25-TA-934: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Muzeju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai precizētu Latvijas Muzeju padomes kompetenci, aktualizētu starptautiski pieņemto muzeja definīciju un noteiktu muzeja darbības principus, noteiktu valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtību, precizētu muzeju institucionālo padotību, kā arī precizētu kārtību, kādā darbā tiek pieņemti pašvaldību muzeju direktori (vadītāji).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt muzeju darbības principus, precizēt un papildināt muzeju pārvaldības jautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Muzeju padomes kompetence
Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri ir saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu. Muzeju likumā nepieciešams papildināt Latvijas Muzeju padomes kompetenci, nosakot, ka publiskā muzeja dibinātājs vai publiskais muzejs var vērsties Latvijas Muzeju padomē, lai saņemtu konsultatīvu atzinumu par attiecīgā muzeja darbības rezultātu pamatfunkciju jomā atbilstību muzeja darbības un attīstības stratēģijai un akreditācijas prasībām.
Muzeja definīcija un darbības principi
Muzeju likuma 7.pants nosaka muzeja jēdzienu, pamatfunkcijas un misiju. Muzeju likuma 7.panta pirmajā daļā ir dots jēdziena “muzejs” skaidrojums, izmantojot starptautiskajā muzeju nozares vidē pieņemto muzeja kā institūcijas definīciju, ko Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums ((ICOM)) apstiprināja 2007.gadā 21.Ģenerālās konferences laikā, un kuras tulkojums ir iekļauts Muzeju likuma spēkā esošās redakcijas 7.panta pirmajā daļā nosakot, ka: “Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.”. Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums ((ICOM)) ir pasaules muzejus un to darbiniekus vienojoša organizācija, kas nosaka muzeju darbības profesionālos un ētiskos standartus, izstrādā nepieciešamās rekomendācijas un vadlīnijas, lai sekmētu muzeju praktisko darbību, veicinātu izpratni sabiedrībā par kultūras mantojuma nozīmi.
2022.gadā Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) 26.Ģenerālās konferences laikā tika apstiprināta jauna muzeja definīcija (pieejama Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) tīmekļvietnē: https://icom.museum/en/resources/standards-guidelines/museum-definition/). Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas statūtu grozījumu projekta 14.1.apakšpunktā ir ietverts jaunās muzeja definīcijas tulkojums latviešu valodā, atbilstoši kuram: “Muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot un eksponējot materiālo un nemateriālo mantojumu, un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši. Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi.” Jaunā muzeja definīcija akcentē muzeju sociālo lomu, uzverot, ka muzeji ir publiskās telpas, kam jābūt pieejamām dažādām sabiedrības grupām un kas tādējādi pilda nozīmīgu lomu sociālo saikņu un kolektīvās identitātes atspoguļošanā. Tāpat tiek akcentēts, ka muzeji ir vieta, kurā sabiedrība var debatēt par dažādiem tai svarīgiem jautājumiem (vēsturiskiem, sociāliem, zinātniskiem u.tml.). Ņemot vērā minēto, nepieciešams aktualizēt Muzeju likuma 7.pantā noteikto muzeja definīciju un papildināt ar muzeja darbības principiem, nosakot, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem un ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu.
Muzeju institucionālā padotība
Muzeju likuma 7.1 pants nosaka muzeju iedalījumu. Saskaņā ar Muzeju likuma 7.1 panta trešo un ceturto daļu valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas, bet pašvaldības muzeji ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību muzeji ir pašvaldību dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī pašvaldību struktūrvienības. Muzeju likums nenosaka institucionālo padotības formu valsts muzejiem un pašvaldību muzejiem, izņemot tos valsts muzejus, kas darbojas atvasinātas publiskas personas formā. Saskaņā ar Muzeju likuma 3.panta otro daļu kultūras ministrs ar Kultūras ministrijas starpniecību īsteno funkcionālo pārraudzību publiskajos muzejos. Ņemot vērā minēto, Muzeju likumā nepieciešams noteikt vienotu institucionālās padotības formu visiem valsts un pašvaldību muzejiem atbilstoši muzeja funkciju un uzdevumu raksturam.
Valsts muzeju – iestāžu publisko maksas pakalpojumu apstiprināšanas kārtība
Šobrīd Latvijā no 16 valsts muzejiem 11 muzeji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes (Kultūras ministrijas padotībā ir septiņi muzeji, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas – viens muzejs, Aizsardzības ministrijas – viens muzejs, Izglītības un zinātnes ministrijas – viens muzejs, Veselības ministrijas – viens muzejs), kuru maksas pakalpojumu cenrāžus un to grozījumus saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu apstiprina Ministru kabinets. Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, tai skaitā muzeju apakšnozarē. Lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē saistībā ar katra valsts muzeja cenrāža sagatavošanu Ministru kabineta noteikumu projektu veidā, Muzeju likumā ir nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, paredzot, ka valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Muzeju, tai skaitā valsts muzeju, maksas pakalpojumi kopumā ir vienveidīgi (muzeja pamatekspozīciju un izstāžu apmeklējums, izglītojošie un metodiskie pakalpojumi, muzeja krājuma izmantošana, telpu un teritorijas noma). Līdz ar to šāda valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu kataloga, kā arī pakalpojumu minimālā un maksimālā cenu intervāla un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodikas izstrāde, Kultūras ministrijas ieskatā ir iespējama.
Pašvaldības muzeju direktoru (vadītāju) iecelšana
Muzeju likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka uz valsts muzeja (izņemot muzeju – valsts iestādes struktūrvienību) direktora (vadītāja) amatu izsludina atklātu konkursu. Minētā prasība Muzeju likumā nav noteikta attiecībā uz pašvaldību muzejiem – to direktorus (vadītājus) pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Līdz ar to pašvaldības var izvēlēties nesludināt atklātu konkursu uz pašvaldības muzeja direktora (vadītāja) amata vietu. Praksē vērojams, ka pašvaldības arvien vairāk izmanto atklāta konkursa procedūru, tomēr Muzeju likumā šāda prasība nav noteikta. Ņemot vērā minēto, Muzeju likumā nepieciešams noteikt, ka pašvaldību muzeju direktori (vadītāji) tiek pieņemti darbā atklāta konkursa kārtībā.
Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri ir saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu. Muzeju likumā nepieciešams papildināt Latvijas Muzeju padomes kompetenci, nosakot, ka publiskā muzeja dibinātājs vai publiskais muzejs var vērsties Latvijas Muzeju padomē, lai saņemtu konsultatīvu atzinumu par attiecīgā muzeja darbības rezultātu pamatfunkciju jomā atbilstību muzeja darbības un attīstības stratēģijai un akreditācijas prasībām.
Muzeja definīcija un darbības principi
Muzeju likuma 7.pants nosaka muzeja jēdzienu, pamatfunkcijas un misiju. Muzeju likuma 7.panta pirmajā daļā ir dots jēdziena “muzejs” skaidrojums, izmantojot starptautiskajā muzeju nozares vidē pieņemto muzeja kā institūcijas definīciju, ko Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums ((ICOM)) apstiprināja 2007.gadā 21.Ģenerālās konferences laikā, un kuras tulkojums ir iekļauts Muzeju likuma spēkā esošās redakcijas 7.panta pirmajā daļā nosakot, ka: “Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.”. Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums ((ICOM)) ir pasaules muzejus un to darbiniekus vienojoša organizācija, kas nosaka muzeju darbības profesionālos un ētiskos standartus, izstrādā nepieciešamās rekomendācijas un vadlīnijas, lai sekmētu muzeju praktisko darbību, veicinātu izpratni sabiedrībā par kultūras mantojuma nozīmi.
2022.gadā Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) 26.Ģenerālās konferences laikā tika apstiprināta jauna muzeja definīcija (pieejama Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) tīmekļvietnē: https://icom.museum/en/resources/standards-guidelines/museum-definition/). Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas statūtu grozījumu projekta 14.1.apakšpunktā ir ietverts jaunās muzeja definīcijas tulkojums latviešu valodā, atbilstoši kuram: “Muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot un eksponējot materiālo un nemateriālo mantojumu, un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši. Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi.” Jaunā muzeja definīcija akcentē muzeju sociālo lomu, uzverot, ka muzeji ir publiskās telpas, kam jābūt pieejamām dažādām sabiedrības grupām un kas tādējādi pilda nozīmīgu lomu sociālo saikņu un kolektīvās identitātes atspoguļošanā. Tāpat tiek akcentēts, ka muzeji ir vieta, kurā sabiedrība var debatēt par dažādiem tai svarīgiem jautājumiem (vēsturiskiem, sociāliem, zinātniskiem u.tml.). Ņemot vērā minēto, nepieciešams aktualizēt Muzeju likuma 7.pantā noteikto muzeja definīciju un papildināt ar muzeja darbības principiem, nosakot, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem un ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu.
Muzeju institucionālā padotība
Muzeju likuma 7.1 pants nosaka muzeju iedalījumu. Saskaņā ar Muzeju likuma 7.1 panta trešo un ceturto daļu valsts muzeji ir Ministru kabineta dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī atvasinātas publiskas personas, bet pašvaldības muzeji ir pašvaldības vai vairāku pašvaldību muzeji ir pašvaldību dibinātas iestādes (publiskas aģentūras), to struktūrvienības, kā arī pašvaldību struktūrvienības. Muzeju likums nenosaka institucionālo padotības formu valsts muzejiem un pašvaldību muzejiem, izņemot tos valsts muzejus, kas darbojas atvasinātas publiskas personas formā. Saskaņā ar Muzeju likuma 3.panta otro daļu kultūras ministrs ar Kultūras ministrijas starpniecību īsteno funkcionālo pārraudzību publiskajos muzejos. Ņemot vērā minēto, Muzeju likumā nepieciešams noteikt vienotu institucionālās padotības formu visiem valsts un pašvaldību muzejiem atbilstoši muzeja funkciju un uzdevumu raksturam.
Valsts muzeju – iestāžu publisko maksas pakalpojumu apstiprināšanas kārtība
Šobrīd Latvijā no 16 valsts muzejiem 11 muzeji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes (Kultūras ministrijas padotībā ir septiņi muzeji, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas – viens muzejs, Aizsardzības ministrijas – viens muzejs, Izglītības un zinātnes ministrijas – viens muzejs, Veselības ministrijas – viens muzejs), kuru maksas pakalpojumu cenrāžus un to grozījumus saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu apstiprina Ministru kabinets. Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, tai skaitā muzeju apakšnozarē. Lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē saistībā ar katra valsts muzeja cenrāža sagatavošanu Ministru kabineta noteikumu projektu veidā, Muzeju likumā ir nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, paredzot, ka valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Muzeju, tai skaitā valsts muzeju, maksas pakalpojumi kopumā ir vienveidīgi (muzeja pamatekspozīciju un izstāžu apmeklējums, izglītojošie un metodiskie pakalpojumi, muzeja krājuma izmantošana, telpu un teritorijas noma). Līdz ar to šāda valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu kataloga, kā arī pakalpojumu minimālā un maksimālā cenu intervāla un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodikas izstrāde, Kultūras ministrijas ieskatā ir iespējama.
Pašvaldības muzeju direktoru (vadītāju) iecelšana
Muzeju likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka uz valsts muzeja (izņemot muzeju – valsts iestādes struktūrvienību) direktora (vadītāja) amatu izsludina atklātu konkursu. Minētā prasība Muzeju likumā nav noteikta attiecībā uz pašvaldību muzejiem – to direktorus (vadītājus) pieņem darbā attiecīgā pašvaldība. Līdz ar to pašvaldības var izvēlēties nesludināt atklātu konkursu uz pašvaldības muzeja direktora (vadītāja) amata vietu. Praksē vērojams, ka pašvaldības arvien vairāk izmanto atklāta konkursa procedūru, tomēr Muzeju likumā šāda prasība nav noteikta. Ņemot vērā minēto, Muzeju likumā nepieciešams noteikt, ka pašvaldību muzeju direktori (vadītāji) tiek pieņemti darbā atklāta konkursa kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Muzeju padomes kompetence
Šobrīd Muzeju likums nenosaka kompetento institūciju, kura nepieciešamības gadījumā var sniegt atzinumu gan publisko muzeju dibinātājam, gan publiskajam muzejam par muzeja darbības rezultātiem. Atsevišķos gadījumos šāds muzeju nozares profesionāļu sniegts atzinums, lai izvērtētu muzeja darbības atbilstību nozares profesionālajiem kritērijiem, ir nepieciešams kā papildu vērtējums strīdus situāciju risināšanai. Ņemot vērā Muzeju likuma 5.pantā noteikto Latvijas Muzeju padomes sastāvu un Muzeju likuma 6.pantā noteikto Latvijas Muzeju padomes kompetenci, šāds uzdevums Muzeju likumā būtu nosakāms Latvijas Muzeju padomei.
Šobrīd Muzeju likums nenosaka kompetento institūciju, kura nepieciešamības gadījumā var sniegt atzinumu gan publisko muzeju dibinātājam, gan publiskajam muzejam par muzeja darbības rezultātiem. Atsevišķos gadījumos šāds muzeju nozares profesionāļu sniegts atzinums, lai izvērtētu muzeja darbības atbilstību nozares profesionālajiem kritērijiem, ir nepieciešams kā papildu vērtējums strīdus situāciju risināšanai. Ņemot vērā Muzeju likuma 5.pantā noteikto Latvijas Muzeju padomes sastāvu un Muzeju likuma 6.pantā noteikto Latvijas Muzeju padomes kompetenci, šāds uzdevums Muzeju likumā būtu nosakāms Latvijas Muzeju padomei.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1.pants paredz papildināt Muzeju likuma 6.pantu ar 11.punktu, nosakot Latvijas Muzeju padomes kompetenci sniegt publiskā muzeja dibinātājam vai publiskajam muzejam atzinumus par attiecīgā muzeja darbības rezultātu muzeja pamatfunkciju jomā atbilstību muzeja darbības un attīstības stratēģijai un akreditācijas prasībām.
Latvijas Muzeju padomes atzinumam ir ieteikuma raksturs, jo saskaņā ar Muzeju likuma 5.pantā noteikto Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija. Tomēr, vērtējot muzeja darbību – īpaši strīdus situācijās – konsultatīvs, profesionālos kritērijos balstīts atzinums par muzeja darbības atbilstību tā stratēģijai un akreditācijas prasībām, var būt nozīmīgs arguments. Latvijas Muzeju padome savu vērtējumu sniedz, vērtējot muzeja darbību un sasniegtos rezultātus pamatfunkciju izpildes jomā.
Latvijas Muzeju padomes atzinumam ir ieteikuma raksturs, jo saskaņā ar Muzeju likuma 5.pantā noteikto Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija. Tomēr, vērtējot muzeja darbību – īpaši strīdus situācijās – konsultatīvs, profesionālos kritērijos balstīts atzinums par muzeja darbības atbilstību tā stratēģijai un akreditācijas prasībām, var būt nozīmīgs arguments. Latvijas Muzeju padome savu vērtējumu sniedz, vērtējot muzeja darbību un sasniegtos rezultātus pamatfunkciju izpildes jomā.
Problēmas apraksts
Muzeja definīcija un darbības principi
Līdzšinējais Muzeju likumā noteiktais Latvijā lietotais muzeja jēdziena definējums atšķiras no starptautiski pieņemtā. Tas apgrūtina Latvijas muzeju darbību un analīzi starptautiskā kontekstā. Ņemot vērā, ka Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) 2022.gada 24.augusta 26. Ģenerālās konferences laikā tika apstiprināta jauna – pilnveidota muzeja definīcija (pieejama Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) tīmekļvietnē: https://icom.museum/en/resources/standards-guidelines/museum-definition/), nepieciešams precizēt muzeja definīciju Muzeju likuma 7.panta pirmajā daļā.
Muzeji pamatfunkcijas veic saskaņā ar katra muzeja misiju, kas atspoguļo muzeja darbības vispārīgo mērķi un tematiku, mērķauditoriju, noteiktu laikposmu un teritoriju, kas ir noteikts muzeja nolikumā, statūtos, reglamentā vai līgumā. Muzejs kā institūcija ir vēstures un kultūrvēstures liecību glabātājs, un tā darbībai, sniedzot vēstījumu sabiedrībai, jābūt pēc iespējas objektīvai un balstītai faktu izpētē. Muzeja darbu nedrīkst ietekmēt aktuālie politiskie, kā arī ideoloģiskie un reliģiskie motīvi. Tas attiecas gan uz iespējamo ietekmi no muzeja dibinātāja (īpašnieka) puses, gan ietekmi, ko dažādu politisku, ideoloģisku vai reliģisku motīvu vadīti uz muzeja pamatfunkciju īstenošanu var izdarīt muzeja darbinieki, tai skaitā muzeja direktors (vadītājs). Līdz ar to Muzeju likumu ir nepieciešams papildināt ar vispārējiem muzeju darbības principiem, kas attiecas uz muzeja pamatfunkciju īstenošanu, nepakļaujot tos ierobežojumiem saistībā ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem, kā arī nosakot, ka ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu.
Līdzšinējais Muzeju likumā noteiktais Latvijā lietotais muzeja jēdziena definējums atšķiras no starptautiski pieņemtā. Tas apgrūtina Latvijas muzeju darbību un analīzi starptautiskā kontekstā. Ņemot vērā, ka Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) 2022.gada 24.augusta 26. Ģenerālās konferences laikā tika apstiprināta jauna – pilnveidota muzeja definīcija (pieejama Starptautiskās Muzeju padomes (International Council of Museums ((ICOM)) tīmekļvietnē: https://icom.museum/en/resources/standards-guidelines/museum-definition/), nepieciešams precizēt muzeja definīciju Muzeju likuma 7.panta pirmajā daļā.
Muzeji pamatfunkcijas veic saskaņā ar katra muzeja misiju, kas atspoguļo muzeja darbības vispārīgo mērķi un tematiku, mērķauditoriju, noteiktu laikposmu un teritoriju, kas ir noteikts muzeja nolikumā, statūtos, reglamentā vai līgumā. Muzejs kā institūcija ir vēstures un kultūrvēstures liecību glabātājs, un tā darbībai, sniedzot vēstījumu sabiedrībai, jābūt pēc iespējas objektīvai un balstītai faktu izpētē. Muzeja darbu nedrīkst ietekmēt aktuālie politiskie, kā arī ideoloģiskie un reliģiskie motīvi. Tas attiecas gan uz iespējamo ietekmi no muzeja dibinātāja (īpašnieka) puses, gan ietekmi, ko dažādu politisku, ideoloģisku vai reliģisku motīvu vadīti uz muzeja pamatfunkciju īstenošanu var izdarīt muzeja darbinieki, tai skaitā muzeja direktors (vadītājs). Līdz ar to Muzeju likumu ir nepieciešams papildināt ar vispārējiem muzeju darbības principiem, kas attiecas uz muzeja pamatfunkciju īstenošanu, nepakļaujot tos ierobežojumiem saistībā ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem, kā arī nosakot, ka ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2.pants paredz aktualizēt Muzeju likuma 7.panta pirmajā daļā iekļauto muzeja definīciju un papildināt Muzeju likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu.
Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtā daļa paredz stiprināt muzeja kā institūcijas neatkarību tā trīs pamatfunkciju (muzeja krājums, muzeja krājuma izpēte, sabiedrības izglītošana) īstenošanā, nosakot, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem, un ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu. Līdzīgas normas nacionālajā likumdošanā ir noteiktas arī citām kultūras institūcijām, kuru darbībā ir jānodrošina augstas neatkarības prasības – piemēram, bibliotēku krājuma komplektēšanā (Bibliotēku likuma 5.panta otrā daļa), plašsaziņas līdzekļu darbībā (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmā daļa).
Latvijas Republikas Satversmes 116.pants nosaka, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtā daļa precizē sabiedriskās attiecības muzeju jomā attiecībā uz muzeja pamatfunkciju veikšanu. Kā liecina, piemēram, Starptautiskās muzeju organizācijas NEMO (Network of Europeans Museum Organizations), kas apvieno Eiropas savienības valstu un kandidātvalstu muzeju organizācijas un kuras mērķis ir sekmēt Eiropas muzeju sadarbību un to darbības kvalitātes izaugsmi, 2025.gadā publicētais pētījums par politisko ietekmi Eiropas muzejos (pieejams tīmekļvietnē: https://www.ne-mo.org/news-events/article/nemo-barometer-on-political-influence-on-museums-in-europe) sabiedrības polarizācija rada spēcīgu un bieži vien nekontrolējamu spiedienu uz muzeju darbību, apdraudot to neatkarību un muzeja kā neitrālas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas vietu reputāciju. Muzeji arvien biežāk kļūst par politisko strīdu arēnām, jo saskaras ar dažādu politisko grupu spiedienu, kas cenšas veidot vēstījumus par vēsturi, identitāti un vērtībām. 2022.gada Starptautiskās Muzeju menedžmenta komitejas (INTERCOM) un Starptautiskās Muzeju un modernās mākslas kolekciju komitejas (CIMAM) secinājumi liecina, ka Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas muzeji ir pakļauti bīstami augstam politiskās iejaukšanās un ietekmes līmenim (pieejams tīmekļvietnē:https://cimam.org/documents/192/Museum_Watch_Governance_Management_Project_INTERCOM-CIMAM.April2022.pdf).
Lai muzeji varētu darboties sabiedrības interesēs visās pamatdarbības jomās, ievērojot visaugstāko institucionālās integritātes un personiskās uzvedības līmeni un veidot godprātīgas attiecības ar partnerorganizācijām, pārvaldes iestādēm un darbiniekiem, kā arī nodrošinātu sabiedrības uzticību muzeja darbībai, Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtajā daļā uzsvērts, ka muzeja darbs pamatfunkciju jomā nevar tikt ierobežots ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem.
Atbilstoši minētajiem papildinājumiem Muzeju likuma 7.pantā, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt arī Muzeju likuma 7.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: “Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas, darbības principi un misija”.
Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtā daļa paredz stiprināt muzeja kā institūcijas neatkarību tā trīs pamatfunkciju (muzeja krājums, muzeja krājuma izpēte, sabiedrības izglītošana) īstenošanā, nosakot, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem, un ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu. Līdzīgas normas nacionālajā likumdošanā ir noteiktas arī citām kultūras institūcijām, kuru darbībā ir jānodrošina augstas neatkarības prasības – piemēram, bibliotēku krājuma komplektēšanā (Bibliotēku likuma 5.panta otrā daļa), plašsaziņas līdzekļu darbībā (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmā daļa).
Latvijas Republikas Satversmes 116.pants nosaka, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtā daļa precizē sabiedriskās attiecības muzeju jomā attiecībā uz muzeja pamatfunkciju veikšanu. Kā liecina, piemēram, Starptautiskās muzeju organizācijas NEMO (Network of Europeans Museum Organizations), kas apvieno Eiropas savienības valstu un kandidātvalstu muzeju organizācijas un kuras mērķis ir sekmēt Eiropas muzeju sadarbību un to darbības kvalitātes izaugsmi, 2025.gadā publicētais pētījums par politisko ietekmi Eiropas muzejos (pieejams tīmekļvietnē: https://www.ne-mo.org/news-events/article/nemo-barometer-on-political-influence-on-museums-in-europe) sabiedrības polarizācija rada spēcīgu un bieži vien nekontrolējamu spiedienu uz muzeju darbību, apdraudot to neatkarību un muzeja kā neitrālas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas vietu reputāciju. Muzeji arvien biežāk kļūst par politisko strīdu arēnām, jo saskaras ar dažādu politisko grupu spiedienu, kas cenšas veidot vēstījumus par vēsturi, identitāti un vērtībām. 2022.gada Starptautiskās Muzeju menedžmenta komitejas (INTERCOM) un Starptautiskās Muzeju un modernās mākslas kolekciju komitejas (CIMAM) secinājumi liecina, ka Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas muzeji ir pakļauti bīstami augstam politiskās iejaukšanās un ietekmes līmenim (pieejams tīmekļvietnē:https://cimam.org/documents/192/Museum_Watch_Governance_Management_Project_INTERCOM-CIMAM.April2022.pdf).
Lai muzeji varētu darboties sabiedrības interesēs visās pamatdarbības jomās, ievērojot visaugstāko institucionālās integritātes un personiskās uzvedības līmeni un veidot godprātīgas attiecības ar partnerorganizācijām, pārvaldes iestādēm un darbiniekiem, kā arī nodrošinātu sabiedrības uzticību muzeja darbībai, Likumprojekta 2.pantā ietvertā Muzeju likuma 7.panta ceturtajā daļā uzsvērts, ka muzeja darbs pamatfunkciju jomā nevar tikt ierobežots ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem.
Atbilstoši minētajiem papildinājumiem Muzeju likuma 7.pantā, Likumprojekta 2.pants paredz papildināt arī Muzeju likuma 7.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: “Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas, darbības principi un misija”.
Problēmas apraksts
Muzeju institucionālā padotība
Attiecībā uz kultūras mantojuma valsts iestādēm šobrīd normatīvajos aktos ir noteiktas dažādas padotības formas gan valsts muzeju, gan valsts finansētu kultūras mantojuma institūciju starpā – valsts muzeji – iestādes atrodas attiecīgās ministrijas pakļautībā, bet valsts muzeji – atvasinātas publiskas personas, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturto daļu pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Minētā likuma 7.panta sestā daļa nosaka, ka nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.panta septīto daļu iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.
Muzeju likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts muzejs – atvasināta publiska persona – atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Savukārt saskaņā ar valsts muzeju – iestāžu Ministru kabinetā apstiprinātajiem nolikumiem – tie ir attiecīgās ministrijas pakļautībā esošas valsts tiešās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts muzeju funkciju un uzdevumu raksturs ir vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma (muzeja krājuma) komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu sabiedrības labā, kā arī to, ka vēlams stiprināt valsts muzeju kā institūcijas neatkarību no politisko režīmu, ideoloģisko vai reliģisko pārliecību iespaidotiem rīkojumiem vai lēmumiem, Muzeju likumā ir nepieciešams noteikt, ka valsts muzeji atrodas attiecīgās ministrijas institucionālā pārraudzībā, paredzot, ka valsts muzejs, kas izveidots kā valsts pārvaldes iestādes struktūrvienība, atrodas attiecīgās iestādes institucionālā pārraudzībā.
Muzeju likumā nav noteikta arī pašvaldību muzeju institucionālā padotības forma. Praksē pašvaldību muzejiem ir vērojamas variācijas – daļa no tiem saskaņā ar muzeju nolikumos noteikto ir pašvaldību institucionālā pakļautībā (tas dod pašvaldībai tiesības dot rīkojumus muzejam vai muzeja amatpersonai, kā arī atcelt muzeja vai muzeja amatpersonas lēmumus), savukārt daļa – pārraudzībā (tas dod pašvaldībai tiesības pārbaudīt muzeja vai muzeja amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu). Tādējādi nepastāv vienota prakse, kas rada atšķirīgus darbības nosacījumus pašvaldību muzejiem. Līdz ar to arī attiecībā uz pašvaldību muzejiem Muzeju likumā ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldību muzeji atrodas tā dibinātāja institucionālā pārraudzībā.
Attiecībā uz kultūras mantojuma valsts iestādēm šobrīd normatīvajos aktos ir noteiktas dažādas padotības formas gan valsts muzeju, gan valsts finansētu kultūras mantojuma institūciju starpā – valsts muzeji – iestādes atrodas attiecīgās ministrijas pakļautībā, bet valsts muzeji – atvasinātas publiskas personas, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturto daļu pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Minētā likuma 7.panta sestā daļa nosaka, ka nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 7.panta septīto daļu iestādes funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tā veic attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.
Muzeju likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts muzejs – atvasināta publiska persona – atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Savukārt saskaņā ar valsts muzeju – iestāžu Ministru kabinetā apstiprinātajiem nolikumiem – tie ir attiecīgās ministrijas pakļautībā esošas valsts tiešās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts muzeju funkciju un uzdevumu raksturs ir vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma (muzeja krājuma) komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu sabiedrības labā, kā arī to, ka vēlams stiprināt valsts muzeju kā institūcijas neatkarību no politisko režīmu, ideoloģisko vai reliģisko pārliecību iespaidotiem rīkojumiem vai lēmumiem, Muzeju likumā ir nepieciešams noteikt, ka valsts muzeji atrodas attiecīgās ministrijas institucionālā pārraudzībā, paredzot, ka valsts muzejs, kas izveidots kā valsts pārvaldes iestādes struktūrvienība, atrodas attiecīgās iestādes institucionālā pārraudzībā.
Muzeju likumā nav noteikta arī pašvaldību muzeju institucionālā padotības forma. Praksē pašvaldību muzejiem ir vērojamas variācijas – daļa no tiem saskaņā ar muzeju nolikumos noteikto ir pašvaldību institucionālā pakļautībā (tas dod pašvaldībai tiesības dot rīkojumus muzejam vai muzeja amatpersonai, kā arī atcelt muzeja vai muzeja amatpersonas lēmumus), savukārt daļa – pārraudzībā (tas dod pašvaldībai tiesības pārbaudīt muzeja vai muzeja amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu). Tādējādi nepastāv vienota prakse, kas rada atšķirīgus darbības nosacījumus pašvaldību muzejiem. Līdz ar to arī attiecībā uz pašvaldību muzejiem Muzeju likumā ir nepieciešams noteikt, ka pašvaldību muzeji atrodas tā dibinātāja institucionālā pārraudzībā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu muzeju neatkarību attiecībā uz muzeju pamatfunkciju veikšanu, Likumprojekta 3.pants paredz Muzeju likuma 8.panta pirmajā un otrajā daļā valsts un pašvaldību muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, vienlaikus nosakot, ka muzejs – valsts iestādes struktūrvienība, atrodas attiecīgās iestādes institucionālā pārraudzībā. Minētās izmaiņas nozīmētu mainīt muzeju nolikumus, ja tiem ir noteikta pakļautības forma, tādējādi stiprinot muzeju neatkarību.
Problēmas apraksts
Valsts muzeju – iestāžu publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtība
Ņemot vērā muzeju pakalpojumu dinamisko attīstību un ar to sniegšanu saistīto izmaksu mainību, valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšana Ministru kabinetā atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītajā daļā noteiktajam prasa ievērojamus administratīvos resursus un laiku. Lietuvā valsts muzeju maksas pakalpojumu cenrāži netiek apstiprināti valdības līmenī. Atbilstoši Lietuvas Republikas Muzeju likumam ministrijas nosaka valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu sarakstu, kā arī kārtību, kādā aprēķina šo pakalpojumu tarifus un piemēro atvieglojumus muzeju apmeklējumam. Līdzīga kārtība noteikta arī Igaunijā – atbilstoši Igaunijas Muzeju likuma 20.panta ceturtajai daļai valsts muzeju maksas pakalpojumu sarakstu nosaka ministrs vai – muzeja kā struktūrvienības gadījumā – pārvaldošās iestādes vadītājs. Savukārt konkrētus izcenojumus nosaka attiecīgā muzeja vadītājs.
Ņemot vērā muzeju pakalpojumu dinamisko attīstību un ar to sniegšanu saistīto izmaksu mainību, valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšana Ministru kabinetā atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītajā daļā noteiktajam prasa ievērojamus administratīvos resursus un laiku. Lietuvā valsts muzeju maksas pakalpojumu cenrāži netiek apstiprināti valdības līmenī. Atbilstoši Lietuvas Republikas Muzeju likumam ministrijas nosaka valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu sarakstu, kā arī kārtību, kādā aprēķina šo pakalpojumu tarifus un piemēro atvieglojumus muzeju apmeklējumam. Līdzīga kārtība noteikta arī Igaunijā – atbilstoši Igaunijas Muzeju likuma 20.panta ceturtajai daļai valsts muzeju maksas pakalpojumu sarakstu nosaka ministrs vai – muzeja kā struktūrvienības gadījumā – pārvaldošās iestādes vadītājs. Savukārt konkrētus izcenojumus nosaka attiecīgā muzeja vadītājs.
Risinājuma apraksts
Kultūras ministrija ir izvērtējusi vairākus iespējamos variantus, kā būtu iespējams mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē, nevirzot apstiprināšanai Ministru kabinetā katra valsts muzeja maksas pakalpojumu cenrādi vai tā grozījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 27.oktobra sēdē (prot. Nr.65 32.§) izskatītajā Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par maksas pakalpojumu cenrāžiem” norādīto valsts iestādes maksas pakalpojumu cenrādi varētu izdot kā vispārīgo administratīvo aktu, ja ārējā normatīvajā aktā tiktu noteikts maksas pakalpojumu katalogs un maksas pakalpojuma cenas noteikšanas metodika. Tomēr gan minētajā informatīvajā ziņojumā, gan konsultācijās ar Tieslietu ministriju attiecībā uz šo risinājuma variantu ir norādīti vairāki trūkumi, tostarp, ka šādus administratīvos aktus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Muzeju, tai skaitā valsts muzeju, maksas pakalpojumi kopumā ir vienveidīgi (muzeja pamatekspozīciju un izstāžu apmeklējums, izglītojošie un metodiskie pakalpojumi, muzeja krājuma izmantošana, telpu un teritorijas noma). Tādēļ Likumprojekts paredz risinājumu Muzeju likumā kā nozares speciālajā regulējumā, salīdzinot ar Likuma par budžetu un finanšu vadību kā vispārīgo regulējumu, noteikt, ka Ministru kabinets apstiprina valsts muzeju (izņemot muzeju – valsts iestādes struktūrvienību) sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku.
Kultūras ministrija, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un muzeju pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku”, ņems vērā Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” un Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” noteiktos principus un maksas pakalpojumu aprēķina formulas. Minētajā Ministru kabinetu noteikumu projektā tiks iekļauti visi valsts muzeju sniegtie pakalpojumi, kas saistīti ar muzeja apskati, tematisko un izglītojošo pasākumu piedāvājumu, gida pakalpojumiem, krājuma izmantošanu, konsultācijām, muzeja telpu, teritorijas un inventāra izmantošanu. Savukārt, nosakot valsts muzeja sniegto pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu, tiks ņemta vērā muzeju pakalpojumu cenu amplitūda tuvākajā ģeogrāfiskajā reģionā, starptautiskā prakse, kā arī kultūras patēriņa pētījumi lokālā un starptautiskā mērogā.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 4.pants paredz papildināt Muzeju likuma 10.pantu ar sesto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets apstiprina valsts muzeju (izņemot muzeju – valsts iestādes struktūrvienību) sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojuma noteikšanas metodiku, paredzot, ka valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina valsts muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi.
Savukārt Likumprojekta 6.pants paredz papildināt Muzeju likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
Līdz brīdim, kad būs nepieciešams aktualizēt publisko maksas pakalpojumu cenrāžus, valsts muzeji sniegs maksas pakalpojumus saskaņā ar katra muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi: Ministru kabineta 2018.gada 5.novembra noteikumi Nr.669 “Latvijas Kara muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra noteikumi Nr.122 “Latvijas Nacionālā dabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumi Nr.448 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2024.gada 8.oktobra noteikumi Nr.635 “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumi Nr.535 “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr.523 “Rakstniecības un mūzikas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.790 “Memoriālo muzeju apvienības publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.549 “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumi Nr.1029 “Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta − publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumi Nr.360 “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”. Minētie cenrāži nezaudēs spēku pēc Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu un muzeju pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku” spēkā stāšanas brīža.
Kultūras ministrija, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un muzeju pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku”, ņems vērā Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” un Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” noteiktos principus un maksas pakalpojumu aprēķina formulas. Minētajā Ministru kabinetu noteikumu projektā tiks iekļauti visi valsts muzeju sniegtie pakalpojumi, kas saistīti ar muzeja apskati, tematisko un izglītojošo pasākumu piedāvājumu, gida pakalpojumiem, krājuma izmantošanu, konsultācijām, muzeja telpu, teritorijas un inventāra izmantošanu. Savukārt, nosakot valsts muzeja sniegto pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu, tiks ņemta vērā muzeju pakalpojumu cenu amplitūda tuvākajā ģeogrāfiskajā reģionā, starptautiskā prakse, kā arī kultūras patēriņa pētījumi lokālā un starptautiskā mērogā.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 4.pants paredz papildināt Muzeju likuma 10.pantu ar sesto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets apstiprina valsts muzeju (izņemot muzeju – valsts iestādes struktūrvienību) sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojuma noteikšanas metodiku, paredzot, ka valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina valsts muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi.
Savukārt Likumprojekta 6.pants paredz papildināt Muzeju likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
Līdz brīdim, kad būs nepieciešams aktualizēt publisko maksas pakalpojumu cenrāžus, valsts muzeji sniegs maksas pakalpojumus saskaņā ar katra muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi: Ministru kabineta 2018.gada 5.novembra noteikumi Nr.669 “Latvijas Kara muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2022.gada 15.februāra noteikumi Nr.122 “Latvijas Nacionālā dabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumi Nr.448 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2024.gada 8.oktobra noteikumi Nr.635 “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumi Nr.535 “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr.523 “Rakstniecības un mūzikas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.790 “Memoriālo muzeju apvienības publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.549 “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2013.gada 1.oktobra noteikumi Nr.1029 “Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta − publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumi Nr.360 “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”. Minētie cenrāži nezaudēs spēku pēc Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu un muzeju pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku” spēkā stāšanas brīža.
Problēmas apraksts
Pašvaldības muzeju direktoru (vadītāju) iecelšana
Šobrīd publiskajos muzejos pastāv atšķirīga muzeju direktoru (vadītāju) atlases kārtība. Valsts muzejos direktori (vadītāji) tiek pieņemti darbā atklāta konkursa kārtībā saskaņā ar Muzeju likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Savukārt pārējos publiskajos muzejos – pašvaldību muzejos Muzeju likums nenosaka direktoru (vadītāju) atlases kārtību, kas var ierobežot iespēju pašvaldībai izvēlēties profesionāli spēcīgāko kandidātu, lai veicinātu muzeja attīstību un kvalitatīvu muzeja pamatfunkciju īstenošanu.
Šobrīd publiskajos muzejos pastāv atšķirīga muzeju direktoru (vadītāju) atlases kārtība. Valsts muzejos direktori (vadītāji) tiek pieņemti darbā atklāta konkursa kārtībā saskaņā ar Muzeju likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Savukārt pārējos publiskajos muzejos – pašvaldību muzejos Muzeju likums nenosaka direktoru (vadītāju) atlases kārtību, kas var ierobežot iespēju pašvaldībai izvēlēties profesionāli spēcīgāko kandidātu, lai veicinātu muzeja attīstību un kvalitatīvu muzeja pamatfunkciju īstenošanu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5.pants paredz papildināt Muzeju likuma 11.panta otro daļu, nosakot, ka pašvaldību muzeju direktorus (vadītājus) pieņem darbā atklāta konkursa kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā Likumprojekta 4.pantā ietverto Muzeju likuma 10.panta sesto daļu, atbilstoši kurai Ministru kabinets apstiprina valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, Kultūras ministrija līdz 2025.gada 1.decembrim sagatavos un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku”.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.891 “Latvijas Kara muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Kara muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumos Nr.690 “Latvijas Dabas muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Nacionālā dabas muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.4. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumos Nr.864 “Latvijas Sporta muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Sporta muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.5. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1233 “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.6. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.924 “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.7. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.923 “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.8. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.930 “Rakstniecības un mūzikas muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.9. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.927 “Memoriālo muzeju apvienības nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Memoriālo muzeju apvienības nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.10. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.925 “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.11. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.926 “Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.1.12. Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.932 “Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – nolikums””
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka Likumprojekta 3.pants paredz valsts muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzība, nepieciešams veikt grozījumus Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta nolikumā.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ņemot vērā, ka Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums ((ICOM)) ir pasaules muzejus un to darbiniekus vienojoša organizācija, kas nosaka muzeju darbības profesionālos un ētiskos standartus, kā arī to, ka pasaulē visplašāk lieto muzeja definīciju, ko formulējusi Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums (ICOM)), Latvijai ir saistoša Starptautiskā Muzeju padomes (International Council of Museums (ICOM)) izstrādātā muzeja definīcija. Jāņem vērā, ka Starptautiskā Muzeju padome (International Council of Museums (ICOM)) pirmoreiz muzeja jēdzienu definēja 1946.gadā, definīcija ir revidēta 1951., 1961., 1974., 1989., 1995., 2001., 2004., 2007. un 2022.gadā.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts un pašvaldību muzeji, Latvijas Muzeju padomeNevalstiskās organizācijas
Latvijas Muzeju biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Latvijas Muzeju biedrība 2024.gada 28.februārī iesniedza Kultūras ministrijā priekšlikumus grozījumiem Muzeju likumā, kas ir ietverti Likumprojekta redakcijā. Likumprojekts ir izskatīts Latvijas Muzeju padomes 2025.gada 18.februāra un 27.februāra sēdē.
Saskaņā ar Muzeju likuma 5.panta pirmo daļu Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu. Atbilstoši Muzeju likuma 5.panta otrajai daļai Latvijas Muzeju padomes sastāvā ir 16 locekļi: astoņi Rīgas plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji – muzeju darbinieki, četri Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra reģiona) – muzeju darbinieki, viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, viens Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis.
Saskaņā ar Muzeju likuma 5.panta pirmo daļu Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu. Atbilstoši Muzeju likuma 5.panta otrajai daļai Latvijas Muzeju padomes sastāvā ir 16 locekļi: astoņi Rīgas plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji – muzeju darbinieki, četri Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra reģiona) – muzeju darbinieki, viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, viens Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis.
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekta sabiedriskā apspriešana notika laikposmā no 2025.gada 10.aprīlim līdz 2025.gada 24.aprīlim, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/028cd2f4-082a-4a86-8acf-25fcd069b89e
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekta redakcijā ir ietverti Latvijas Muzeju biedrības 2024.gada 28.februārī Kultūras ministrijā iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Muzeju likumā. Likumprojekts ir izskatīts un konceptuāli atbalstīts Latvijas Muzeju padomes 2025.gada 18.februāra un 27.februāra sēdē, sniedzot atzinumu “Par grozījumiem Muzeju likumā”.
Publiskās apspriešanas ietvaros tik saņemts priekšlikums no fiziskas personas, kas netika ņemts vērā, jo priekšlikums nav saistīts ar konkrēto grozījumu projektu. Apkopojums par sabiedrības līdzdalības rezultātiem ir pieejams Tiesību aktu portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
Publiskās apspriešanas ietvaros tik saņemts priekšlikums no fiziskas personas, kas netika ņemts vērā, jo priekšlikums nav saistīts ar konkrēto grozījumu projektu. Apkopojums par sabiedrības līdzdalības rezultātiem ir pieejams Tiesību aktu portāla sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Veselības ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšlietu ministrija
- pašvaldības, akreditētie muzeji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Atbilstoši Likumprojekta 4.pantā paredzētajam Muzeju likuma 10.pants tiks papildināts ar sesto daļu, atbilstoši kurai Ministru kabinets apstiprina valsts muzeju sniegto maksas pakalpojumu katalogu, pakalpojumu minimālo un maksimālo cenu intervālu un pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar to valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžus apstiprinās valsts muzeju direktori atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai. Likumprojekta 6.pants paredz papildināt Muzeju likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu, nosakot, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.decembrim izdod šā likuma 10.panta sestajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam turpmāk pašvaldību muzeju direktoru (vadītāju) amata vietu pretendenti piedalās atklātā konkursā, sagatavojot pieteikumu atbilstoši konkrētā konkursa nolikumā paredzētajam.
Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam turpmāk pašvaldības sludina atklātus konkursus uz muzeju direktoru (vadītāju) amata vietām.
Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam turpmāk pašvaldības sludina atklātus konkursus uz muzeju direktoru (vadītāju) amata vietām.
7.5. Cita informācija
Projektā ietvertais regulējums jaunas administratīvās izmaksas neradīs. Atbilstoši Likumprojektā paredzētajam, ka valsts muzeji atrodas tā ministra institucionālā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu, un pašvaldības muzeji atrodas tā dibinātāja institucionālā pārraudzībā, jāveic izmaiņas muzeju nolikumos.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi