģisko karti ir jāiekļauj noteikumu Nr. 310 14. punktā, nevis atsevišķā pielikumā.  

Precizēts noteikumu Nr. 310 14. punkts, nosakot, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais sagatavo cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti un par tajā iekļautajiem norādījumiem informē personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā. Noteikts arī, ka mežizstrādes darbu laikā cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei ir jābūt pieejamai personām, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, un ka cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē ietver vismaz informāciju par darba devēju, cirsmas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas, mežizstrādes ierobežojumus, apgrūtinājumus, aizsargjoslas, darba devēja un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa (112) numurus, ja nepieciešams sazināties, rodoties apdraudējumam vai ārkārtējai situācijai, kā arī cirsmas skici.
Precizēts noteikumu Nr. 310 15. punkts, nosakot, ka darba devējs vai pašnodarbinātais, ja cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē nepieciešams raksturot darbu shematisko attēlojumu, izmanto šo noteikumu 3. pielikumā norādītos apzīmējumus.
Svītrots noteikumu Nr. 310 16. un 17. punkts, un prasības cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei pēc būtības ir iekļautas noteikumu 14. un 15. punkta precizētajā redakcijā.
Svītrots noteikumu Nr. 310 2. un 4. pielikums.

Noteikumu Nr. 310 18. punktā noteikts, ka tad, ja mežizstrādes darbos piedalās vairāk nekā viens koku gāzējs, cirsmu sadala izstrādes slejās. Attālums starp blakus strādājošām personām, kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu. Prasība attiecībā uz trīskārša vidējā koka attālumu starp blakus strādājošām personām ir noteikta lielāka nekā starptautiskajās vadlīnijās, jo vispārēja prakse paredz vismaz divu koku augstuma attālumu. (Avots: Safety and health in forestry work: An ILO code of practice Geneva, International Labour Office, 1998  /Code of practice/, /Occupational safety/, /Occupational health/, /Forestry/. 13.04.2 ISBN 92-2-110826-0377. Felling  areas  should  be  divided  into  zones  which  should  be  clearly allocated to workers engaged in the operation, so that no two workers are closer than  twice  the  length  of  the  tallest  tree  to  be  felled.  The  felling  zones  should preferably be marked in the stand, for example by painting arrows on edge trees.)
Tāpēc noteikumos Nr. 310 noteiktās prasības jāpielāgo vispārējai praksei un jānosaka, ka attālums starp blakus strādājošām personām ir lielāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu.

Precizēts noteikumu Nr. 310 18. punkts, nosakot, ka attālums starp blakus strādājošām personām ir lielāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu.

Noteikumu Nr. 310 19. punkts dublē Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 63. punktu, nosakot, ka pievešanas ceļus un tehnoloģiskos koridorus cirsmā plāno tā, lai tie nešķērsotu saglabājamās dabas vērtības un, ja iespējams, strautus, mitras ieplakas vai gravas. Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu, liek caurtekas vai kokmateriālus. Tā kā norma dublējas, turklāt tajā noteiktās prasības nav attiecināmas uz nodarbināto drošību un veselību darbā mežsaimniecībā, tā ir svītrojama. 

Svītrots noteikumu Nr. 310 19. punkts.

Kopumā drošības zīmju lietošanu regulē Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā". Lai precizētu drošības zīmju izvietošanu mežā, arī noteikumu Nr. 310 20. punktā noteikts, ka zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk – bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm (3. pielikums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kas šķērso cirsmu vai piekļaujas pie tās. 
Patlaban noteikumu Nr. 310 3. pielikumā dota drošības zīme "Vispārējā bīstamība". Lai novērstu normu dublēšanos ar Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumos Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā" noteikto, tā ir svītrojama. 

Precizēts noteikumu Nr. 310 20. punkts, nosakot, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas un to laikā drošības zīmes izvieto uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kas šķērso cirsmu vai piekļaujas pie tās. Drošības zīmes izvietojamas ne tuvāk kā bīstamās zonas attālumā no cirsmas vai krautuves malas. Noteikumu Nr. 310 3. pielikums precizēts, svītrojot Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumos Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā" norādīto drošības zīmi.

Noteikumu Nr. 310 22. punktā ir noteikts, ka bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai viens attiecīgā darba veicējs, izņemot atsevišķās noteikumos noteiktās situācijās. Arī 43. punktā ir noteikts, ka bīstamajā zonā koku gāšanas laikā drīkst atrasties tikai koku gāzējs un koku gāzēja palīgs. Bīstamajā zonā vienlaikus ar koku gāšanu aizliegti citi darbi. Tāpēc ir jānovērš prasības dublēšana un noteikumu Nr. 310 22. punkts jāizsaka vieglāk uztveramā redakcijā, to attiecinot uz visiem darbiem bīstamajā zonā.  

Noteikumu Nr. 310 22. punktā noteikts, ka bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai ar konkrētā darba izpildi vai apmācību saistītas personas, ja vien personas neatrodas meža mašīnas kabīnē. Svītrots noteikumu Nr. 310 43. punkts.

Noteikumu Nr. 310 24. punktā ir noteikts, ka darbā, kas saistīts ar koku gāšanu, kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas un kraušanu vai strādāšanu augstumā (1,5 metri un augstāk), nodarbina vismaz divus cilvēkus un viņi atrodas savstarpējas redzamības vai dzirdamības robežās. Šī prasība neattiecas uz meža mašīnu operatoriem, ja viņi ir nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem tālruņiem. Tāpat noteikumu Nr. 310 37. punktā ir noteikta prasība par sakaru iekārtu nepieciešamību darbā ar meža mašīnām. Savukārt darbu augstumā regulē Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumi Nr. 143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā". Ievērojot minēto, ir jāprecizē noteikumu Nr. 310 24. punkta redakcija atbilstoši praksē lietotajām tehnoloģijām un jānovērš prasību dublēšana. Tāpat ir jāprecizē arī noteikumu Nr. 310 25. punkta redakcija.
Darba organizācijas prasības, ja cirsmā vienā darba vietā strādā vairākas personas, noteiktas arī noteikumu Nr. 310 28. punktā, paredzot, ka darbu vadītājs sadala pienākumus, kā arī organizē personu savstarpējo sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes tehnoloģiskajai kartei. Ievērojot precizējumus noteikumu Nr. 310 14. punktā, kurā noteikts, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais sagatavo cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti un informē par tajā iekļautajiem norādījumiem personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, tostarp pirms cirsmas izstrādes informē nodarbinātos par īpašiem darba apstākļiem, kas ietver arī personu savstarpējo sadarbību mežizstrādes vietā, nav nepieciešams 28. punktā iekļaut atsauci uz cirsmu izstrādes tehnoloģisko karti. Tāpat darba devējs nodrošina nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos, iepazīstina ar veicamo darbu, darba devēja apstiprinātajām instrukcijām un darba aizsardzības prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam attiecīgajā darba vietā, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes un, ja nepieciešams, izmantojot uzskates līdzekļus. Tādējādi norādījumi par personu savstarpējo sadarbību mežizstrādes vietā var tikt noteikti arī darba devēja instrukcijās, un nav pamata noteikt, ka tikai tehnoloģiskā karte ir sadarbību noteicošais dokuments.

Precizēta noteikumu Nr. 310 24., 25. un 28. punkta redakcija, paredzot, ka mežizstrādē darbā ar motorzāģi cirsmā nodarbina vismaz divas personas, lai bīstamā situācijā sniegtu nepieciešamo palīdzību, kā arī nosakot personu savstarpējo sadarbību darba vietā. Precizētas arī prasības attiecībā uz bīstamu koku nogāšanu. 

Patlaban noteikumu Nr. 310 29. punkts noteic, ka mežizstrādes darbus aizsargjoslās (gar elektriskajiem tīkliem, gaisvadu un piekārtu kabeļu elektronisko sakaru tīkla līnijām, dzelzceļa līnijām, naftas un gāzes vadiem, autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā) vai vietās, kas tieši piegulst pie aizsargjoslām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo komunikāciju valdītāju vai īpašnieku. Minētā norma dublē Aizsargjoslu likumā noteikto, bet neietver visas Aizsargjoslu likuma 42., 44., 45., 49., 51.¹, 58.⁵ un 61. pantā noteiktās prasības par koku ciršanas saskaņošanu, tāpēc tā ir jāsvītro, lai nedublētu Aizsargjoslu likumā noteikto. Meža īpašniekam vai tiesiskam valdītājam tāpat ir pienākums mežsaimniecības darbus aizsargjoslās pirms to izpildes saskaņot atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām.

Svītrots noteikumu Nr. 310 29. punkts.

Noteikumu Nr. 310 41. punktā ir noteikts, ka cirsmu pirms izstrādes sagatavo drošam darbam, novācot bīstamos kokus 50 metru rādiusā ap kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu, vietu, kurā nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu un paēst, un transportlīdzekļu, meža mašīnu un degvielas novietni.
Nav lietderīgi cirst visus bīstamos kokus 50 metru rādiusā, ja tie pēc būtības neapdraud strādājošos, tādēļ ir jāprecizē noteikumu Nr. 310 41. punkta ievaddaļa. Piemēram, sasvēries 15 metru augsts koks, kas atrodas 20 metru no kokmateriālu krautuves, ir sasvēries prom no tās un aug autoceļa otrā pusē, nerada apdraudējumu strādniekiem, tāpēc no darba aizsardzības viedokļa obligāti nocirst šādu koku nav lietderīgi.

Precizēta noteikumu Nr. 310 41. punkta redakcija, nosakot, ka novācami tie bīstamie koki, kas nogāžoties var skart kokmateriālu krautuves vietu, vietu, kurā nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu un paēst, kā arī transportlīdzekļu, meža mašīnu un degvielas novietni.

Noteikumu Nr. 310 44. punktā ir noteikts, ka visas personas, kas cirsmas izstrādes laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres un signālapģērbu. No darba drošības viedokļa jebkurai personai, kura apmeklē darbu izpildes vietu, kas ir ne tikai cirsmas, bet arī jaunaudžu kopšanas objekti vai citi objekti, kuros ir noteikta bīstamā zona, darbu veicējam ir jābūt labi redzamam. Tāpat noteikumu Nr. 310 1. pielikumā ir noteikts, ka aizsargķivere ir jālieto vietās, kurās var apdraudēt krītoši, lidojoši priekšmeti, tāpēc jāprecizē noteikumu Nr. 310 44. punkta redakcija.

Precizēta noteikumu Nr. 310 44. punkta redakcija, nosakot, ka visas personas, kas atrodas mežsaimniecisko darbu izpildes vietās, kurās ir noteiktas bīstamās zonas, lieto labi saskatāmu apģērbu un aizsargķiveri. Aizsargķivere nav jālieto jaunaudžu kopšanā, ja koku vidējais augstums ir līdz diviem metriem.

Noteikumu Nr. 310 45. punktā ir noteikts, ka papildu darba aprīkojumu koku gāšanai izvēlas atbilstoši mežizstrādes apstākļiem un tehnoloģijai. Jāpaplašina noteikumu Nr. 310 45. punkta redakcija, nosakot obligāti lietojamo papildu darba aprīkojumu koku gāšanai ar motorzāģi, proti, aprīkojumu, kas ievirza koka gāšanos uz vēlamo pusi. Šāds aprīkojums ir, piemēram, ķīlis, koku gāšanas lāpstiņa, kārts. 

Precizēts noteikumu Nr. 310 45. punkts, nosakot, ka koku gāšanā ar motorzāģi lieto aprīkojumu, kas ievirza koka gāšanos uz vēlamo pusi.

Noteikumu Nr. 310 46. punktā ir noteikts, ka koku gāzējs pirms koku gāšanas darbu uzsākšanas pārliecinās, vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu. Tā kā nepiederošu personu atrašanās darba vietā rada lielu bīstamību, prasība pārliecināties, vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu, ir jāattiecina uz visiem darbiem, kuros ir noteikta bīstamā zona.

Precizēta noteikumu Nr. 310 46. punkta redakcija, un prasība pārliecināties par to, vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu, attiecināta uz jebkuriem darbiem bīstamajā zonā.

Noteikumu Nr. 310 47. punktā ir noteikts, ka pirms koka gāšanas ap koku sagatavo darba vietu – nocērt traucējošo pamežu un zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda sniegu. Atkāpšanās ceļu attīra 45 grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru metru garumā. Tāpat noteikumu Nr. 310 49. punktā ir noteikti gāšanas nosacījumi kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir lielāks par 12 centimetriem. Tā kā patlaban šīs prasības ir noteiktas visām koku gāšanas tehnoloģijām, jāprecizē noteikumu Nr. 310 47. un 49. punkta redakcija, prasības attiecinot uz darbu ar motorzāģi, jo darbā ar harvesteru šādas prasības no darba aizsardzības viedokļa nav piemērojamas.
Savukārt noteikumu Nr. 310. 50. punktā ir noteikts, ka ir aizliegts gāzt koku, kurā iekāries cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz koka, kas jau iekāries, vai atrasties zem tā. Arī šī prasība būtu attiecināma tikai uz darbu ar motorzāģi, jo darbā ar harvesteru šādas situācijas nerada bīstamību un ir tehnoloģiski drošas.

Precizēta noteikumu Nr. 310 47., 49. un 50. punkta redakcija, prasības par darba vietas sagatavošanu, atkāpšanās ceļa attīrīšanu, koku gāšanas nosacījumiem un iekārušos koku nogāšanu attiecinot tikai uz darbu ar motorzāģi.

Noteikumu Nr. 310 51. punktā ir noteikts, ka koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus kokus. Punkta redakcija ir jāprecizē un jāpapildina ar aizliegumu atrasties zem koka, kas iekāries citā kokā, normu pārceļot no noteikumu Nr. 310 50. punkta.

Precizēta noteikumu Nr. 310 51. punkta redakcija, nosakot, ka koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt nepilnīgi nozāģētus kokus un atrasties zem koka, kas iekāries citā kokā vai ir bīstams.

Noteikumu Nr. 310 53. punktā ir noteikti iekārušos koku droši novākšanas darba paņēmieni, tostarp 53.3. apakšpunktā ir noteikts tāds paņēmiens kā koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras. Noteikumu Nr. 310 53.3. apakšpunkta redakcija jāpapildina ar prasību par drošības joslas pārzāģēšanu, bez kuras nav iespējams drošā veidā novākt iekārušos koku.

Precizēta 53.3. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka viens no iekārušos koku drošiem novākšanas darba paņēmieniem ir koka drošības joslas pārzāģēšana un resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras.

Noteikumu Nr. 310 54. punkta prasību par to, ka tad, kad koks sāk gāzties, koku gāzējam un viņa palīgam jāaiziet prom no koka četru līdz piecu metru attālumā, nepieciešams attiecināt uz visām personām, arī tām, kas veic apmācību.

Precizēta noteikumu Nr. 310 54. punkta redakcija, nosakot, ka tad, kad koks sāk gāzties, personas atkāpjas no koka vismaz četru metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem atkāpšanās ceļiem un uzmanās, lai viņas neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari un galotne.

Noteikumu Nr. 310 57. punktā noteikts, ka aizliegts strādāt ar motorzāģi, kam nedarbojas drošības ierīces. Šis aizliegums ir jāattiecina uz jebkuru darba aprīkojumu, jo bīstamību rada ne tikai motorzāģis, bet arī jebkurš darba aprīkojums, kam nedarbojas drošības ierīces.

Precizēta noteikumu Nr. 310 57. punkta redakcija, nosakot, ka ir aizliegts strādāt ar darba aprīkojumu, kam nedarbojas ražotāja noteiktās drošības ierīces.

Noteikumu Nr. 310 58. punktā ir noteiktas drošības prasības, kas jāievēro, iedarbinot motorzāģa dzinēju. Kopš noteikumu Nr. 310 pieņemšanas tehnoloģijas ir attīstījušās un motorzāģis var būt aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju, un ražotājs var pieļaut vairākus motorzāģa iedarbināšanas variantus, tāpēc nav pamata ierobežot motorzāģa iedarbināšanu ar noteiktiem paņēmieniem. Noteikumu Nr. 310 58. punkta prasība ir jāattiecina uz visiem motorinstrumentiem, ne tikai motorzāģi.

Precizēta noteikumu Nr. 310 58. punkta redakcija, nosakot, ka, iedarbinot motorinstrumentu, persona, kas veic mežsaimniecības darbus, nodrošina, lai motorinstruments atrodas vismaz divu metru attālumā no citām personām, un iedarbina to drošā veidā, kā to paredzējis ražotājs.

Noteikumu Nr. 310 66. punkts ir jāsvītro, jo nestabili gulošu koku un kaudzē sagāztu koku atzarošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 83.6. apakšpunktā.

Svītrots noteikumu Nr. 310 66. punkts.

Noteikumu Nr. 310 68.5. apakšpunktā ir noteikts, ka koka atzarošanai ar motorzāģi tā sliedes brīvais gals nedrīkst skarties pie zariem un citiem priekšmetiem. Tā kā aizliegums zāģēt ar motorzāģa sliedes augšējo daļu jau ir noteikts noteikumu Nr. 310 59. punktā, 68.5. apakšpunkts ir jāsvītro.

Svītrots noteikumu Nr. 310 68.5. apakšpunkts.

Noteikumu Nr. 310 74. punktā ir noteikts, ka cirsmā meža mašīnas pārvietošanās ceļu plāno saskaņā ar cirsmas reljefu, augsnes nestspēju vai saglabājamām dabas vērtībām. Kopšanas cirtē tehnoloģisko koridoru iezīmē vai marķē.
Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, tad, lai pilnvērtīgi izmantotu tehnoloģiju sniegtās iespējas, celtu darba ražīgumu cirsmas sagatavošanas procesā, ņemot vērā arī specializētu kartogrāfisko risinājumu pieejamību meža mašīnām, kopšanas cirtē tehnoloģisko koridoru obligāta iezīmēšana vai marķēšana nav lietderīga. Meža mašīna, kas ir aprīkota ar karšu sistēmas atbalstu un cirsmas kartogrāfiskajiem datiem, nemarķētā platībā spēj veikt darbu atbilstoši mežizstrādes norādījumiem.
Noteikumu Nr. 310 74. punkts ir jāpapildina ar norādi par riska faktoru izvērtēšanu, piemēram, elektropārvades līniju tiešu tuvumu, kā arī prasības jāattiecina uz visiem saglabājamiem objektiem, ne tikai dabas vērtībām.

Precizēta noteikumu Nr. 310 74. punkta redakcija, nosakot, ka cirsmai meža mašīnu pārvietošanās ceļu plāno, ievērojot riska faktorus, cirsmas reljefu, augsnes nestspēju un saglabājamos objektus.

Noteikumu Nr. 310 83. punktā ir noteiktas drošības prasības darbam ar motorzāģi vējgāžu novākšanā, tostarp 83.1. apakšpunktā noteikts, ka sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu tās apgāšanās iespēju koka stumbra atzāģēšanas laikā. Prasība lietot vinču ir jāsvītro, jo praktiskie tās pielietošanas paņēmieni vējgāžu novākšanā nav droši un ir sarežģīti piemērojami.
Lai uzlabotu drošības prasības un novērstu sakņu plātnes uzgāšanos darbu izpildītājām, jāprecizē noteikumu Nr. 310 83.2. apakšpunkta redakcija, nosakot attālumu, kādā nozāģē koka stumbru, kā arī to, kad drīkst nozāģēt atlikušo koka stumbra daļu.

Svītrots noteikumu Nr. 310 83.1. apakšpunkts un precizēta 83.2. apakšpunkta redakcija.

Noteikumu Nr. 310 84. punktā ir noteikts, ka, strādājot ar meža mašīnām, starp pievešanas ceļiem izvēlas tādu attālumu, kas nodrošina drošu darbu. Ieteicamais attālums starp pievešanas ceļu asīm ir 10 metru.
Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 84. punkta redakciju, jo drošs attālums starp pievešanas ceļiem būs atkarīgs no meža mašīnas manipulatora garuma.
Iepriekšminētā norma ir iekļauta noteikumu Nr. 310 VIII nodaļā "Darba aizsardzības prasības vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu novākšanas darbos", taču tā ir jāattiecina uz visām situācijām, kurās ir jāstrādā ar meža mašīnām, tāpēc tā iekļaujama VII nodaļā "Darba aizsardzības prasības kokmateriālu sagatavošanā ar meža mašīnām".

Noteikumu Nr. 310 84. punkts pārcelts uz VII nodaļu (75.¹ punkts) un precizēta tā redakcija.

Noteikumu Nr. 310 93. punktā ir noteikts, ka mežsaimniecības darbos aizliegts izmantot tehniku (piemēram, lauksaimniecības traktoru, ekskavatoru), ja tā nav speciāli aprīkota darbam mežā (izņemot ciršanas atlieku vākšanu pēc cirsmas noslēgšanas). Šis aizliegums ir jāattiecina tikai uz cirsmu izstrādi, bet ne visiem mežsaimniecības darbiem, kuros bīstamība ir mazāka un darbs ir drošs, strādājot ar tehnisko aprīkojumu, ko nodrošina tehnikas ražotājs.

Precizēts noteikumu Nr. 310 93. punkts, mežsaimnieciskos darbus aizstājot ar cirsmu izstrādi.

Noteikumu Nr. 310 94. punktā ir noteikts, ka ieteicams izmantot radiovadāmas vinčas.
Šāds ieteikums no darba aizsardzības viedokļa nav lietderīgs, jo vinčām var būt dažāda vadības tehnoloģija, kas ir vienlīdz droša, tāpēc punkts ir svītrojams.

Svītrots noteikumu Nr. 310 94. punkts.

Noteikumu Nr. 310 104. punktā ir noteikts, ka kokmateriālus krauj krautuvēs, kas norādītas cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē, taču cirsmas izstrādes laikā var rasties nepieciešamība pēc papildu vietas krautuvei, kas sākotnēji nav norādīta cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē, bet obligāta kartes papildināšana ar krautuves vietu ir nevajadzīga birokrātija.
Tāpat tas nerada papildu bīstamību, jo par risku krautuvju izvietošanā un to, kā personām rīkoties darba objektā, darba devējs instruē atbilstoši noteikumos Nr. 749 noteiktajai kārtībai.

Svītrots noteikumu Nr. 310 104. punkts.

Noteikumu Nr. 310 108. punktā ir noteiktas prasības drošai kokmateriālu nokraušanai, tostarp 108.1. apakšpunktā ir noteikts, ka kokmateriālu grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai kokmateriāli neveļas un grēdas gala leņķis nepārsniedz 35 grādus, taču noteiktu slīpuma grādu mērīšana praksē nav īstenojama, tāpēc ir jāprecizē noteikumu Nr. 310 108. punkta redakcija.
Jāprecizē arī 108.2. un 108.4. apakšpunkta redakcija, vienkāršojot un precizējot prasības par kokmateriālu grēdas augstumu un novietošanu pie autoceļa.

Precizēta noteikumu Nr. 310 108.1. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai kokmateriāli neveļas.
Precizēta 108.2. un 108.4. apakšpunkta redakcija.

Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 1. pielikuma redakciju tā, lai tas būtu vieglāk uztverams un piemērojams, jo individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana ir atkarīga no izmantotā darba aprīkojuma, nevis no darba veida.  

Precizēta noteikumu Nr. 310 1. pielikuma redakcija. Noteikumu Nr. 310 1. pielikumā noteikti minimāli lietojamie individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā. Darba devējam, ievērojot Darba aizsardzības likuma 8. panta pirmās daļas 4. punkta prasību, ir pienākums nodrošināt arī ar citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši darba vides risku novērtējumam. Papildus tam Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumu Nr. 372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus" (turpmāk – noteikumi Nr. 372) 18. punktā ir noteikts, ka darba devējs nodrošina nodarbinātos ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem arī tad, ja kāds darbs vai aizsardzības līdzeklis nav norādīts noteikumu Nr. 372 1. un 3. pielikumā, bet aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai. Pēc analoģijas darba devējam ir pienākums nodrošināt arī ar citiem noteikumu Nr. 310 1. pielikumā nenorādītiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tie ir nepieciešami nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai.