Anotācija

Tā kā 2026. gada 30. jūnijs ir esošo LBTU padomes locekļu amata izpildes termiņš, ir jāizveido jauna LBTU padome, kas ir viens no augstskolas pārvaldes orgāniem.

Tiks īstenots Augstskolu likuma 14.¹ panta ceturtās daļas 3. punkta un Pārejas noteikumu 120. punkta nosacījums, t. i., ka zinātnes universitātes padomi veido septiņi locekļi, no kuriem trīs ir Ministru kabineta izvirzīti sabiedrības pārstāvji. Tā tiks nodrošināta arī turpmāka LBTU studiju kvalitātes un studiju pieredzes attīstība, zinātnes aktivitāte, kvalitāte un sadarbība, nostiprinot konkurētspēju.

Izvērtējot kandidātu atlases nolikuma apstiprināšanas procedūras atbilstību noteikumu Nr. 636 15. punktā noteiktajai kārtībai, konstatēts, ka nolikumu "Nolikums par kandidātu atlasi uz Ministru kabineta virzītu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes  padomes locekļu amatiem" (turpmāk - nolikums par kandidātu atlasi) 2026. gada 12. maija sēdē apstiprināja atlases komisija, lai gan atbilstoši minētajam regulējumam kandidātu atlases nolikuma projekts ir saskaņojams ar atlases komisiju un apstiprināms attiecīgās nozares ministram.

Minētā procesuālās kārtības neievērošana nav ietekmējusi kandidātu atlases procesu un tā rezultātu pēc būtības. Konkursa atlases komisijas sastāvu un tās nolikumu apstiprinājis nozares ministrs.
Procesuālās kārtības neievērošana neietekmēja nolikumā par kandidātu atlasi noteiktās kandidātiem izvirzītās prasības, vērtēšanas kritērijus, atlases komisijas kompetenci vai kandidātu vērtēšanas kārtību.
Kandidātu atlase tika īstenota atklāta konkursa kārtībā, konkursa dokumentācija bija publiski pieejama, un visiem kandidātiem visā atlases procesā tika piemērotas vienādas, iepriekš noteiktas prasības un vērtēšanas kritēriji. Nolikuma par kandidātu atlasi apstiprināšanas procedūra neradīja atšķirīgus nosacījumus vai priekšrocības kādam no kandidātiem un neietekmēja kandidātu savstarpējās konkurences apstākļus. Konkurss tika organizēts trīs kārtās, pēdējā atlases kārtā iesaistot arī atlases kompāniju. Visiem konkursa pretendentiem tika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas.
Līdz ar to konstatētā procesuālās kārtības neievērošana nav uzskatāma par tādu būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varēja ietekmēt kandidātu atlases rezultātu pēc būtības, un nav pamata tās dēļ atkārtot kandidātu atlases procesu. To papildus apliecina apstāklis, ka pēc atlases procesa noslēguma attiecīgās nozares ministrs ir iepazinies ar atlases rezultātiem un nav konstatējis tādus nolikuma par kandidātu atlasi satura vai atlases procesa trūkumus, kas būtu par pamatu atlases rezultātu nevirzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā.