Anotācija (ex-ante)

23-TA-1490: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" īstenošanas un uzraudzības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.4.i. investīcijas “Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai” (turpmāk – 3.1.2.4.i. investīcija) īstenošanas un uzraudzības noteikumu projekts (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, jo investīcijas īstenošanas un uzraudzības nosacījumus nepieciešams regulēt ārējā normatīvā aktā, proti, Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu veidā, lai konsolidētu īstenošanas nosacījumu regulējuma izmaiņas.
Šobrīd 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanas nosacījumi ir iekļauti MK 2022. gada 21. jūnija sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" īstenošanu" (turpmāk – 2022. gada 21. jūnija informatīvais ziņojums) un MK  2023. gada 14. marta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par izmaiņām Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" reformas 3.1.2.r. "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" īstenošanas un uzraudzības kārtībā" (turpmāk – 2023. gada 14. marta izmaiņu informatīvais ziņojums). Taču 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanas un uzraudzības nosacījumos nepieciešami vēl citi precizējumi, kas identificēti 3.1.2.4.i. investīcijas projekta īstenošanas gaitā, gan veicami atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem, kas apstiprināti ar 2023. gada 8. decembra Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – Atveseļošanas fonda plāna grozījumi).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) MK apstiprināto Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem un MK 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621  “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 621).
Noteikumu projekta nosacījumi veidoti, lai turpinātu nodrošināt Atveseļošanas fonda plānā noteiktās Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārziņas 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanas un uzraudzības noteikumi ir noteikti 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā (pieejams: https://ej.uz/dg4i)  un 2023. gada 14. marta izmaiņu informatīvajā ziņojumā (pieejams: https://ej.uz/deoy).
Atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 47. punktam informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par MK kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par MK atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus.
Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda investīcijas īstenošanā tiek dibinātas tiesiskās attiecības starp dažādiem tiesību subjektiem, MK noteikumi nodrošinās atbilstošākas formas normatīvo regulējumu.

 Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – SIVA) noteikta kā 3.1.2.4.i. investīcijas finansējuma saņēmējs, jo tā ir LM padotības iestāde, kas īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā, īstenojot profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas un sniedzot profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu. Minētā pakalpojuma sniegšanu reglamentē MK 2017. gada 21. februāra noteikumi Nr. 94 “Kārtība, kādā persona saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu” (pieejams: https://ej.uz/iv6z). 
Vairāk par SIVA darba rezultātiem, mērķa grupas un sabiedrības pieprasījumu, kā arī starptautisko sadarbību var skatīt 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā.
3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros SIVA īsteno projektu Nr. 3.1.2.4.i.0/1/22/I/LM/001 "RAITI: Rehabilitācija. Atbalsts. Iekļaušana. TālākIzglītība." (turpmāk – RAITI projekts), pamatojoties uz LM 2022. gada 17. oktobrī izdoto pārvaldes lēmumu (rīkojumu) Nr. 7/AF "Par 3.1.2.4.i. investīcijas “Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai” projekta īstenošanu" (turpmāk – pārvaldes lēmums).  
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izvērtējot esošo situāciju Latvijā sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā un ārvalstu pieredzi, secināts, ka Latvijā personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem ir pieejami dažādi pakalpojumi gan veselības aprūpes, gan sociālo pakalpojumu jomā, bet katrs pakalpojums tiek nodrošināts atsevišķi un nesaistīti ar pārējiem pieejamajiem pakalpojumiem. Lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus atbilstoši katras personas funkcionālo traucējumu apmēram, tieši viņam nepieciešamie pakalpojumi būtu sniedzami iespējami sasaistīti, papildinoši un pēctecīgi. Tāpēc, vismaz sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, ir nepieciešama personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.i., personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem pieejamo pakalpojumu reforma, kuras rezultātā tiktu pilnveidots SIVA sniegtais profesionālās rehabilitācijas pakalpojums. Pilnveidotajam pakalpojumam būtu jānodrošina sinerģija starp personai sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un jau šobrīd īstenoto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā, paredzot multidisciplināru atbalstu personas funkcionēšanas spēju atjaunošanai, profesionālās piemērotības noteikšanu darbspēju novērtēšanai, apmācību dažādās profesionālās izglītības un prasmju attīstības programmās, darba praksi un karjeras atbalstu.
Pilnveidotā  profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma mērķis – personu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušana vai atgriešana darba tirgū, veicot agrīnu intervenci personai uzreiz pēc medicīniskās rehabilitācijas ārstniecības iestādē, lai maksimāli saglabātu rehabilitācijas potenciālu un nepazaudētu personas motivāciju atgriezties darba tirgū. Būtiski nodrošināt mērķētus un savlaicīgus rehabilitācijas pakalpojumus klientu grupām darbspējas vecumā, kurām atlikušās darbspējas vērtējamas kā pietiekamas un ir rehabilitācijas potenciāls tās attīstīt un atjaunot.
Lai minēto īstenotu, tika noteikts, ka nepieciešams veikt šādas darbības (uzdevumus), kas detalizētāk norādīti 2022. gada 21. jūnija informatīvā ziņojuma 8. punktā, un izveidot vienotu sociālās integrācijas kompetenču attīstības centru (turpmāk – kompetenču centrs), kurā  vienuviet gan  speciālisti, gan personas ar funkcionāliem traucējumiem, gan to neformālie aprūpētāji varēs saņemt sev nepieciešamo informāciju, praktisku atbalstu un iespējas apgūt nepieciešamās prasmes. Tas ir iespējams, balstoties uz jau šobrīd SIVA esošo pieejamo vidi, speciālistiem un pieredzi, kas uzkrāta, par valsts budžeta līdzekļiem sniedzot gan sociālās, gan profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar invaliditāti. SIVA uz esošās bāzes izveidos modernu, pieredzē un praksē balstītu kompetenču centru personu ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai, izstrādājot jaunu rehabilitācijas pakalpojuma dizainu. Pakalpojuma saturā būs iekļauta kompetenču attīstības programma (moduļi) neformālajiem aprūpētājiem, kā arī profesionālās rehabilitācijas pakalpojums. Lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, SIVA attīstīs infrastruktūru, pilnveidos vides piekļūstamību, ieviesīs universālo dizainu, pilnveidos materiāli tehnisko bāzi, tai skaitā tehnoloģijas un tehnisko palīglīdzekļu pieejamību praktisko nodarbību īstenošanai, kā arī izveidos jaunu pakalpojuma sniegšanas aprakstu (standartu), kurā iekļaus ne tikai norādījumus pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai, bet arī nosacījumus tā kvalitātes novērtēšanai un uzturēšanai.

Plānoto darbību (uzdevumu) īstenošanai piesaistīts Atveseļošanas fonda 3.1.2.4.i. investīcijas pieejamais finansējums un projekta īstenošanai izdots jau minētais pārvaldes lēmums, kā arī uzsākta RAITI projekta īstenošana. Ēku infrastruktūras uzlabošanas pasākumi RAITI projekta ietvaros paredzēti SIVA ēkā Dubultu prospektā 71, Jūrmalā, kur ir izvietotas telpas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, un SIVA ēkā Slokas ielā 61, Jūrmalā, kur plānots izveidot kompetenču centru.

Īstenojot RAITI projektu, radās nepieciešamība veikt izmaiņas informatīvajā ziņojumā noteiktajos 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešanas nosacījumos, proti – kvalitatīvai projekta mērķa sasniegšanai attiecībā uz ēku infrastruktūras uzlabošanu bija nepieciešams papildināt atbalstāmās darbības ar energoefektivitātes nodrošināšanas pasākumiem (Slokas ielā 61, Jūrmalā) un zibensaizsardzības sistēmas izveidi (Dubultu prospektā 71, Jūrmalā), kā arī precizēt mobilās darbstacijas izveidei nepieciešamo transportlīdzekli no elektroautobusa uz mikroautobusu ar benzīna dzinēju. Tā rezultātā tika izstrādāts un pieņemts 2023. gada 14. marta izmaiņu informatīvais ziņojums.
Papildus, saskaņā ar 2023. gada 8. decembra Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas Atveseļošanas plāna novērtējuma apstiprināšanu, apstiprinātajiem Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem, kas paredz arī izmaiņas 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešanas nosacījumos (atskaites punktu izpildes termiņu pagarinājums, papildu finansējums), būtu atkal nepieciešams veidot jaunu informatīvo ziņojumu attiecībā  uz iepriekšminētajām izmaiņām.
Tāpat jau šobrīd konstatēts (attiecībā uz precīzāku terminu lietošanu, nepieciešamību plašākai vienkāršoto izmaksu piemērošanai) un arī turpmāk prognozējams, ka projekta īstenošanas gaitā var tikt identificēta vēl kāda izmaiņu nepieciešamība 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešanas nosacījumos. Izmaiņu dokumentēšana informatīvā ziņojuma formā nav elastīgs process un nerada izmaiņu pārskatāmību, kā tas būtu, ja 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešanas nosacījumi būtu iestrādāti tādā tiesību akta veidā kā noteikumu projekts.

Tāpēc, lai atvieglotu un veidotu pārskatāmāku izmaiņu izsekojamību, vienlaikus arī iestrādājot nosacījumus, kas ir spēkā pēc Atveseļošanas fonda plāna grozījumu apstiprināšanas, 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanas un uzraudzības nosacījumus (iekļaujot iespējamos Atveseļošanas fonda grozījumus) nepieciešams noteikt  ārējā normatīvajā aktā.
Risinājuma apraksts
Anotācijas risinājumu sadaļā tiek atspoguļoti būtiskākie nosacījumi, kas tiks noteikti no iepriekšējiem informatīvajiem ziņojumiem vai iekļauti atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem. Papildu informāciju var skatīt 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā un 2023. gada 14. marta izmaiņu informatīvajā ziņojumā.
Piemēram, noteikumu projektā netiek iekļauti 2022. gada 21. jūnija informatīvajā ziņojumā noteiktie projekta veidlapas iesniegšanas, vērtēšanas un informācijas aprites nosacījumi pirms Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas Atveseļošanas fonda apakšsistēmas (turpmāk – KPVIS AF) funkcionalitātes nodrošināšanas. 3.1.2.4.i. investīcijas projekta veidlapas atbilstības pārbaude jau ir noslēgusies, kā arī uz šo brīdi funkcionē KPVIS AF, tāpēc projekta veidlapas informācija ir pārnesta uz KPVIS AF vidi, kur ir pievienota arī projekta veidlapas atbilstības novērtēšanas dokumentācija. Tāpat, uzsākoties KPVIS AF funkcionalitātei, finansējuma saņēmējs visu nepieciešamo informāciju iesniedz minētajā apakšsistēmā, kur tā ir pieeja Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām.

3.1.2.4.i. investīcijas mērķis atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam ir nodrošināt profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem un izveidot kompetenču attīstības centru neformālo aprūpētāju darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem mācību nodrošināšanai.
3.1.2.4.i. investīcijas mērķis sasaistās ar Atveseļošanas fonda plāna reformu 3.1.2.r. “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam”, kuras mērķis ir nodrošināt augstam sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem. Minētās investīcijas rezultātā tiks mazināta sabiedrības sociālā nevienlīdzība, mērķtiecīgi atbalstot personas ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī viņu neformālos aprūpētājus, tiks pilnveidots SIVA nodrošinātais profesionālās rehabilitācijas pakalpojums, lai tos būtu iespējams sniegt pēctecīgi pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas un balstoties uz izvērtētajām mērķa grupas personu vajadzībām, kā arī tiks nodrošināta vides piekļūstamība un infrastruktūras uzlabošana sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietās.
Pilnveidotais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksts atskaites punktā nosaukts par profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprakstu, lai uzsvērtu profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma (atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 13. punktā minētajam) “profesionālā rehabilitācija – pasākumu kopums, kas pēc individualizētas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas un profesionālās piemērotības noteikšanas personām darbspējīgā vecumā nodrošina jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū” ietekmi un nozīmīgumu pilnveidojamā rehabilitācijas pakalpojuma saturā. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumā iegūtās zināšanas un prasmes ir viens no būtiskākajiem personu ar funkcionāliem traucējumiem dzīves kvalitāti ietekmējošiem faktoriem, kas sekmē, tai skaitā, integrāciju darba tirgū un sabiedrībā.

3.1.2.4.i. investīcijas mērķa grupa ir personas ar funkcionāliem traucējumiem un neformālie aprūpētāji un SIVA nodarbinātie, kuri nodrošina neformālo aprūpētāju mācības.
Par personas funkcionāliem traucējumiem tiek uzskatīti slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīti fiziski vai garīga rakstura traucējumi, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā. Kā mērķa grupa minēti neformālie aprūpētāji, kuri ikdienā sniedz atbalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Šīs personas ir “neprofesionāļi” – personas, kuras rūpējas, sniedz atbalstu vai aprūpē personu ar funkcionāliem traucējumiem radniecības, draudzības saišu vai vienošanās (piemēram, kaimiņš vai brīvprātīgais) dēļ.
3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanā kā finansējuma saņēmējus netiek plānots piesaistīt biedrības un nodibinājumus, kas darbojas sabiedriskajam labumam, jo minētā investīcija tiks īstenota, pilnveidojot jau esošās valsts deleģētās funkcijas, kuras SIVA veic, sniedzot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.1 pants).
 

3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanai pieejamais finansējums ir 7 755 262 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums ir 6 500 000 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai ir indikatīvi 1 255 262 euro. PVN izmaksas netiek finansētas no Atveseļošanas fonda finansējuma. Pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2023. gada 8. decembra lēmuma par papildu Atveseļošanas fonda finansējuma pieejamību 3.1.2.4.i. investīcijas Atveseļošanas fonda finansējums ir palielināts par 500 0000 euro, izrietoši valsts budžeta finansējums PVN segšanai palielināts par 105 000 euro.

Noteikumu projekta izstrādes brīdī SIVA īsteno RAITI projektu par pieejamo kopējo finansējumu 7 150 262 euro apmērā, taču vienlaikus ir informējusi, ka būvniecības nozares izmaksu pieauguma dēļ, kas radies kopš 2022. gada otrā ceturkšņa pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā uzsākšanas, pieejamais finansējums ir nepietiekams projekta ietvaros plānoto ēku infrastruktūras uzlabošanas pasākumu īstenošanai. 
Meklējot risinājumu, SIVA sadalīja objekta Slokas ielā 61, Jūrmala plānotos būvdarbus vairākās kārtās (deviņās), nosakot, kuru kārtu īstenošanai ir Atveseļošanas fonda finansējuma atbalsts un kuras SIVA īstenos par saviem valsts budžeta līdzekļiem. Ņemot vērā, ka visas būvniecības darbu kārtas ir nepieciešamas kvalitatīvai projekta mērķa sasniegšanai, LM meklēja risinājumus palielināt 3.1.2.4.i. investīcijai pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu. Papildus finansējums 500 000 euro apmērā ir daļa no papildu 8 501 144 euro finansējuma, kas novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo Atveseļošanas fonda finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts MK 2022. gada 14. jūlija sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem”. 
3.1.2.4.i. investīcijai papildu piešķirtais finansējums tiks novirzīts būvniecības darbu finansēšanai, lai nodrošinātu elektroinstalācijas nomaiņu, ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas izbūvi visā ēkā Slokas ielā 61, Jūrmalā, 1. korpusā.
Pēc noteikumu pieņemšanas SIVA ierosinās atbilstošus grozījumus RAITI projektā.
 
3.1.2.4.i. investīcijas atbalstāmās darbības: 

1) profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmas pilnveide.
    Minētā atbalstāmā darbība ietver esošās situācijas rehabilitācijas pakalpojumu jomā izpēti un pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksta izstrādi, kā arī aprakstā sniegtā pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprobāciju izmēģinājuma projektā, iesaistot personas ar funkcionāliem traucējumiem, un veiktā izmēģinājuma projekta rezultātu novērtēšanu. Lai nodrošinātu pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma īstenošanu, tiek plānoti arī infrastruktūras ieguldījumi Dubultu prospektā 71, 1. un centrālajā korpusā, Jūrmalā, paredzot zibens aizsardzības sistēmas izbūvi un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbilstoši būvniecības jomas tiesiskajam regulējumam pie minēto infrastruktūras ieguldījumu veikšanas kā atbalstāmās darbības noteiktas arī projektēšana, būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība. Noteikumu projekta izstrādes brīdi minētās ēkas infrastruktūras uzlabošanas pasākumu īstenošanas ietvaros ir izstrādāts būvniecības ieceres projekts fasāžu vienkāršotajai atjaunošanai, kas ir akceptēts Jūrmalas būvvaldē. Pamatojoties uz akceptēto būvprojektu, SIVA izstrādā attiecīgā iepirkuma dokumentāciju un 2024. gada 2. ceturksnī plāno izsludināt attiecīgu iepirkumu konkursa procedūru;
2) kompetenču attīstības centra infrastruktūras izveide un darbības nodrošināšanas attīstība:
Atbalstāmā darbība ietver metodikas izstrādi darbam ar neformālajiem aprūpētājiem un SIVA speciālistu apmācību, lai nodrošinātu viņu kompetences pilnveidi darbam ar neformālajiem aprūpētājiem. Minētā metodika jau ir izstrādāta plānotajā termiņā – līdz 2023. gada 30. jūnijam. SIVA speciālisti nodrošinās arī neformālo aprūpētāju mācības, komplektējot neformālo aprūpētāju apmācību grupas reģionos sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, mērķa grupas intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, un izvērtējot mērķa grupas vajadzības. Pirmajai mācību dalībnieku grupai mācības tika organizētas 2023. gada septembra mēnesī. Tāpat atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta kompetenču attīstības programmas (moduļu) darbam ar personām ar funkcionālajiem traucējumiem izstrādi un izmēģinājuma projekta īstenošana šīs programmas (moduļu) aprobēšanai. 
Mācību vajadzībām plānots iegādāties nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu, tostarp mobilās darba stacijas izveidi atbalsta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai reģionos (tai skaitā, mikroautobusa iegāde un aprīkošana ar tehnoloģijām un materiāltehniskajiem līdzekļiem darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem) atbalsta pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai reģionos. 
Kompetenču centra izveide paredz arī ieguldījumus infrastruktūrā Slokas ielā 61, 1. korpusā, Jūrmalā, kur plānota iekštelpu un ieejas mezglu atjaunošana un pārbūve (tai skaitā, projektēšana, būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība), vides pieejamības prasību nodrošināšanai, tai skaitā ēkas ventilācijas sistēmas, zibensaizsardzības, ugunsdrošības un balss trauksmes izziņošanas sistēmas atjaunošana, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana, kā arī ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana un citi darbi, kas atbilst investīcijas mērķim. Noteikumu projekta izstrādes brīdi minētās ēkas infrastruktūras uzlabošanas pasākumu īstenošanas ietvaros ir izstrādāts būvprojekts un veikta būvprojekta ekspertīze. Minētais būvprojekts ir akceptēts Jūrmalas būvvaldē un, pamatojoties uz to, SIVA izstrādā attiecīgā iepirkuma dokumentāciju un 2024. gada 2. ceturksnī plāno izsludināt attiecīgu iepirkumu konkursa procedūru.  
Minētajā ēkā papildus tiks veikti uzlabojumi, lai uzlabotu fizisko piekļuvi ēkām un telpām, palīdzot cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (piem., personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem) patstāvīgi pārvietoties ēkā un telpās, piem., tiks ierīkoti pandusi, vadīklas, norādes, t.sk. taktilas un Braila rakstā, pielāgots durvju platums, telpu krāsojums, ierīkots nemainīgs grīdas līmenis (bez sliekšņiem), akustiska cilpa vai līdzvērtīga tehnoloģija.
Atbalstāmo darbību ietvaros plānotie infrastruktūras ieguldījumi gan Dubultu prospektā 71, Jūrmalā, gan Slokas ielā 61, Jūrmalā, tiks īstenoti LM īpašumā esošajās ēkās, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā uz valsts vārda LM personā. 
3) informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana.
Minētās atbalstāmās darbības ietvaros informācijas un publicitātes pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī ES fondu 2021.-2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Informācijas pieejamība tiks īstenota SIVA valsts budžeta ietvaros, izmantojot dažādus informācijas pārraides kanālus, tādējādi nediskriminējot pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm.
4) Projekta vadība un īstenošana. 
Uzsākot 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanu,  SIVA 2022. gada 7. janvārī izdeva rīkojumu Nr.1-4/6, ar kuru izveidoja projekta vadības grupu. Projekta darbību īstenošanai izstrādāts darbību laika grafiks, kura izpildi uzrauga projekta vadības grupa.  Projekta vadība tiek nodrošināta atbilstoši SIVA kvalitātes vadības sistēmā noteiktajam, vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas projekta īstenošanā iesaistītajām sievietēm un vīriešiem saņemt vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu.
RAITI projekta ietvaros plānoto ēku infrastruktūras pilnveidošanas pasākumiem sākotnēji tika piesaistīti LM kapitālsabiedrības "Šampētera nams" (turpmāk – VSIA “Šampētera nams”) speciālisti. VSIA “Šampētera nams” saskaņoja ar būvdarbiem saistīto iepirkumu dokumentāciju un piedalījās kā eksperti iepirkumu komisijā. Projekta īstenošanas gaitā tika secināts, ka infrastruktūras pilnveidošanas darbību īstenošana ir efektīvāka un laika ziņā mazāk ietilpīgāka, novirzot atbildību par to īstenošanu SIVA kā finansējuma saņēmēja pārziņā. VSIA “Šampētera nams” savu kompetenci un uzraudzību SIVA ēku infrastruktūras pilnveidošanas uzraudzību turpinās, pamatojoties uz  LM un VSIA “Šampētera nams” noslēgto līgumu "Par Labklājības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo sadarbību Labklājības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un īstenošanā", kā arī VSIA "Šampētera nams" un SIVA noslēgto apsaimniekošanas līgumu. VSIA "Šampētera nams" RAITI projektā piedalās atbilstoši LM nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtībai, kā arī LM iekšējiem noteikumiem par padotības iestāžu publisko iepirkumu saskaņošanu.


3.1.2.4.i. investīcijas sasniedzamie rezultāti:

1) 124. atskaites punkts "Pieņemts profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksts" sasniedzams līdz 2023. gada 31. martam (izpildīts termiņā).
Lai sasniegtu atskaites punktu, SIVA sagatavoja agrīnas intervences un uz nodarbinātību vērstu savstarpēji integrētu rehabilitācijas pakalpojumu modeli personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem darbspēju saglabāšanai vai atjaunošanai. Vienlaikus tika pilnveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saturs/ grozs izmēģinājuma projekta mērķa grupai, kā arī funkcionēšanas novērtēšanas metodoloģija. Ar SIVA sadarbības partneriem pamatdarbības nodrošināšanas jomā (Rīgas Stradiņa universitāti, noslēdzot vienošanās par grozījumiem 2018. gada 23. augusta sadarbības līgumā Nr.1-1/9  2023. gada 6. janvārī un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, noslēdzot sadarbības līgumu 2023. gada 30. janvārī), formulēta pilnveidoto pakalpojumu izmēģinājuma projekta mērķa grupa un tās atlases kritēriji, kā arī izmēģinājuma projekta pētījuma metodoloģija (ar minētajiem sadarbības partneriem sadarbības līgumi noslēgti SIVA pamatdarbības ietvaros, tajā paredzēta iesaiste izmēģinājuma projektā bez finansiālas atlīdzības).  Ir izveidots kvalitātes vadības sistēmas procesu shēmas izmēģinājuma projekta īstenošanai un rehabilitācijas pakalpojuma apraksts.
Izstrādāto profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprakstu ir izskatījusi un pieņēmusi SIVA konsultatīvā padome 2023. gada 15. martā (sēdes protokols Nr.1-22/01), bet SIVA vadība to apstiprināja 2023. gada 31. martā.
Uz noteikumu projekta izstrādes brīdi 124. atskaites punkta izpildi apliecina KPVIS AF SIVA iesniegtā SIVA konsultatīvās padomes pieņemtā sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksta kopija un izraksts no sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksta attiecīgajām daļām, kas apliecina atbilstību Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija Īstenošanas lēmuma (ES) Nr. 2021/0164 par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – Padomes Īstenošanas lēmums) ietvertajam atskaites punkta aprakstam.
2) 125. atskaites punkts "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana", kas sasniedzams līdz 2024. gada 31. martam. 
2022. gada 21. jūnija informatīvais ziņojums paredzēja minētā atskaites punkta izpildi 2024. gada 31. martam, tomēr šis termiņš pārskatīts, ņemot vērā SIVA lēmumu izbeigt 2022. gada 27. jūnija noslēgto pakalpojuma līgumu Nr. 3-8.2/31 “Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai Dubultu prospektā 71 centrālajā un 1.korpusā, Jūrmalā”, kas saistīts ar termiņā neiesniegtu un nekvalitatīvu izpildītāja nodevumu. Vienošanās par minētā pakalpojuma līguma izbeigšanu paredzēja, ka tiek pabeigts uzsāktais projektēšanas darbs infrastruktūras ieguldījumiem objektā Dubultu prospekts 71, Jūrmala un norēķini par paveikto tiek veikti pēc būvprojekta akceptēšanas būvvaldē. Gala norēķins ar pasūtītāju veikts 2023. gada 30. oktobrī. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atskaites punkta izpilde sākotnēji plānotajā termiņā praktiski nebija iespējama.  SIVA plāno izstrādāt un organizēt jaunu iepirkumu par Dubultu prospekta 71, Jūrmala būvdarbiem un autoruzraudzību.  
Lai apliecinātu 125. atskaites punkta izpildi, SIVA jāiesniedz KPVIS AF apliecinājumu kopijas par darbu pabeigšanu divās ēkās ar uzlabotu infrastruktūru un tehnisko un materiālo aprīkojumu, kas izdots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo regulējumu (Būvniecības valsts kontroles biroja izdots akts par būves nodošanu ekspluatācijā, kas izdots saskaņā ar normatīvo regulējumu būvniecības jomā, un pieņemšanas un nodošanas akti par piegādāto materiāltehnisko aprīkojumu), kā arī īss apraksts par veiktajiem infrastruktūras pielāgošanas darbiem (to veidiem) un piegādāto tehnisko un materiālo aprīkojumu, kas pierāda atbilstību Padomes Īstenošanas lēmumā sniegtajam atskaites punkta aprakstam. Papildus jāiesniedz energoefektivitātes novērtēšanas sertifikāta kopija pirms un pēc SIVA  ēku (Dubultu prospekts 71, Jūrmalā 1. un centrālais korpuss) un atjaunošanas, pārbūves vai pielāgošanas, kas veikta nolūkā palielināt ēku energoefektivitāti, veicot fasādes, sienu, jumta, stāvu siltināšanas darbus.
3) 126. atskaites punkts "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspēju", kas sasniedzams līdz 2025. gada 30. jūnijam. 
Arī 3.1.2.4.i. investīcijas 126. atskaites punkta izpildes termiņš pārskatīts, jo tā izpilde ir iespējama secīgi pēc tā, kā ir sasniegts 125. atskaites punkts par ēku infrastruktūras uzlabojumiem un materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes. Lai sasniegtu 126. atskaites punktu, pilnveidotais profesionālās rehabilitācijas pakalpojums tiks aprobēts izmēģinājuma projektā, izmantojot uzlaboto ēku infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi. 
Savukārt, lai apliecinātu 126. atskaites punkta izpildi, SIVA būs jāiesniedz KPVIS AF kopijas no SIVA apstiprinātas kompetenču attīstības programmas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta un konsultatīvās padomes protokola, ar kuru apstiprināti izmēģinājuma projektu rezultāti un pieņemti pakalpojumi pēc to aprobācijas. Minētajā konsultatīvās padomes protokolā būs lēmums par kompetenču attīstības programmas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta pieņemšanu pēc to aprobācijas izmēģinājuma projektos.
4) uzraudzības rādītājs "Ekspertu grupa ir izstrādājusi jaunu metodiku saistībā ar kompetenču centru" sasniedzams līdz 2023. gada 30. jūnijam (izpildīts termiņā). 
Noteikumu projekta izstrādes brīdī SIVA un ārpakalpojumā piesaistītie speciālisti (ekspertu grupa) ir izstrādājusi minēto metodiku apmācību darbam ar neformālajiem aprūpētājiem un kompetenču attīstības programmu, kas ir arī saskaņota SIVA 2023. gada 29. jūnija konsultatīvās padomes sēdē.
5) kopējie rādītāji attiecībā uz gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu un izglītības vai apmācības dalībnieku skaitu. Minētie kopējie rādītāji ir noteikti nacionālajā līmenī un to sākotnēji plānotais izpildes termiņš tika noteikts 2025. gada 30. aprīlis. Nosakot 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanas un uzraudzības nosacījumus MK noteikumos, minētais termiņš pagarināts līdz projekta beigām – 2026. gada 30. jūnijam. Kopējo rādītāju termiņa nobīdes saistītas ar ēku infrastruktūras uzlabošanas pasākumu un materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes kavēšanos un tam secīgo pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarta pieņemšanu. Lai noteiktu rādītāju attiecībā uz gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu, ir nepieciešams pabeigt ēkas energoefektivitātes pasākumus un gada griezumā novērtēt radušos ietaupījumu, ko var apliecināt ar energoefektivitātes novērtēšanas sertifikāta datiem. Ņemot vērā, ka ēku Dubultu prospektā 71, Jūrmalā, energoefektivitātes veicināšanas pasākumus, līdztekus ar citiem ēku uzlabošana pasākumiem, indikatīvi varētu tikt pabeigti līdz 2025. gada 30. jūnijam, attiecīgi arī enerģijas patēriņa ietaupījuma novērtējumu var veikt gada laikā - līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Savukārt attiecībā uz kopējo rādītāju par izglītības vai apmācības dalībnieku skaitu arī secināms, ka daļai no apmācību moduļiem, ko izmantos neformālo aprūpētāju apmācībām, ir nepieciešama uzlabotā ēku infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums. Tādējādi kopējais izglītības vai apmācības dalībnieku skaits ir vērtējams tikai tad, kad ir izmantoti apmācību moduļi pēc visiem plānotajiem infrastruktūras pilnveides un attīstības pasākumiem. Mācību dalībnieku uzskaite tiks nodrošināta atbalstāmās darbības līmenī atbilstoši EK kopējo rādītāju atjaunotajās vadlīnijās norādītajam (skat. https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main/ek-kopejo-raditaju-atjaunotas-vadlinijas). Attiecīgi dalībnieks kā unikāla persona var tikt uzskaitīta divreiz, ja piedalās divās dažādās izglītības vai mācību aktivitātēs – vienu reizi katrā mācību vai izglītības aktivitātē. 

3.1.2.4.i. investīcijas izmaksu attiecināmības nosacījumi:

1) projekta īstenošanā iesaistītā SIVA personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Projekta vadības funkcijas SIVA īsteno valsts budžeta ietvaros. Savukārt projekta īstenošanai plānots piesaistīt galveno speciālistu metodiķi, vecāko izglītības metodiķi, mācību procesa organizatoru, skolotāju mentoru, komunikācijas speciālistu mērķgrupas piesaistē, tehnisko ekspertu un vecāko iepirkumu speciālistu.
2) pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprobācijas (izmēģinājuma projekta) izmaksas.
3) kompetenču attīstības programmas aprobācijas (izmēģinājuma projekta) izmaksas saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodiku "Vienības izmaksu metodika profesionālās piemērotības noteikšanas, profesionālās rehabilitācijas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma izmaksām" (turpmāk – vienības izmaksu metodika).
Minētā 2) un 3) punkta izmaksām plānots piemērot vienības izmaksu metodiku, kas noteikumu projekta izstrādes laikā arī ir izstrādes stadijā un tās apstiprināšana plānota indikatīvi 2024. gada pirmajā ceturksnī. Vienības izmaksu metodika aptver izmēģinājuma projektos iesaistīto mērķa grupas personu ēdināšanas, izmitināšanas,  profesionālās piemērotības noteikšanas, un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksas, kā arī lektoru izmaksas neformālo aprūpētāju apmācību nodrošināšanā. Minētās metodikas izstrādē tiek izmantoti SIVA cenrāža dati atbilstoši MK 2013. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 1002 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis" un 2014. – 2020. gada plānošanas perioda  Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” projekta, kura īstenošanas ietvaros SIVA veica bezdarbnieku profesionālās piemērotības noteikšanu, datiem, attiecinot to arī uz Atveseļošanas fonda 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanu.  Izmaksu attiecināmības uzsākšanas brīdis noteikts vienības izmaksu metodikā;
4) iepirkumu līgumu izmaksas. Iepirkumu līgumi 3.1.2.4.i. investīcijā ir būvdarbu līgumi, pakalpojuma (t.sk. uzņēmuma) līgumi un piegādes (t.sk. pirkuma) līgumi (saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26., 27. un 28. punktu). Minētās izmaksas tiks piemērotas pilnveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksta izstrādei un pakalpojuma aprobācijai izmēģinājuma projektā,  metodikas izstrādei darbam ar neformālajiem aprūpētājiem un SIVA speciālistu mācībām, kompetenču attīstības programmas (moduļu) darbam ar personām ar funkcionālajiem traucējumiem izstrādei un aprobācijai izmēģinājuma projektā, kā arī ēku infrastruktūras pilnveidošanai un atjaunošanai, tehnoloģiju un kompetenču centra materiāli tehniskās bāzes iegādei. 

3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas no Atveseļošanas fonda finansējuma, ja tās ir tieši saistītas ar 3.1.2.4.i. investīcijas noteikto atskaites punktu, uzraudzības rādītāja un kopējo rādītāju sasniegšanu, atbilst noteikumu projektā ietvertajām izmaksu pozīcijām un atbalstāmajām darbībām, kā arī ir radušās ne agrāk kā no 2022. gada 1. janvāra. No Atveseļošanas fonda finansējuma nav attiecināmi izdevumi par darbībām, kas pabeigtas līdz 2021. gada 31. decembrim un pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.

3.1.2.4.i. investīcijas būtiskākie īstenošanas un uzraudzības nosacījumi:

Uz noteikumu projekta izstrādes brīdi RAITI projekta veidlapas (projekta iesnieguma) sagatavošana un atbilstības pārbaude (vērtēšana) ir īstenojusies atbilstoši 2022. gada 21. jūnija informatīvā ziņojuma nosacījumiem. 
RAITI projekta īstenošanā atsevišķus pienākumus veiks SIVA konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir valsts un pašvaldības iestāžu, nevalstisko organizāciju, personu ar invaliditāti un citu iesaistīto organizāciju pārstāvji.  
 SIVA konsultatīvā padome, kuru pārstāvēja SIVA direktors, SIVA direktora vietnieks profesionālās rehabilitācijas jomā, SIVA direktora vietnieks sociālās rehabilitācijas jomā, SIVA koledžas vadītājs, Biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"" pārstāvis, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" pārstāvis, Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvis, Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvis, Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Izglītības pārvaldes pārstāvis, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta pārstāvis, LM biroja pārstāvis, LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis izskatīja un pieņēma uz 2023. gada 31. martu izstrādāto profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma aprakstu un metodiku mācību darbam ar neformālajiem aprūpētājiem un kompetenču attīstības programmu.

3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots. SIVA ir labklājības ministra pārraudzībā esošā tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši MK 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 914 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums” (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/253732-socialas-integracijas-valsts-agenturas-nolikums) 2. punktā noteiktajam īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā, tai skaitā, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.1 pantam sniedz valsts finansētus sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, ko nesniedz citi pakalpojumu sniedzēji. Sociālās politikas pilnveide, veicinot sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģisku attīstību cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai, ir valsts pārvaldes uzdevums, kas nav uzticams fiziskai personai, privāto tiesību juridiskai personai vai šādu personu apvienībai. SIVA, īstenojot RAITI projektu, neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, projektā iegādātais materiāli tehniskais nodrošinājums tiks izmantots tikai kompetenču centra darbības nodrošināšanai, sniedzot valsts finansētus pakalpojumus, līdz ar to projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts (izvērtējums pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā  noteiktās pazīmēm nav jāveic).
Izvērtējot SIVA darbību kopumā, jāmin, ka ēka projekta īstenošanas adresē Dubultu prospekts 71, Jūrmala esošā ēka sastāv no savstarpēji savienotiem korpusiem – centrālā, 1. un 2. korpusa. 1. korpusā tiek nodrošināta to klientu izmitināšana, kuri saņem valsts finansētus pakalpojumus, kurus SIVA nodrošina atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (turpmāk – bezmaksas klienti), proti – RAITI projekta mērķa grupas personas. 2. korpusā tiek nodrošināta maksas rehabilitācijas klientu (turpmāk – maksas klienti) izmitināšana un piedāvāti maksas speciālistu pakalpojumi (stomatologs, frizētava), kā arī atrodas procedūru kabineti (t.sk. maksas un bezmaksas klientiem). Minētajā korpusā ēkas infrastruktūras uzlabošanas pasākumi netiek plānoti. Savukārt centrālajā korpusā līdztekus administrācijas telpām tiek nodrošināta klientu (bezmaksas un maksas) un darbinieku ēdināšana. Maksas klientu un darbinieku ēdināšanas telpas ir nodalītas un kopumā aizņem līdz 6.07 procenti no ēkas kopplatības. Proti, ja centrālā korpusa kopējā platība, atbilstoši telpu eksplikācijas plānam, ir 2 869.5 m2, tad mazā zāle, kur tiek nodrošināts ēdināšanas pakalpojums maksas klientiem, ir 120.6 m2 platībā, bet darbinieku ēdnīca ar divām palīgtelpām un galerijas daļu – 53.5 m2. Darbinieku ēdināšana tiek organizēta laika posmā no plkst. 12.00. līdz plkst. 14.00. un saskaņā ar 2022. gada finanšu datiem, to nodrošinot ir gūti ieņēmumi 32 464 euro apmērā jeb 0.49 procenti no kopējā SIVA budžeta. Savukārt nodrošinot maksas klientu ēdināšanu 2022. gadā, gūti ieņēmumi 52 321 euro apmērā jeb 0.8 procenti no kopējā SIVA budžeta. Gūtie ēdināšanas ieņēmumi ir vērtējami ar nebūtisku ietekmi uz SIVA budžetu kopumā.  Papildus jāmin, ka nodrošinātā ēdināšana ir neatņemama saņemtā rehabilitācijas pakalpojuma sastāvdaļa, nevis atsevišķs saimnieciskās darbības pakalpojums, jo klientu ēdināšanas pakalpojuma izmaksas jau ir ietvertas rehabilitācijas pakalpojuma cenrādī. Saņemot  sev nepieciešamos pakalpojumus, klientam līdztekus tiek nodrošināts gan izmitināšanas, gan ēdināšanas pakalpojums.  SIVA cenrādis par pakalpojumu ietver visas uz klientu vērstas izmaksas un tiek noteikts atbilstoši uzturēšanās ilgumam, rehabilitācijas programmai un viesnīcas numura komforta līmenim.  Gadījumā, ja klients faktiski neēd SIVA ēdnīcā, pakalpojuma cena netiek samazināta.
Savukārt projekta īstenošanas otrā adresē, Slokas ielā 61, Jūrmalā, atrodas vairākas savstarpēji atdalītas ēkas. RAITI projekta infrastruktūras uzlabošanas pasākumi minētajā adresē plānoti tikai vienā ēkā – 1. korpusā, kur tiks izveidots kompetenču centrs neformālo aprūpētāju darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem mācību nodrošināšanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka, ja investīcijas ietvaros pilnveidotā infrastruktūra projekta īstenošanas laikā vai ieguldījumu amortizācijas periodā kļūst par infrastruktūru, kas saistīta ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs atmaksā nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. 
Noteikumu projekts paredz, ka RAITI projektu īstenojot,  SIVA publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbību saturam un specifikai, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus  (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli).

Finansējuma saņēmējam ar 3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu līdz 2031. gada 31. decembrim, atbilstoši 2022. gada 11. jūlija vadlīnijās “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 81. punktā noteiktajam.
Tāpat arī finansējuma saņēmējiem ir nepieciešams uzkrāt informāciju par atbalstu saņēmušajām mērķa grupas personām, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 22. panta prasības. Projekta vadības personālam būs nepieciešams nodrošināt datu apstrādi un uzkrāšanu vadības informācijas sistēmā tādā apjomā, lai iesniegtu progresa pārskatu, kas būs pamats progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai iesniegšanai EK.
Lai nodrošinātu informāciju atbilstoši EK norādēm par kopējo rādītāju uzkrāšanu, finansējuma saņēmējam nepieciešams ziņot datus, norādot personu dzimumu, vecuma grupu, t.sk. ziņot par personām, kas piedalījušās digitālo prasmju pilnveidē. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta izstrādes brīdi 3.1.2.4.i. investīcijas projekts jau tiek īstenots un tiek iesniegti progresa pārskati, attiecīgie dati par kopējiem rādītājiem jau tiek uzkrāti vadības informācijas sistēmā. Pēc nozares ministrijas pieprasījuma vadības informācijas sistēmā ir iekļauts finansējuma saņēmēja skaidrojums par speciālistu apmācības metodikas pielietošanā darbam ar neformālajiem aprūpētājiem.

3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros, īstenojot plānotos būvdarbus ēku infrastruktūras uzlabošanai un energoefektivitātes veicināšanai, jānodrošina horizontālā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana atbilstoši iepriekš veiktajam novērtējumam kādā no vides mērķiem - "Klimata pārmaiņu mazināšana", "Pielāgošanas klimata pārmaiņām",  "Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība", "Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde", "Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē" un "Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana". 
Plānotie būvdarbi neparedz būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) pieaugumu, ņemot vērā salīdzinoši nelielo būvdarbu apmēru. Tā kā 3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros tiks veikti ēku energoefektivitātes pasākumi, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana un tādējādi būs mazākas SEG emisijas. Uzlabojot ēkas energoefektivitāti būs iespējams ietaupīt tās apsildei nepieciešamo enerģijas patēriņu. Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" principa piemērošanai tiek plānots ievērot nacionālo normatīvo regulējumu.

Plānotās darbības būvniecībā tāpat neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Klimata pārmaiņas ietekmē būvniecības un infrastruktūras objektus, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi).
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana, tiks veikta ēkā esošo telpu ventilācijas risinājumu uzlabošana, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā.

Paredzama nebūtiska ietekme uz ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību. Tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā. Nav konstatēti vides degradācijas riski, kas saistīti ar ūdens kvalitātes saglabāšanu un ūdens resursu noslodzi, jo netiek uzstādīta ūdensapgādes armatūra vai iekārtas, kas izmanto ūdeni.

Tāpat paredzama nebūtiska ietekme uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu. Plānoto siltināšanas un citu remontdarbu (ventilācija, lifts, panduss) izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu. Papildus plānots, ka finansējuma saņēmēji, kuri veiks būvdarbus, tiks aicināti nodrošināt Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, 11. panta 2. punkta prasību, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies senioru ĢVPP būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā). Tādējādi būvgruži tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.

Nebūtiska ietekme ir saistībā uz piesārņojuma novēršanu un kontroli. Ja būvdarbu gadījumā nāksies saskarties ar būvgružiem, kuros ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs  atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK  nosacījumiem.

Paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska, ievērojot to tiešo vai netiešo efektu dzīves ciklā. 3.1.2.4.i. investīcijas ieguldījumi energoefektivitātes veicināšanai nav paredzēti ēkās, kuras atrodas NATURA 2000 teritorijā, vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Energoefektivitātes uzlabošanas ieguldījumi paredzēti ēkās, kas neskar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
3.1.2.4.i. investīcijai ir sasaiste ar Atveseļošanas fonda Zaļās dimensijas intervences kodu "091 – cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo integrāciju kopienā".

SIVA ir uzkrāta zināma pieredze, īstenojot ES fondu projektus iepriekšējos plānošanas periodos. 2014. – 2020. gada plānošanas periodā SIVA īstenoja  9.1.4.1. pasākuma "Profesionālā rehabilitācija" projektu, kura ietvaros tika sniegti atbalsta pasākumi personu ar funkcionāliem traucējumiem profesionālās piemērotības novērtēšanai, izmantojot iegādāto funkcionēšanas spēju novērtēšanas metodi Melba&Ida. Minētais projekts noslēdzies 2021. gada 30. septembrī, tādējādi nav iespējama tā īstenoto darbību pārklāšanās ar Atveseļošanas fonda 3.1.2.4.i. investīcijas projektu.
2021. – 2027. gada plānošanas periodā 3.1.2.4.i. investīcijas projektam plānota tieša sinerģija ar ESF+ 4.3.5.2. pasākumu "Efektīva atbalsta un paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveide, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama", kur 3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros izveidotajā kompetenču centrā tiks nodrošināta mācību programmu īstenošana ģimenes locekļiem un aprūpētājiem.
Investīcijas ietvaros sasniegto mērķu un rezultātu ilgtspēja (Kompetenču attīstības centra darbība, metodiku, programmu aktualizēšana un/vai īstenošana) tiks nodrošināta no finansējuma saņēmējam – SIVA piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


3.1.2.4.i investīcijas ietvaros projekts jau tiek īstenots.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • personu ar invaliditāti neformālie aprūpētāji
Ietekmes apraksts
Personas ar funkcionāliem traucējumiem saņems multidisciplināru atbalstu personas funkcionēšanas spēju atjaunošanai un profesionālās piemērotības noteikšanu darbspēju novērtēšanai. 
Uzlabojot neformālo aprūpētāju zināšanas un iemaņas aprūpes sniegšanā, tiks samazināts potenciālo hospitalizācijas gadījumu skaits (attiecīgi arī taupīti valsts budžeta līdzekļi), kā arī attālināta nepieciešamība pēc aprūpējamās personas ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā. Sniedzot atbalstu neformālajiem aprūpētājiem un veicinot viņu pašaprūpes spējas, tiks novērsti potenciālas izdegšanas draudi un saglabāta aprūpētāju spēja adekvāti funkcionēt, saglabājot garīgas un fiziskas spējas iekļauties darba tirgū.
Papildus, ņemot vērā 3.1.2.4.i. investīcijas sasaisti ar 3.1.2.r. reformu Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam",  augstam sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, tiks uzlabota pieeja būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, tādējādi dodot iespēju atgriezties darba tirgū, uzlabot savu finansiālo stāvokli un nebūt atkarīgiem no sociālajiem pabalstiem.
Juridiskās personas
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)
Ietekmes apraksts
Tiks veikti uzlabojumi SIVA ēkās, nodrošinot vides piekļūstamību un veicinot energoefektivitāti. SIVA pakalpojumu klāsts tiks papildināts ar pilnveidots ar  jaunu sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standartu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Investīcijai ir tieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo veicina mērķa grupas (personu ar funkcionāliem traucējumiem, neformālo aprūpētāju) iekļaušanos un/vai noturēšanos nodarbinātībā, kā arī sekmē privātās un darba dzīves  līdzsvaru.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
379 031
2 785 206
18 904
2 581 096
0
325 002
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
379 031
2 785 206
18 904
2 581 096
0
325 002
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
458 628
3 395 088
41 992
3 022 806
0
393 250
0
2.1. valsts pamatbudžets
458 628
3 395 088
41 992
3 022 806
0
393 250
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-79 597
-609 882
-23 088
-441 710
0
-68 248
0
3.1. valsts pamatbudžets
-79 597
-609 882
-23 088
-441 710
0
-68 248
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-609 882
-441 710
-68 248
0
5.1. valsts pamatbudžets
-609 882
-441 710
-68 248
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
3.1.2.4.i. investīcijas RAITI projekta ieņēmumos norādīts Atveseļošanas fonda plāna attiecināmais finansējums, bet izdevumos kopējais attiecināmais finansējums - gan Atveseļošanas fonda plāna attiecināmais finansējums, gan valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai. Sadaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem"  tabulas kolonnās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2026. gadam finansējums norādīts atbilstoši valsts budžeta programmas "74.06.00 Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi" RAITI projekta (projekta kods CESP/LM/014) valsts budžeta līdzekļiem. Sadaļā "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam" finansējuma izmaiņas norādītas, pieņemot papildu Atveseļošanas fonda finansējuma 500 000 euro apmērā pārdali un arī papildu valsts budžeta finansējumu  PVN izmaksu segšanai. Papildus aprēķinos tiek ņemts vērā Atveseļošanas fonda plāna grozījumos norādītais atskaites punktu izpildes termiņa pagarinājums. Kopējais RAITI projekta plānotais finansējums pēc papildu finansējuma pārdales ir 7 755 262 euro, t.sk.Atveseļošanas fonda finansējums 6 500 000 euro un valsts budžeta finansējums - 1 255 262 euro. 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
3.1.2.4.i. investīcijas projektā ieņēmumos norādīts Atveseļošanas fonda attiecināmais finansējums 6 500 000 euro, atbilstoši tam, kāds tas ir pēc Atveseļošanas fonda plāna grozijumiem. 
 2024. gadam nepieciešamais finansējums investīcijas īstenošanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, savukārt par nepieciešamo finansējumu 2025. un 2026.gadam LM iesniegs priekšlikumu attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
 Ņemot vērā, ka 3.1.2.4.i. investīcijas RAITI projekta īstenošana uzsākta jau 2022. gadā, kopējā aprēķinā tiek iekļauti 2022. gadā veiktie un maksājuma pieprasījumos iesniegtie izdevumi 103 638  euro apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 99 041 euro un valsts budžets PVN izmaksu segšanai 4 597 euro. Savukārt 2023. gadā veikti un maksājuma pieprasījumos iesniegtie izdevumi 339 860 euro apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 311 720 euro un valsts budžets PVN izmaksu segšanai 28 140 euro.  
2023. gadā bija ieilgusi būvprojektu saskaņošana ēkas Dubultu prospektā 71 energoefektivitātes paaugstināšanai un Slokas ielas 61 infrastruktūras pilnveidei, attiecīgi aizkavējās arī būvdarbu uzsākšana, kādēļ netika izmantoti sākotnēji valsts budžeta apakšprogrammā plānotie izdevumi 5 510 864 euro apmērā, kas tiks novirzīti projekta īstenošanas turpmākajiem gadiem. Ņemot vērā minēto turpmākajiem RAITI projekta īstenošanas gadiem izdevumi plānoti indikatīvi šādā apmērā:
2024. gadā  - kopējie izdevumi 3 853 716 euro apmērā, t.sk., Atveseļošanas fonda finansējums 3 164 237 euro un valsts budžeta finansējums - 689 479 euro
2025. gadā  - kopējie izdevumi 3 064 798 euro apmērā, t.sk., Atveseļošanas fonda finansējums 2 600 000 euro un valsts budžeta finansējums - 464 798 euro
2026. gadā  - kopējie izdevumi 393 250 euro apmērā, t.sk., Atveseļošanas fonda finansējums 325 002 euro un valsts budžeta finansējums - 68 248 euro
Izdevumi indikatīvi sastāv no šādām izdevumu pozīcijām:
1) atlīdzības izmaksas RAITI projekta īstenošanas personālam - 369 020 euro;
2) mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas - 110 806 euro;
3) materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas - 834 163 euro;
4) būvniecības izmaksas - 6 263 246 euro;
5) pārējās projekta izmaksas, kā, piemēram, mācību metodikas, kompetenču attīstības programmu (moduļu) izstrāde, speciālistu apmācības, izmēģinājuma projektu aprobācija - 178 027 euro. 

Izmaksu aprēķins ir indikatīvs un var mainīties pa izdevumu pozīcijām.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Apraksts
3.1.2.4.i. investīciju plānots īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulā (ES) Nr. 2021/241 noteiktajiem Atveseļošanās fonda vispārīgajiem, finansiālajiem, institucionālajiem un uzraudzības noteikumiem. 
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0679
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
Apraksts
3.1.2.4.i. investīcijas īstenošanā plānots uzkrāt datus par personām, kuras piedalīsies mācībās
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R0852
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
22. pants
20.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
27. pants
20.11. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
34. pants
20.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārējā atsauce uz (ES) 2016/679
20.12., 24.5. apakšpunkts
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. pants
20.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/8f56ad32-02e7-4334-ae51-78c517edb397

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdz sabiedrības līdzdalības izsludināšanas paziņojumā norādītajam datumam netika saņemti priekšlikumi par noteikumu projektu.
 

6.4. Cita informācija

Atveseļošanas fonda 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešana sekmē Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP) noteikto mērķu, kā arī sociālo pakalpojumu jomas mērķu sasniegšanu.
3.1.2.4.i. investīcijas plānotās darbības ir noteiktas sociālo pakalpojumu jomas attīstības plānošanas dokumentos -  “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes”, “Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024.gadam” un “Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai” (23-TA-3058), kuru izstrādes un saskaņošanas procesā (piem. sabiedrības līdzdalības pasākumi, darba grupas, Sociālo pakalpojumu attīstības padomes, Sociālās integrācijas valsts aģentūras Konsultatīvās padomes informēšana u.c.) tika iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO).
Tādējādi NVO (arī tās, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses un tiesības) tika aktīvi iesaistītas iepriekš minēto politikas plānošanas dokumentu izstrādes un saskaņošanas procesos, kur tās tika informētas par mērķiem, pasākumiem un uzdevumiem sociālo pakalpojumu jomas attīstībai, tostarp arī tiem, kuru izpildi sekmē 3.1.2.4.i. investīcijas ieviešana. Ņemot vērā, ka 3.1.2.4.i. investīcijas mērķis ir attīstīt un pilnveidot valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus, kā arī to, ka NVO sociālo pakalpojumu jomas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un saskaņošanas procesa tika informētas un tika uzklausīts to viedoklis, papildu NVO iesaiste šo noteikumu projekta izstrādē netika organizēta.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Paplašināts ar pilnveidotu pakalpojumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Investīcija sekmē Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027.gadam (turpmāk – NAP) noteikto mērķu, kā arī sociālo pakalpojumu jomas politikas mērķu sasniegšanu. Tās īstenošana palīdzēs sasniegt un īstenot:
1.         NAP rīcības virzienā “Sociālā iekļaušana” iekļauto mērķi - personu ar invaliditāti, cilvēku, kuri fizisku vai psihisku veselības traucējumu dēļ pakļauti priekšlaicīgam darbspēju zudumam, senioru, kā arī aprūpējamu personu ģimenes locekļu, kuri nereti spiesti pārtraukt aktīvās darba gaitas, lai aprūpētu tuviniekus, ja aprūpes pakalpojumu klāsts un pieejamība nav adekvāta aprūpējamās personas vajadzībām, iekļaušana, nodarbinātības un produktivitātes izredžu saglabāšana, nodrošinot viņu individuālajām vajadzībām atbilstošus kvalitatīvus sociālos pakalpojumus (107., 117. punkts),
2.         Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2. rīcības virziena "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" 2.4.8. uzdevumu – nodrošināt iespēju personu ar funkcionāliem traucējumiem neformālajiem aprūpētājiem, asistentiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem apgūt prasmes aprūpēt (tostarp prasmes izmantot tehnoloģiskos un digitālos rīkus aprūpes veikšanā), komunicēt un izprast personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības, kā arī attīstot sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiju ātrākai cilvēku atgriešanai darba tirgū, sociālajā dzīvē, izglītībā,
3.         Plāna sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022. – 2024. gadam 4.8.2. uzdevumu – nodrošināt sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģisku attīstību,
4.         Plāna ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai (projekts, 23–TA–3058) 22. uzdevumu – ieviest atbalsta sistēmu neformālajiem aprūpētājiem.
 

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
RAITI projekta ietvaros infrastruktūra tiks uzlabota, ievērojot “Nenodarīt būtisku kaitējumu” principu, lai pielāgotos klimata izmaiņām un vienlaikus mazinātu ietekmi uz klimatu.
 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Uzlabojot neformālo aprūpētāju zināšanas un iemaņas aprūpes sniegšanā, tiks samazināts potenciālo hospitalizācijas gadījumu skaits (attiecīgi arī taupīti valsts budžeta līdzekļi), kā arī attālināta nepieciešamība pēc aprūpējamās personas ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā. Sniedzot atbalstu neformālajiem aprūpētājiem un veicinot viņu pašaprūpes spējas, tiks novērsti potenciālas izdegšanas draudi un saglabāta aprūpētāju spēja adekvāti funkcionēt, saglabājot garīgas un fiziskas spējas iekļauties darba tirgū.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
RAITI projekta ietvaros personām ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā arī ar invaliditāti, tiks sniegts atbalsts, nodrošinot personai pilnveidoto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā paredzot multidisciplināru atbalstu personas funkcionēšanas spēju atjaunošanai, profesionālās piemērotības noteikšanu darbspēju novērtēšanai, apmācību dažādās profesionālās izglītības un prasmju attīstības programmās, darba praksi un karjeras atbalstu.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Multidisciplināru un starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšana ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar hroniskām slimībām, jo īpaši psihiskām slimībām, atkarībām, infekcijas slimībām, geriatrijas un nedziedināmi slimiem pacientiem, arī bērniem, tai skaitā uzlabojot psiholoģiskā un sociālā atbalsta pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem smagu slimību un citos psihoemocionāli sarežģītos gadījumos.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai var veikt iepirkumus, veicot arī personas datu apstrādi iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam un Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu cita sniegtā informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL nosaka noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par to, ka tas ir informēts par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm, kā arī tam ir pienākums ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem trūkumiem un pārkāpumiem projektā. 

Papildus noteikumu projekts (21.12. apakšpunkts) paredz, ka projekta īstenošanas ietvaros finansējuma saņēmējs apstrādā un uzkrāj personas datus vadības informācijas sistēmā, bet nozares ministrija tos var apstrādāt uzraudzības ietvaros (25.5. apakšpunkts). Personas datu apstrāde veicama tikai tādos gadījumos un apjomā kāds noteikts MK noteikumu Nr. 621 8.5. apakšpunktā (attiecībā uz nozares ministriju) un 10.2. apakšpunktu (attiecībā uz finansējuma saņēmēju). Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir Regulas  2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
Noteikumu projekts (21.12. apakšpunkts) paredz personas (atbalstu saņēmēju) datu (vārda, uzvārda un personas koda) apstrādi, jo minētā norma nepieciešama, lai uzkrātu informāciju par atbalstu saņēmušām noteikumu projekta 4. punktā minētajām mērķa grupām. Minētais personas datu apjoms ir atzīstams par minimāli nepieciešamo, lai varētu sasniegt iepriekš minēto personas datu apstrādes nolūku (atbalstu saņēmušo personu uzskaiti). Personas datu apstrāde veicama saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un atbilstoši noteikumu projekta 21.12. apakšpunktu. Finansējuma saņēmējs šos personas datus iesniegs KPVIS atbilstoši MK noteikumu Nr. 621 10.2. apakšpunktam.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts nosaka, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. 
Vienlaikus personas dati tiek uzkrāti un uzglabāti ne tikai KPVIS, bet arī tiek uzglabāti projekta īstenošanas vietā, ko veic finansējums saņēmējs, īstenojot projektu.

Tāpat arī noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi