Anotācija (ex-ante)

Kultūras ministrijas padotībā ir desmit profesionālās vidējās izglītības iestādes, no tām četrām ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.
Ievērojot Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 31.punktā minēto, visām minētajām iestādēm nepieciešams noteikt to statusu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.

Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta piektā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:
1) izglītojamo skaita rādītājus;
2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;
3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno;
4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.2 panta pirmajā daļā, 16.3 panta pirmajā daļā, 16.4 panta pirmajā daļā un 16.7 panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.

Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta septītā daļa nosaka, ka vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:
1) sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem rādītāji;
2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;
3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

Minēto rādītāju izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai par statusu noteikšanu ar Kultūras ministrijas 2022.gada 11.oktobra rīkojumu Nr.2.5-1-160 “Par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu statusa noteikšanas komisijas apstiprināšanu” tika izveidota Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu statusa noteikšanas komisija (turpmāk – komisija). Lai izvērtētu Kultūras ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu atbilstību Profesionālās izglītības likumā noteiktam profesionālās izglītības iestādes statusam un, ņemot vērā, ka Profesionālās izglītības likuma normas nenosaka rezultatīvos rādītājus kritēriju un nosacījumu izvērtēšanai, Kultūras ministrija ar 2022.gada 10.oktobra nolikumu Nr.2.5-4-22 „Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu statusa noteikšanas komisijas nolikums” noteica komisijas darbību, tostarp nosakot, ka komisija veic izglītības iestāžu darbības vērtēšanu un sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai izglītības iestāžu statusa noteikšanai atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta pirmajā, piektajā un septītajā daļā noteiktajam tiesiskajam regulējumam un Profesionālās izglītības likuma 16.3 un 16.4 pantā noteiktajiem attiecīgā profesionālās izglītības iestādes statusa darbības mērķiem, kā arī sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai par izglītības iestāžu tālāko darbību.

Izvērtējot Profesionālās izglītības likumā noteikto nosacījumu izpildi, komisija secināja:
1) attiecībā uz nosacījumu „izglītojamo skata rādītāji”, konstatējams, ka atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk ‒ VIIS) informācijai uz 2022.gada 1.oktobri sešās izglītības iestādēs, tai skaitā četrās izglītības iestādēs kurām ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, tiek nodrošināts 90 un vairāk izglītojamo skaits profesionālās vidējās izglītības programmās. Savukārt četrās izglītības iestādēs izglītojamo skaits profesionālās vidējās izglītības programmās ir mazāks par 90 izglītojamiem;
2) attiecībā uz nosacījumu „izglītojamo rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos”, konstatējams, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenus 2021./2022. mācību gadā vismaz uz septiņām ballēm nokārtojušo izglītojamo īpatsvars deviņās izglītības iestādēs bija virs 80% un tikai vienā izglītības iestādē tas bija 73,3%, attiecīgi kopumā šādu izglītojamo ir vairāk nekā divas trešdaļas. Vērtējot izglītības iestāžu izglītojamo rezultātus centralizētajos eksāmenos latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā 2021./2022. mācību gadā, komisija secināja, ka zemākais rādītājs bija 53,5%, bet trijās izglītības iestādēs tas bija vairāk nekā 60% un vienā izglītības iestādē – 70,1%. Kopumā izglītojamo rezultāti valsts noslēguma pārbaudījumos norāda uz izglītības iestāžu izglītojamo augstajiem sasniegumiem un motivāciju;
3) attiecībā uz nosacījumu „profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītāji, ja izglītības iestāde tādas īsteno”, secināms, ka atbilstoši VIIS informācijai uz 2022.gada 1.oktobri no desmit izglītības iestādēm tikai profesionālās izglītības kompetences centrs „Nacionālā Mākslu vidusskola” īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Vienlaikus komisija ņēma vērā faktu, ka vairākas izglītības iestādes savās attīstības un investīciju stratēģijās 2021.-2027.gadam norādījušas, ka plāno uzsākt profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu;
4) attiecībā uz nosacījumu „īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstība saskaņā ar 16.2 panta pirmajā daļā, 16.3 panta pirmajā daļā, 16.4 panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita” secināms, ka visas izglītības iestādes atbilstoši informācijai VIIS uz 2022.gada 1.oktobri īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas tematiskajā jomā „Mākslas”, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;
5) attiecībā uz nosacījumu „sadarbība ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem (sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem nodrošina izglītības programmu īstenošanu un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē)” konstatējams, ka vismaz divi līgumi ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem, lai nodrošinātu izglītības programmu īstenošanu un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē, ir noslēgti sešām izglītības iestādēm (tai skaitā 130 līgumus ar mazajiem un vidējiem nozares uzņēmumiem ir noslēdzis profesionālās izglītības kompetences centrs „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”). Vienlaikus norādāms, ka visas izglītības iestādes sadarbojas ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem, lai spētu sagatavot nākotnes profesionāļus mūzikā, mākslā, dizainā un dejā;
6) attiecībā uz nosacījumu „metodiskā darba rādītāji” secināms, ka visas izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas un dizaina izglītības programmas, ir uzsākušas modulāro izglītības programmu īstenošanu un piedalās to aprobācijā, kā arī visas izglītības iestādes organizē kursus, seminārus pedagogu pilnveidei, meistarklases, organizē un piedalās dažādos konkursos, tai skaitā starptautiskos konkursos. Atbilstoši Kultūras ministrijas 2021.gada 28.oktobra iekšējos noteikumos Nr.2.5-4-22 „Kārtība, kādā Kultūras ministrijas padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes veic metodiskos uzdevumus” noteiktajam un Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē publicētajam mākslas, mūzikas un skatuves mākslas nozares metodiskās virsvadības sadalījumam un reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sadalījumam visas izglītības iestādes īsteno metodisko virsvadību vai līdzatbildību, kā arī sešas izglītības iestādes 2021./2022. mācību gadā organizējušas ne mazāk kā piecus pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta pasākumus citām profesionālās vidējās izglītības iestādēm un sava reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm;
7) attiecībā uz absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāju, konstatējams, ka normatīvajos aktos nav nekādu noteiktu kritēriju minētā rādītāja izvērtēšanai. 2022.gada 1.aprīlī spēkā stājās grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa izveidi, kā arī izvērtējuma sagatavošanu un publicēšanu par absolventu iekļaušanos darba tirgū.Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija vēl tikai strādā pie profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa izveides, tāpēc dati par šo nosacījumu iegūti, aptaujājot izglītības iestādes. Saskaņā ar izglītības iestāžu sniegto informāciju par 2021./2022.mācību gada absolventu rādītājiem atbilstoši izglītības iestāžu iesniegtajiem datiem uz 2022.gada 30.septembri studējošo absolventu īpatsvars pārsniedz 50%, turklāt sešu izglītības iestāžu sniegtie dati liecina, ka šis īpatsvars pārsniedz 80%. Savukārt strādājošo absolventu īpatsvars izglītības iestādēs ir dažāds un atbilstoši mākslu jomas specifikai strādājošo absolventu īpatsvars svārstās no 6,9% līdz 73% no absolventu kopējā skaita. Absolventu kopējais īpatsvars, kuri strādā un studē, visās desmit izglītības iestādēs ir virs 70%, turklāt astoņās izglītības iestādēs šis īpatsvars ir 89,1% un vairāk;
8) attiecībā uz nosacījumu „organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas” secināms, ka atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta tīmekļa vietnē publiski pieejamajai informācijai uz 2022.gada 1.oktobri līgumus par ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanu ir noslēgušas četras izglītības iestādes, kam ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss, kā arī vēl divas izglītības iestādes.

Ievērojot augstāk minēto, kā arī to, ka nepieciešams nodrošināt darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” projektu īstenošanas nosacījumu saglabāt profesionālās izglītības kompetences centra statusu vai līdzvērtīgu statusu, komisija secināja, ka tām izglītības iestādēm, kam līdz šim bija piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, ir pamatoti noteikt mākslu izglītības kompetences centra statusu, savukārt tām izglītības iestādēm, kas līdz šim bija profesionālās vidusskolas, – noteikt profesionālās vidusskolas statusu.

Ievērojot minēto, Projekts paredz noteikt šādu statusu Kultūras ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm:
1. mākslu izglītības kompetences centrs –
1) Profesionālās izglītības kompetences centrs „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola”;
2) Profesionālās izglītības kompetences centrs „Nacionālā Mākslu vidusskola”;
3) Profesionālās izglītības kompetences centrs „Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola”;
4) Profesionālās izglītības kompetences centrs „Ventspils Mūzikas vidusskola”.

2. profesionālā vidusskola:
1) Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola;
2) Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;
3) Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola;
4) Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola;
5) Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola;
6) Jelgavas Mūzikas vidusskola.

Ievērojot to, ka ar 2022.gada 3.marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ir svītrotas normas par profesionālās izglītības kompetences centra statusu, Projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta rīkojumus par profesionālās izglītības kompetences statusa piešķiršanu. Ievērojot to, ka minētie rīkojumi noteica arī profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus, Projekts nosaka profesionālo izglītības iestāžu nosaukumus. Profesionālās izglītības iestādēm nosaukumi paliek nemainīgi, izņemot četrām izglītības iestādēm, kurām ir mainīts statuss no “profesionālās izglītības kompetences centrs” uz “mākslu izglītības kompetences centrs” – attiecīgi mainās tikai izglītības iestādes statusa apzīmējums.