Anotācija

2026. gada 22.–23. augusta nelabvēlīgie laikapstākļi radīja plašus elektroapgādes infrastruktūras bojājumus, kuru rezultātā atsevišķās teritorijās elektroenerģijas piegādes pārtraukumi turpinājās vairākas diennaktis.

Esošais regulējums pamatoti atzīst, ka nelabvēlīgu laikapstākļu laikā sistēmas operatoram objektīvi var būt nepieciešams ilgāks laiks elektroapgādes atjaunošanai nekā ikdienas apstākļos, tādēļ 24 stundu kompensācijas slieksnis šādos gadījumos netiek piemērots. Tomēr izņēmumam nav noteikta laika robeža. Tas nozīmē, ka arī tad, ja lietotājs bez elektroapgādes paliek vairākas diennaktis, kompensācija nepienākas tikai tādēļ, ka pārtraukums reģistrēts laikapstākļu brīdinājuma laikā.

Elektroapgāde ir būtisks pakalpojums, no kura ir atkarīga mājsaimniecības ikdienas pamatvajadzību nodrošināšana, sakari, ūdensapgāde un apkure atsevišķos mājokļos, pārtikas uzglabāšana un citu pakalpojumu pieejamība. Ja elektroapgādes pārtraukums pārsniedz 72 stundas jeb trīs diennaktis, tā ietekme uz lietotāju vairs nav uzskatāma par īslaicīgu neērtību, arī tad, ja sākotnējais pārtraukuma cēlonis ir bijuši nelabvēlīgi laikapstākļi. Tādēļ ir nepieciešams noteikt robežu, pēc kuras lietotāja tiesības uz kompensāciju tiek atjaunotas.

Ilgstoši elektroenerģijas piegādes pārtraukumi rada būtiskas sekas ne tikai mājsaimniecībām, bet arī saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības nepārtrauktība ir tieši atkarīga no stabilas elektroapgādes. Īpaši nozīmīga elektroapgādes nepārtrauktība ir energoietilpīgās ražošanas uzņēmumiem, pārtikas ražošanas un uzglabāšanas uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības nozarē, tostarp piena lopkopībā, kur elektroenerģija nepieciešama slaukšanas, piena dzesēšanas, ventilācijas, ūdensapgādes un citu tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. Lai gan daļa lietotāju darbības nepārtrauktībai nodrošina rezerves elektroapgādes risinājumus, ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā arī šādu risinājumu izmantošana rada būtiskas papildu izmaksas un prasa nepārtrauktu degvielas un citu resursu pieejamību. Tādējādi, elektroapgādes pārtraukumam turpinoties vairākas diennaktis, tā ietekme uz lietotāju būtiski pieaug neatkarīgi no tā, vai lietotājs ir mājsaimniecība vai saimnieciskās darbības veicējs.

Tāpat ir ņemams vērā, ka nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā vienlaikus var rasties liels skaits elektrotīkla bojājumu un to novēršanu var apgrūtināt krituši koki, applūdušas teritorijas, ierobežota piekļuve infrastruktūrai un citi objektīvi apstākļi. Tādēļ nav samērīgi šādos apstākļos saglabāt vispārējo 12 stundu kompensācijas slieksni. Tomēr arī laikapstākļu izraisīta elektroapgādes pārtraukuma gadījumā izņēmumam no kompensācijas piemērošanas nevar būt neierobežots raksturs. 72 stundu jeb trīs diennakšu periods nodrošina sistēmas operatoram būtiski ilgāku laiku plaša mēroga bojājumu novēršanai, vienlaikus nosakot saprātīgu robežu, pēc kuras ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma radīto seku pilnīga uzņemšanās vairs nebūtu samērīgi atstājama tikai sistēmas lietotāja ziņā.

2026. gada 22.–23. augusta laikapstākļu izraisītie plašie elektroapgādes traucējumi praksē aktualizēja šo regulējuma nepilnību un parādīja nepieciešamību līdzsvarot sistēmas operatora objektīvās iespējas novērst plaša mēroga bojājumus ar lietotāja tiesībām saņemt kvalitatīvu un nepārtrauktu sistēmas pakalpojumu.

Projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 635 ar 92.² punktu, nosakot, ka Noteikumu Nr. 635 93.1. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja sistēmas pakalpojuma neplānota pārtraukuma novēršanas ilgums sadales sistēmas lietotāja objektā pārsniedz 72 stundas, sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotājam piemēro kompensāciju.

72 stundu jeb trīs diennakšu slieksnis izvēlēts, līdzsvarojot sistēmas operatora un sistēmas lietotāju intereses. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā sistēmas operatoram objektīvi nepieciešams ilgāks laiks liela skaita vienlaicīgu bojājumu identificēšanai un novēršanai, piekļuves nodrošināšanai bojājumu vietām, nepieciešamo materiālu un personāla mobilizācijai un elektroapgādes secīgai atjaunošanai. Tādēļ vispārējā kompensācijas sliekšņa piemērošana šādos apstākļos nebūtu samērīga.

Vienlaikus arī nelabvēlīgu laikapstākļu izraisīta elektroapgādes pārtraukuma gadījumā izņēmumam no kompensācijas piemērošanas nevar būt neierobežots raksturs. Trīs diennaktis ir pietiekami ilgs periods, lai sistēmas operatoram nodrošinātu būtiski plašākas iespējas organizēt plaša mēroga bojājumu novēršanu nekā normālos apstākļos. Savukārt pēc 72 stundām elektroapgādes neesamības sekas lietotājiem kļūst īpaši būtiskas, un nebūtu samērīgi visu ar tik ilgstošu pakalpojuma nepieejamību saistīto risku atstāt tikai sistēmas lietotāja ziņā.

Kompensācijas piemērošana pēc 72 stundām nav vērtējama kā sistēmas operatora vainas konstatēšana vai zaudējumu atlīdzināšana. Tās mērķis ir nodrošināt samērīgu maksas par sistēmas pakalpojumu samazinājumu situācijā, kad pakalpojums lietotājam ilgā laikposmā faktiski nav bijis pieejams.

Projekts paredz saglabāt Noteikumos Nr. 635 jau izmantoto kompensācijas principu – kompensācija tiek noteikta kā sadales sistēmas pakalpojumu tarifa samazinājums maksas par pieslēguma nodrošināšanu apmērā par norēķinu periodu, kurā reģistrēts attiecīgais elektroenerģijas piegādes neplānotais pārtraukums.

Vienlaikus projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 635 ar 92.³ punktu. Ja 92.² punktā minētā elektroapgādes pārtraukuma cēlonis pilnībā vai daļēji ir pārvades sistēmas darbības traucējums, pārvades sistēmas operators atlīdzina sadales sistēmas operatoram attiecīgo lietotājiem piemērotās kompensācijas daļu. Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operators savstarpēji vienojas par kompensācijas daļas noteikšanas un savstarpējo norēķinu kārtību.

Šāds risinājums nodrošina, ka kompensāciju lietotājam piemēro sadales sistēmas operators, ar kuru lietotājam ir sistēmas pakalpojuma attiecības, vienlaikus paredzot iespēju kompensācijas izmaksas sadalīt starp sistēmas operatoriem atbilstoši apstākļiem, kas attiecīgajā sistēmā izraisījuši vai ietekmējuši elektroapgādes pārtraukumu.

Noteikumu projektā ietverto prasību īstenošana sadales sistēmas operatoram un attiecīgajos gadījumos pārvades sistēmas operatoram var radīt papildu izmaksas saistībā ar kompensāciju piemērošanu sistēmas lietotājiem. Tā kā sistēmas operatoru izmaksas ir pamatotas un radušās, izpildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, tās ir ņemamas vērā regulējamo sistēmas pakalpojumu izmaksās atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un regulatora noteiktajai tarifu aprēķināšanas metodikai. Līdz ar to projektā paredzētais kompensācijas mehānisms nerada nepieciešamību pēc valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma.

Projekts paredz arī pārejas regulējumu, nosakot, ka jaunais 92.² punkts piemērojams sistēmas pakalpojuma neplānotiem pārtraukumiem, kas atbilstoši Noteikumu Nr. 635 93.1. apakšpunktam reģistrēti 2026. gada 22.–23. augustā, kompensāciju attiecinot uz 2026. gada septembra norēķinu periodu. Tas saistāms ar to, ka kompensāciju vairs fiziski nav iespējams paspēt attiecināt uz augusta norēķinu periodu, jo sistēmas operators jau ir uzsācis datu apstrādi un rēķinu sagatavošanu par 2026. gada augustu.

Vienlaikus norādāms, ka ar projektu netiek mainīts vispārējais sistēmas pakalpojuma neplānota pārtraukuma kompensācijas piemērošanas slieksnis. Projekts sagatavots, par pamatu ņemot Noteikumu Nr. 635 šobrīd spēkā esošo redakciju, saskaņā ar kuru vispārējā gadījumā kompensācija tiek piemērota, ja neplānota pārtraukuma novēršanas ilgums pārsniedz 24 stundas.
Ar Ministru kabineta 2026. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 315 jau ir pieņemti grozījumi, kas no 2027. gada 1. janvāra paredz vispārējā kompensācijas piemērošanas sliekšņa samazināšanu no 24 stundām uz 12 stundām un kompensācijas aprēķināšanas kārtības maiņu. Tādēļ šajā projektā ietvertais regulējums skatāms kopsakarā ar Noteikumu Nr. 635 redakciju, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Regulējumi nav savstarpēji pretrunīgi: šis projekts nosaka speciālo 72 stundu kompensācijas slieksni Noteikumu Nr. 635 93.1. apakšpunktā minētajiem gadījumiem, savukārt jau pieņemtie grozījumi no 2027. gada 1. janvāra maina vispārējo kompensācijas piemērošanas slieksni un kompensācijas aprēķināšanas kārtību.

Regulējums neparedz valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu vai citu valsts resursu piešķiršanu kompensāciju finansēšanai. Kompensāciju piemēro sadales sistēmas operators sistēmas pakalpojuma maksai, savukārt noteikumu projektā noteiktajos gadījumos sadales un pārvades sistēmas operatori veic savstarpējus norēķinus. Līdzekļi kompensācijām tiks segti no AS "Sadales tīkls" tarifa ieņēmumiem, kas nav uzskatāmi par publiskajiem līdzekļiem, bet gan AS "Sadales tīkls" saimnieciskās darbības ieņēmumiem, jo sistēmas operatora ieņēmumus no regulēto sistēmas pakalpojumu sniegšanas veido sistēmas lietotāju maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to, lai gan kompensācijas pienākumu nosaka valsts, pasākums netiek finansēts no publiskajiem līdzekļiem, tādēļ nav konstatējama Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 1. punktā noteiktā pazīme un attiecīgi pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Kompensācija tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem par ilgstošu sistēmas pakalpojuma pārtraukumu saskaņā ar vispārīgiem un objektīviem nosacījumiem, nevis piešķirta konkrētam komersantam vai komersantu grupai saimnieciskās darbības veicināšanai.
Noteikumu projekts neievieš jaunu sadales sistēmas operatoru diferenciāciju pēc to sadales tīkliem pieslēgto lietotāju skaita. Jau spēkā esošais Noteikumu Nr. 635 92. punkts paredz kompensācijas pienākumu sadales sistēmas operatoram, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju. Ar noteikumu projektu tiek saglabāts esošais kompensācijas mehānisma subjektu loks un paplašināti gadījumi, kuros šis mehānisms ir piemērojams.
Apstāklis, ka sadales sistēmas operatoriem, kuru sadales tīkliem pieslēgti mazāk kā simt tūkstoši lietotāju, noteikumu projektā paredzētais kompensācijas pienākums netiek noteikts, nav uzskatāms par ekonomiskas priekšrocības piešķiršanu šiem operatoriem. Ņemot vērā regulējuma mērķi un kompensācijas mehānisma būtību, šie operatori nav salīdzināmā faktiskā situācijā ar sadales sistēmas operatoru, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju. Objektīvi atšķiras operatoru apkalpoto lietotāju skaits, sadales tīklu mērogs un teritoriālais aptvērums, kā arī elektroapgādes pārtraukuma potenciāli skarto lietotāju skaits un šāda pārtraukuma sistēmiskā ietekme. Mazāku sadales sistēmu darbība ir lokāla, savukārt plaša sadales tīkla darbības traucējumi var vienlaikus ietekmēt būtisku sabiedrības un tautsaimniecības daļu. Tādējādi atšķirīgais regulējums izriet no objektīvām operatoru darbības mēroga un to darbības traucējumu ietekmes atšķirībām, nevis no mērķa radīt ekonomisku priekšrocību atsevišķiem operatoriem.
Turklāt operatori, uz kuriem kompensācijas pienākums neattiecas, ar noteikumu projektu netiek atbrīvoti no iepriekš noteikta pienākuma, jo tiek saglabāts jau spēkā esošā kompensācijas mehānisma subjektu loks. Tiem netiek piešķirti valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi, kompensētas izmaksas vai zaudējumi vai piešķirts cits ekonomisks labums no valsts resursiem.