Anotācija (ex-ante)

26-TA-151: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru  kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai  3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašniekiem tiem piederošo nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamo īpašumu daļu atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas joslas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
 
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt šādu nekustamo īpašumu daļas:
1. nekustamā īpašuma “Tālumnieki” (kadastra numurs 6084 004 0193) sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 004 0193) daļu aptuveni 0,9 ha platībā (projektētās zemes vienības kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 004 0451) Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Tālumnieki");
2.nekustamā īpašuma “Skudriņas” (kadastra numurs 6084 003 0237) daļu – zemes vienību (kadastra apzīmējums 6084 003 0716) 0,108 ha platībā  un zemes vienību (kadastra apzīmējums 6084 003 0718) 0,1182 ha platībā, Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Skudriņas");
3. nekustamā īpašuma “Valteri” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6050 003 0400) daļu - zemes vienību (kadastra apzīmējums 6050 003 0449) 0,0974 ha platībā un zemes vienību (kadastra apzīmējums 6050 003 0459) 0,065 ha platībā Bērziņu pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Valteri").
1. Nekustamais īpašums "Tālumnieki" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000158679. Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Tālumnieki"  projektētajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 004 0451 zemes ierīcības projektā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020400 – applūstošā (10 % applūduma varbūtība)
teritorija;
- 7311020107 – Daugavas vides un dabas resursu
aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos;
- 7311050200 – tauvas joslas teritorija gar upi;
- 7313060000 – aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja
tā nav iedalīta funkcionālajās zonās;
- 7316120200 – pierobežas josla;
- 7316120300 – pierobeža.
Nekustamajam īpašumam "Tālumnieki" minētās apgrūtinājumu platības tiks precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu, 2024.gada 3.oktobrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/7238 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”. 
Informācija par nekustamo īpašumu "Tālumnieki" un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2025.gada 16.martā, veicot nekustamā īpašuma "Tālumnieki" apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka atsavināmās daļas 0,9 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi ir 2 584,65 euro (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit četri euro, 65 centi), tajā skaitā atsavināmās daļas 0,9 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 004 0451) tirgus vērtība ir 2 528,25 euro (divi tūkstoši pieci simti divdesmit astoņi euro, 25 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar tās atsavināšanu (atsavināmajā daļā esošās koksnes vērtība) ir 56,40 euro (piecdesmit seši euro, 40 centi).
          Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2025.gada 28.jūlijā nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/5822 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Tālumnieki)”.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašnieks 2025.gada 27.augusta iesniegumā informējis ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada  10. maija  rīkojumu  Nr.1-2/579  “Par  pastāvīgās  komisijas  izveidi taisnīgas atlīdzības  noteikšanai  par  sabiedrības  vajadzībām  atsavināmo nekustamo  īpašumu”  izveidoto komisiju (turpmāk – Komisija), ka aprēķinātajai atlīdzībai nepiekrīt un piedalīsies Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu. Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašnieks norādījis, ka atsavināmās zemes vienības tirgus vērtības noteikšanā nav ņemta vērā nekustamā īpašuma atrašanās vieta pie publiskas ūdensteces – Daugavas, kas nekustamā īpašuma īpašnieka ieskatā nekustamajam īpašumam veido papildu pievienoto vērtību. Nekustamā īpašuma īpašnieks vienlaikus norādījis, ka, atsavinot atsavināmo daļu, atlikusī nekustamā īpašuma daļa zaudē patreizējo tirgus vērtību, jo zaudē pieeju Daugavai, kā arī tūrisma un rekreācijas iespējas. Papildu dokumentus, kas varētu ietekmēt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu, nekustamā īpašuma īpašnieks neiesniedza.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašniekam 2025.gada 2.septembrī nosūtīta vēstule Nr.1.3.2-18/6795 “Par atsavināmā nekustamā īpašuma (Tālumnieki) atsavināšanas atlīdzības noteikšanu”, informējot par iespēju atbilstoši MK noteikumu Nr.204 30.punktam iesniegt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu vai to zaudējumu aprēķinu, kurus institūcija ir uzdevusi noteikt sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam. Līdz 2025.gada 2.oktobrim no nekustamā īpašuma īpašnieka  sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavots atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējums vai to zaudējumu, kurus institūcija ir uzdevusi noteikt sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam aprēķins un atbilde uz 2025. gada 2. septembrī nosūtīto vēstuli netika saņemta.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašniekam 2025.gada 2.oktobrī nosūtīta vēstule Nr.1.3.2-18/7705 “Par atsavināmā nekustamā īpašuma (Tālumnieki) atsavināšanas atlīdzības noteikšanu”, kurā informēts par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja skaidrojumu, kā tika veikta atsavināmās daļas vērtības noteikšana, kā arī par iespējām piedalīties Komisijas 2025.gada 12.novembra komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu un iespēju līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai iesniegt īpašnieka izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu par atsavināmo daļu.
Nekustamā īpašuma "Tālumnieki" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu par atsavināmo daļu nav iesniedzis un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, Komisija 2025.gada 12.novembra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par atsavināmo daļu, nosakot to 2 584,65 euro (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit četri euro, 65 centi).
2. Nekustamais īpašums "Skudriņas” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Piedrujas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.117. Nekustamajam īpašumam “Skudriņas” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Skudriņas” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0716 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7314020101 - vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos - 0.1080 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.1080 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.1080 ha;
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.1080 ha.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0718 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.1182 ha;
- 7314020101 - vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli laukos - 0.1182 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.1182 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.1182 ha.
Nekustamajam īpašumam “Skudriņas” noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0716 uz 2025. gada 30. jūniju noteikta fiskālā kadastrālā vērtība – 302 euro un universālā kadastrālā vērtība – 259 euro.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0718 uz 2025. gada 30. jūniju noteikta fiskālā kadastrālā vērtība – 331 euro un universālā kadastrālā vērtība – 284 euro.
Nekustamais īpašums "Skudriņas” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr. 204 13. punktu 2024.gada 25.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6953 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Skudriņas” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma "Skudriņas” (nekustamais īpašums “Skudriņas” izveidots, sadalot zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0237 un zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6084 003 0622) apsekošanu un novērtēšanu, noteicis nekustamā īpašuma tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru uz 2025.gada 10.maiju:
 - zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0237) daļai 0,11 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0716) –1095 euro (viens tūkstotis deviņdesmit pieci euro), tajā skaitā zemes vienības daļas tirgus vērtība ir 1023 euro (viens tūkstotis divdesmit trīs euro) vai 0,93 euro par m2 un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 72 euro (septiņdesmit divi euro);
 - zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0622) daļai 0,12 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 003 0718) – 1197 euro (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit septiņi euro), tajā skaitā zemes vienības daļas tirgus vērtība ir 1116 euro (viens tūkstotis viens simts sešpadsmit euro) vai 0,93 euro par m2 un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienības daļā esošās koksnes vērtība) ir 81 euro (astoņdesmit viens euro).
Komisija, ņemot vērā pēc kadastrālās uzmērīšanas precizētās zemes vienību platības, balstoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu aprēķiniem, atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 0,93 euro par m2 ir aprēķinājusi precizēto zemes vienību tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru  uz 2025. gada 10. maiju:
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6084 003 0716) 0,108 ha platībā tirgus vērtība ir 1004,40 euro (viens tūkstotis četri euro, 40 centi). Īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 72 euro (septiņdesmit divi euro). Kopā 1076,40 euro (viens tūkstotis septiņdesmit seši euro, 40 centi);
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6084 003 0718) 0,1182 ha platībā tirgus vērtība ir 1099,26 euro (viens tūkstotis deviņdesmit deviņi euro, 26 centi). Īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 81 euro (astoņdesmit viens euro). Kopā 1180,26 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit euro, 26 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Skudriņas” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2025.gada 10.oktobrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/7909 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Skudriņas)”.
Nekustamā īpašuma "Skudriņas” īpašnieks 2025.gada 10.oktobra Komisijai adresētajā iesniegumā informēja, ka aprēķinātajai atlīdzībai piekrīt un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
          Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Skudriņas” atsavināšanu – 2256,66 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro, 66 centi), tajā skaitā:
 - par zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0716) 0,1080 ha platībā atsavināšanu – 1076,40 euro (viens tūkstotis septiņdesmit seši euro, 40 centi);
 - par zemes vienības (kadastra apzīmējums 6084 003 0718) 0,1182 ha platībā atsavināšanu – 1180,26 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit euro, 26 centi).
3. Nekustamais īpašums "Valteri” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Bērziņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000102820. Nekustamajam īpašumam “Valteri” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Valteri” zemes vienībai kadastra apzīmējumu 6050 003 0449 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020103 - no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 0.0974 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0974 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0974 ha.
Zemes vienībai kadastra apzīmējumu 6050 003 0459 ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7311020103 - no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 0.0650 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0650 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0650 ha.
Nekustamajam īpašumam "Valteri” noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6050 003 0449 uz 2025. gada 27. janvāri noteikta fiskālā kadastrālā vērtība – 273 euro un universālā kadastrālā vērtība – 234 euro.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6050 003 0459 uz 2025. gada 27. janvāri noteikta fiskālā kadastrālā vērtība – 182 euro un universālā kadastrālā vērtība – 156 euro.
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu 2023.gada 13.septembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-10/6448 “Par ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas izveidošanu gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu”.
Informācija par nekustamo īpašumu "Valteri” un dokumenti, kas raksturo atsavināmo nekustamo īpašumu, tajā skaitā dokumenti, kas raksturo nekustamā īpašuma sastāvu, stāvokli, uz tā gulstošās nastas un apgrūtinājumus, ienesīgumu, un citi dokumenti par nekustamo īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtības noteikšanu, no īpašnieka nav saņemti.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma "Valteri” apsekošanu un novērtēšanu, noteicis nekustamā īpašuma tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru uz 2024.gada 30.maiju (vērtējumi aktualizēti 2025.gada 1.maijā – pēc zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas aktualizēta zemes vienību platība un vērtība):
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6050 003 0449) 0,0974 ha platībā – 406,17 euro (četri simti seši euro, 17 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 352,62 euro (trīs simti piecdesmit divi euro, 62 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 53,55 euro (piecdesmit trīs euro, 55 centi);
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6050 003 0459) 0,065 ha platībā – 272,67 euro (divi simti septiņdesmit divi euro, 67 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 235,32 euro (divi simti trīsdesmit pieci euro, 32 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 37,35 euro (trīsdesmit septiņi euro, 35 centi).
          Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Valteri” īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2025.gada 7.novembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/8859 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Valteri)”.
Nekustamā īpašuma “Valteri” īpašnieks 2025.gada 11.novembra Komisijai adresētajā iesniegumā informēja, ka aprēķinātajai atlīdzībai piekrīt un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalīsies.
          Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 28. un 35.punktu, 2025.gada 12.novembra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma atsavināšanu – 678,84 euro (seši simti septiņdesmit astoņi euro, 84 centi), tajā skaitā:
 - par zemes vienības (kadastra apzīmējums 6050 003 0449) 0,0974 ha platībā atsavināšanu – 406,17 euro (četri simti seši euro, 17 centi);
 - par zemes vienības (kadastra apzīmējums 6050 003 0459) 0,065 ha platībā atsavināšanu – 272,67 euro (divi simti septiņdesmit divi euro, 67 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025. gada 12. novembra sēdes protokola Nr.28 lēmumus un nolēma:
1. ar Iekšlietu ministrijas 2025. gada 22. decembra lēmumu Nr.1-60/412/25 "Par atlīdzības apmēru" apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Tālumnieki"  atsavināšanu - 2 584,65 euro (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit četri euro, 65 centi) apmērā, tajā skaitā atsavināmās daļas 0,9 ha platībā (kadastra apzīmējums zemes ierīcības projektā 6084 004 0451) tirgus vērtība ir 2 528,25 euro (divi tūkstoši pieci simti divdesmit astoņi euro, 25 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar tās atsavināšanu (atsavināmajā daļā esošās koksnes vērtība) ir 56,40 euro (piecdesmit seši euro, 40 centi). Ja zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā atsavināmās daļas platība tiks precizēta, atlīdzības apmērs precizējams, izmantojot sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto vērtību 2809,17 euro (divi tūkstoši astoņi simti deviņi euro, 17 centi) par vienu hektāru;
2. ar Iekšlietu ministrijas 2026. gada 6. janvāra lēmumu Nr.1-60/2/26 "Par atlīdzības apmēru" apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Skudriņas”  atsavināšanu - 2 256,66 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro, 66 centi) apmērā, tajā skaitā:
- zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6084 003 0716) 0,108 ha platībā – 1076,40 euro (viens tūkstotis septiņdesmit seši euro, 40 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 1004,40 euro (viens tūkstotis četri euro, 40 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 72 euro (septiņdesmit divi euro);
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6084 003 0718) 0,1182 ha platībā –  1180,26 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit euro, 26 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 1099,26 euro (viens tūkstotis deviņdesmit deviņi euro, 26 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 81 euro (astoņdesmit viens euro);
3. ar Iekšlietu ministrijas 2025. gada 22. decembra lēmumu Nr.1-60/413/25 "Par atlīdzības apmēru" apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Valteri”  atsavināšanu - 678,84 euro (seši simti septiņdesmit astoņi euro, 84 centi) apmērā, tajā skaitā:
 - zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6050 003 0449) 0,0974 ha platībā – 406,17 euro (četri simti seši euro, 17 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 352,62 euro (trīs simti piecdesmit divi euro, 62 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 53,55 euro (piecdesmit trīs euro, 55 centi);
- zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6050 003 0459) 0,065 ha platībā – 272,67 euro (divi simti septiņdesmit divi euro, 67 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 235,32 euro (divi simti trīsdesmit pieci euro, 32 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 37,35 euro (trīsdesmit septiņi euro, 35 centi).
Zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu daļām ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi.  Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Nodibinātie servitūti neietekmēs nekustamo īpašumu daļu turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Gadījumā, ja netiks noslēgti pirkuma līgumi par nekustamo īpašumu daļu labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamo īpašumu daļu piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minētajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuriem piederošais īpašums tiek atsavināts.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz tajā minēto nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
5 911
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
5 911
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
5 911
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
5 911
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 5911 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā: 
1. Nekustamais īpašums "Tālumnieki"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu  (2 528,25  euro + 56,40 euro ) - 2 584,65  euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
2. Nekustamais īpašums "Skudriņas"
izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienību un zemes vienībās augošo koku atsavināšanu  (2103,66 euro + 153 euro) - 2 256,66 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro;
3.Nekustamais īpašums "Valteri" izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienību un zemes vienībās augošo koku atsavināšanu  (587,94 euro + 90,9 euro) - 678,84 euro,
izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro,
izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri skar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesu un publiskā finansējuma plānošanu. Ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota. Tiesību akta projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Tiesību aktu projekti"
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra
  • Iekšlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi