Anotācija (ex-ante)

22-TA-3686: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.4. pasākuma "EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.4. pasākuma "EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – TA projekts)  ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.4. pasākumam “EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā”.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (turpmāk – EURES) izveidots 1994. gadā ar mērķi atbalstīt vienu no ES dibināšanas pamatprincipiem  – Eiropas valstu darbaspēka brīvu pārvietošanos[1]. Latvija par EURES tīkla dalībvalsti kļuva 2004. gada 1. maijā, pēc valsts pievienošanās ES. EURES pakalpojumus Latvijā nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA), sadarbojoties ar vietējiem partneriem (privātajiem darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzējiem).

EURES tīkla ietvaros ikvienam interesentam  tiek sniegtas bezmaksas konsultācijas un informācija par nodarbinātības iespējām, dzīves un darba apstākļiem Eiropas un EURES sadarbības valstīs, savukārt darba devējiem tiek sniegts informatīvs atbalsts darbinieku piesaistē – tādējādi, tajā skaitā tiek veicināta iedzīvotāju iesaiste legālā nodarbinātībā un izplatīta informācija par darbu drošos darba apstākļos. Atbilstoši 2017.  gada Eiropas Komisijas pētījumam par nedeklarētas nodarbinātības izplatību ES [2], Eiropā vidēji 9,3% no privātajā sektorā strādājošajiem  nodarbināti nedeklarēti, sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikā (privātajā sektorā) 14,3% apmērā. Visaugstākais nedeklarētās nodarbinātības līmenis privātajā sektorā ir Polijā – 20,8%, Lietuvā – 19,8%, Rumānijā – 18,9% un Latvijā – 18,3%.    

Ar EURES informācijas tīkla un Eiropas darba mobilitātes portāla (ec.europa.eu/eures) palīdzību iespējams iegūt informāciju par brīvajām darba vietām, dzīves un darba apstākļiem Latvijā un citās Eiropas valstīs. Darba devējiem ir iespēja EURES datubāzē ievietot informāciju par vakantajām darba vietām. Tāpat  EURES datu bāzē ir iespēja iegūt informāciju darbinieku meklēšanai gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, tai skaitā  iegūt informāciju par potenciālo darbinieku dzīves un darba gājumu (CV), kas palīdz atlasīt savam uzņēmumam un darbības jomai piemērotāko darbinieku neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.

Informāciju var saņemt arī NVA, kur atbalstu sniedz EURES konsultanti. Lai nodrošinātu to, ka EURES tīkla pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, EURES konsultanti sadarbojas ar citu valsts institūciju, pašvaldību, novadu un pagastu speciālistiem, kā arī darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.

NVA nodrošina EURES pakalpojumu pieejamību saskaņā ar EURES tiesisko pamatu – Līguma par Eiropas Savienības darbību[3] 45. pantu (turpmāk – LESD), Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 13. aprīļa regulu (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013[4] (turpmāk – Regula Nr. 2016/589). No 2015. gada EURES pakalpojumi tiek nodrošināti Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2.specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.1.pasākuma “EURES tīkla darbības nodrošināšana” ietvaros[5] (turpmāk – 7.1.2.1.pasākums). Minētā pasākuma ietvaros tiek īstenoti semināri, diskusijas, tikšanās, tematiskās lekcijas, informatīvās dienas, konsultācijas, darba un karjeras izstādes, vakanču gadatirgi, sniedzot informāciju par pieejamajām brīvajām darba vietām Latvijā un Eiropā, dzīves un darba apstākļiem, administratīvajām procedūrām, par vakanču reģistrācijas procesu, darbinieku nosūtīšanu, darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, iespējām kopīgi sadarboties un identificēt aktuālās vajadzības gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tāpat tiek sniegts atbalsts arī EURES tīkla sanāksmju un konferenču rīkošanai starptautiskajiem partneriem un NVA darbiniekiem par EURES komunikācijas stratēģiju un vienotiem pakalpojuma standartiem, kā arī nodrošināta EURES konsultantu dalība darba grupās, pieredzes apmaiņas semināros, nodrošināta mācību un informatīvu semināru organizēšana NVA darbiniekiem, kā arī dažādu informatīvo materiālu (bukleti, faktu lapas, u.c.) izstrāde un izgatavošana. Par EURES pakalpojumu pieprasījumu liecina, piemēram, tas, ka 2022. gadā EURES speciālisti sniedza 5 212 konsultācijas par Eiropas darba mobilitātes jautājumiem. Lielākais sniegto konsultāciju skaits bija Latvijas un ārvalstu darba meklētājiem – 4 010 konsultācijas un darba devējiem – 600 konsultācijas. Konsultācijas ir tikai daļa no sniegtā atbalsta. Organizēti arī EURES informatīvie pasākumi. Piemēram, 2022. gadā īstenoti 111 dažādi informatīvi pasākumi darba meklētājiem, darba devējiem, sadarbības partneriem un NVA darbiniekiem.

7.1.2.1. pasākuma ietvaros kopumā realizēti 894 dažādi EURES  pasākumi un līdz projekta noslēgumam – 2023. gada 31. decembrim ir plānots realizēt vēl indikatīvi 50 pasākumus (projektā noteikts uzraudzības rādītājs – īstenoti 800 informatīvi pasākumi).
No Latvijas partnerības EURES tīklā ieguvēji ir  gan darba meklētāji, gan darba devēji, gan citas institūcijas (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes institūcijas u.c.), kuras ikdienā strādā ar nodarbinātības jautājumiem. EURES tīkla darbībai ir nozīmīga loma ārpus Latvijas dzīvojošo valstspiederīgo informēšanai par remigrācijas un darba iespējām Latvijā. EURES sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs un sadarbības partneriem organizē tikšanās, seminārus un vebinārus par remigrācijas tematiku un diasporas aktuāliem jautājumiem. 7.1.2.1. pasākuma ietvaros tika sagatavoti publicitātes materiāli un tika veidoti remigrācijas raidījumu cikli. NVA EURES tīkla ietvaros kopš 2019. gada Eiropas darba dienu platformā organizē starptautisku tiešsaistes darba gadatirgu “Darbs un karjera Latvijā”, kura viena no mērķauditorijām ir Latvijas diaspora. Pasākums dod iespēju iepazīt Latvijas darba tirgus piedāvātās iespējas un uzzināt par darba un dzīves nosacījumiem Latvijā.

EURES ietvaros īstenotie pasākumi palīdz iegūt informāciju pārdomātāka lēmuma par nākotnes darba vietu pieņemšanai. Pārdomāta darba piedāvājuma pieņemšana mazina risku, ka cilvēks tiks nodarbināts negodprātīgos un kaitīgos darba apstākļos un sniedz iespēju uzlabot savas dzīves kvalitāti.


[1] https://www.nva.gov.lv/lv/eures-darba-mobilitate-eiropa-0   

[2] https://www.ela.europa.eu/sites/default/files/2021-09/KE-06-17-268-EN-N.pdf

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32016R0589

[5] https://likumi.lv/ta/id/273002-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-7-1-2-specifiska-atbalsta-merka-izveidot-darba-tirgus-apsteidzoso-parkartojumu
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši LESD 45. pantam, ES jānodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, tāpēc, lai sniegtu atbalstu potenciālajiem darba ņēmējiem un informētu viņus par iespējām strādāt ārvalstīs, kā arī piesaistītu ārvalstu darbaspēku,  atbilstoši Regulas Nr. 2016/589 nosacījumiem, katrā ES dalībvalstī ir izveidots EURES tīkla atbalsta punkts, kura darbības nodrošināšanai ir nepieciešams finansējums. 2023. gadā noslēdzas 7.1.2.1. pasākuma projekts, kura ietvaros nodrošināta EURES tīkla darbība Latvijā. Starptautisko saistību izpildei, noslēdzoties 7.1.2.1. pasākuma īstenošanai, ir jāturpina nodrošināt EURES tīkla darbība Latvijā, rodot tam finansējumu.
 
Risinājuma apraksts
EURES tīkla darbības nodrošināšanai, nodrošinot 7.1.2.1. pasākuma ietvaros īstenoto atbalstāmo darbību turpināšanu un attīstību arī pēc 7.1.2.1. pasākuma noslēguma, tiks piesaistīts Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums. Attiecīgi TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.3.4. pasākumu, nosaka tā mērķi, pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam, atbalstāmās darbības un sasniedzamos rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus.

4.3.3.4. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot NVA, kura saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

4.3.3.4. pasākumam plānotais un pieejamais finansējums ir 1 485 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 262 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 222 750 euro. Atbalsta veids ir grants.

Jāatzīmē, ka 4.3.3.4. pasākumā elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.3.4. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (234 296 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 199 152  euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 33 850 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 28 772 500 euro, apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.3.4. pasākuma izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā no 2023. gada 1. decembra. Nav attiecināmas izmaksas par jau pabeigtām atbalstāmajām darbībām.  Šī pasākuma ietvaros plānoto atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošinās projekta personāls un  arī Publiskā iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) noteiktā kārtībā piesaistīti pakalpojuma sniedzēji. Savlaicīgai projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot to nepārtrauktību, noslēdzoties 7.1.2.1. pasākuma īstenošanai, projekta personālu plānots piesaistīt no 2023. gada 1. decembra. 4.3.3.4. pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada IV ceturksnim, tas tiks īstenots aptverot visu Latvijas teritoriju.  Finanšu attiecināmība pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē nepieciešama, lai nodrošinātu administratīvās rīcības projekta atbalstāmo darbību savlaicīgai uzsākšanai, ievērojot to apjomu un sarežģītību. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē valsts budžeta priekšfinansējums 2024. gadā (pirmajam pusgadam) ne vairāk kā 120 150 euro nepieciešams atbalstāmās darbības “Projekta vadība un īstenošana” ietvaros tiešo attiecināmo personāla izmaksu segšanai (indikatīvi 85 820 euro), kā arī pārējo attiecināmo izmaksu segšanai 34 328 euro, tai skaitā darba vietu uzturēšanai un aprīkošanai, projekta personāla komandējumu organizēšanai, atbalstāmo darbību “Informācijas nodrošināšana EURES tīkla ietvaros” un “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi” īstenošanai.

4.3.3.4. pasākuma mērķa un  rādītāju sasniegšanai paredzētas tiešās attiecināmās personāla izmaksas (plānotas 1 060 714 euro apmērā) un pārējās attiecināmās izmaksas (plānotas 424 286 euro apmērā).

Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas. Savukārt pārējās attiecināmās izmaksas (piemēram, pakalpojumu līgumu izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, telpu nomas, transporta pakalpojumu, transporta nomas izmaksas, izmaksas projekta personāla darba vietu aprīkojuma iegādei vai nomai un uzturēšanai, komandējumu izmaksas u.c.) finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.[6]

TA projektā 4.3.3.4. pasākuma mērķa grupa ir:
- darba devēji – jebkura fiziska vai juridiska persona ar tiesībām nodarbināt;
- darba ņēmēji, darba meklētāji, bezdarbnieki – NVA klienti;
- NVA nodarbinātie –  personas, kuras, saskaņā ar NVA Personāla attīstības nodaļas informāciju ir nodarbinātas NVA.

TA projektā paredzētas vairākas atbalstāmās darbības, kuras tiks īstenotas ar mērķi uzlabot darba devēju, darba ņēmēju, bezdarbnieku un darba meklētāju piekļuvi informatīviem atbalsta pasākumiem, sniedzot atbalstu darba meklēšanā un darba tiesisko attiecību nodibināšanā:

1. mācības un semināri tās iestādes, kas nodrošina Latvijas Republikas darbību EURES tīklā, darbiniekiem par EURES tīklu, tā pieejamības nodrošināšanu un Eiropas darba mobilitātes jautājumiem (indikatīvās izmaksas 47 946 euro);
2. informācijas nodrošināšana EURES tīkla ietvaros, kas ietver šādus pasākumus:
2.1. EURES pieejamības un atpazīstamības nodrošināšana (piemēram, informatīvo materiālu izstrāde un izgatavošana, informācijas un komunikācijas aktivitātes);
2.2. informācijas sniegšana darba devējiem, tai skaitā valsts un pašvaldību iestāžu, nevalstiskā sektora pārstāvjiem par EURES tīklu (piemēram, informatīvajos semināros, uzņēmēju izstādēs, konsultācijās), kā arī darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšana;
2.3. informācijas sniegšana darba ņēmējiem, darba meklētājiem un bezdarbniekiem (piemēram, informatīvajos semināros, izstādēs, atvērto durvju dienās, individuālajās konsultācijās) par dzīves un darba apstākļiem, par nodarbinātības iespējām un administratīvajām procedūrām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;
2.4. nacionālā sadarbības tīkla veidošana un iesaistīto pušu informēšana, tostarp,  Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas rīka adaptēšana un turpmāka aktualizēšana ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm (piemēram, informatīvie semināri un citi pasākumi);
2.5. dalība EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos (piemēram, sanāksmēs, informatīvajos semināros, darba grupās, konferencēs, darba gadatirgos un darba mobilitātes pasākumos), kā arī šo pasākumu organizēšana;
3. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.
Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināti komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi,  kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantā, kas noteikti normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Projekta īstenošanas vietā, kā arī izglītojošo un citu publisko pasākumu norises vietās tiks izvietoti informatīvie plakāti, informējot sabiedrību par projekta īstenošanu, tai skaitā par ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. NVA tīmekļvietnē tiks publicēta aktuālā informācija par projekta īstenošanu.

2. un 3. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai paredzētas indikatīvās izmaksas 208 145  euro apmērā.

4. projekta vadība un īstenošana (indikatīvās izmaksas 168 195 euro darba vietu aprīkošanai, ārvalstu un iekšzemes komandējumiem, uzturēšanai) un 1 060 714 euro tiešās projekta attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver projekta vadības un īstenošanas izmaksas).
Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Indikatīvi plānotas 3 vadības personāla slodzes un 4 īstenošanas personāla slodzes. TA projektā ar vienu veselu slodzi saprot Darba likumā noteikto normālo darba laiku – 40 stundas nedēļā.


Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rādītājus:
- iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1, tai skaitā šis rādītājs jau noteikts kā starpposma rādītājs, kurš izpildāms  līdz 2024. gada 31. decembrim;
- nacionālais rādītājs – atbalstīto EURES pasākumu skaits – 600, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim starpposma rādītājs – atbalstīto EURES pasākumu skaits – 100.

Sasniedzamā nacionālā rādītāja vērtība  600 noteikta, balstoties uz NVA datiem par EURES sniegto pakalpojumu intensitāti 2014.–2019. gada periodā (vidēji 100 EURES pasākumi ik gadu (kopā 6 gadi) = 600).
Rādītāja sasniegšanai atsevišķi finansējums netiek plānots, tā sasniegšana tiks nodrošināta projektam pieejamā finansējuma ietvaros. Savukārt starpposma vērtība 100 noteikta, balstoties uz iepriekš pie sasniedzamās vērtības aprakstītajiem pieņēmumiem, un pieņēmumiem par projekta īstenošanas periodu (proti, starpposma vērtība noteikta viena gada periodam: 600 (kopējais pasākumu skaits) ÷ 6 (kopējais projekta īstenošanas termiņš gados) = 100).

Noteiktā nacionālā radītāja vērtība tiks uzskatīta par sasniegtu, kad pasākums tiks īstenots. Rādītāja sasniegšanu apliecinās pieņemšanas-nodošanas akti, dalībnieku saraksti, rēķini u.c. dokumenti par veiktajiem izdevumiem.
Par nacionālā  rādītāja izpildi NVA ziņos Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA), iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS nacionālā līmenī, par tiem netiks ziņots Eiropas Komisijai. Ņemot vērā, ka 4.3.3.4. pasākumam noteiktais programmas rādītājs ir vispārīgs un neatspoguļo projekta tvērumu, LM TA projektā ir noteikusi nacionālo rādītāju, kas uzkrājams un uzraugāms līdzvērtīgi kā programmas rādītājs, lai vērtētu projekta sniegumu.

Īstenojot TA projektā 13.1. apakšdarbības ietvaros noteiktās mācības, plānots, ka tās papildina programmas 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.6. pasākumā “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana” paredzētās darbības.

Mērķa grupas iesaiste 4.3.3.4. pasākuma atbalstāmajās darbībās indikatīvi uzsāksies 2023. gada decembrī, kad noslēgsies mērķa grupas iesaiste 7.1.2.1. pasākuma ietvaros. Demarkāciju starp īstenotajiem projektiem ir plānots īstenot NVA līmenī, nodrošinot, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona nesaņems vienlaicīgi vienu un to pašu atbalstu abos pasākumos.

Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem plānots izmantot Finanšu ministrijas izstrādāto Dubultfinansējuma riska kontroles matricu. Tāpat finansējuma saņēmējs nodrošina, ka  projektā sniegtais atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

TA projekts arī paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi. Tā nodrošināšanā finansējuma saņēmējs izstrādās arī kārtību, kā pārliecināsies par minēto risku neesamību.


[6] Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 56. panta 1.punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ja mērķa grupai netiks sniegts atbalsts EURES tīkla ietvaros, netiks izpildītas iestāšanās ES laikā uzņemtās saistības, kas noteiktas LESD 45. pantā  – ES jānodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvība. Starptautisko saistību izpildei, 2023. gada 31. decembrī noslēdzoties 7.1.2.1. pasākuma īstenošanai, ir jāturpina nodrošināt EURES tīkla darbība Latvijā, rodot tam finansējumu.
Ja TA projekts netiks apstiprināts, EURES tīkla darbība Latvijā būs jānodrošina no valsts budžeta finanšu līdzekļiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Kopējās 4.3.3.4. pasākuma plānotās izmaksas veido 1 485 000 euro (detalizēts izmaksu sadalījumus pa atbalstāmajām darbībām ir sniegts anotācijas 1.3. apakšadaļā). Atbilstoši anotācijas 2.2.6. apakšpunktā norādītajam, EURES konsultācijas sešu gadu laikā varētu saņemt vidēji 24 000 darba meklētāju, līdz ar to vidējās viena dalībnieka izmaksas projektā veido 62 euro. EURES konsultācijas tiek sniegtas tajā skaitā ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, kuri vēlas atgriezties un uzsākt darba gaitas Latvijā. Ievērojot, ka nav statistika, kura apliecinātu  EURES īstenošanas ietekmē Latvijā atgriezušos personu skaitu, nav iespēju izdarīt objektīvus pieņēmumus, lai veiktu projekta izmaksu un ieguvumu analīzi.

Ziņojumā “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes 2022. gada izvērtējums”[7] tika vērtēts 7.1.2.1. pasākuma prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem un atzīts, ka pasākums finanšu ziņā ir bijis efektīvs (izvērtējuma 138.-141.lpp.)



[7] https://www.esfondi.lv/upload/Zinojumi/biss_gala-zinojums_20.09.2022.pdf
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Ziņojums “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes 2022. gada izvērtējums”[8]  

[8] https://www.esfondi.lv/upload/Zinojumi/biss_gala-zinojums_20.09.2022.pdf, 138.-141.lp.

 
Apraksts
Izvērtējumā minēts, ka, izstrādājot 7.1.2.1. pasākuma normatīvo regulējumu mērķi un vajadzības EURES tīkla darbības nodrošināšanai Latvijā, tās noteiktas pilnīgi un visaptveroši. 7.1.2.1.  pasākuma īstenošana veicina emigrantu atgriešanos Latvijā, sniedzot aktuālu informāciju par darba tirgu un brīvajām darba vietām valstī.
Kopumā 7.1.2.1. pasākumā plānotās aktivitātes atbilst izvirzītajiem mērķiem, un tā sekmīgā īstenošana liecina, ka nepieciešamie resursi ir atbilstoši saplānoti: ir paredzēts gan nepieciešamais kopējais finansējums, gan arī nodrošināti nepieciešamie cilvēkresursi 7.1.2.1. pasākuma mērķa sasniegšanai.

 

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nodarbinātības nozares investīciju projektiem plānotais iznākums ir nodarbinātības veicināšana dažādām mērķa grupām, kā arī aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana un to satura pilnveidošana.
4.3.3.4. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības nodrošinās EURES tīkla darbību Latvijā, tādējādi izpildot LESD 45. pantā noteiktās prasības. Saskaņā ar MK 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”, EURES tīkla darbības nodrošināšana Latvijā ir NVA uzdevums, kuru NVA veic atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” noteiktajam.  
Ja 4.3.3.4. pasākuma mērķa grupai netiks sniegts atbalsts EURES tīkla ietvaros, netiks izpildītas Latvijas iestāšanās ES laikā uzņemtās saistības, kas noteiktas LESD 45. pantā  un paredz darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ES nodrošināšanu, kas tiek veicināta katrā ES dalībvalstī ar EURES tīkla palīdzību.  
4.3.3.4. pasākuma atbalstāmās darbības pēc būtības ir turpinājums 7.1.2.1.pasākumam, kura detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze ir veikta 2022. gada noslēgumā Finanšu ministrijas ziņojumā “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes 2022.gada izvērtējums” (FM2021/43 (TP IZV)) (https://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_ES_fondu_ieguld_ilgtspej_kvalit_darbasp_mobilit_un_lietder_efektiv.pdf). Ziņojumā norādīts, ka 7.1.2.1. pasākums finanšu ziņā ir bijis efektīvs.  
4.3.3.4. pasākuma ietvaros īstenotās atbalstāmās darbības perspektīvā atstās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā (izvērstāks skaidrojums par ietekmi uz tautsaimniecību ietverts TA projekta anotācijas 2.  sadaļā “Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu”).

Papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošana šobrīd nav plānota. Uzkrājot nepieciešamo informāciju vienības izmaksu standarta likmes personāla atlīdzības izmaksām izstrādei projekta īstenošanas gaitā, LM izvērtēs iespēju izstrādāt šādu vienkāršoto izmaksu metodiku  un, ja tas būs iespējams, veiks attiecīgus grozījumus TA projektā.

Finansējuma saņēmēja (NVA) līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr. 876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums” NVA ir tiešās valsts pārvaldes iestāde. Ievērojot minēto, NVA 4.3.3.4. pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros.

4.3.3.4. pasākuma ESF plus investīcijām piemērots 134. intervences kods “Pasākumi nodarbinātības pieejamības uzlabošanai”, atbilstoši programmai;
-  finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • NVA klienti, tostarp diaspora
  • Darba devēji (fiziskas personas)
  • NVA nodarbinātie
Ietekmes apraksts
TA projekts netieši ietekmē jebkuru cilvēku ES, kurš, meklējot darba iespējas Latvijā vai ārpus tās, varētu izmantot NVA sniegto atbalstu, tai skaitā piedalīties EURES pakalpojumu saņemšanā vai sniegt atbalstu nodarbinātībai kā darba devējs.
NVA klienti (darba ņēmēji, darba meklētāji, bezdarbnieki) varēs izdarīt apzinātāku darbvietas izvēli, jo tiem būs pieejama informācija ne tikai par konkrēto darbvietu, bet arī par dzīves un darba apstākļiem konkrētajā ES/EZZ valstī. 
Ārvalstīs dzīvojošie darba ņēmēji, darba meklētāji un bezdarbnieki varēs saņemt informāciju par aktuālajām darba vietām un dzīves apstākļiem Latvijā.
Savukārt NVA nodarbinātajiem, kuru darbs saistīts ar EURES tīkla darbību, būs iespēja pilnveidot zināšanas semināros un mācībās par EURES tīkla aktualitātēm, tā pieejamības nodrošināšanu un Eiropas darba mobilitātes jautājumiem.
 
Juridiskās personas
  • LM
  • NVA
  • Darba devēji
  • Nevalstiskās organizācijas
  • Valsts un pašvaldību institūcijas
Ietekmes apraksts
LM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, un NVA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
TA projekta īstenošanas ietvaros tiks nodrošināta iespēja NVA piesaistīt finansējumu EURES tīkla darbības nodrošināšanai Latvijā, tai skaitā vairot to NVA nodarbināto kompetenci, kuri saistīti ar EURES tīkla darbības īstenošanu. Tāpat no Latvijas partnerības EURES tīklā ieguvēji ir gan darba devēji, gan, tai skaitā, institūcijas (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes institūcijas u.c.), kuras ikdienā strādā ar nodarbinātības jautājumiem, jo TA projekts paredz virkni informatīvu aktivitāšu par darba un dzīves apstākļiem ES/EZZ valstīs izplatīšanai. Ar EURES tīkla palīdzību darba devēji varēs piesaistīt jaunu darbaspēku no citām ES/EEZ valstīm, kā arī sniegt atbalstu nodarbinātībai valstspiederīgajiem, kuri vēlas atgriezties dzīvei Latvijā.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
TA projekta īstenošana atstās pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanu, jo iedzīvotāji saņems informāciju par drošām darba vietām un darba apstākļiem, kā arī riskiem nodarbinātībai ES valstīs. Pieņemot, ka EURES konsultācijas sešu gadu laikā varētu saņemt vidēji 24 000 darba meklētāju (skatīt aprēķinus 2.2.6. apakšpunktā) un vismaz 18,3% no visiem Latvijā nodarbinātajiem strādās nedeklarēti (skatīt [2] pētījuma secinājumus), sagaidāms, ka indikatīvi 4 000 darba meklētāji (24 000 x 18,3%) pieņems lēmumu strādāt drošos darba apstākļos. Realizējoties pieņēmumam, pozitīvi tiktu ietekmēts kopējais ES rādītājs (9,3% no visa darbaspēka strādā nedeklarēti, skatīt 1.3. apakšsadaļu), kas varētu samazināties vismaz par 0,01 procentpunktu, t.i., līdz 9,29% ((197 111 000 nodarbinātie ES [9] x 9,3%)) – 4 000 EURES klienti) x 9,3%/(197 111 000 x 9,3%)).

[9] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/LFSA_EGAIS__custom_7179095/default/table?lang=en

 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
2019. gadā Eiropas Komisija organizēja publiskās konsultācijas, lai veiktu ex-post izvērtējumu EURES regulējuma ietekmei uz darbaspēka mobilitāti ES[10]. Kopumā aptaujā piedalījās 3 853 respondenti, ieskaitot vismaz 2 055 darba meklētājus. Konsultāciju laikā 76% respondentu piekrita, ka EURES tīkls  ir efektīvs darbinieku mobilitātes nodrošināšanā ES un 70% uzskatīja, ka EURES sniegtie pakalpojumi ir noderīgi un kvalitatīvi. Vienlaicīgi 45% respondentu uzskatīja, ka EURES sasniedz mērķus par zemākām iespējamām investīcijām un 72% norādīja, ka EURES pakalpojumu izmantošana palielina iespējas atrast darbu.   Tāpat 25% respondentu norādīja, ka viņi nevarētu vai viņiem būtu lielas grūtības atrast darbu bez EURES pakalpojumu izmantošanas, savukārt darba devēju vidū 61% norādīja, ka bez EURES pakalpojumu izmantošanas atbilstošus darbiniekus atrast būtu sarežģītāk: laikietilpīgāk – 37% vai pat neiespējami – 24%.

7.1.2.1. pasākuma ietvaros 2022. gadā EURES konsultācijas saņēma vidēji 4 000 darba meklētāji un 600 darba devēji, kas veido vidēji 4,4% no kopējās NVA reģistrēto bezdarbnieku plūsmas 2022. gadā (90 577 personas) un 1,5% no kopējā darba devēju skaita 2022. gadā (40 900 darba devēji [11]). Prognozēts, ka EURES pakalpojumus Latvijā turpmāko sešu gadu laikā izmantos vismaz 5% no darba meklētājiem valstī (4 000 EURES klienti gadā x 6 gadi/ (80 000 (prognozētā plūsma reģistrētajā bezdarbā gadā turpmākajos sešos gados) x 6 gadi)) un vismaz 8,7% no visiem darba devējiem valstī (600 unikālie darba devēji gadā x 6 gadi/41 000 (vidējais darba devēju skaits valstī 2024.-2029.gadā)). Konsultācijas/ semināra indikatīvās izmaksas vienam darba meklētājam veido indikatīvi 62 euro (1 485 000 / 24 000), tomēr jāņem vērā, ka tā ir tikai viena no mērķa grupām, un labuma guvēji, kas piedalīsies projekta aktivitātēs ir arī darba devēji un dažādas citas sabiedrības grupas, līdz ar to vienas konsultācijas/semināra izmaksas vienam dalībniekam varētu būt daudz zemākas.



[10] https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId=10068&furtherNews=yes

[11] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLA/NBL070/ 


 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
210 375
0
210 375
210 375
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
210 375
0
210 375
210 375
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
247 500
0
247 500
247 500
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
247 500
0
247 500
247 500
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-37 125
0
-37 125
-37 125
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-37 125
0
-37 125
-37 125
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-37 125
-37 125
-37 125
5.1. valsts pamatbudžets
0
-37 125
-37 125
-37 125
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.3.4. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 485 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums (turpmāk – ESF Plus) – 1 262 250 euro un valsts budžeta (turpmāk – VB) līdzfinansējums – 222 750 euro.

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa 85 procentu apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF Plus un VB) līdzekļi attiecīgajā gadā.

4.3.3.4. pasākuma projektu plānots ieviest  no 2023. gada 1. decembra  līdz 2029. gada 31. decembrim.

4.3.3.4. pasākumam:
2024. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro;
2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro;
2028. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro;
2029. gadā finansējums plānots indikatīvi 247 500 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 210 375 euro un VB finansējums 37 125 euro.

LM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijai finanšu līdzekļu pieprasījumu pārdalei no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” 2024. gadā 247 500 euro.
LM iesniegs priekšlikumu par TA projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem attiecīgā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā.
Projektam finansējums tiks plānots apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021–2027)”.

Finansējuma sadalījums pa gadiem ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, iesniedzot projekta iesniegumu CFLA, kā arī projekta īstenošanas gaitā.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
4.3.3.4. pasākuma projekta īstenošanā paredzēts visu projekta īstenošanas laiku (72 mēnešus) no jauna izveidotās amata vietās iesaistīt indikatīvi šādu:
- projekta vadības personālu: projekta vadītāju – EURES koordinatoru (1 slodze), vecāko ekspertu (1 slodze) un vecāko ekonomistu (1 slodze);
- projekta īstenošanas personālu: EURES konsultantu (4 slodzes).

Projekta vadības un projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts uz 4.3.3.4. pasākuma projekta īstenošanas laiku. Personāla amatus, saimes, kā arī nepieciešamo skaitu noteiks finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta iesniegumu CFLA.
 
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2021/1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2018/1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/ 1046).
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr. 2021/1060, 56. panta 1. punkts
TA projekta 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Regula Nr. 2021/1060, 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
TA projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Regula Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
TA projekta 21.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/ 1046).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regula Nr. 2018/ 1046, 61. pants.
TA projekta 21.4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nodarbinātības valsts aģentūra, LM
Nevalstiskās organizācijas
Nevalstiskās organizācijas TA projekta izstrādes laikā varēja iesaistītas publiskās apspriešanas ietvaros. Pastarpināti priekšlikumi EURES pakalpojumu pilnveidei ir saņemti esošās sadarbības ar NVO ietvaros (NVA ir sadarbība ar vairāk kā 130 biedrībām un nodibinājumiem, kas piedalās subsidēto darba vietu izveidē un praktisko darba iemaņu nodrošināšanas pasākumā nelabvēlīgākā situācijā esošajām sabiedrības grupām), kas kā dalībnieki 7.1.2.1. pasākuma ietvaros piedalās arī EURES organizētajos semināros, vebināros un vakanču gadatirgos. Aktīva sadarbība notiek ar JCI Latvia, biedrību "Drošā māja", Liepājas Neredzīgo biedrību, “Iespēju ceļš”, “Totaldobre”, “Sporta un fiziskās attīstības klubs”, “Zariņš&CO”, “LIFT UP”, “Mēs kopā spēks”, “Alternativa plus”, “Tu vari” u.c.
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5adbd1c4-2bdf-4823-9fcb-c91e8104f5e1

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā.
Viedokļa sniegšanas laiks no 2023. gada 6. jūnija līdz 2023. gada 18. jūnijam.
Publiskās apspriešanas laikā nav saņemti iebildumi un priekšlikumi.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • LM
  • CFLA
  • NVA

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas pilda CFLA, projekta iesniedzējs, pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, projekta finansējuma saņēmējs – NVA.
 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
EURES tīkla darbību īstenošana sniedz iespēju atrast darbu plašākam iedzīvotāju skaitam un aizpildīt ilgstoši neaizpildītas darba vietas, piesaistot arī ārvalstu darbaspēku. Tas veicinās personu integrēšanos sabiedrībā, veicinās tādas sociālās un ekonomiskās vides veidošanos, kas ir iekļaujoša un ņem vērā ikviena sabiedrības locekļa intereses un vajadzības.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.4. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:
Vispārīgās horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) darbības, piemēram:
1. projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
2. tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
3. projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosasvides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020 );
4. NVA tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.

Specifiskās HP VINPI darbības, piemēram:
1. mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
2. tiks nodrošināts, ka konkrētajai videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem gan kā pasākuma skatītājiem, gan kā dalībniekiem;
3. tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses (piemēram, informatīvo materiālu izstrādes procesā, pakalpojuma sniegšanas telpu vides piekļūstamības novērtēšanai, mērķa grupu uzrunāšanai un sasniegšanai u.c. (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.).
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.4. pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:

Vispārīgās HP VINPI darbības, piemēram:
1. projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
2. īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
3. pasākumos un diskusijās (diskusiju paneļi) tiks piesaistīti abu dzimumu eksperti, viedokļu paudēji, lai nodrošinātu abu dzimumu viedokļu, situācijas, vajadzību atspoguļojumu un interešu pārstāvniecību.

Specifiskās HP VINPI darbības, piemēram:
1. tiks nodrošinātas dzimumu līdztiesības ekspertu konsultācijas (vai konsultatīva rakstura pasākumi) mācību līdzekļu un programmu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus, pakalpojuma līgumus u.c.);
2. stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta īstenošana veicina darbaspēku brīvu pārvietošanos ES.
 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.3.4. pasākuma ietvaros ir paredzēts veikt personas datu apstrādi.

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostiprinātajām atziņām, piešķirot kompetentajai iestādei tiesības veikt personas datu apstrādi, normatīvajā aktā ir jānosaka šīs iestādes piešķirtās rīcības brīvības joma un tās īstenošanas veids. Turklāt šīs iestādes tiesības ir jādefinē pietiekami precīzi, lai ne tikai iestādei būtu saprotamas tiesību īstenošanas robežas, bet arī indivīdam, lai vajadzības gadījumā ar atbilstošu padomu varētu regulēt un pielāgot savu rīcību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā  S. un Marper pret Apvienoto Karalisti [Lielā Palāta], Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 95. – 96. punkti). Tādējādi, nosakot NVA un pakalpojuma sniedzējiem tiesības projekta īstenošanas laikā veikt datu subjektu personas datu apstrādi atbalsta sniegšanai 4.3.3.4. pasākuma mērķa grupas personām (norādītas TA projekta 3. punktā), TA projektā noteiktas konkrēti veicamās personas datu apstrādes darbības minētā nolūka sasniegšanai (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 13. novembra spriedums lietā M. M. pret Apvienoto Karalisti, pieteikuma Nr. 24029/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1984. gada 2. augusta spriedums lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, 68. punkts). Savukārt NVA kā finansējuma saņēmēja pienākums sagatavot maksājumu pieprasījumus noteikts MK 2023. gada 21. marta noteikumos Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.135). Maksājumu pieprasījumos ietverto izdevumu attiecināmības pamatošanas nolūkā finansējuma saņēmējam atbilstoši TA projektā noteiktajam, ir pienākums veikt projektā iesaistāmās mērķa grupas pārbaudi, identificēšanu un uzskaiti. MK noteikumu Nr.135 46. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs pārbauda, vai sadarbības partnera un gala saņēmēja sniegtā informācija maksājuma pieprasījumam par veiktiem projekta izdevumiem un iepirkumiem (ja attiecināms) vadības informācijas sistēmā ir korekta. Proti, TA projektā noteikts, ka finansējuma saņēmējs, pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, veic pēcpārbaudi par pakalpojuma sniedzēju veikto TA projekta mērķa grupas  – NVA nodarbinātie, atbilstības pārbaudi dalībai projektā.
Maksājuma pieprasījumos noteiktās informācijas ievadi vadības informācijas sistēmā nosaka noteikumi Nr.135, savukārt MK 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 770) [12] norādīts, ka vadības informācijas sistēma nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu.
Tādējādi attiecībā uz finansējuma saņēmēju (NVA), veicot personas datu apstrādes darbības, TA projektā un anotācijā netiek dublēti ar personas datu apstrādi saistītie jautājumi, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” [13] 3.2. apakšpunktu.

TA projekts paredz, ka NVA un, ja tiek piesaistīti pakalpojumu sniedzēji, pakalpojuma sniedzēji TA projekta 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai veic TA projekta 3. punktā norādītās mērķa grupas – NVA nodarbināto, identificēšanu un  uzskaiti projekta īstenošanas un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nolūkā, norādot vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi (saziņai), personas kodu un citu personas datus nesaturošu informāciju, kas nepieciešama maksājuma pieprasījuma sagatavošanai, un iesniedz finansējuma saņēmējam (ja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs). Dalībnieku uzskaite ir nepieciešama, lai NVA un pakalpojuma sniedzējs, ja tāds ticis piesaistīts, pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās atbilstošās mērķa grupas personas, un NVA kā finansējuma saņēmējs spētu nodrošināt maksājuma pieprasījumā iekļaujamās informācijas pamatotību. TA projekta 3. apakšpunktā minētās mērķa grupas – NVA nodarbinātie, identificēšanai apstrādājams vārds, uzvārds, darba vietas e-pasts (saziņai), personas kods, lai varētu identificēt konkrētu NVA nodarbināto un pārliecināties par tā atbilstību dalībai pasākumā. Personas kods ir apstrādājams, lai veiktu unikālu fizisko personu identifikāciju, tā kā atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 6. panta pirmajai un otrajai daļai personas kods ir atzīstams par unikālu identifikatoru, kas ļauj nepārprotami identificēt konkrētu tiesību subjektu. Tādējādi atzīstams, ka apstrādājamais personas datu apjoms ir uzskatāms par minimāli nepieciešamo iepriekš minētā personas datu apstrādes nolūka izpildei.
NVA vai pakalpojumu sniedzēji iepriekš minēto datu subjektu personas datu apstrādi veiks uz TA projekta 20. punkta pamata.

TA projekts paredz, ka NVA EURES pakalpojumu īstenošanas nolūkā veiks TA projekta 3. punktā norādītās mērķa grupas – darba meklētāju un bezdarbnieku (NVA klientu) identificēšanu un  uzskaiti, apstrādājot personas datus tādā apjomā, kāds ir noteikts MK 2017. gada 28. marta noteikumu Nr. 172 “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumiem Nr.172) 6.1., 6.3. apakšpunktā un 7. punktā.
Mērķa grupas uzskaite ir nepieciešama, lai pierādītu, ka attiecīgais pasākums faktiski ir noticis un tajā ir piedalījušās atbilstošās mērķa grupas personas. Dati par mērķa grupas dalību projekta atbalstāmajās darbībās tiks uzglabāti bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (turpmāk – IS BURVIS), atbilstoši kārtībai un nosacījumiem, kas ir atrunāti MK noteikumos Nr.172. Apstrādājamais mērķa grupas personas datu apjoms tās identificēšanai un uzskaitei ir jau noteikts MK noteikumu Nr.172 6.1., 6.3. apakšpunktā un 7. punktā. Tādējādi to nepieciešamības un atbilstības minimalitātes principam izvērtējums netiek veikts, jo tas jau ir izdarīts, pieņemot MK noteikumus Nr.172 daļā par datu par bezdarbnieku un darba meklētāju iekļaušanu reģistrā (IS BURVIS). Mērķa grupas personas, kuras ir NVA klienti, dalībai EURES pasākumos NVA piesaistīs, izmantojot IS BURVIS datus.

Īstenojot TA projekta 13.2. apakšpunktā minētos pasākumus, personām, kuras nav reģistrētas NVA (nav NVA klienti – bezdarbnieki un darba meklētāji), netiks veikta personas datu apstrāde. NVA vai pakalpojuma sniedzējs (ja pasākumu īsteno NVA piesaistīts pakalpojumu sniedzējs) fiksēs tikai dalībnieku statistisko informāciju, TA projekta 21.11. apakšpunktā noteiktā izpildei.

TA projekta 21.8. apakšpunktā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (HP VINPI) rādītājiem, kas neparedz datu subjektu personas datu apstrādi Regulas Nr.2016/679 [14] 4. panta 2. punkta izpratnē, jo dati tiks uzkrāti statistikas veidā bez datu subjektu identificējošās informācijas. Dati tiks uzkrāti, lai nodrošinātu HP VINPI darbību īstenošanu praksē un to izpildes uzraudzību, kas ļauj novērtēt katra specifiskā atbalsta mērķa  ietvaros īstenotā projekta ietekmi  HP VINPI īstenošanai.

TA projekts paredz arī, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas ietvaros var veikt iepirkumus, kur arī tiks veikta personas datu apstrāde iepirkumu organizēšanas un iepirkumu līgumu noslēgšanas nolūkā. Minētā personas datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktam un PIL 9. panta ceturtajai daļai, 44., 45. un 46. pantam. Iepirkumu procesa organizēšanas un administrēšanas nolūkā tiks apstrādāti datu subjektu identitātes dati (vārds, uzvārds), adrese, e-pasts, telefona numurs, informācija par pretendentu personāla vai pieaicināto speciālistu tehniskām un profesionālām spējām (pieredze, izglītība, zināšanas, kvalifikācija, amats) un to apliecinoši dokumenti, datu subjektu sniegtā cita informācija, izpildot iepirkuma nolikumā noteiktās prasības. PIL nosaka noteiktu personas datu apjomu, kuru finansējuma saņēmējam kā pasūtītājam ir tiesības apstrādāt, savukārt iepirkuma dalībniekiem pienākums sniegt. Personas datu nesniegšanas vai sniegšanas nepilnā apjomā gadījumā tiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā.
TA projekts paredz, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam un iepirkumu līgumu izpildītājam ir pienākums parakstīt apliecinājumus par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Apliecinājuma ieguves ietvaros tiks veikta personas datu apstrāde, ko tieši paredz iepriekš minētie normatīvie akti saskaņā ar Regulas Nr.2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Turklāt Eiropas Komisija vadlīniju “Interešu konfliktu identificēšana publiskā iepirkuma procedūrās strukturālu darbību veikšanai” 1.pielikumā ir sniegusi norādes par tā saturu, tai skaitā apstrādājamo datu apjomu, kas atzīstams par minimāli nepieciešamo (https://m.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/EK_vadl_par_interesu_konflikta_identif_publ_iepirk_LV.pdf).

TA projekta 20. punkts un 21.9. apakšpunkts paredz, ka NVA veic mērķa grupas personas datu apstrādi, lai izvērtētu personu atbilstību mērķa grupas kritērijiem. Minētā personas datu apstrāde ir obligāti nepieciešama, jo projekts ir paredzēts tieši mērķa grupas personām, tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona atbilst izvirzītajiem kritērijiem, kuriem iestājoties, persona var saņemt TA projekta paredzēto atbalstu. Neveicot personas datu apstrādi, NVA nespēs izvērtēt personas atbilstību izvirzītajiem mērķa grupas kritērijiem, bet persona saņemt TA projektā paredzēto atbalstu.
Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma 28. panta 5. punkts nosaka, ka attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāku laiku par pieciem gadiem. PIL 40. panta piektā daļa noteic, ka iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Tādējādi, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos termiņus, 4.3.3.4. pasākuma mērķa grupas personas datu glabāšanas termiņš nosakāms atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 82. punkta prasībām, t.i., dokumentus par ES fondu atbalstītajiem izdevumiem glabā līdz 2034. gada 31. decembrim, lai pierādītu maksājumu veikšanas un finanšu izlietojuma pamatotību. Savukārt KPVIS personas dati atbilstoši MK noteikumu Nr. 770 27. punktam glabājami līdz 2039. gada 31. decembrim.


[12] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338014-kartiba-kada-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda-nodrosina-ieguldijumu-uzraudzibu-un-izvertesanu

[13] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/187822-normativo-aktu-projektu-sagatavosanas-noteikumi

[14] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)  (turpmāk – Regula Nr.2016/679); pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32016R0679

 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
EURES tīkla darbību īstenošana palīdzēs atgriezties Latvijā valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā ārpus tās, veicinās remigrāciju un paplašinās diasporas nodarbinātības iespējas Latvijā.
 

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

4.3.3.4. pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.3.4. pasākumam nav ietekmes.
4.3.3.4. pasākuma projekta ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā vadībā un īstenošanā tiks īstenoti vispārīgas un specifiskas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbības.
4.3.3.4. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, tā projekta iesnieguma vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” specifiskais atbilstības kritērijs (precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu (vai apstiprināšanu ar nosacījumu), ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka publiskie iepirkumi tiek veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
4.3.3.4. pasākuma ietekmes uz HP VINPI īstenošanu novērtēšanai TA projektā ir noteikti HP VINPI rādītāji.
 
Pielikumi