Anotācija (ex-ante)

Līdz ar pieaugošo tendenci un sabiedrības neapmierinātību dažādu pakalpojumu saņemšanā, valsts pārvalde gan reaktīvi, gan proaktīvi meklē dažādus risinājumus, kā pielāgot tās pakalpojumus sabiedrības vajadzībām. Prasības un nepieciešamība pēc pakalpojuma pārveides, digitālās transformācijas, apmācību komponentes un citām perspektīvām, ir aprakstītas dažādos plānošanas dokumentos.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam ir norādīts rīcības apakšvirziens: Inovācija valsts pārvaldē, dizaina domāšana, valsts pārvaldes pakalpojumu digitālās transformācijas kompetences (4.4.9.5.) un tajā ir definēta nepieciešamība pēc rīcības: izveidota publiskās inovācijas ekosistēma un dizaina pieeja tiek pielietota kā pamata pieeja publiskā sektora darbā un modernizācijā – valsts un pašvaldību pakalpojumos, politikas veidošanā, procesu pilnveidē, nodrošinājuma, publiskās infrastruktūras veidošanā un komunikācijā un jebkurā citā publiskā sektora pārvaldības aspektā.
Vienlaikus, digitālās transformācijas pamatnostādnēs tiek uzsvērta efektīva un mērķtiecīga digitālā transformācija, nodrošinot inovatīvu organizatorisko un tehnoloģisko risinājumu aprobēšanu, eksperimentēšanu, pilotēšanu un ieviešanu, kas pieprasa valsts pārvaldes inovāciju un dizaina domāšanas metodiskā atbalsta koplietošanas izveidi pakalpojumu sniedzēja, nodrošinot digitālās transformācijas, t.sk. pakalpojumu dizaina kompetences (t.sk. UX (lietotāja pieredzes)/UI (lietotāja saskarnes) dizaineri).
Lai tuvinātu šī mērķa sasniegšanu, ar Inovāciju laboratorija aktivitātēm Valsts kanceleja vēlas stimulēt nepieciešamos pārmaiņu procesus. Līdz šim Valsts kancelejas inovācijas laboratorija ir ieguvusi atpazīstamību gan valsts pārvaldes iestāžu lokā, kā arī no Eiropas Savienības par izveidoto pieeju sistemātiski strādāt ar inovācijām valsts pārvaldē. Tāpat Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija saņēmusi Eiropas Publiskās administrācijas institūta Eiropas Publiskā sektora balvas Labās prakses sertifikātu kategorijā “Inovācija” atzinību.
Līdz šim kā būtiskākā problēma digitālo pakalpojumu kontekstā tiek uzsvērta, ka Latvijā nav bijusi uz pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu saņēmējiem orientēta kultūras prakse, kas pēc būtības nozīmē, ka pakalpojums, produkts vai process tiek veidots, neņemot vērā lietotāja orientētu pieeju pakalpojumiem, produktiem un procesiem, kas ikdienā visbiežāk saskaras ar to izmantošanu. Pakalpojums, produkts vai process tiek izstrādāts un tā darbības principi netiek pārskatīti, ļoti reti tiek veikta regulāra atgriezeniskās saites saņemšana no pakalpojuma, produkta vai procesa lietotājiem. Līdz ar privātā sektora pieeju regulāri pārskatīt savu klientu apmierinātību ar pakalpojuma sniegšanu, produkta saņemšanas un procesu lietošanas kvalitāti, aizvien vairāk pieaug sabiedrības prasība arī pēc šādas sistemātiskas pieejas valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar ierobežoto resursu daudzumu, kā arī nepietiekamajām zināšanām kā produktu, pakalpojumu vai procesu pārveidot, Inovācijas laboratorijas ietvaros specifiskais atbalsts ar UI/UX ekspertu palīdzību sniegtu augstu pievienoto vērtību pakalpojuma, produkta vai procesu izmantotās auditorijas izpētei, saprotot, kura no pakalpojuma, produkta vai procesa sadaļa nav atbilstošā lietotāja vajadzībām, tās tiktu identificētas un līdz ar to, piedāvāti prototipi kā pakalpojuma, produkta vai procesa daļu pārveidot atbilstoši. Ir nepieciešams norādīt, ka šādai prakses ieviešanai valsts pārvaldē būtu jānotiek regulāri, kurā pakalpojumu, produkta vai procesa īpašnieki pārskata savu sniegtā servisa kvalitāti un, atbilstoši mainīgajām sabiedrības prasībām, spēj nodrošināt augstāko kvalitāti. Augsta kvalitāte valsts pārvaldē nozīmētu arī augstāku uzticēšanās līmeni valsts pārvaldei kopumā, jo centrālajā lomā tiktu nostādīts lietotājs un tā pieredze.

Latvijas valsts pārvaldes mērķis pakalpojumu sniegšanā ir nodrošināt lietotājorientētu, inovatīvu un racionāli organizētu valsts pārvaldes pakalpojumu.
Tas, kā to ir iespējams risināt, ir Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas iegūtā prakse un zināšanas beidzamo piecu gadu laikā, kopš inovācijas laboratorijas dibināšanas, kur tieši lietotājorientēta pieeja problēmjautājumu risināšanā ir centrālais aspekts. Nepietiekamā lietotāju iesaiste pakalpojumu izstrādē, testēšanā un pilnveidē būtu risināma ar inovācijas laboratorijas aktīvu līdzdarbību, nodrošinot pakalpojumu izveides vai pārskatīšanas fāzi.
Ar inovatīvu metožu pielietošanu, kas orientējas uz pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, lai tie kļūtu uz lietotāju orientēti, nodrošināt 20 publiskā sektora iestādēm (valsts pārvaldes tiešās un pašvaldības iestādēm) inovācijas laboratorijas metodisko atbalstu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu pārveidē pielietojot UI/UX metodiku. Norādām, ka šajā projektā fokuss tiks vērsts uz horizontālo problēmjautājumu risināšanu, t.i., tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas atbilst dzīves situāciju raksturam, un pakalpojumu, produktu un procesu nodrošina valsts pārvaldes tiešās iestādes vai pašvaldības. Dzīves situācijas ir dažādi dzīves notikumi, ar kuriem var saskarties jebkurš Latvijas iedzīvotājs un kuros personai var rasties nepieciešamība pēc noteiktu pakalpojumu kopuma, piemēram, jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma reģistrēšanu, darba zaudēšanu un meklēšanu, izglītību, veselību, nekustamo īpašumu, tiesībām, nodokļiem un naudu, ceļošanu un citiem. Vienlaikus, kā prioritāri nepieciešams skatīt arī tādu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, kas ir izvirzīti kā risināmi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 200 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (Ministru kabineta 04.04.2023. sēdes protokols Nr. 17 48. §) (turpmāk – Valdības rīcības plāns)  Jebkurš no produktiem, pakalpojumiem vai procesiem, kas tiks pārveidots, ir fokusēts ne tikai uz iedzīvotāju vajadzībām, bet līdztekus tie ir arī uzņēmēju fokusēti pasākumi. Līdz ar projekta izvirzīto sasniedzamo rādītāju 20 pārveidoti pakalpojumi, produkti vai procesi, projekta ieviešana, atkarībā no izvirzīto pakalpojumu, produktu un procesu projektu laikietilpības, būs pakāpeniskā, t.i., gadā tiktu aplūkoti vidēji pieci pakalpojumu, produktu vai procesu pārveide.
Pakalpojumu, produktu un procesu pilnveide notiks saistīti ar 1)izvirzītām prioritātēm atsevišķā inovāciju sprintā par valstī nozīmīgiem projektiem, kuriem pārveide būtu nepieciešama, 2) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas izvirzīti kā risināmi Valdības rīcības plānā, 3) produktiem, pakalpojumiem un procesiem, kas atbilst dzīves situāciju aprakstam un kas, konkursa atlases kārtībā, gūs iespēju pārveidot produktu, pakalpojumu un procesu. Šos trīs aspektus projekta īstenotājs ņem par pamatu, lai noteiktu pilnveidojamos pakalpojumus, produktus un procesus. Konkrēta atlases kārtība tiks atrunāta inovācijas laboratorijas konkursa nolikumā, kurā tiks definētas prasības pieteicējiem. Papildus apraksts par inovācijas pakalpojumu, produktu vai procesu atlasi tiks sniegts arī projekta pieteikumā, tādējādi neierobežojot projekta iesniedzēju ar iepriekš noteiktu inovāciju subjektu atlases kārtību MK noteikumu projekta līmenī un ļaujot izmantot viņaprāt visefektīgāko metodi projekta rezultāta sasniegšanai.
Inovācijas sprinta koprades darbnīcu cikla misija ir, balstoties katras problēmas unikalitātē, projekta specifikā un iesaistīto pušu daudzveidībā, kolektīvā veidā radīt plašākas zināšanas, dziļāku sapratni un inovatīvāku pieeju problēmas risināšanai.
Inovācijas sprints ir apzīmējums iteratīvam dizaina pētniecības un prakses metodoloģijā balstītam koprades darbnīcu formātam, kas savā tvērumā un mērogā ir plašāks un savā potenciālā atvērtāks par dizaina sprintu. Inovācijas sprints paredzēts kompleksu problēmu kartēšanai, definēšanai, izpētei un risināšanai un tādējādi ir orientēts uz koprades procesu, nevis ātri sasniedzamu un iepriekš noteiktu rezultātu. 
Inovācijas sprints ir iedziļinošs un intensīvs darbnīcu cikls, kas ierasti sastāv no 4-6 secīgi organizētām un saturiski izrietošām darba sesijām (darbnīcām), kas norisinās 2-3 mēnešu laikā, katru darbnīcu aptuveni ik pēc divām nedēļām.
Lai arī Inovācijas sprints ir saturiski atvērts un pielāgojams dizaina domāšanas darbnīcu formāts, tam pastāv konceptuāli definētas darba stadijas un tas ierasti norisinās noteiktā secībā, tādējādi nodrošinot koprades cikla dinamiku un plūdumu.
Inovācijas sprinta konceptuālās stadijas:
1.       Problēmas un projekta definēšana: šajā posmā norit projektā risināmās problēmas iespējami dziļa un daudzpusīga kartēšana, analīze, iztirzāšana, definēšana un projekta kritiskā satura identificēšana;
2.       Informācijas ievākšana un ideācija (iztēlošanās spēja): šajā posmā norit iespējami daudzveidīgas un attiecināmas informācijas ievākšana par problēmu, tās kontekstualizēšana identificētā projekta ietvarā un maksimāli daudz dažādu iespējamo risinājumu scenāriju un virzienu iztēlošanās;
3.       Vizionēšana: šajā posmā tiek veikta iepriekš paveiktā apkopošana, integrēšana, destilēšana un uz nākotnes risinājumu vērsta plāna definēšana;
4.       Prototipēšana: šajā posmā tiek radīti dažādi risinājuma (vai tas būtu produkts, pakalpojums, process, prakse, precedents utml) prototipi fiziskā, sociālā vai digitālā vidē;
5.       Testēšana un mērogošana: šajā posmā iespējami tuvu reālās dzīves problēmsituācijām izstrādātais problēmas risinājuma prototips tiek testēts un vajadzības gadījumā mērogots, vai vismaz pārbaudīts tā mērogošanas potenciāls;
6.       Pilnveidošana: šajā posmā nepieciešama iterācija un katras iepriekšējās stadijas pārbaudīšana ar izstrādātā risinājuma palīdzību.
Inovācijas sprints ir unikāli piemērojams katras risināmās problēmas un izvēlētā projekta kontekstam, taču būtiskākā tā iezīme ir uzsvars uz mācīšanos caur darīšanu, kas paredz visu dalībnieku vienlīdzīgu iesaisti, neskatoties uz to pieredzi, izglītību vai amata pakāpi.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas iniciatīva ar misiju spēcināt inovācijas kultūru valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka jebkura inovācija sākas ar iniciatīvu, Inovācijas laboratorija piedāvā ne tikai plašu konsultatīvo atbalstu un apmācības dizaina domāšanā, bet organizē arī īpašus koprades darbnīcu ciklus (Inovācijas sprintus), kuros drošā un ērtā vidē šīs iniciatīvas pārvērst taustāmās inovācijās, apgūstot jaunas dizaina domāšanas metodes, ideācijas ceļā vizionējot jaunas pieejas, kā arī fokusējoties uz mācīšanos un risināšanu caur darīšanu un kolektīvu zināšanu radīšanu.
Inovācijas sprintu pieejas un procesa īstenošanā, pakalpojumu lietotāju, t.sk., pakalpojumu saņēmēju un to pārstāvošās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaiste ir būtiska un nepieciešama visās procesa fāzēs. To ņemot vērā, Inovācijas laboratorija, organizējot sprintu procesus, izvirzīs iestādēm prasību iesaistīt daudzveidīgu dalībnieku loku, t.sk., sabiedriskās organizācijas.
Pēc Inovācijas laboratorijas sniegtā atbalsta, kuras ietvaros tiks sniegts metodoloģisks atbalsts ar UI/UX speciālistu piesaisti, orientējoties uz digitālu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi, tiek izskatītas iespējas, sadarbībā ar VARAM, kā katram no atbalstītajiem projektiem tiktu piešķirts secīgs finansējums pusgada laikā kopš laboratorijas sprintu iziešanas mirkļa, lai izvēlēto prototipu ieviestu praktiski strādājam. Pasākuma īstenošanā tiks piesaistīti augsti kvalificēti UI/UX eksperti, tostarp ar zināšanām par 2019.gada 17.aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 par produktu, pakalpojumu un procesu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma un Ministru kabineta noteikumiem par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (noteikumi ir izstrādes stadijā) tvērumu un jomām.
Noteikumu projektā ietvertais 1.3.1.2. pasākums sniegs atbalsta procesus 1.3.1.1.pasākuma ieviešanai un ietekmēs kvalitatīvu 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” sasniegšanu. 1.3.1.2. pasākuma inovācijas laboratorija darbosies kā sākuma posms, veicot priekšizpēti, ieinteresēto pušu, atbildīgo iestāžu un potenciālo klientu iesaisti vajadzību izzināšanu koprades procesā inovācijas laboratorijas sprintu ietvaros, lai caur dizaina domāšanas pieeju jau 1.3.1.1. pasākuma līmenī attīstītu  vai pilnveidotu klientorientētus digitālos risinājumus, procesus, produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ciešo sasaisti, savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa RCO 14 rādītāja “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei” izpildi, lai mazinātu rādītāju pārklāšanās un dubultās uzskaites risku, RCO 14 rādītāja uzskaiti un datu ievadi ES fondu KP VIS sistēmā nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, jo RCO 14 rādītājs var tikt uzskatīts par sasniegtu tikai tad, kad tas ir veidojies no pilna un sekmīgi īstenota 1.3.1.1. un 1.3.1.2. pasākumu ieviešanas cikla, nodrošinot atbalstu publiskā sektora iestādēm digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei.

Finansējums projekta tālākai ieviešanai tiks piešķirts tikai tiem projektiem, kas pilnā apmērā izies Inovācijas laboratorijas dizainēto un izstrādāto atbalsta metodoloģijas ciklu pakalpojumu, produktu un procesu pārveidi un sprinta laikā demonstrēs visu iesaistīto pušu, tai skaitā izmantotā pakalpojuma, produkta vai procesa lietotāju, iesaisti un sprinta laikā spēs izstrādāt vismaz piecus prototipus, kurus tālāk, pēc pakalpojuma, produkta vai procesa projekta pieteicēju puses, būtu testējami un pilotējami ieviešanas fāzē. Vienlaikus, projekta sprinta laikā kā būtiskākais ir tieši digitālo un uz lietotāju orientētu problēmjautājumu risināšana, kas nozīmē tieši tādu prototipu veidošana, kas risinātu digitālo un lietotāju orientētu aspektu izmaiņu sniegtajā pakalpojumā, produktā vai procesā. 
Pēc 1.3.1.2. pasākuma projekta īstenošanas noslēguma un rādītāja sasniegšanas nav paredzēts piesaistīt citus ieguldījumus projekta rezultātu attīstīšanā.
Īstenojot projektu, tiks veicināta Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšana, jo ESSBJR stratēģijas politikas jomas “Inovācija” ietvaros paredzēto aktivitāti Nr.2 “Digitālā inovācija un pārveide”. Šī aktivitāte, pirmkārt, ir vērsta uz publiskā sektora inovācijām, digitalizāciju, zināšanu pārnesi un institucionālās kapacitātes celšanu digitalizācijas jomā, un, otrkārt, attīstot pakalpojumu digitalizāciju, tiek veicināta indikatora “Baltijas jūras digitālās vides uzlabojumi” pieaugums.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam politikas mērķa "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību " prioritārā virziena "Digitalizācija" noteiktajam intervences kodam – 16 “Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes”.
1.3.1.2 pasākuma "Inovācijas laboratorija digitalizācijas priekšrocību izmantošanai " (turpmāk – pasākums) atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar vairākiem dažāda līmeņa politikas plānošanas dokumentiem. Nacionālajā attīstības plānā 2027 rīcības virzienā “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” viens no izvirzītajiem mērķiem (295.) ir “Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē.”
Vienlaikus, arī citos plānošanas dokumentos, tādos kā Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir noteikta stratēģiskā prioritāte 3.2. Inovācija un koprade modernai rīcībpolitikai un pakalpojumiem publiskajā pārvaldē, ar mērķiem 1) uzlabot rīcībpolitikas plānošanas procesu, nodrošinot augstāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā; 2) politikas plānotājiem attīstīt nepieciešamās prasmes, zināšanas un rīkus modernai rīcībpolitikas veidošanai; 3) attīstīt efektīvu un lietotājorientētu pakalpojumu izstrādi, prototipēšanu un ieviešanu.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar publisko pakalpojumu dizaina izstrādi inovācijas laboratorijas ietvaros, ekspertu piesaisti, digitālo dizaineru piesaisti, inovācijas laboratorijas darbības attīstīšanu, starpsektoru inovāciju prototipu izstrādi.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas.

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un ar citu inovācijas laboratorijas darbības pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā, telpu īre un izmaksas ekspertiem.
Noteikumu projekta 15.2.3.punktā paredzētās transporta izmaksas attiecas uz visām projekta darbībām, kur tas ir nepieciešams un izmantojams saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām metodikām.
Informācijas un publicitātes pasākumi – tai skaitā gan komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanas pasākumi atbilstoši Regulas 2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Tā kā projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR, atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktam var piemērot vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas shēmu, tiks vadīts dubultā finansējuma novēršanas risks, projekta iesniedzējam parakstot apliecinājumu.

Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar Regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā  vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā  noteiktās robežvērtības. Ņemot vērā minēto regulējumu, 1.3.1.2. pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20 % apmērā no pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
1.3.1.2. pasākuma ietvaros, piemērojot 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”, plānota atlīdzība projekta vadītājam uz pilnu slodzi - 11 mēnešalgu grupa, 4A līmeni (39.1. apakšsaime – projektu vadība un īstenošana), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas.
Projekta vadītājs nodrošina projekta ieviešanu, uzraudzību, koordinēšanu, organizē projekta aktivitāšu norisi, veicinot valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizāciju.
Amata vienība uz visu projekta ieviešanas laiku - 36 mēneši.
Periodiski pēc vajadzības tiks piesaistīti tādi speciālisti kā sabiedrisko attiecību speciālists - 9 mēnešalgu grupa, II līmeni (26. saime – komunikācija), jurists - 10 mēnešalgu grupa, II līmeni (24. saime – juridiskā analīze un pakalpojumi), kā arī iestādē noteiktās sociālās garantijas un piemaksas proporcionāli noslodzei. Projektā ir paredzēts maksāt atlīdzību Valsts kancelejā nodarbinātajiem, kas tiks piesaistīti uz atsevišķu projekta komponenšu ieviešanu.

Minētais likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmēru personālam noteikts tāds, kas paredz algu pieaugumu saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Vienlaikus, aprēķinātā 20% likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju, un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam;

2) tas ir objektīvs – vienotā personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t.i., Valsts kancelejā) noteiktajam par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteiktajām mēnešalgu grupām un to noteiktajām minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros;

3) tas ir pārbaudāms – vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms. Aprēķini ir veikti pamatojoties uz datiem par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto amatu klasifikāciju, tai piemērojamo mēnešalgas likmi, kā arī iekļaujot visas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

4) tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla atlīdzības likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 1.3.1.2. pasākuma šo noteikumu 15.1. apakšpunktā. Vienotās personāla atlīdzības likmes aprēķins paredz, ka visas projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no pārējām 1.3.1.2. pasākuma MK noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajām pārējām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.

Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas Projekta īstenošanas laikā. Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Pienākumi tiks noteikti amatu aprakstos, stājoties darba attiecībās. UI/UX eksperti tiks piesaisti noteiktu funkciju, pamatojoties uz inovāciju laboratorijas prasībām, kam būs noteiktas specifiskas prasības.
Ņemot vērā 1.3.1.2. pasākuma īstenošanas funkciju nodrošināšanas specifiku, darbiniekiem tiek paredzēti terminētie līgumi, atbilstoši pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai.
Šobrīd Valsts kanceleja nesaredz iespēju pielietot plašāku vienkāršoto izmaksu piemērošanu, jo nav pieejami vēsturiskie dati, uz kuru pamata izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, taču Valsts kanceleja projekta īstenošanas laikā izvērtēs iespējas izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas.


Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei, – 20” ir sasniegts, sniegs Valsts kanceleja kā ES fondu atbildīgā iestāde.

Noteikumu projekta 24.3 punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj dati par Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām (zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) un saistītajām jomām (ja attiecināms) atbalstītajām publiskā sektora iestādēm, ievadot šo informāciju reizi gadā (līdz nākamā gada 31.janvārim) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS).
Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. Tā kā pakalpojumi, produkti un procesi tiks izvēlēti projekta īstenošanas gaitā pēc anotācijā iepriekš aprakstītajiem principiem, projekta iesniegšanas brīdī nav iespējams novērtēt un analizēt ne ietekmi uz vidi, ne ietekmi uz veselību, ne ekonomiskās ietekmes aspektus sociālā ietekmi, kā arī nav iespējams to veikt naudas izteiksmē. Tāpat arī jāatzīmē, ka 1.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz publiskās pārvaldes inovētspējas stiprināšanu, t.sk. procesu un pakalpojumu dizainēšanu, pārveidi un pilnveidi, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot sabiedrībai un lietotājam draudzīgu, vienkāršu un ērtu pakalpojumu sniegšanu.




Citi

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir Valsts kanceleja, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši 2021. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Sinerģija un demarkācija
Inovācijas laboratorijā patlaban tiek uzsākts Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projekts 6.3.1.3.i. “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība”. Projekta mērķis ir publiskā sektora inovācijas kapacitātes sistēmiska uzlabošana, kā rezultātā tiks attīstīta moderna un efektīva publiska pārvalde, kas nodrošina labākus, ērtākus un digitāli pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem, īsteno inovatīvu un efektīvu pārvaldes darba organizāciju, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, piesaista un notur konkurētspējīgus, zinošus, motivētus un profesionālus darbiniekus, kā arī plāno un realizē pierādījumos balstītu, kopradē veidotu kvalitatīvāku rīcībpolitiku, ņemot vērā sabiedrības vajadzības.
Projekta mērķa sasniegšanai tiks attīstīti četri pamatvirzieni, kas rezultēsies publiskā sektora visaptverošas inovētspējas palielināšanā:
1)      Tiesiskā regulējuma pilnveide attiecībā uz inovācijas ekosistēmu – projekta ietvaros tiks nostiprināta Inovācijas laboratorijas kā inovācijas ekosistēmas operacionālā atbalsta mehānisma loma, kā arī tiks izstrādāti 2 tiesību akti, kas atvieglos inovācijas metožu pielietošanu un dizaina domāšanas procesa komponenšu iepirkuma procesu.
2)      Inovācijas laboratorijas lomas stiprināšana un tās produktu, pakalpojumu un procesu groza izveide – Resoriem būs pieejami trīs Inovācijas laboratorijas pakalpojumi - dizaina domāšanas sprinta organizēšana un vadīšana, pilotēšanas atbalsts, inovācijas iniciēšanas un novatorisku metožu pielietošanas konsultatīvais atbalsts.
3)      Prasmju un kompetenču celšanai tiks attīstītas padziļinātas dizaina domāšanas sprintu vadīšanas prasmes, izveidota apmācību programma inovācijas ekspertu tīklam un vadītājiem, un pieredzes apmaiņa ar citu valstu inovācijas laboratorijām, lai veicinātu labās prakses pārņemšanu.
4)      Komunikācijas aktivitātes – tiks organizētas komunikācijas aktivitātes, kas ir saistītas ar sprintu rezultātiem un pilotēšanas procesu, lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu un labās prakses pārņemšanu.
Jānorāda, ka līdz šim uzsākto un jau ieviesto projektu kontekstā nav paredzēta aktivitāšu dublēšanās un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda programmā finansētās aktivitātes ir kā komplementāras darbības jau līdz šim veiktajām, nostiprinot Inovācijas laboratorijas darbību Latvijas valsts pārvaldē, veidojot to par atbalsta un metodoloģisko punktu visām valsts pārvaldes iestādēm problēmjautājumu risināšanai ar inovatīvām metodēm.