Anotācija (ex-ante)

Somatiskās saslimšanas ir saistītas ar izglītojamo fizisko veselību. Proti, tās ir ķermeniskas saslimšanas, kas var izpausties kā hroniskas saslimšanas un ir saistītas ar cilvēka fizioloģisko stāvokli, bet tās neattiecas uz mācību satura apguvi, tādēļ izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām ir jāatrodas ārstniecības personu ambulatorā aprūpē, jāievēro ārstniecības personu rekomendācijas. Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumu Nr.376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 7.1.1.apakšpunkts nosaka, ka skolēnu (bērnu) skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, piemēro koeficientu 2,27.
Ņemot vērā, ka izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kuri izglītību iegūst speciālās izglītības programmā, ir saglabāts intelekts, minētā izglītības programma tiek apgūta atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumu Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – Valsts pamatizglītības standarts) 14.pielikumam "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs", kas saturiski atbilst pamatizglītības programmas paraugam. Lai gan minētā 14.pielikuma speciālās pamatizglītības programmas parauga 5.tabulā paredzēts individuālās vai grupu atbalsta nodarbību skaits 1.-9.klasei, izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām MK noteikumu Nr.556 ietvaros nav paredzēti atbalsta pasākumi vispārējās izglītības programmas apguvē. Savukārt, Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība" 12.5.apakšpunktā paredzēta atbalsta pasākumu piemērošana, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tostarp izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām, kurus nosaka Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC). Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr.398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 25.punktam izglītojamam ar speciālām vajadzībām, kuram ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinums par atbilstošas izglītības programmas īstenošanu vai pedagoģiski medicīniskās komisijas, logopēda, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, izglītības vai klīniskā psihologa atzinums par izglītojamam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem mācību procesa un valsts pārbaudes darbu laikā, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas līdz attiecīgā mācību gada 1.martam iesniegts izglītības iestādes vadītājam, izglītības iestādes vadītājs nosaka atšķirīgus valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos piemēro atbalsta pasākumus, kādus izglītojamais ir saņēmis izglītības programmas īstenošanas procesā un kurus VISC ir noteicis saskaņā ar minēto noteikumu 22.7.apakšpunktu.

Ņemot vērā, ka speciālās vajadzības, kuras saistītas ar somatiskām saslimšanām ir attiecināmas uz izglītojamā fizisko veselību un neattiecas uz vispārējās izglītības programmas apguvi, likumprojekts paredz Vispārējās izglītības likuma 50.panta astoto daļu precizēt, nosakot, ka pamatizglītības iegūšana deviņos gados ir paredzēta speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā somatisko saslimšanu raksturu, kas nav saistīts ar izglītības nodrošināšanu, speciālās izglītības programma izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām ir izslēdzama no MK noteikumu Nr.322 3.pielikumā minētā izglītības programmu īpašā veida, kā arī grozījumi izdarāmi citos saistītajos normatīvajos aktos. Ar minēto grozījumu veikšanu tiks nodrošināta izglītojamo izglītības ieguve vispārizglītojošā izglītības programmā, ievērojot izglītojamā tiesības un bērna labākās intereses, kā arī mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs par izglītojamo ar somatiskām saslimšanām tiks aprēķināta MK noteikumos Nr.376 noteiktajā kārtībā, ievērojot konkrētā izglītojamā izglītības iestādē apgūstamo izglītības programmu. Vienlaikus, precizējot Vispārējās izglītības likuma 50.panta astoto daļu, likumprojektā paredzēts, ka minētās tiesību normas jaunā redakcija stājas spēkā ar 2024.gada 1.septembri. Lai nodrošinātu visu izglītojamo ar somatiskām saslimšanām turpmāku izglītības ieguvi vispārizglītojošā izglītības programmā, likumprojekts paredz, ka izglītības iestādes, kuras līdz 2024.gada 31.augustam ir uzsākušas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām īstenošanu, ir tiesīgas minēto izglītības programmu īstenot ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.augustam. Ņemot vērā, ka vispārizglītojošā izglītības programma saturiski neatšķiras no speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām un šiem izglītojamiem nav nepieciešami ar izglītības procesa apguvi saistīti atbalsta pasākumi, likumprojektā noteiktais pašvaldībām neradīs administratīvo slogu attiecībā uz izglītojamo ar somatiskām saslimšanām izglītības ieguves nodrošināšanu. Izglītojamie turpinās izglītības ieguvi izvēlētajā izglītības iestādē, to nemainot.  
Vienlaikus vēršam uzmanību, ja izglītības iestādē tiks saņemts ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumi un norādījumi, kas nepieciešami ievērot mācību procesā, tad izglītības iestādei jārīkojas saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" noteikto. 

Izglītojamiem, kuriem noteikti garīgās attīstības traucējumi, ir pazemināts intelekts, tādēļ mācību satura apguvē tiek intensīvi izmantoti atbalsta pasākumi, kas noteikti MK noteikumu Nr.556 1.pielikumā. Atbilstoši Valsts pamatizglītības standarta 15.pielikumam atsevišķi mācību priekšmeti, piemēram, kā fizika, ķīmija un bioloģija, nav iekļauti speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem īstenošanas plānā, bet šo mācību priekšmetu satura pamatjautājumi ir integrēti citu mācību priekšmetu saturā. Kopējais mācību satura apjoms pamatizglītības posmā ir atvieglots, atšķirīgs no mācību satura citās vispārizglītojošās pamatizglītības programmās. Tas norāda, ka kvalitatīvu pamatizglītību izglītojamie ar garīgās attīstības traucējumiem var iegūt vienīgi licencētas speciālās pamatizglītības programmas ietvaros, kurā tiek nodrošināti intensīvi un individualizēti atbalsta pasākumi, kā arī pieejama atbalsta personāla sistemātiska palīdzība. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) datiem uz 2023.gada 1.septembri vispārizglītojošās izglītības iestādēs izglītību speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem 1.-12.klašu posmā apgūst 1121 izglītojamais no 8032 kopējā izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita. No 1121 izglītojamiem 875 izglītojamie izglītību iegūst iekļaujoši vispārizglītojošajā klasē speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, savukārt 246 izglītojamie minēto speciālās izglītības programmu apgūst vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs.
Izglītojamie, kuriem noteikti smagi garīgās attīstības traucējumi vai vairāki smagi attīstības traucējumi, ir raksturojami ar zemu intelektu un zemu funkcionēšanas spēju, mācību saturu apgūst ar individuālu pedagoga palīdzību un/vai individuālu nepārtrauktu asistēšanu, vienlaikus, izmantojot atbalsta pasākumus, atbilstoši Valsts pamatizglītības standarta 16.pielikumam. Daļa šo izglītojamo atrodas paliatīvajā aprūpē vai slimo ar smagām hroniskām saslimšanām, kas prasa nepārtrauktu aprūpi. Sava smagā un kompleksā traucējuma dēļ šie izglītojamie apgūst nelielu akadēmisko zināšanu apjomu. Ikdienas mācību procesā būtiska nozīme ir izglītojamo pašaprūpes iemaņu un sociālo prasmju attīstībai. Tas norāda, ka savām spējām, attīstības līmenim un veselības stāvoklim atbilstošu pamatizglītību izglītojamie ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var iegūt vienīgi licencētas speciālās pamatizglītības programmas ietvaros, kurā izglītības iestāde ikdienā nodrošina individuālu pedagogu un atbalsta speciālistu palīdzību katram izglītojamajam. Saskaņā ar VIIS datiem uz 2023.gada 1.septembri vispārizglītojošās izglītības iestādēs izglītību speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.-12.klašu posmā iegūst 162 izglītojamie no 8032 kopējā izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita. No 162 izglītojamiem 61 izglītojamais izglītību iegūst iekļaujoši vispārizglītojošajā klasē speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, savukārt 101 izglītojamais minēto speciālās izglītības programmu apgūst vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.709 tiesību normām pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Vienlaikus pedagoģiski medicīniskās komisijas izsniegtajam atzinumam ir ieteikuma raksturs un tas nenosaka bērna vecākam vai citam bērna likumiskajam pārstāvim pienākumu bērnam nodrošināt izglītības apguvi minētās komisijas ieteiktajā speciālās izglītības programmā. Cita starpā MK noteikumu Nr.556 4.punkts paredz, ka izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet kuriem konstatētas attīstības vai mācīšanās grūtības, izglītības iestādes atbalsta speciālisti (izglītības vai klīniskais psihologs, logopēds, skolotājs logopēds vai speciālais pedagogs), pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu iesniegumu, veic attiecīgi pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu un sniedz atzinumu. Atzinumā norāda nepieciešamos atbalsta pasākumus atbilstoši MK noteikumu Nr.556 1.pielikumam vai citus izglītojamam piemērotus pasākumus. Ja izglītojamā likumiskais pārstāvis nesadarbojas ar izglītības iestādi, pedagoģiskais vai psiholoģiskais novērtējums tiek veikts pēc izglītības iestādes iniciatīvas, par to informējot izglītojamā likumisko pārstāvi. No minētā izriet, ka izglītojamais gan ar garīgās attīstības traucējumiem, gan ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītību var iegūt iekļaujoši vispārizglītojošā izglītības programmā bez pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma vai neņemot vērā minētās komisijas atzinumā ieteikto speciālās izglītības programmu, bet ar atbalsta pasākumiem. Šādā gadījumā izglītojamais ar garīgās attīstības traucējumiem vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem pamatizglītību iegūst, apgūstot izglītības programmu, kas nav atbilstoša viņa spējām un kopumā neatbilst bērna labākajām interesēm.
Kopumā garīgās attīstības traucējumi, neatkarīgi no traucējumu smaguma pakāpes, ir raksturojami kā prāta spēju jeb intelekta traucējumi, kuri neatjaunojas un nav izārstējami. Tie ir galvas smadzeņu bojājumi vai to darbības traucējumi, kas iedzimst vai rodas dzīves laikā. Jāņem vērā, ka bērns ar garīgās attīstības traucējumiem vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem tā pat kā bērns bez speciālām vajadzībām izglītības ieguvi uzsāk pirmsskolas izglītības pakāpē. Pirmsskolas izglītības ieguve tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumiem Nr.716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.716), kuru mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Pirmsskolas izglītības obligāto saturu veido caurviju prasmes, kas ir pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats un tās ietver bērna darbības, domāšanas, emocionālos un sociālos aspektus, kas palīdz apgūt zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādos kontekstos, un zināšanas, izpratne un pamatprasmes valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās. Savukārt, jāņem vērā, ka jebkura bērna, arī ar garīgās attīstības traucējumiem, attīstība līdz septiņu gadu vecumam ir nozīmīgākais personības attīstības posms. Šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana, runas un koordinācijas spēju attīstība. Bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem attīstība atšķiras no bērnu ar normālu intelektu attīstības katrā vecumposmā. Tā notiek lēnāk, dažādā tempā, ar daudzām īpatnībām un nepilnībām, kas ir atkarīgas no garīgās attīstības traucējuma līmeņa. Tas izpaužas bērnu atmiņas, domāšanas, uztveres, uzmanības, pašapkalpošanās prasmju, runas un valodas, kustību attīstībā. Tāpēc ir svarīgi laicīgi pamanīt attīstības īpatnības, novirzes no normas. Jo agrāk vecāki un speciālisti sāks bērna fiziskās un garīgās attīstības korekciju, jo nozīmīgāka būs bērna turpmākā attīstība, tādēļ arī pirmsskolas izglītības pakāpē ir svarīgi, lai bērnam izglītības ieguve tiktu nodrošināta atbilstoši viņa garīgās attīstības traucējumu smaguma pakāpei atbilstošā speciālās pirmsskolas izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Nepieciešamību bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītības ieguvi nodrošināt atbilstošā speciālās pirmsskolas izglītības programmā pastiprina no VIIS pieejamie dati uz 2023.gada 1.septembri. 2023./2024.mācību gadā speciālās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības programmās izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītību iegūst 276 bērnu, pirmsskolas izglītības iestādēs no 78523 kopējā bērnu skaita minētajās izglītības programmās izglītību iegūst 3210 bērni jeb 4,09%, savukārt, vispārējās izglītības iestāžu minētajās speciālās pirmsskolas izglītības programmās izglītību iegūst 318 bērni no kopējā 15191 izglītojamā skaita, kas ir 2,09%.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav datu par to izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem skaitu, kuriem nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, bet izglītības apguve tiek nodrošināta tikai ar atbalsta pasākumiem. Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar VIIS datiem, vispārējās un speciālās izglītības iestādēs uz 2023.gada 1.septembri 1.-12.klasē un pirmsskolas izglītības posmā kopskaitā ir ne mazāk kā 5397 izglītojamie ar izsniegtu pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu ar ieteikto speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, no kuriem 192 izglītojamie apgūst vispārizglītojošās izglītības programmu. No minētā izriet, ka vismaz 192 izglītojamie, kuriem pirmsskolas izglītība un pamatizglītība būtu jāiegūst, apgūstot speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, būtībā apgūst savām spējām un speciālām vajadzībām neatbilstošu izglītības programmu.

Ņemot vērā izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem raksturojumu un speciālās izglītības programmas atšķirīgo saturu no vispārizglītojošās izglītības programmas vai citām speciālās izglītības programmām, likumprojekts paredz, ka ar 2024.gada 1.septembri izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārizglītojošās izglītības iestādēs var uzņemt vienīgi attiecīgajās speciālās izglītības programmās. Šāda pieeja nodrošinās, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām izglītību iegūs atbilstošā speciālās izglītības programmā, ievērojot izglītojamā spējas un vajadzības. Vienlaikus, likumprojekts paredz pārejas periodu tiem izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, bet izglītības ieguve ir uzsākta viņu spējām un speciālām vajadzībām neatbilstošā izglītības programmā. Tādēļ ar pārejas noteikumu tiek noteikts, ka izglītības iestādes, kuras līdz 2024.gada 31.augustam ir uzsākušas izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītošanu vispārējās izglītības programmās, kas nav speciālās izglītības programmas, ir tiesīgas turpināt izglītojamo izglītošanu minētajās izglītības programmās ne ilgāk kā līdz 2025.gada 31.augustam. Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.716 paredz speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugu izglītības programmām izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, likumprojektā paredzētie grozījumi attiecināmi gan uz pirmsskolas izglītības, gan pamatizglītības pakāpēm.
Laika periods, kad izglītojamie vispārizglītojošās izglītības iestādēs tiek uzņemti attiecīgajās speciālās izglītības programmās, tiek noteikts 2024.gada 1.septembris, lai tiem izglītojamiem, kuriem nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar izglītojamam atbilstošu speciālās izglītības programmu, radītu iespēju veikt izglītojamā speciālo vajadzību izvērtējumu gan pie attiecīgajiem ārstniecības speciālistiem, gan pedagoģiski medicīniskajā komisijā. Vienlaikus noteiktais laika periods neliedz izglītojamiem, kuriem jau ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu par nepieciešamību izglītību iegūt speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, izglītību iegūt attiecīgajā speciālās izglītības programmā vispārējās izglītības iestādē. Ja izglītības iestādes darbinieki konstatē, ka izglītojamajam, kuram nav pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma un izglītojamais nespēj apgūt vispārizglītojošo izglītības programmu, izglītības iestāde veic pārrunas ar izglītojamā vecākiem par nepieciešamību izvērtēt bērna spējas un vajadzības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai ieteiktu bērnam piemērotāko speciālās izglītības programmu. Vienlaikus, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta trešo daļu, bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses prioritāri jānodrošina bērna vecākiem. Tas nozīmē, ka vecākam jāveic visas nepieciešamās darbības, lai bērns iegūtu izglītību atbilstoši bērna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piemērotā speciālās izglītības programmā. Savukārt, ja vecāka rīcība nav vērsta uz bērna labāko interešu nodrošināšanu, bāriņtiesai vai pašvaldības sociālajam dienestam, atbilstoši šo institūciju noteiktajai kompetencei, ir tiesības veikt visas nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos par iemesliem kādēļ bērnam netiek nodrošināta izglītības ieguve viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošā speciālās izglītības programmā. Tādējādi tiek nodrošināts sadarbības mehānisms starp izglītības iestādi, bāriņtiesu un pašvaldības sociālo dienestu, lai ņemot vērā bērna speciālās vajadzības, tiktu ievērota bērna pamatvajadzības uz izglītības ieguvi nodrošināšana atbilstošā speciālās izglītības programmā. Ņemot vērā minēto, līdzšinējā prakse, kad izglītības iestāde izglītojamiem ar garīgās attīstības  traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem turpina izglītības ieguvi vispārizglītojošā izglītības programmā tikai ar atbalsta pasākumiem, vairs nebūs īstenojama, jo izglītības ieguve bērnam ar minētajiem attīstības traucējumiem būs jānodrošina atbilstošā speciālās izglītības programmā, kura paredz viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītības saturu un vērtēšanas sistēmu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldībām, kuru vispārējās izglītības iestādēs izglītības apguve izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem tiek nodrošināta vispārizglītojošā izglītības programmā ar atbalsta pasākumiem būs jānodrošina attiecīgās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem licencēšana izglītības iestādē ar 2024.gada 1.septembri. Minētais attiecināms arī uz privātajām izglītības iestādēm, kurās izglītības ieguve tiek nodrošināta izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Pastāv risks, ka privātā izglītības iestāde, kā privātā pakalpojuma sniedzējs nav licencējis speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem un šī iemesla dēļ var atteikt uzņemšanu bērna ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem uzņemšanu privātā izglītības iestādē. Ņemot vērā Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktā un Izglītības likuma 17.panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības pienākumu nodrošināt izglītības ieguvi tās administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem, iekļaujošas speciālās izglītības nodrošināšana, tai skaitā speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, pašvaldībām, meklējot risinājumus attiecīgo speciālās izglītības programmu nodrošināšanai pašvaldības izglītības iestādēs būs jāizvērtē apstākļi, kas var ietekmēt vispārējās izglītības iestāžu spēju un nepieciešamību nodrošināt attiecīgās speciālās izglītības programmas ieviešanu izglītības iestādē. Saskaņā ar VIIS datiem uz 2024.gada 8.maiju visās 43 pašvaldībās (266 izglītības iestādēs, t.sk. 43 pirmsskolas iestādes un 39 speciālās izglītības iestādes) ir licencētas speciālās programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Valsts pamatizglītības standarta 15.pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 10.punktā noteikts, ka  vispārējās izglītības klasē iekļautajiem skolēniem izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai tos iekļautu kopējā mācību procesā, vienlaikus 16.pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 11.punktā teikts, ka, izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no diviem izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem. Vēsturiski individuālais izglītības programmas apguves plāns Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumu Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (zaudējuši spēku 01.09.2020.) 29.pielikumā "Speciālās pamatizglītības programmas paraugs izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem" un 30.pielikumā "Speciālās pamatizglītības programmas paraugs izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem" tika formulēts kā izglītības programmas īstenošanas plāns, un šāds izglītības programmas plāna formulējums joprojām saglabājies Vispārējās izglītības likuma 50.panta otrajā daļā, kas ar šo likumprojektu tiek precizēts, salāgojot Valsts pamatizglītības standarta 15.pielikumā un 16.pielikumā un likumprojekta 53.panta otrajā daļā lietoto terminu.

Lai ievērotu konsekvenci terminu lietošanā, likumprojekts paredz Vispārējās izglītības likuma 50.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "īstenošanas plāns” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "apguves plāns" (attiecīgajā locījumā).