23-TA-994: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.2. pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.2 pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai " (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu darbības programmas mērķa, iznākumu rādītāju un rezultāta rādītāju sasniegšanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara attīstīšana, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., inovācijas laboratorijas pakalpojumu izmantošana, fokusējoties uz uzņēmumu attīstības vajadzībām kā centrālo nostādot pakalpojuma lietotāju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Raugoties uz valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, kas ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 6.daļā, ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Līdz šim valsts pārvalde, atkarībā no sniegtā pakalpojuma veida, ir uzrādījusi mainīgus rezultātus kvalitātes nodrošināšanā, valsts pārvaldes klientiem jeb sabiedrībai uzrādot savu apmierinātību, vai tieši pretēji, neapmierinātu dažādās sabiedriskās domās aptaujas. Līdz ar strauji mainīgo digitālo vidi, kur tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā spēja tās pārņemt un it īpaši ar šādu izaicinājumu sastopas vairākas pasaules valstis, sabiedrībai aug prasības pret saņemto pakalpojumu kvalitāti arī pret valsts pārvaldi.
Jāmin, ka nereti sastopamies arī ar situācijām valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanās jomām, kurās nav skaidri definēts, kurš ir atbildīgais par pakalpojumu, līdz ar to, pakalpojumu sniegtā kvalitāte ir nepilnīga un netiek orientēta uz lietotāju vajadzībām, bet uz normu izpildi. Lietotājs uztver valsts pārvaldi kā vienotu, kas nozīmē, ka pakalpojuma sniegšanai jānotiek raiti, bez institucionāliem pārrāvumiem un pēc būtības visai valsts pārvaldei būtu jānodrošina vienots pakalpojuma sniegšanas standarts, no vienas puses, radot iedzīvotājam pārliecību, ka ikviens tā dzīves jautājums tiks risināts vienlīdz kvalitatīvi, no otras puses, tas stiprina valsts pārvaldes kopējo identitāti un veido monolītu izpratni par valsts pārvaldi iedzīvotāju acīs.
Jāmin, ka nereti sastopamies arī ar situācijām valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanās jomām, kurās nav skaidri definēts, kurš ir atbildīgais par pakalpojumu, līdz ar to, pakalpojumu sniegtā kvalitāte ir nepilnīga un netiek orientēta uz lietotāju vajadzībām, bet uz normu izpildi. Lietotājs uztver valsts pārvaldi kā vienotu, kas nozīmē, ka pakalpojuma sniegšanai jānotiek raiti, bez institucionāliem pārrāvumiem un pēc būtības visai valsts pārvaldei būtu jānodrošina vienots pakalpojuma sniegšanas standarts, no vienas puses, radot iedzīvotājam pārliecību, ka ikviens tā dzīves jautājums tiks risināts vienlīdz kvalitatīvi, no otras puses, tas stiprina valsts pārvaldes kopējo identitāti un veido monolītu izpratni par valsts pārvaldi iedzīvotāju acīs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Līdz ar pieaugošo tendenci un sabiedrības neapmierinātību dažādu pakalpojumu saņemšanā, valsts pārvalde gan reaktīvi, gan proaktīvi meklē dažādus risinājumus, kā pielāgot tās pakalpojumus sabiedrības vajadzībām. Prasības un nepieciešamība pēc pakalpojuma pārveides, digitālās transformācijas, apmācību komponentes un citām perspektīvām, ir aprakstītas dažādos plānošanas dokumentos.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir norādīts rīcības apakšvirziens: Inovācija valsts pārvaldē, dizaina domāšana, valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas kompetences (4.4.9.5.) un tajā ir definēta nepieciešamība pēc rīcības: izveidota publiskās inovācijas ekosistēma un dizaina pieeja tiek pielietota kā pamata pieeja publiskā sektora darbā un modernizācijā – valsts un pašvaldību pakalpojumos, politikas veidošanā, procesu pilnveidē, nodrošinājuma, publiskās infrastruktūras veidošanā un komunikācijā un jebkurā citā publiskā sektora pārvaldības aspektā.
Vienlaikus, digitālās transformācijas pamatnostādnēs tiek uzsvērta efektīva un mērķtiecīga digitālā transformācija, nodrošinot inovatīvu organizatorisko un tehnoloģisko risinājumu aprobēšanu, eksperimentēšanu, pilotēšanu un ieviešanu, kas pieprasa valsts pārvaldes inovāciju un dizaina domāšanas metodiskā atbalsta koplietošanas izveidi pakalpojumu sniedzēja, nodrošinot digitālās transformācijas, t.sk. pakalpojumu dizaina kompetences (t.sk. UX (lietotāja pieredzes)/UI (lietotāja saskarnes) dizaineri).
Lai tuvinātu šī mērķa sasniegšanu, ar Inovāciju laboratorija aktivitātēm Valsts kanceleja vēlas stimulēt nepieciešamos pārmaiņu procesus. Līdz šim Valsts kancelejas inovācijas laboratorija ir ieguvusi atpazīstamību gan valsts pārvaldes iestāžu lokā, kā arī no Eiropas Savienības par izveidoto pieeju sistemātiski strādāt ar inovācijām valsts pārvaldē. Tāpat Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija saņēmusi Eiropas Publiskās administrācijas institūta Eiropas Publiskā sektora balvas Labās prakses sertifikātu kategorijā “Inovācija” atzinību.
Līdz šim kā būtiskākā problēma digitālo pakalpojumu kontekstā tiek uzsvērta, ka Latvijā nav bijusi uz pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu saņēmējiem orientēta kultūras prakse, kas pēc būtības nozīmē, ka pakalpojums, produkts vai process tiek veidots, neņemot vērā lietotāja orientētu pieeju pakalpojumiem, produktiem un procesiem, kas ikdienā visbiežāk saskaras ar to izmantošanu. Pakalpojums, produkts vai process tiek izstrādāts un tā darbības principi netiek pārskatīti, ļoti reti tiek veikta regulāra atgriezeniskās saites saņemšana no pakalpojuma, produkta vai procesa lietotājiem. Līdz ar privātā sektora pieeju regulāri pārskatīt savu klientu apmierinātību ar pakalpojuma sniegšanu, produkta saņemšanas un procesu lietošanas kvalitāti, aizvien vairāk pieaug sabiedrības prasība arī pēc šādas sistemātiskas pieejas valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar ierobežoto resursu daudzumu, kā arī nepietiekamajām zināšanām kā produktu, pakalpojumu vai procesu pārveidot, Inovācijas laboratorijas ietvaros specifiskais atbalsts ar UI/UX ekspertu palīdzību sniegtu augstu pievienoto vērtību pakalpojuma, produkta vai procesu izmantotās auditorijas izpētei, saprotot, kura no pakalpojuma, produkta vai procesa sadaļa nav atbilstošā lietotāja vajadzībām, tās tiktu identificētas un līdz ar to, piedāvāti prototipi kā pakalpojuma, produkta vai procesa daļu pārveidot atbilstoši. Ir nepieciešams norādīt, ka šādai prakses ieviešanai valsts pārvaldē būtu jānotiek regulāri, kurā pakalpojumu, produkta vai procesa īpašnieki pārskata savu sniegtā servisa kvalitāti un, atbilstoši mainīgajām sabiedrības prasībām, spēj nodrošināt augstāko kvalitāti. Augsta kvalitāte valsts pārvaldē nozīmētu arī augstāku uzticēšanās līmeni valsts pārvaldei kopumā, jo centrālajā lomā tiktu nostādīts lietotājs un tā pieredze.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir norādīts rīcības apakšvirziens: Inovācija valsts pārvaldē, dizaina domāšana, valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas kompetences (4.4.9.5.) un tajā ir definēta nepieciešamība pēc rīcības: izveidota publiskās inovācijas ekosistēma un dizaina pieeja tiek pielietota kā pamata pieeja publiskā sektora darbā un modernizācijā – valsts un pašvaldību pakalpojumos, politikas veidošanā, procesu pilnveidē, nodrošinājuma, publiskās infrastruktūras veidošanā un komunikācijā un jebkurā citā publiskā sektora pārvaldības aspektā.
Vienlaikus, digitālās transformācijas pamatnostādnēs tiek uzsvērta efektīva un mērķtiecīga digitālā transformācija, nodrošinot inovatīvu organizatorisko un tehnoloģisko risinājumu aprobēšanu, eksperimentēšanu, pilotēšanu un ieviešanu, kas pieprasa valsts pārvaldes inovāciju un dizaina domāšanas metodiskā atbalsta koplietošanas izveidi pakalpojumu sniedzēja, nodrošinot digitālās transformācijas, t.sk. pakalpojumu dizaina kompetences (t.sk. UX (lietotāja pieredzes)/UI (lietotāja saskarnes) dizaineri).
Lai tuvinātu šī mērķa sasniegšanu, ar Inovāciju laboratorija aktivitātēm Valsts kanceleja vēlas stimulēt nepieciešamos pārmaiņu procesus. Līdz šim Valsts kancelejas inovācijas laboratorija ir ieguvusi atpazīstamību gan valsts pārvaldes iestāžu lokā, kā arī no Eiropas Savienības par izveidoto pieeju sistemātiski strādāt ar inovācijām valsts pārvaldē. Tāpat Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija saņēmusi Eiropas Publiskās administrācijas institūta Eiropas Publiskā sektora balvas Labās prakses sertifikātu kategorijā “Inovācija” atzinību.
Līdz šim kā būtiskākā problēma digitālo pakalpojumu kontekstā tiek uzsvērta, ka Latvijā nav bijusi uz pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu saņēmējiem orientēta kultūras prakse, kas pēc būtības nozīmē, ka pakalpojums, produkts vai process tiek veidots, neņemot vērā lietotāja orientētu pieeju pakalpojumiem, produktiem un procesiem, kas ikdienā visbiežāk saskaras ar to izmantošanu. Pakalpojums, produkts vai process tiek izstrādāts un tā darbības principi netiek pārskatīti, ļoti reti tiek veikta regulāra atgriezeniskās saites saņemšana no pakalpojuma, produkta vai procesa lietotājiem. Līdz ar privātā sektora pieeju regulāri pārskatīt savu klientu apmierinātību ar pakalpojuma sniegšanu, produkta saņemšanas un procesu lietošanas kvalitāti, aizvien vairāk pieaug sabiedrības prasība arī pēc šādas sistemātiskas pieejas valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar ierobežoto resursu daudzumu, kā arī nepietiekamajām zināšanām kā produktu, pakalpojumu vai procesu pārveidot, Inovācijas laboratorijas ietvaros specifiskais atbalsts ar UI/UX ekspertu palīdzību sniegtu augstu pievienoto vērtību pakalpojuma, produkta vai procesu izmantotās auditorijas izpētei, saprotot, kura no pakalpojuma, produkta vai procesa sadaļa nav atbilstošā lietotāja vajadzībām, tās tiktu identificētas un līdz ar to, piedāvāti prototipi kā pakalpojuma, produkta vai procesa daļu pārveidot atbilstoši. Ir nepieciešams norādīt, ka šādai prakses ieviešanai valsts pārvaldē būtu jānotiek regulāri, kurā pakalpojumu, produkta vai procesa īpašnieki pārskata savu sniegtā servisa kvalitāti un, atbilstoši mainīgajām sabiedrības prasībām, spēj nodrošināt augstāko kvalitāti. Augsta kvalitāte valsts pārvaldē nozīmētu arī augstāku uzticēšanās līmeni valsts pārvaldei kopumā, jo centrālajā lomā tiktu nostādīts lietotājs un tā pieredze.
Risinājuma apraksts
Latvijas valsts pārvaldes mērķis pakalpojumu sniegšanā ir nodrošināt lietotājorientētu, inovatīvu un racionāli organizētu valsts pārvaldes pakalpojumu.
Tas, kā to ir iespējams risināt, ir Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas iegūtā prakse un zināšanas beidzamo piecu gadu laikā, kopš inovācijas laboratorijas dibināšanas, kur tieši lietotājorientēta pieeja problēmjautājumu risināšanā ir centrālais aspekts. Nepietiekamā lietotāju iesaiste pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē būtu risināma ar inovācijas laboratorijas aktīvu līdzdarbību, nodrošinot pakalpojumu izveides vai pārskatīšanas fāzi.
Ar inovatīvu metožu pielietošanu, kas orientējas uz pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, lai tie kļūtu uz lietotāju orientēti, nodrošināt 20 publiskā sektora iestādēm (valsts pārvaldes tiešās un pašvaldības iestādēm) inovācijas laboratorijas metodisko atbalstu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu pārveidē pielietojot UI/UX metodiku. Norādām, ka šajā projektā fokuss tiks vērsts uz horizontālo problēmjautājumu risināšanu, t.i., tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas atbilst dzīves situāciju raksturam, un pakalpojumu, produktu un procesu nodrošina valsts pārvaldes tiešās iestādes vai pašvaldības. Dzīves situācijas ir dažādi dzīves notikumi, ar kuriem var saskarties jebkurš Latvijas iedzīvotājs un kuros personai var rasties nepieciešamība pēc noteiktu pakalpojumu kopuma, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma reģistrēšanu, darba zaudēšanu un meklēšanu, izglītību, veselību, nekustamo īpašumu, tiesībām, nodokļiem un naudu, ceļošanu un citiem. Vienlaikus, kā prioritāri nepieciešams skatīt arī tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas ir izvirzīti kā risināmi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 200 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (Ministru kabineta 04.04.2023. sēdes protokols Nr. 17 48. §) (turpmāk – Valdības rīcības plāns) Jebkurš no produktiem, pakalpojumiem vai procesiem, kas tiks pārveidots, ir fokusēts ne tikai uz iedzīvotāju vajadzībām, bet līdztekus tie ir arī uzņēmēju fokusēti pasākumi. Līdz ar projekta izvirzīto sasniedzamo rādītāju 20 pārveidoti pakalpojumi, produkti vai procesi, projekta ieviešana, atkarībā no izvirzīto pakalpojumu, produktu un procesu projektu laikietilpības, būs pakāpeniskā, t.i., gadā tiktu aplūkoti vidēji pieci pakalpojumu, produktu vai procesu pārveide.
Pakalpojumu, produktu un procesu pilnveide notiks saistīti ar 1)izvirzītām prioritātēm atsevišķā inovāciju sprintā par valstī nozīmīgiem projektiem, kuriem pārveide būtu nepieciešama, 2) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas izvirzīti kā risināmi Valdības rīcības plānā, 3) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas atbilst dzīves situāciju aprakstam un kas, konkursa atlases kārtībā, gūs iespēju pārveidot produktu, pakalpojumu un procesu. Šos trīs aspektus projekta īstenotājs ņem par pamatu, lai noteiktu pilnveidojamos pakalpojumus, produktus un procesus. Konkrēta atlases kārtība tiks atrunāta inovācijas laboratorijas konkursa nolikumā, kurā tiks definētas prasības pieteicējiem. Papildus apraksts par inovācijas pakalpojumu, produktu vai procesu atlasi tiks sniegts arī projekta pieteikumā, tādējādi neierobežojot projekta iesniedzēju ar iepriekš noteiktu inovāciju subjektu atlases kārtību MK noteikumu projekta līmenī un ļaujot izmantot viņaprāt visefektīgāko metodi projekta rezultāta sasniegšanai.
Inovācijas sprinta koprades darbnīcu cikla misija ir, balstoties katras problēmas unikalitātē, projekta specifikā un iesaistīto pušu daudzveidībā, kolektīvā veidā radīt plašākas zināšanas, dziļāku sapratni un inovatīvāku pieeju problēmas risināšanai.
Inovācijas sprints ir apzīmējums iteratīvam dizaina pētniecības un prakses metodoloģijā balstītam koprades darbnīcu formātam, kas savā tvērumā un mērogā ir plašāks un savā potenciālā atvērtāks par dizaina sprintu. Inovācijas sprints paredzēts kompleksu problēmu kartēšanai, definēšanai, izpētei un risināšanai un tādējādi ir orientēts uz koprades procesu, nevis ātri sasniedzamu un iepriekš noteiktu rezultātu.
Inovācijas sprints ir iedziļinošs un intensīvs darbnīcu cikls, kas ierasti sastāv no 4-6 secīgi organizētām un saturiski izrietošām darba sesijām (darbnīcām), kas norisinās 2-3 mēnešu laikā, katru darbnīcu aptuveni ik pēc divām nedēļām.
Lai arī Inovācijas sprints ir saturiski atvērts un pielāgojams dizaina domāšanas darbnīcu formāts, tam pastāv konceptuāli definētas darba stadijas un tas ierasti norisinās noteiktā secībā, tādējādi nodrošinot koprades cikla dinamiku un plūdumu.
Inovācijas sprinta konceptuālās stadijas:
1. Problēmas un projekta definēšana: šajā posmā norit projektā risināmās problēmas iespējami dziļa un daudzpusīga kartēšana, analīze, iztirzāšana, definēšana un projekta kritiskā satura identificēšana;
2. Informācijas ievākšana un ideācija (iztēlošanās spēja): šajā posmā norit iespējami daudzveidīgas un attiecināmas informācijas ievākšana par problēmu, tās kontekstualizēšana identificētā projekta ietvarā un maksimāli daudz dažādu iespējamo risinājumu scenāriju un virzienu iztēlošanās;
3. Vizionēšana: šajā posmā tiek veikta iepriekš paveiktā apkopošana, integrēšana, destilēšana un uz nākotnes risinājumu vērsta plāna definēšana;
4. Prototipēšana: šajā posmā tiek radīti dažādi risinājuma (vai tas būtu produkts, pakalpojums, process, prakse, precedents utml) prototipi fiziskā, sociālā vai digitālā vidē;
5. Testēšana un mērogošana: šajā posmā iespējami tuvu reālās dzīves problēmsituācijām izstrādātais problēmas risinājuma prototips tiek testēts un vajadzības gadījumā mērogots, vai vismaz pārbaudīts tā mērogošanas potenciāls;
6. Pilnveidošana: šajā posmā nepieciešama iterācija un katras iepriekšējās stadijas pārbaudīšana ar izstrādātā risinājuma palīdzību.
Inovācijas sprints ir unikāli piemērojams katras risināmās problēmas un izvēlētā projekta kontekstam, taču būtiskākā tā iezīme ir uzsvars uz mācīšanos caur darīšanu, kas paredz visu dalībnieku vienlīdzīgu iesaisti, neskatoties uz to pieredzi, izglītību vai amata pakāpi.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas iniciatīva ar misiju spēcināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka jebkura inovācija sākas ar iniciatīvu, Inovācijas laboratorija piedāvā ne tikai plašu konsultatīvo atbalstu un apmācības dizaina domāšanā, bet organizē arī īpašus koprades darbnīcu ciklus (Inovācijas sprintus), kuros drošā un ērtā vidē šīs iniciatīvas pārvērst taustāmās inovācijās, apgūstot jaunas dizaina domāšanas metodes, ideācijas ceļā vizionējot jaunas pieejas, kā arī fokusējoties uz mācīšanos un risināšanu caur darīšanu un kolektīvu zināšanu radīšanu.
Inovācijas sprintu pieejas un procesa īstenošanā, pakalpojumu lietotāju, t.sk., pakalpojumu saņēmēju un to pārstāvošās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaiste ir būtiska un nepieciešama visās procesa fāzēs. To ņemot vērā, Inovācijas laboratorija, organizējot sprintu procesus, izvirzīs iestādēm prasību iesaistīt daudzveidīgu dalībnieku loku, t.sk., sabiedriskās organizācijas.
Pēc Inovācijas laboratorijas sniegtā atbalsta, kuras ietvaros tiks sniegts metodoloģisks atbalsts ar UI/UX speciālistu piesaisti, orientējoties uz digitālu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, tiek izskatītas iespējas, sadarbībā ar VARAM, kā katram no atbalstītajiem projektiem tiktu piešķirts secīgs finansējums pusgada laikā kopš laboratorijas sprintu iziešanas mirkļa, lai izvēlēto prototipu ieviestu praktiski strādājam. Pasākuma īstenošanā tiks piesaistīti augsti kvalificēti UI/UX eksperti, tostarp ar zināšanām par 2019.gada 17.aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 par produktu, pakalpojumu un procesu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma un Ministru kabineta noteikumiem par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (noteikumi ir izstrādes stadijā) tvērumu un jomām.
Noteikumu projektā ietvertais 1.3.1.2. pasākums sniegs atbalsta procesus 1.3.1.1.pasākuma ieviešanai un ietekmēs kvalitatīvu 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” sasniegšanu. 1.3.1.2. pasākuma inovācijas laboratorija darbosies kā sākuma posms, veicot priekšizpēti, ieinteresēto pušu, atbildīgo iestāžu un potenciālo klientu iesaisti vajadzību izzināšanu koprades procesā inovācijas laboratorijas sprintu ietvaros, lai caur dizaina domāšanas pieeju jau 1.3.1.1. pasākuma līmenī attīstītu vai pilnveidotu klientorientētus digitālos risinājumus, procesus, produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ciešo sasaisti, savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” izpildi, lai mazinātu rādītāju pārklāšanās un dubultās uzskaites risku, RCO 14 rādītāja uzskaiti un datu ievadi ES fondu KP VIS sistēmā nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, jo RCO 14 rādītājs var tikt uzskatīts par sasniegtu tikai tad, kad tas ir veidojies no pilna un sekmīgi īstenota 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ieviešanas cikla, nodrošinot atbalstu publiskā sektora iestādēm digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei.
Finansējums projekta tālākai ieviešanai tiks piešķirts tikai tiem projektiem, kas pilnā apmērā izies Inovācijas laboratorijas dizainēto un izstrādāto atbalsta metodoloģijas ciklu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi un sprinta laikā demonstrēs visu iesaistīto pušu, tai skaitā izmantotā pakalpojuma, produkta vai procesa lietotāju, iesaisti un sprinta laikā spēs izstrādāt vismaz piecus prototipus, kurus tālāk, pēc pakalpojuma, produkta vai procesa projekta pieteicēju puses, būtu testējami un pilotējami ieviešanas fāzē. Vienlaikus, projekta sprinta laikā kā būtiskākais ir tieši digitālo un uz lietotāju orientētu problēmjautājumu risināšana, kas nozīmē tieši tādu prototipu veidošana, kas risinātu digitālo un lietotāju orientētu aspektu izmaiņu sniegtajā pakalpojumā, produktā vai procesā.
Pēc 1.3.1.2. pasākuma projekta īstenošanas noslēguma un rādītāja sasniegšanas nav paredzēts piesaistīt citus ieguldījumus projekta rezultātu attīstīšanā.
Īstenojot projektu, tiks veicināta Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšana, jo ESSBJR stratēģijas politikas jomas “Inovācija” ietvaros paredzēto aktivitāti Nr.2 “Digitālā inovācija un pārveide”. Šī aktivitāte, pirmkārt, ir vērsta uz publiskā sektora inovācijām, digitalizāciju, zināšanu pārnesi un institucionālās kapacitātes celšanu digitalizācijas jomā, un, otrkārt, attīstot pakalpojumu digitalizāciju, tiek veicināta indikatora “Baltijas jūras digitālās vides uzlabojumi” pieaugums.
Atbalstāmās darbības un izmaksas
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam politikas mērķa "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību " prioritārā virziena "Digitalizācija" noteiktajam intervences kodam – 16 “Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes”.
1.3.1.2 pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai " (turpmāk – pasākums) atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar vairākiem dažāda līmeņa politikas plānošanas dokumentiem. Nacionālajā attīstības plānā 2027 rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” viens no izvirzītajiem mērķiem (295.) ir “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”
Vienlaikus, arī citos plānošanas dokumentos, tādos kā Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir noteikta stratēģiskā prioritāte 3.2. Inovācija un koprade modernai rīcībpolitikai un pakalpojumiem publiskajā pārvaldē, ar mērķiem 1) uzlabot rīcībpolitikas plānošanas procesu, nodrošinot augstāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā; 2) politikas plānotājiem attīstīt nepieciešamās prasmes, zināšanas un rīkus modernai rīcībpolitikas veidošanai; 3) attīstīt efektīvu un lietotājorientētu pakalpojumu izstrādi, prototipēšanu un ieviešanu.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar publisko pakalpojumu dizaina izstrādi inovācijas laboratorijas ietvaros, ekspertu piesaisti, digitālo dizaineru piesaisti, inovācijas laboratorijas darbības attīstīšanu, starpsektoru inovāciju prototipu izstrādi.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un ar citu inovācijas laboratorijas darbības pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā, telpu īre un izmaksas ekspertiem.
Noteikumu projekta 15.2.3.punktā paredzētās transporta izmaksas attiecas uz visām projekta darbībām, kur tas ir nepieciešams un izmantojams saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām metodikām.
Informācijas un publicitātes pasākumi – tai skaitā gan komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanas pasākumi atbilstoši Regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Tā kā projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR, atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktam var piemērot vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas shēmu, tiks vadīts dubultā finansējuma novēršanas risks, projekta iesniedzējam parakstot apliecinājumu.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar Regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā minēto regulējumu, 1.3.1.2. pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20 % apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
1.3.1.2. pasākuma ietvaros, piemērojot 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, plānota atlīdzība projekta vadītājam uz pilnu slodzi - 11 mēnešalgu grupa, 4A līmeni (39.1. apakšsaime – projektu vadība un īstenošana), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas.
Projekta vadītājs nodrošina projekta ieviešanu, uzraudzību, koordinēšanu, organizē projekta aktivitāšu norisi, veicinot valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Amata vienība uz visu projekta ieviešanas laiku - 36 mēneši.
Periodiski pēc vajadzības tiks piesaistīti tādi speciālisti kā sabiedrisko attiecību speciālists - 9 mēnešalgu grupa, II līmeni (26. saime – komunikācija), jurists - 10 mēnešalgu grupa, II līmeni (24. saime – juridiskā analīze un pakalpojumi), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas proporcionāli noslodzei. Projektā ir paredzēts maksāt atlīdzību Valsts kancelejā nodarbinātajiem, kas tiks piesaistīti uz atsevišķu projekta komponenšu ieviešanu.
Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmēru personālam noteikts tāds, kas paredz algu pieaugumu saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 20% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju, un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam;
2) tas ir objektīvs – vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i., Valsts kancelejā) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms. Aprēķini ir veikti pamatojoties uz datiem par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto amatu klasifikāciju, tai piemērojamo mēnešalgas likmi, kā arī iekļaujot visas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 1.3.1.2. pasākuma šo noteikumu 15.1. apakšpunktā. Vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins paredz, ka visas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no pārējām 1.3.1.2. pasākuma MK noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas Projekta īstenošanas laikā. Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Pienākumi tiks noteikti amatu aprakstos, stājoties darba attiecībās. UI/UX eksperti tiks piesaisti noteiktu funkciju, pamatojoties uz inovāciju laboratorijas prasībām, kam būs noteiktas specifiskas prasības.
Ņemot vērā 1.3.1.2. pasākuma īstenošanas funkciju nodrošināšanas specifiku, darbiniekiem tiek paredzēti terminētie līgumi, atbilstoši pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
Šobrīd Valsts kanceleja nesaredz iespēju pielietot plašāku vienkāršoto izmaksu piemērošanu, jo nav pieejami vēsturiskie dati, uz kuru pamata izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, taču Valsts kanceleja projekta īstenošanas laikā izvērtēs iespējas izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei, – 20” ir sasniegts, sniegs Valsts kanceleja kā ES fondu atbildīgā iestāde.
Noteikumu projekta 24.3 punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) un saistītajām jomām (ja attiecināms) atbalstītajām publiskā sektora iestādēm, ievadot šo informāciju reizi gadā (līdz nākamā gada 31.janvārim) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS).
Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Tā kā pakalpojumi, produkti un procesi tiks izvēlēti projekta īstenošanas gaitā pēc anotācijā iepriekš aprakstītajiem principiem, projekta iesniegšanas brīdī nav iespējams novērtēt un analizēt ne ietekmi uz vidi, ne ietekmi uz veselību, ne ekonomiskās ietekmes aspektus sociālā ietekmi, kā arī nav iespējams to veikt naudas izteiksmē. Tāpat arī jāatzīmē, ka 1.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz publiskās pārvaldes inovētspējas stiprināšanu, t.sk. procesu un pakalpojumu dizainēšanu, pārveidi un pilnveidi, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot sabiedrībai un lietotājam draudzīgu, vienkāršu un ērtu pakalpojumu sniegšanu.
Citi
Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir Valsts kanceleja, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Atbilstoši 2021. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.
Sinerģija un demarkācija
Inovācijas laboratorijā patlaban tiek uzsākts Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projekts 6.3.1.3.i. “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība”. Projekta mērķis ir publiskā sektora inovācijas kapacitātes sistēmiska uzlabošana, kā rezultātā tiks attīstīta moderna un efektīva publiska pārvalde, kas nodrošina labākus, ērtākus un digitāli pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem, īsteno inovatīvu un efektīvu pārvaldes darba organizāciju, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, piesaista un notur konkurētspējīgus, zinošus, motivētus un profesionālus darbiniekus, kā arī plāno un realizē pierādījumos balstītu, kopradē veidotu kvalitatīvāku rīcībpolitiku, ņemot vērā sabiedrības vajadzības.
Projekta mērķa sasniegšanai tiks attīstīti četri pamatvirzieni, kas rezultēsies publiskā sektora visaptverošas inovētspējas palielināšanā:
1) Tiesiskā regulējuma pilnveide attiecībā uz inovācijas ekosistēmu – projekta ietvaros tiks nostiprināta Inovācijas laboratorijas kā inovācijas ekosistēmas operacionālā atbalsta mehānisma loma, kā arī tiks izstrādāti 2 tiesību akti, kas atvieglos inovācijas metožu pielietošanu un dizaina domāšanas procesa komponenšu iepirkuma procesu.
2) Inovācijas laboratorijas lomas stiprināšana un tās produktu, pakalpojumu un procesu groza izveide – Resoriem būs pieejami trīs Inovācijas laboratorijas pakalpojumi - dizaina domāšanas sprinta organizēšana un vadīšana, pilotēšanas atbalsts, inovācijas iniciēšanas un novatorisku metožu pielietošanas konsultatīvais atbalsts.
3) Prasmju un kompetenču celšanai tiks attīstītas padziļinātas dizaina domāšanas sprintu vadīšanas prasmes, izveidota apmācību programma inovācijas ekspertu tīklam un vadītājiem, un pieredzes apmaiņa ar citu valstu inovācijas laboratorijām, lai veicinātu labās prakses pārņemšanu.
4) Komunikācijas aktivitātes – tiks organizētas komunikācijas aktivitātes, kas ir saistītas ar sprintu rezultātiem un pilotēšanas procesu, lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu un labās prakses pārņemšanu.
Jānorāda, ka līdz šim uzsākto un jau ieviesto projektu kontekstā nav paredzēta aktivitāšu dublēšanās un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda programmā finansētās aktivitātes ir kā komplementāras darbības jau līdz šim veiktajām, nostiprinot Inovācijas laboratorijas darbību Latvijas valsts pārvaldē, veidojot to par atbalsta un metodoloģisko punktu visām valsts pārvaldes iestādēm problēmjautājumu risināšanai ar inovatīvām metodēm.
Tas, kā to ir iespējams risināt, ir Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas iegūtā prakse un zināšanas beidzamo piecu gadu laikā, kopš inovācijas laboratorijas dibināšanas, kur tieši lietotājorientēta pieeja problēmjautājumu risināšanā ir centrālais aspekts. Nepietiekamā lietotāju iesaiste pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē būtu risināma ar inovācijas laboratorijas aktīvu līdzdarbību, nodrošinot pakalpojumu izveides vai pārskatīšanas fāzi.
Ar inovatīvu metožu pielietošanu, kas orientējas uz pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, lai tie kļūtu uz lietotāju orientēti, nodrošināt 20 publiskā sektora iestādēm (valsts pārvaldes tiešās un pašvaldības iestādēm) inovācijas laboratorijas metodisko atbalstu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu pārveidē pielietojot UI/UX metodiku. Norādām, ka šajā projektā fokuss tiks vērsts uz horizontālo problēmjautājumu risināšanu, t.i., tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas atbilst dzīves situāciju raksturam, un pakalpojumu, produktu un procesu nodrošina valsts pārvaldes tiešās iestādes vai pašvaldības. Dzīves situācijas ir dažādi dzīves notikumi, ar kuriem var saskarties jebkurš Latvijas iedzīvotājs un kuros personai var rasties nepieciešamība pēc noteiktu pakalpojumu kopuma, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma reģistrēšanu, darba zaudēšanu un meklēšanu, izglītību, veselību, nekustamo īpašumu, tiesībām, nodokļiem un naudu, ceļošanu un citiem. Vienlaikus, kā prioritāri nepieciešams skatīt arī tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas ir izvirzīti kā risināmi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 200 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (Ministru kabineta 04.04.2023. sēdes protokols Nr. 17 48. §) (turpmāk – Valdības rīcības plāns) Jebkurš no produktiem, pakalpojumiem vai procesiem, kas tiks pārveidots, ir fokusēts ne tikai uz iedzīvotāju vajadzībām, bet līdztekus tie ir arī uzņēmēju fokusēti pasākumi. Līdz ar projekta izvirzīto sasniedzamo rādītāju 20 pārveidoti pakalpojumi, produkti vai procesi, projekta ieviešana, atkarībā no izvirzīto pakalpojumu, produktu un procesu projektu laikietilpības, būs pakāpeniskā, t.i., gadā tiktu aplūkoti vidēji pieci pakalpojumu, produktu vai procesu pārveide.
Pakalpojumu, produktu un procesu pilnveide notiks saistīti ar 1)izvirzītām prioritātēm atsevišķā inovāciju sprintā par valstī nozīmīgiem projektiem, kuriem pārveide būtu nepieciešama, 2) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas izvirzīti kā risināmi Valdības rīcības plānā, 3) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas atbilst dzīves situāciju aprakstam un kas, konkursa atlases kārtībā, gūs iespēju pārveidot produktu, pakalpojumu un procesu. Šos trīs aspektus projekta īstenotājs ņem par pamatu, lai noteiktu pilnveidojamos pakalpojumus, produktus un procesus. Konkrēta atlases kārtība tiks atrunāta inovācijas laboratorijas konkursa nolikumā, kurā tiks definētas prasības pieteicējiem. Papildus apraksts par inovācijas pakalpojumu, produktu vai procesu atlasi tiks sniegts arī projekta pieteikumā, tādējādi neierobežojot projekta iesniedzēju ar iepriekš noteiktu inovāciju subjektu atlases kārtību MK noteikumu projekta līmenī un ļaujot izmantot viņaprāt visefektīgāko metodi projekta rezultāta sasniegšanai.
Inovācijas sprinta koprades darbnīcu cikla misija ir, balstoties katras problēmas unikalitātē, projekta specifikā un iesaistīto pušu daudzveidībā, kolektīvā veidā radīt plašākas zināšanas, dziļāku sapratni un inovatīvāku pieeju problēmas risināšanai.
Inovācijas sprints ir apzīmējums iteratīvam dizaina pētniecības un prakses metodoloģijā balstītam koprades darbnīcu formātam, kas savā tvērumā un mērogā ir plašāks un savā potenciālā atvērtāks par dizaina sprintu. Inovācijas sprints paredzēts kompleksu problēmu kartēšanai, definēšanai, izpētei un risināšanai un tādējādi ir orientēts uz koprades procesu, nevis ātri sasniedzamu un iepriekš noteiktu rezultātu.
Inovācijas sprints ir iedziļinošs un intensīvs darbnīcu cikls, kas ierasti sastāv no 4-6 secīgi organizētām un saturiski izrietošām darba sesijām (darbnīcām), kas norisinās 2-3 mēnešu laikā, katru darbnīcu aptuveni ik pēc divām nedēļām.
Lai arī Inovācijas sprints ir saturiski atvērts un pielāgojams dizaina domāšanas darbnīcu formāts, tam pastāv konceptuāli definētas darba stadijas un tas ierasti norisinās noteiktā secībā, tādējādi nodrošinot koprades cikla dinamiku un plūdumu.
Inovācijas sprinta konceptuālās stadijas:
1. Problēmas un projekta definēšana: šajā posmā norit projektā risināmās problēmas iespējami dziļa un daudzpusīga kartēšana, analīze, iztirzāšana, definēšana un projekta kritiskā satura identificēšana;
2. Informācijas ievākšana un ideācija (iztēlošanās spēja): šajā posmā norit iespējami daudzveidīgas un attiecināmas informācijas ievākšana par problēmu, tās kontekstualizēšana identificētā projekta ietvarā un maksimāli daudz dažādu iespējamo risinājumu scenāriju un virzienu iztēlošanās;
3. Vizionēšana: šajā posmā tiek veikta iepriekš paveiktā apkopošana, integrēšana, destilēšana un uz nākotnes risinājumu vērsta plāna definēšana;
4. Prototipēšana: šajā posmā tiek radīti dažādi risinājuma (vai tas būtu produkts, pakalpojums, process, prakse, precedents utml) prototipi fiziskā, sociālā vai digitālā vidē;
5. Testēšana un mērogošana: šajā posmā iespējami tuvu reālās dzīves problēmsituācijām izstrādātais problēmas risinājuma prototips tiek testēts un vajadzības gadījumā mērogots, vai vismaz pārbaudīts tā mērogošanas potenciāls;
6. Pilnveidošana: šajā posmā nepieciešama iterācija un katras iepriekšējās stadijas pārbaudīšana ar izstrādātā risinājuma palīdzību.
Inovācijas sprints ir unikāli piemērojams katras risināmās problēmas un izvēlētā projekta kontekstam, taču būtiskākā tā iezīme ir uzsvars uz mācīšanos caur darīšanu, kas paredz visu dalībnieku vienlīdzīgu iesaisti, neskatoties uz to pieredzi, izglītību vai amata pakāpi.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas iniciatīva ar misiju spēcināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka jebkura inovācija sākas ar iniciatīvu, Inovācijas laboratorija piedāvā ne tikai plašu konsultatīvo atbalstu un apmācības dizaina domāšanā, bet organizē arī īpašus koprades darbnīcu ciklus (Inovācijas sprintus), kuros drošā un ērtā vidē šīs iniciatīvas pārvērst taustāmās inovācijās, apgūstot jaunas dizaina domāšanas metodes, ideācijas ceļā vizionējot jaunas pieejas, kā arī fokusējoties uz mācīšanos un risināšanu caur darīšanu un kolektīvu zināšanu radīšanu.
Inovācijas sprintu pieejas un procesa īstenošanā, pakalpojumu lietotāju, t.sk., pakalpojumu saņēmēju un to pārstāvošās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaiste ir būtiska un nepieciešama visās procesa fāzēs. To ņemot vērā, Inovācijas laboratorija, organizējot sprintu procesus, izvirzīs iestādēm prasību iesaistīt daudzveidīgu dalībnieku loku, t.sk., sabiedriskās organizācijas.
Pēc Inovācijas laboratorijas sniegtā atbalsta, kuras ietvaros tiks sniegts metodoloģisks atbalsts ar UI/UX speciālistu piesaisti, orientējoties uz digitālu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, tiek izskatītas iespējas, sadarbībā ar VARAM, kā katram no atbalstītajiem projektiem tiktu piešķirts secīgs finansējums pusgada laikā kopš laboratorijas sprintu iziešanas mirkļa, lai izvēlēto prototipu ieviestu praktiski strādājam. Pasākuma īstenošanā tiks piesaistīti augsti kvalificēti UI/UX eksperti, tostarp ar zināšanām par 2019.gada 17.aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 par produktu, pakalpojumu un procesu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma un Ministru kabineta noteikumiem par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (noteikumi ir izstrādes stadijā) tvērumu un jomām.
Noteikumu projektā ietvertais 1.3.1.2. pasākums sniegs atbalsta procesus 1.3.1.1.pasākuma ieviešanai un ietekmēs kvalitatīvu 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” sasniegšanu. 1.3.1.2. pasākuma inovācijas laboratorija darbosies kā sākuma posms, veicot priekšizpēti, ieinteresēto pušu, atbildīgo iestāžu un potenciālo klientu iesaisti vajadzību izzināšanu koprades procesā inovācijas laboratorijas sprintu ietvaros, lai caur dizaina domāšanas pieeju jau 1.3.1.1. pasākuma līmenī attīstītu vai pilnveidotu klientorientētus digitālos risinājumus, procesus, produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ciešo sasaisti, savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” izpildi, lai mazinātu rādītāju pārklāšanās un dubultās uzskaites risku, RCO 14 rādītāja uzskaiti un datu ievadi ES fondu KP VIS sistēmā nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, jo RCO 14 rādītājs var tikt uzskatīts par sasniegtu tikai tad, kad tas ir veidojies no pilna un sekmīgi īstenota 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ieviešanas cikla, nodrošinot atbalstu publiskā sektora iestādēm digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei.
Finansējums projekta tālākai ieviešanai tiks piešķirts tikai tiem projektiem, kas pilnā apmērā izies Inovācijas laboratorijas dizainēto un izstrādāto atbalsta metodoloģijas ciklu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi un sprinta laikā demonstrēs visu iesaistīto pušu, tai skaitā izmantotā pakalpojuma, produkta vai procesa lietotāju, iesaisti un sprinta laikā spēs izstrādāt vismaz piecus prototipus, kurus tālāk, pēc pakalpojuma, produkta vai procesa projekta pieteicēju puses, būtu testējami un pilotējami ieviešanas fāzē. Vienlaikus, projekta sprinta laikā kā būtiskākais ir tieši digitālo un uz lietotāju orientētu problēmjautājumu risināšana, kas nozīmē tieši tādu prototipu veidošana, kas risinātu digitālo un lietotāju orientētu aspektu izmaiņu sniegtajā pakalpojumā, produktā vai procesā.
Pēc 1.3.1.2. pasākuma projekta īstenošanas noslēguma un rādītāja sasniegšanas nav paredzēts piesaistīt citus ieguldījumus projekta rezultātu attīstīšanā.
Īstenojot projektu, tiks veicināta Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšana, jo ESSBJR stratēģijas politikas jomas “Inovācija” ietvaros paredzēto aktivitāti Nr.2 “Digitālā inovācija un pārveide”. Šī aktivitāte, pirmkārt, ir vērsta uz publiskā sektora inovācijām, digitalizāciju, zināšanu pārnesi un institucionālās kapacitātes celšanu digitalizācijas jomā, un, otrkārt, attīstot pakalpojumu digitalizāciju, tiek veicināta indikatora “Baltijas jūras digitālās vides uzlabojumi” pieaugums.
Atbalstāmās darbības un izmaksas
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam politikas mērķa "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību " prioritārā virziena "Digitalizācija" noteiktajam intervences kodam – 16 “Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes”.
1.3.1.2 pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai " (turpmāk – pasākums) atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar vairākiem dažāda līmeņa politikas plānošanas dokumentiem. Nacionālajā attīstības plānā 2027 rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” viens no izvirzītajiem mērķiem (295.) ir “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”
Vienlaikus, arī citos plānošanas dokumentos, tādos kā Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir noteikta stratēģiskā prioritāte 3.2. Inovācija un koprade modernai rīcībpolitikai un pakalpojumiem publiskajā pārvaldē, ar mērķiem 1) uzlabot rīcībpolitikas plānošanas procesu, nodrošinot augstāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā; 2) politikas plānotājiem attīstīt nepieciešamās prasmes, zināšanas un rīkus modernai rīcībpolitikas veidošanai; 3) attīstīt efektīvu un lietotājorientētu pakalpojumu izstrādi, prototipēšanu un ieviešanu.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar publisko pakalpojumu dizaina izstrādi inovācijas laboratorijas ietvaros, ekspertu piesaisti, digitālo dizaineru piesaisti, inovācijas laboratorijas darbības attīstīšanu, starpsektoru inovāciju prototipu izstrādi.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un ar citu inovācijas laboratorijas darbības pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā, telpu īre un izmaksas ekspertiem.
Noteikumu projekta 15.2.3.punktā paredzētās transporta izmaksas attiecas uz visām projekta darbībām, kur tas ir nepieciešams un izmantojams saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām metodikām.
Informācijas un publicitātes pasākumi – tai skaitā gan komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanas pasākumi atbilstoši Regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Tā kā projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR, atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktam var piemērot vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas shēmu, tiks vadīts dubultā finansējuma novēršanas risks, projekta iesniedzējam parakstot apliecinājumu.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar Regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā minēto regulējumu, 1.3.1.2. pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20 % apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
1.3.1.2. pasākuma ietvaros, piemērojot 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, plānota atlīdzība projekta vadītājam uz pilnu slodzi - 11 mēnešalgu grupa, 4A līmeni (39.1. apakšsaime – projektu vadība un īstenošana), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas.
Projekta vadītājs nodrošina projekta ieviešanu, uzraudzību, koordinēšanu, organizē projekta aktivitāšu norisi, veicinot valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Amata vienība uz visu projekta ieviešanas laiku - 36 mēneši.
Periodiski pēc vajadzības tiks piesaistīti tādi speciālisti kā sabiedrisko attiecību speciālists - 9 mēnešalgu grupa, II līmeni (26. saime – komunikācija), jurists - 10 mēnešalgu grupa, II līmeni (24. saime – juridiskā analīze un pakalpojumi), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas proporcionāli noslodzei. Projektā ir paredzēts maksāt atlīdzību Valsts kancelejā nodarbinātajiem, kas tiks piesaistīti uz atsevišķu projekta komponenšu ieviešanu.
Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmēru personālam noteikts tāds, kas paredz algu pieaugumu saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 20% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju, un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam;
2) tas ir objektīvs – vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i., Valsts kancelejā) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms. Aprēķini ir veikti pamatojoties uz datiem par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto amatu klasifikāciju, tai piemērojamo mēnešalgas likmi, kā arī iekļaujot visas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 1.3.1.2. pasākuma šo noteikumu 15.1. apakšpunktā. Vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins paredz, ka visas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no pārējām 1.3.1.2. pasākuma MK noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas Projekta īstenošanas laikā. Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Pienākumi tiks noteikti amatu aprakstos, stājoties darba attiecībās. UI/UX eksperti tiks piesaisti noteiktu funkciju, pamatojoties uz inovāciju laboratorijas prasībām, kam būs noteiktas specifiskas prasības.
Ņemot vērā 1.3.1.2. pasākuma īstenošanas funkciju nodrošināšanas specifiku, darbiniekiem tiek paredzēti terminētie līgumi, atbilstoši pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
Šobrīd Valsts kanceleja nesaredz iespēju pielietot plašāku vienkāršoto izmaksu piemērošanu, jo nav pieejami vēsturiskie dati, uz kuru pamata izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, taču Valsts kanceleja projekta īstenošanas laikā izvērtēs iespējas izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei, – 20” ir sasniegts, sniegs Valsts kanceleja kā ES fondu atbildīgā iestāde.
Noteikumu projekta 24.3 punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) un saistītajām jomām (ja attiecināms) atbalstītajām publiskā sektora iestādēm, ievadot šo informāciju reizi gadā (līdz nākamā gada 31.janvārim) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS).
Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Tā kā pakalpojumi, produkti un procesi tiks izvēlēti projekta īstenošanas gaitā pēc anotācijā iepriekš aprakstītajiem principiem, projekta iesniegšanas brīdī nav iespējams novērtēt un analizēt ne ietekmi uz vidi, ne ietekmi uz veselību, ne ekonomiskās ietekmes aspektus sociālā ietekmi, kā arī nav iespējams to veikt naudas izteiksmē. Tāpat arī jāatzīmē, ka 1.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz publiskās pārvaldes inovētspējas stiprināšanu, t.sk. procesu un pakalpojumu dizainēšanu, pārveidi un pilnveidi, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot sabiedrībai un lietotājam draudzīgu, vienkāršu un ērtu pakalpojumu sniegšanu.
Citi
Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir Valsts kanceleja, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Atbilstoši 2021. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.
Sinerģija un demarkācija
Inovācijas laboratorijā patlaban tiek uzsākts Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projekts 6.3.1.3.i. “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība”. Projekta mērķis ir publiskā sektora inovācijas kapacitātes sistēmiska uzlabošana, kā rezultātā tiks attīstīta moderna un efektīva publiska pārvalde, kas nodrošina labākus, ērtākus un digitāli pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem, īsteno inovatīvu un efektīvu pārvaldes darba organizāciju, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, piesaista un notur konkurētspējīgus, zinošus, motivētus un profesionālus darbiniekus, kā arī plāno un realizē pierādījumos balstītu, kopradē veidotu kvalitatīvāku rīcībpolitiku, ņemot vērā sabiedrības vajadzības.
Projekta mērķa sasniegšanai tiks attīstīti četri pamatvirzieni, kas rezultēsies publiskā sektora visaptverošas inovētspējas palielināšanā:
1) Tiesiskā regulējuma pilnveide attiecībā uz inovācijas ekosistēmu – projekta ietvaros tiks nostiprināta Inovācijas laboratorijas kā inovācijas ekosistēmas operacionālā atbalsta mehānisma loma, kā arī tiks izstrādāti 2 tiesību akti, kas atvieglos inovācijas metožu pielietošanu un dizaina domāšanas procesa komponenšu iepirkuma procesu.
2) Inovācijas laboratorijas lomas stiprināšana un tās produktu, pakalpojumu un procesu groza izveide – Resoriem būs pieejami trīs Inovācijas laboratorijas pakalpojumi - dizaina domāšanas sprinta organizēšana un vadīšana, pilotēšanas atbalsts, inovācijas iniciēšanas un novatorisku metožu pielietošanas konsultatīvais atbalsts.
3) Prasmju un kompetenču celšanai tiks attīstītas padziļinātas dizaina domāšanas sprintu vadīšanas prasmes, izveidota apmācību programma inovācijas ekspertu tīklam un vadītājiem, un pieredzes apmaiņa ar citu valstu inovācijas laboratorijām, lai veicinātu labās prakses pārņemšanu.
4) Komunikācijas aktivitātes – tiks organizētas komunikācijas aktivitātes, kas ir saistītas ar sprintu rezultātiem un pilotēšanas procesu, lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu un labās prakses pārņemšanu.
Jānorāda, ka līdz šim uzsākto un jau ieviesto projektu kontekstā nav paredzēta aktivitāšu dublēšanās un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda programmā finansētās aktivitātes ir kā komplementāras darbības jau līdz šim veiktajām, nostiprinot Inovācijas laboratorijas darbību Latvijas valsts pārvaldē, veidojot to par atbalsta un metodoloģisko punktu visām valsts pārvaldes iestādēm problēmjautājumu risināšanai ar inovatīvām metodēm.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Valsts kanceleja
- tiešās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, publiskā sektora iestādes, kas uzlabo esošos vai attīsta jaunus digitālos pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Projektu īstenos Valsts kanceleja, kā arī noteikumu projekts potenciāli ietekmē jebkuru valsts tiešās pārvaldes iestādi, kura iegūst iespēju strādāt pie digitālo pakalpojumu pilnveides ar Inovācijas laboratorijas atbalstu.. Īstenojot projektu, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības, kuras nostiprinot Inovācijas laboratorijas darbību Latvijas valsts pārvaldē, veidos to par atbalsta un metodoloģisko punktu visām valsts pārvaldes iestādēm problēmjautājumu risināšanai ar inovatīvām metodēm. Tiešās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, publiskā sektora iestādes izmanto iespēju jaunveidojamās valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas attīstīt, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
127 500
0
212 500
0
212 500
212 500
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
127 500
0
212 500
0
212 500
212 500
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
150 000
0
250 000
0
250 000
250 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
150 000
0
250 000
0
250 000
250 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-22 500
0
-37 500
0
-37 500
-37 500
3.1. valsts pamatbudžets
0
-22 500
0
-37 500
0
-37 500
-37 500
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-22 500
-37 500
-37 500
-37 500
5.1. valsts pamatbudžets
-22 500
-37 500
-37 500
-37 500
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem:
2023., 2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku vienmērīgi pa gadiem, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
2023. gads: kopējais finansējums ir 150 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 127 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 22 500 euro;
2024. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro;
2025. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro.
2026. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro.
2027. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 155 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 131 750 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 23 250 euro.
Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 1 305 002 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 832 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 109 250 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 174 956 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 195 752 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 30 876 euro). Atbildīgā iestāde no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 205 832 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 174 956 euro un valsts budžeta finansējums 30 876 euro)
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
2023., 2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku vienmērīgi pa gadiem, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
2023. gads: kopējais finansējums ir 150 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 127 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 22 500 euro;
2024. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro;
2025. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro.
2026. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro.
2027. gads: kopējais finansējums ir 250 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 212 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 37 500 euro;
2028. gads: kopējais finansējums ir 155 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 131 750 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 23 250 euro.
Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 1 305 002 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 832 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 109 250 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 174 956 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 195 752 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 30 876 euro). Atbildīgā iestāde no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 205 832 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 174 956 euro un valsts budžeta finansējums 30 876 euro)
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts var ietekmē amata vietu skaitu Valsts kancelejā, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Projekta vadības un īstenošanas personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu Valsts kanceleja lūgs pārdalīt no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060)
Apraksts
Ar projektu tiks ieviestas Regulas Nr. 2021/1060 prasības
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr. 2021/1060)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
Noteikumu projekta 21.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 15.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts kanceleja, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/0020291f-697a-43d7-bcab-881ea7b49cf4
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai no 2023. gada 28. aprīļa līdz 19. maijam. Iebildumi vai priekšlikumi par Noteikumu projektu netika saņemti.
Pasākuma projekta vērtēšanas kritēriji tika saskaņoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas apakškomitejas 1.politikas mērķa “Viedāka Eiropa” 26.05.2023 sēdē, kuras sastāvā ir iekļauti arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri, un apstiprināti ar 2023. gada 4. jūlija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas lēmumu Nr. L- 023/21-27/38.
Noteikumu projekts tika publicēts publiskai apspriešanai no 2023. gada 28. aprīļa līdz 19. maijam. Iebildumi vai priekšlikumi par Noteikumu projektu netika saņemti.
Pasākuma projekta vērtēšanas kritēriji tika saskaņoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas apakškomitejas 1.politikas mērķa “Viedāka Eiropa” 26.05.2023 sēdē, kuras sastāvā ir iekļauti arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri, un apstiprināti ar 2023. gada 4. jūlija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejas lēmumu Nr. L- 023/21-27/38.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kanceleja
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pakalpojumu, produktu un procesu pilnveide notiks saistīti ar 1)izvirzītām prioritātēm atsevišķā inovāciju sprintā par valstī nozīmīgiem projektiem, kuriem pārveide būtu nepieciešama, 2) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas izvirzīti kā risināmi Valdības rīcības plānā, 3) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas atbilst dzīves situāciju aprakstam un kas, konkursa atlases kārtībā, gūs iespēju pārveidot produktu, pakalpojumu un procesu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar inovatīvu metožu pielietošanu, kas orientējas uz pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, lai tie kļūtu uz lietotāju orientēti, nodrošināt valsts pārvaldes tiešās, kā arī pašvaldības iestādēm inovācijas laboratorijas metodisko atbalstu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu pārveidē pielietojot UI/UX metodiku.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālajā attīstības plānā 2027 rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” viens no izvirzītajiem mērķiem (295.) ir “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veidojot digitālos risinājumus, tiks ņemts vērā piekļūstamības princips, kā to paredz ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām - pasākuma ietvaros izveidotajiem produktiem, pakalpojumiem un procesiem varēs piekļūt cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.
Pasākuma ietvaros, kad attiecināms, tiks īstenotas HP darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Piemēram, kāda no šādām vispārīgām un specifiskām darbībām:
1) vispārīgas darbības:
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- publiskā iepirkuma nolikumos prasībās pakalpojuma sniedzējam tiks izvirzīta prasība nodrošināt, ka konkrētajai pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi.
2) specifiskas darbības:
- izglītojošu un informatīvu pasākumu īstenošanā tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- pasākumu norises vietai tiks nomātas tikai piekļūstamas telpas vai arī tiks nodrošināta tehnisko risinājumu noma (piemēram, pārvietojamais panduss, pacēlājs u.c.).
Pasākuma ietvaros, kad attiecināms, tiks īstenotas HP darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Piemēram, kāda no šādām vispārīgām un specifiskām darbībām:
1) vispārīgas darbības:
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- publiskā iepirkuma nolikumos prasībās pakalpojuma sniedzējam tiks izvirzīta prasība nodrošināt, ka konkrētajai pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi.
2) specifiskas darbības:
- izglītojošu un informatīvu pasākumu īstenošanā tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- pasākumu norises vietai tiks nomātas tikai piekļūstamas telpas vai arī tiks nodrošināta tehnisko risinājumu noma (piemēram, pārvietojamais panduss, pacēlājs u.c.).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļaus specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par šī horizontālā principa ievērošanu, paredzot specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu (piemēram, nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu caur semināru, apmācību, darbnīcu vai konferenču saturu, politikas plānotājiem integrējot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumus).
Projekta rezultāti var ietekmēt attiecīgo jomu, bet nav tieši mērķēti uz dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu. Noteikumu projekta ietvaros tiks nodrošināta vispārīga horizontālā principa ievērošana, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu caur semināru vai apmācību saturu. Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus, t.sk., nodrošinot vienlīdzīgu pieeju kvalifikācijas celšanas un apmācību pasākumiem.
Pasākuma ietvaros, kad attiecināms, tiks īstenotas HP darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību. Piemēram, kāda no šādām vispārīgām un specifiskām darbībām:
1) vispārīgas darbības:
- sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, darba grupās, komandējumos;
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu (t.sk. piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).
2) specifiskas darbības:
- tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) informatīvu un izglītojoši pasākumu satura izstrādei un izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa;
- pasākumos un diskusijās tiks piesaistīti abu dzimumu eksperti, viedokļu paudēji, lai nodrošinātu abu dzimumu viedokļu, situācijas, vajadzību atspoguļojumu un interešu pārstāvniecību.
Projekta rezultāti var ietekmēt attiecīgo jomu, bet nav tieši mērķēti uz dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu. Noteikumu projekta ietvaros tiks nodrošināta vispārīga horizontālā principa ievērošana, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu caur semināru vai apmācību saturu. Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus, t.sk., nodrošinot vienlīdzīgu pieeju kvalifikācijas celšanas un apmācību pasākumiem.
Pasākuma ietvaros, kad attiecināms, tiks īstenotas HP darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību. Piemēram, kāda no šādām vispārīgām un specifiskām darbībām:
1) vispārīgas darbības:
- sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, darba grupās, komandējumos;
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu (t.sk. piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).
2) specifiskas darbības:
- tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) informatīvu un izglītojoši pasākumu satura izstrādei un izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa;
- pasākumos un diskusijās tiks piesaistīti abu dzimumu eksperti, viedokļu paudēji, lai nodrošinātu abu dzimumu viedokļu, situācijas, vajadzību atspoguļojumu un interešu pārstāvniecību.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par šī horizontālā principa ievērošanu, paredzot specifiskas darbības un rādītāju/-us, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu:
1) tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- tiks piedāvāts elastīgais vai attālinātais darbs personām, kuru aprūpē ir ģimenes locekļi (pieaugušie un/vai bērni);
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu (t.sk. piemērota vienlīdzīga bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos;
- publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, pieejamajā informācijā tiks nodrošināts, ka tās saturam var piekļūt seniori un/vai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- publiskie iepirkumi tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus, pakalpojumus un procesus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras (priviliģētais iepirkums), lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem (piemēram, pasākumu rīkošanai nolikumā tiks paredzēta prasība par telpu un satura piekļūstamību, ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai tiks piesaistīts sociālais uzņēmums, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti u.c.).
2) tiek paredzētas vismaz trīs specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu un pamattiesības, piemēram:
- mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – sociālā darbiniece, vīrietis – iestādes vadītājs);
- semināru, mācību, darbnīcu un konferenču saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi;
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses (piemēram, informatīvo materiālu izstrādes procesā, pakalpojuma sniegšanas telpu vides piekļūstamības novērtēšanai, mērķa grupu uzrunāšanai un sasniegšanai u.c.;
- mācību programmas tiks izstrādātas un pasniegtas piekļūstamos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), piemēram, ar burtu palielinājuma iespēju personām ar invaliditāti un senioriem;
- surdotulka pakalpojuma nodrošināšana.
3) tiek noteikts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs, piemēram:
- konsultatīva rakstura pasākumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem (piemēram, izstrādājot apmācību programmu saturu, plānojot komunikācijas aktivitātes, organizējot informatīvus pasākumus u.c.) (VINP01);
- izstrādātās vai pilnveidotās apmācību programmas, metodiskie līdzekļi, vadlīnijas, mācību līdzekļi, t.sk. digitālie, kuros ir integrēti dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumi (VINP02);
- personas, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem (VINP03);
- specifiskus atbalsta pakalpojumus saņēmušās personas ar invaliditāti (darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi) (VINP08);
-digitālo pakalpojumu vai programmu skaits, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisko lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem) (VINPI09)”.
Izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes ietvaros visi dati, kur vien tas ir iespējams, tiks sniegti dalījumā pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes veida, trešo valstu valstspiederīgais, personas ar ārvalstu izcelsmi – ārzemnieks, repatriants, bēglis, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai patvēruma meklētājs, piederības minoritātei rases un etniskās izcelsmes, bezpajumtnieki u.c. Iespēju robežās publiskie iepirkumi tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus, pakalpojumus un procesus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras (priviliģētais iepirkums), lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem (piemēram, pasākumu rīkošanai nolikumā tiks paredzēta prasība par telpu un satura piekļūstamību, ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai tiks piesaistīts sociālais uzņēmums, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti u.c.)
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi