Anotācija

Laikā no 2019. līdz 2024. gadam (trešais pārskata periods) aeronavigācijas nozari būtiski skāra tādi satricinājumi kā Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā izraisītās ģeopolitiskās sekas. Latvijas gaisa telpa piedzīvoja strauju satiksmes apjomu samazināšanos, ko jo īpaši radīja un turpina radīt starptautisko sankciju radītās lidojumu plūsmas. Satiksmes apjomu būtiska samazināšanās un līdz ar to ievērojams ieņēmumu kritums Latvijas gaisa satiksmei kā galvenajam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam radīja finansiālu spiedienu un nepieciešamību visā trešajā pārskata periodā darboties krīzes pārvaldības režīmā, īstenojot būtiskus izdevumu samazināšanas pasākumus, vienlaikus nodrošinot gaisa satiksmes drošumu.
Lai turpmāk nodrošinātu sniegto aeronavigācijas pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti, nepieciešams stiprināt personāla atlīdzības konkurētspēju, novēršot iespējamos drošuma riskus saistībā ar personāla aizplūšanu zemas atlīdzības dēļ, piesaistīt, apmācīt kvalificētu personālu, atsākt iepriekš atliktos investīciju projektus, ieviešot jaunākās un arvien pieaugošajām starptautisko standartu prasībām atbilstošas tehnoloģijas gaisa satiksmes pārvaldībā, ieviest tehnoloģijas, lai aizsargātu gaisa satiksmes sistēmas pret potenciālām kiberuzbrukumiem un hibrīdkara risku.
Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 15. pantu un ICAO vadlīnijām (Policies on Charges for Airports and Air Navigation Services, Doc 9082) visas izmaksas, lai nodrošinātu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, ir jāsedz lietotājiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā nosaka (turpmāk - Regula Nr. 550/2004), ka izmaksu bāze maksājumiem ir pārredzama (15. panta 2. punkta e) apakšpunkts). Turklāt saskaņā ar 15. panta 2. punkta d) apakšpunktu šķērssubsīdijas nedrīkst izmaksāt maršruta pakalpojumiem un termināļa pakalpojumiem, tāpēc izmaksas, kas attiecas gan uz maršruta, gan termināļa pakalpojumiem, ir pēc pārredzamas metodikas proporcionāli jāsadala starp šiem pakalpojumiem. Tātad maksa par šiem pakalpojumiem jābalsta uz principu, ka tās pilnībā atspoguļo ar konkrēto pakalpojumu saistītās izmaksas.
Vienības maksas apmēra ikgadēja nepārskatīšana ir pretrunā Regulas Nr. 2019/317 prasībām. Tādējādi, lai nodrošinātu prasību izpildi, 2025. gadā un turpmāk tiek plānots izmaksu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, kas ietver arī to uzraudzību, ikgadēja pārskatīšana. Lai nodrošinātu atbilstību gan Čikāgas konvencijas, gan Regulas Nr. 2019/317 prasībām, īstenojot konsultāciju procesu ar gaisa telpas lietotājiem, nepieciešams koriģēt vienības maksas apmēru, pielāgojot to faktiskajām izmaksām. Nodrošinot tiesiskās paļāvības principu, faktiskās termināla navigācijas maksas tiks koriģētas sākot ar 2026. gadu, ņemot vērā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 2019/317 22.panta 5.punktā noteiktajam par iepriekšējo gadu un plānotās izmaksas turpmākajiem pieciem gadiem. Nodrošinot šādu korekciju īstenošanu ik gadu, tiks uzlabota procesa pārskatāmība, ka Latvija ir pareizi sadalījusi aprēķinātās izmaksas starp maršruta un termināļa pakalpojumiem tādā veidā, kas nodrošina, ka starp termināļa navigācijas un pārlidojumu pakalpojumiem nenotiek šķērssubsīdijas, kā noteikts Regulas Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta e) apakšpunktā.
Ņemot vērā to, ka termināla navigācijas tarifikācija šobrīd ir nacionālā līmeņa jautājums (tam nav saistošas Regulas Nr. 2019/317 prasības, jo lidojumu skaits nesasniedz 80 000 lidojumu gadā), šobrīd nacionālajā līmenī nav definēts konsultāciju process un pienākumu sadale, uz ko iepriekšējo konsultāciju procesā uzmanību ir vērsuši gaisa telpas lietotāji.

Ar MK noteikumu projektu tiek precizēta aeronavigācijas pakalpojuma vienības maksas likmes termināļa zonā aprēķināšanas kārtībā, nosakot, ka vienības maksas likme par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā tiek aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 550/2004  pamatprincipiem jeb tarifikācijas sistēma pamatojas uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu sniedzējiem un uzraudzības iestādēm rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem, un šīs izmaksas tiek sadalītas starp tiem. Tādējādi vienības maksa termināļa zonā tiek aprēķināta, piemērojot pilno izmaksu atgūšanas metodi, kas ir viena no divām metodēm, ko paredz vienotie Eurocontrol principi, kas izstrādāti, balstoties uz Daudzpusējo vienošanos par maršruta maksām. Šī metode atspoguļo Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, kas nosaka vienotu pieeju standartu kopumam aviācijā (turpmāk - Čikāgas konvencija) noteikto principu, saskaņā ar kuru visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojumu nodrošināšanu, sedz gaisa telpas lietotājs. Pilno izmaksu atgūšanas metode nodrošina, ka izmaksu bāze pilnībā atspoguļo sniegto pakalpojumu izmaksas, un vienības maksa tiek aprēķināta, ņemot vērā satiksmes apjomu. Nākamā gada vienības maksas aprēķinā jāizmanto neatkarīgā eksperta STATFOR, kas ir Eurocontrol statistikas un prognozēšanas nodaļa, kas nodarbojas ar aviācijas nozares satiksmes prognožu, statistikas un analīzes nodrošināšanu Eiropā, komandas prognozēto vienību skaitu termināļa zonā amplitūdā no optimistiskā līdz pesimistiskajam scenārijam, izvēli pamatojot ar aktuālo situāciju nozarē gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī.  
MK noteikumu projekts paredz arī, ka vienības maksas likme var tikt koriģēta nākamajiem periodiem, ņemot vērā iepriekšējā gada pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās faktiskās izmaksas jeb izmaksu bāze tiek koriģēta, balstoties uz iepriekšējā gada faktisko izpildi, lai nodrošinātu, ka tiek segtas tikai tās izmaksas, kas ir pamatotas, un gaisa telpas lietotājiem netiek radīts lieks finanšu slogs. Šī pieeja nodrošina līdzsvarotu sistēmu, kurā tiek ievērota taisnīga attieksme gan pret pakalpojumu lietotājiem, gan pret aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm.
Jāatzīmē, ka trešajā pārskata periodā termināļa zonas vienības maksas tika aprēķinātas, ievērojot Regulas Nr. 2019/317 prasības un izmantojot noteikto izmaksu metodi, kas ietver tādu risku, kā satiksmes, izmaksu, inflācijas korekcijas u.c. dalīšanas mehānismus u.c., kas, ievērojot iepriekšējos gados esošo būtisku satiksmes neizpildi, inflācijas ievērojamu pieaugumu, rezultējās ar ievērojami augstāku aprēķināto vienības maksu, salīdzinot ar to, kāda tā tika piemērota atbilstoši MK noteikumos Nr. 28 noteiktajām vienības maksām. Minētais pastiprināja gaisa telpas lietotāju, kā arī Eiropas komisijas un Eurocontrol bažas par termināļa zonas šķērsfinansēšanu no maršruta zonas ieņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2019/317 1.panta trešajā punktā noteikto šī regula jāpiemēro uz termināla aeronavigācijas pakalpojumiem, ko sniedz dalībvalstu teritorijās izvietotās lidostās, kurās veic vismaz 80 000 gaisa transporta kustību gadā saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (“IFR”), savukārt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk - Rīgas lidosta) līdz ceturtā perioda beigām netiek prognozēta šī apjoma sasniegšana, lai turpmākajos gados nodrošinātu elastību pielāgoties ārējo apstākļu ietekmei uz vienības maksu termināla zonā, ceturtajā pārskata periodā tiks izmantota pilno izmaksu segšanas metode.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, pieaugot un sasniedzot Regulā Nr. 2019/317 noteikto 80 000 gaisa transporta kustību saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (“IFR”) apjomu, kas prognozēts ne ātrāk par piekto pārskata periodu jeb ne ātrāk par 2030.gadu, termināļa zonas tarifikācija tiks pakļauta šajā regulā noteiktajai kārtībai. Lai gan Regulas Nr. 2019/317 prasības šobrīd nav tieši piemērojamas Rīgas lidostai, jo IFR kustību skaits nesasniedz 80 000 gadā, ir svarīgi nodrošināt savlaicīgu atbilstību nākotnes izmaiņām. Pielāgošanās regulas prasībām jau tagad veicina caurspīdību, paredzamību un harmonizāciju ar ES vienotās gaisa telpas standartiem. Tas nodrošina pakāpenisku pāreju, mazina administratīvos riskus un veicina labāko praksi tarifikācijā. Tāpēc, lai gan regulējums šobrīd nav saistošs, tiek ievēroti tā principi, nodrošinot stabilitāti un gatavību nākotnes prasībām.
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikta ne vien termināļa vienības maksas aprēķina kārtība, bet arī kārtība, kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju ekonomiskās uzraudzības ietvaros tiek uzraudzīta termināļa vienības maksas pamatotība un attiecināmība – atbilstoši MK noteikumu projektam, Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji jeb subjekti, uz kuriem attiecas pienākumi veikt kopējas apspriešanas ar ieinteresētajām personām, ir Latvijas gaisa satiksme, VSIA “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kā arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Norādītie subjekti ne vēlāk kā līdz 1.maijam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju par iepriekšējā gada aeronavigācijas pakalpojumu faktiskajām izmaksām sadalījumā pa tarifikācijas zonām un pa plānoto izmaksu veidiem un pa plānotajiem pakalpojumiem, atspoguļojot un skaidrojot faktisko izmaksu neizpildi vai pārpildi uz nākamo četru gadu vienības maksas izmaiņām, kā arī pievienojot pamatojumu kopā ar dokumentiem, kas nepieciešami, lai pārbaudītu minēto aprēķināto likmju pareizību. Civilās aviācijas aģentūra veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju izmaksu monitoringu un pārbaudi, un uzraudzības iestāžu sniegtās informācijas apkopošanu un atbilstoši Regulas Nr. 2019/317 29. panta 2. punkta a apakšpunktam noteiktajā kārtībā iesniedz informāciju par maršruta zonu Komisijai un Eirokontroles CRCO, savukārt par termināļa zonu izsūtot apkopoto informāciju iepazīties gaisa telpas lietotājiem un citām iesaistītajām pusēm. 
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikta kārtība, kā organizēt aprēķinātās termināļa vienības maksas konsultācijas ar gaisa telpas lietotājiem un citām iesaistītajām pusēm, kā arī konsultāciju tvērums un termiņi. Šai noteikumu tvērumā definētie subjekti un Civilās aviācijas aģentūra veic kopīgas konsultācijas ar gaisa telpas lietotājiem un ieinteresētajām personām par iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām, nākamā gada un tam sekojošo četru gadu plānoto vienības maksu termināļa zonā Konsultācijas par aeronavigācijas pakalpojumu termināļa zonā jāveic līdz kārtējā gada 1. augustam. Konsultāciju procesā tiek nodrošināta gaisa telpas lietotāju un ieinteresēto personu informēšana par uzraudzības iestāžu izmaksām saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju starptautiskajā regulējumā noteikto uzraudzības prasību nodrošināšanu, kas veido daļu no aeronavigācijas pakalpojumu vienības maksas. Jāatzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.oktobra Regulā (EK) Nr.2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādātā redakcija) (turpmāk - SES II+ Regula 2024/2803) ir noteikts, ka, lai mudinātu gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus vairāk orientēties uz klientu vajadzībām, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, pieņemot svarīgākos darbības lēmumus, būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju konsultāciju kārtība un apjoms ir noteikts SES II+ Regulas 2024/2803 (60) un 40. pantā, saskaņā ar kuru aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido konsultāciju mehānisms, lai apspriestos ar attiecīgajiem gaisa telpas lietotājiem, lidostu operatoriem un militārajām iestādēm par visiem galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par attiecīgām izmaiņām gaisa telpas konfigurācijā vai par lieliem ieguldījumiem, kam ir būtiska ietekme uz gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas maksu. Jo īpaši to nostājas tiek ņemtas vērā ilgtermiņa stratēģisko investīciju plānu izstrādes procesa agrīnā posmā, it īpaši attiecībā uz aspektiem, kas prasa sinhronizāciju starp iekārtu izvēršanu gaisā un uz zemes.
Lai nodrošinātu, ka drošuma standarti tiek pilnībā ievēroti, maksu līmenim ir jābalstās uz pakalpojumu sniegšanas izmaksām, kas nepieciešamas drošuma prasību izpildei, nevis jābūt pakļautam komerciālo interešu radītai ietekmei no gaisa telpas lietotāju puses. Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Politikas principiem attiecībā uz nodevām un maksām (ICAO's Policies on Charges for Airports and Air Navigation Services), cenrādis jāveido, nodrošinot atbilstību drošuma standartiem un pietiekamus resursus efektīvai darbībai. Tā kā aeronavigācijas nozarē drošums ir galvenā prioritāte, nesamērīga gaisa telpas lietotāju prasība samazināt izmaksas un līdz ar to vienības maksu var radīt būtiskas sekas. Tādēļ, lemjot par vienības maksas lielumu, nepieciešams ņemt vērā gaisa telpas lietotāju viedokli, tomēr tas nav izšķirošs. Tādējādi, lai nodrošinātu, ka vienības maksa ietver tikai tās izmaksas, kas ir attiecināmas un pamatotas, Civilās aviācijas aģentūra savas kompetences ietvaros un atbilstoši starptautiskajām prasībām veic šo izmaksu pārbaudi un monitoringu. 
Subjekti, uz kuriem attiecas pienākumi veikt kopējas apspriešanas ar ieinteresētajām personām, līdz kārtējā gada 1. augustam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai apkopošanai to rīcībā esošo informāciju gan par maršruta, gan termināļa zonu, kas aptver: 
1) plānoto izmaksu apmēru sadalījumā pa plānoto izmaksu veidiem;
2) plānoto izmaksu apmēru sadalījumā pa plānotajiem pakalpojumiem; 
3) lidostās veikto gaisa operāciju skaitu, uz kurām attiecas termināļa zona (pēdējie trīs gadi);
4) plānoto gaisa pārvadājumu skaitu laika posmā, uz kuru attiecas ierosinātās termināļa vienības maksas likmes (STATFOR prognozes robežās); 
5) faktiskās iepriekšējā gada izmaksas par termināļa aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu lidostās;
6) informāciju par veiktajām konsultācijām par termināļa vienības maksām. 
Civilās aviācijas aģentūra veic iesniegtās informācijas pārbaudi, pārliecinoties tai skaitā par gaisa telpas lietotāju viedokļa uzklausīšanu un drošuma apsvērumu robežās to ņemšanu vērā, un  līdz katra gada 1. septembrim apkopo no subjektiem konsultāciju rezultātā precizētās izmaksas un iesniedz tās Satiksmes ministrijā, kas izstrādā Ministru kabineta noteikumu Nr. 28 grozījumu projektu, to pielikumā iekļaujot  informāciju par vienības maksu lielumu, un līdz katra gada 1. novembrim iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Regulas Nr. 2019/317 31. panta 6. punkts noteic, ka dalībvalstis sedz izmaksas par pakalpojumiem, ko aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji ir snieguši lidojumiem, kas ir atbrīvoti no maršruta maksājumiem un termināla maksājumiem saskaņā ar Regulas Nr.2019/317 3., 4. vai 5. punktu. 
Ņemot vērā to, ka no Latvijas gaisa satiksmes aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas atbrīvoto lidojumu apkalpošanai izmaksas netiek pilnībā kompensētas, radot nepieciešamību minētās izmaksas segt no citiem ieņēmumiem, šādi tiek pieļauta pakalpojumu šķērsfinansēšana un papildu finanšu sloga uzlikšana citiem gaisa telpas lietotājiem, uz kuriem šie atbrīvojumi neattiecas. Jāatzīmē, ka konsultācijās ar gaisa telpas lietotājiem regulāri tiek paustas bažas par valsts gaisa kuģu (lidaparātu) izmaksu neatbilstošu attiecināšanu. Tādējādi, lai nodrošinātu Regulā Nr. 2019/317 noteikto prasību attiecībā uz atbrīvoto lidojumu izmaksu segšanu ievērošanu, nodrošinot, ka tās netiek pārnestas uz citiem gaisa telpas lietotājiem, ir nepieciešams paredzēt atbrīvoto lidojumu izmaksu segšanas kārtību. 

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2019/317 31.panta 6. punktu izmaksas par pakalpojumiem, ko Latvijas gaisa satiksme ir sniegusi šo noteikumu 3. punktā minētajiem lidojumiem, tiek segtas no attiecīgo resoru ministriju budžetiem. 
Lai nodrošinātu aeronavigācijas pakalpojumu par atbrīvotajiem lidojumiem sniegšanas un finansēšanas procesa pārskatāmību, atrunātu uzskaites un norēķinu kārtību un citus nosacījumiem, kas būtiski, lai izpildītu šajos noteikumos paredzēto atbrīvoto lidojumu izmaksu segšanas kārtību, Aizsardzības, Ārlietu un Iekšlietu ministrijas, kuru padotībā esošās iestādes veic lidojumus, kas atbrīvoti no maksas saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/317 31. pantu, slēdz divpusēju līgumu ar pakalpojuma sniedzēju – Latvijas gaisa satiksmi.
Regulā Nr. 2019/317 noteiktie aeronavigācijas pakalpojumu tarifikācijas principi paredz iespēju dalībvalstij finansēt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Ņemot vērā aviācijas lomu Latvijas tautsaimniecībā, neieviešot atbilstošus izmaksu kompensācijas mehānismus, ir prognozējama termināļa zonas vienības maksas negatīva ietekme uz Rīgas lidostu un Latvijas nacionālo aviosabiedrību AS “AirBaltic Corporation” (turpmāk – AirBaltic).
Valsts kanceleja, sniedzot savu atzinumu par Latvijas gaisa satiksmes 2022. gada darbības rezultātiem, 2023. gada 27. jūnija vēstulē Nr. 7.8.5./2023-DOC-924-1625 ir vērsusi Latvijas gaisa satiksmes uzmanību uz jautājumu par izmaksu segšanu attiecībā uz atbrīvotajiem lidojumiem.
Analizējot Lietuvas pieredzi attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja izmaksu segšanu prasību attiecībā uz atbrīvotajiem lidojumiem, konstatēts, ka Lietuvas nacionālajā regulējumā ir skaidri noteikta šo izmaksu segšanas kārtībā, atbilstoši kurai, Regulas Nr.2019/317 31. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus, apmaksā Lietuvas Transporta drošības administrācija no Lietuvas Republikas valsts budžetā tai paredzētās apropriācijas. Savukārt Regulas Nr. 2019/317 31. panta 3.punkta d) apakšpunktā paredzētos un citu uzskaitīto militāro lidojumu atbrīvojumus apmaksā Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija no Lietuvas Republikas valsts budžetā tai paredzētās apropriācijas.