22-TA-3391: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.1.1.i. projekta "Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi" pases un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu;
- Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienu “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija”.
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu;
- Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienu “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi, ieviešot integrētu, koplietojamu un pielāgojamu, uz vienas pieturas un vienreizes principiem balstītu Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu platformu (turpmāk – Platforma).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Globalizācijas rezultātā pieaugošais starptautisko multimodālo kravu pārvadājumu apjoms, konkurences pieaugums un kravu koridoru transformācija veicina loģistikas, piegādes ķēžu un pārvadājumu pakalpojumu, datu aprites un kravu apstrādes digitālo transformāciju. Covid-19 pandēmija 2020.gadā un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās 2022.gadā ievērojami pastiprināja šo tendenci, veicinot kravu konjunktūras un apjomu izmaiņas, alternatīvu kravu loģistikas koridoru attīstību un konkurences pieaugumu noslogotākajos loģistikas koridoros. Līdz ar šīs tendences attīstību, tika veicināta tehnoloģiju un bezkontakta risinājumu ieviešana un procesu integrācija un automatizācija, pieprasot straujāku ostu un loģistikas nozares digitālo transformāciju. Arvien biežāk tika pieprasīta reāllaika kravu un kustības informācija, tās izsekojamība un ātrāka kravu dokumentu apstrāde ar mērķi samazināt kravu aprites laiku un kopējās izmaksas.
Latvijas ostu un loģistikas nozares konkurētspējas stiprināšana un attīstība ir viens no priekšnosacījumiem straujākas ekonomiskas atlabšanas nodrošināšanai, kā arī iespēja izmantot Latvijas potenciālu nostiprināt un palielināt savas pozīcijas starptautiskajos sauszemes, ūdens un gaisa kravu pārvadājumu koridoros un multimodālo loģistikas pakalpojumu attīstībā.
Latvijas lielās ostas – Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta un Liepājas speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - LSEZ), kā arī mazās ostas ar tām pievilktajiem dzelzceļa un autoceļu tīkliem, ir Latvijas loģistikas nozares stūrakmens. Latvijas ostu un ar tām saistīto kravu piegādes ķēžu, apstrādes procesu un datu aprites efektivitātes stiprināšana ir priekšnosacījums turpmākai ostu un loģistikas nozares izaugsmei.
Ņemot vērā pašreizējās situācijas secinājumus, ir nepieciešams veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku kravu datu apstrādi un veicinātu nozares un Latvijas ostu konkurētspēju, prioritāri nodrošinot Latvijas lielo ostu digitalizāciju, kā arī, izstrādājot risinājumus, kas izmantojami un pielāgojami mazo ostu vajadzībām.
Latvijas ostu pārvaldes ir izveidojušas starpsistēmu integrācijas risinājumus ar valsts informācijas sistēmām, piemēram, starp Rīgas brīvostas pārvaldes (turpmāk – RBP) Ostas informācijas sistēmu (turpmāk - OIS) un valsts informācijas sistēmu “Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma” (turpmāk – SKLOIS), taču nepieciešams veicināt straujāku kravu loģistikas procesu digitalizāciju un pakalpojumu attīstību.
RBP OIS nodrošina šādu funcionalitāti:
- kuģu vizīšu un kustības vadības procesu realizāciju (kuģa ienākšanas plānošana, kuģa ienākšana, darbības ostas teritorijā, došanās prom, kustības monitorings),
- paziņojumu saņemšana (apkalpes saraksts (1965.gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes - atvieglošanu (turpmāk – FAL) 5. veidlapa), pasažieru saraksts (FAL 6. veidlapa), paziņojumi par atkritumu nodošanu, paziņojumi par bīstamām kravām, citi paziņojumi),
- ostas maksājumi un norēķini (ostas maksas un maksas par pakalpojumiem, atlaides, rēķinu un norēķinu cikla vadība),
- līgumu reģistrs,
- loču pakalpojumi,
- ziemas navigācijas nodrošināšana,
- integrācija ar caurlaižu režīma nodrošināšanas procesiem un drošības informācijas uzturēšana,
- piestātņu pārvaldība,
- vides prasību uzraudzība,
- kuģu aģentu pārskati,
- kravu pārskati,
- statistikas un atskaites,
- integrācijas ar partneru informācijas sistēmām (piemēram, SKLOIS).
RBP OIS ir integrēta ar SKLOIS, kuras darbību nosaka Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumi Nr.92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi”. Integrācijas rezultātā OIS tiešsaistes režīmā, kopā ar nepieciešamajiem sistēmas klasifikatoriem un metadatiem, saņem šādu elektronisko dokumentu datus:
- paziņojumu par kuģa faktisko ienākšanas laiku (ATA, angl. val. – Actual time of arrival);
- paziņojumu par kuģa faktisko iziešanas laiku (ATD - angl. val. Actual time of departure);
kuģa manifestu;
- apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa);
- pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa);
- paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu (HAZMAT - angl. val. – Hazardous materials);
- paziņojumu par kuģa atkritumu nodošanu;
- kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju;
- jūras sanitāro deklarāciju;
- paziņojumu par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās;
- ziņas par lietotāju labotajiem elektroniskajiem dokumentiem.
SKLOIS nodrošina elektronisku ziņošanu un pilnu elektronisko dokumentu apriti, kā arī visu formalitāšu kārtošanu visās Latvijas ostās kuģiem gan ienākot, gan izejot. SKLOIS nodrošina informācijas iesniegšanas vienreizes principa ievērošanu formalitāšu kārtošanai publiskās pārvaldes iestādēs. Vienlaikus, SKLOIS nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (Eiropas Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma - SafeSeaNet).
Attiecībā uz sadarbību ar citām publiskās pārvaldes institūcijām, kas nodrošina ziņošanas formalitāšu ievērošanas kontroli, SKLOIS ir nodrošināta integrācija ar Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošo Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (turpmāk - EMDAS).
Grozījumi Ostu likumā paredz Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu publiski privāta akciju sabiedrība “Rīgas osta” veiks Rīgas ostas pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju, tostarp, arī par Rīgas brīvostas pārvaldes saistību pārņēmēju Projekta realizācijā.
Uzsākot Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanu, tiks veikts Rīgas brīvostas pārvaldes saistību pārņemšanas ietekmes izvērtējums uz Projektu un tā ilgtspējas nodrošināšanu, ņemot vērā Ostu likuma pārejas noteikumos minēto, tostarp, arī ietekme uz Atveseļošanas fonda plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. Nepieciešamības gadījumā par veikto izvērtējumu un konstatētiem riskiem tiks informēts Ministru kabinets.
Latvijas ostu un loģistikas nozares konkurētspējas stiprināšana un attīstība ir viens no priekšnosacījumiem straujākas ekonomiskas atlabšanas nodrošināšanai, kā arī iespēja izmantot Latvijas potenciālu nostiprināt un palielināt savas pozīcijas starptautiskajos sauszemes, ūdens un gaisa kravu pārvadājumu koridoros un multimodālo loģistikas pakalpojumu attīstībā.
Latvijas lielās ostas – Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta un Liepājas speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - LSEZ), kā arī mazās ostas ar tām pievilktajiem dzelzceļa un autoceļu tīkliem, ir Latvijas loģistikas nozares stūrakmens. Latvijas ostu un ar tām saistīto kravu piegādes ķēžu, apstrādes procesu un datu aprites efektivitātes stiprināšana ir priekšnosacījums turpmākai ostu un loģistikas nozares izaugsmei.
Ņemot vērā pašreizējās situācijas secinājumus, ir nepieciešams veicināt Latvijas ostu pārvaldības digitālo transformāciju, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku kravu datu apstrādi un veicinātu nozares un Latvijas ostu konkurētspēju, prioritāri nodrošinot Latvijas lielo ostu digitalizāciju, kā arī, izstrādājot risinājumus, kas izmantojami un pielāgojami mazo ostu vajadzībām.
Latvijas ostu pārvaldes ir izveidojušas starpsistēmu integrācijas risinājumus ar valsts informācijas sistēmām, piemēram, starp Rīgas brīvostas pārvaldes (turpmāk – RBP) Ostas informācijas sistēmu (turpmāk - OIS) un valsts informācijas sistēmu “Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma” (turpmāk – SKLOIS), taču nepieciešams veicināt straujāku kravu loģistikas procesu digitalizāciju un pakalpojumu attīstību.
RBP OIS nodrošina šādu funcionalitāti:
- kuģu vizīšu un kustības vadības procesu realizāciju (kuģa ienākšanas plānošana, kuģa ienākšana, darbības ostas teritorijā, došanās prom, kustības monitorings),
- paziņojumu saņemšana (apkalpes saraksts (1965.gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes - atvieglošanu (turpmāk – FAL) 5. veidlapa), pasažieru saraksts (FAL 6. veidlapa), paziņojumi par atkritumu nodošanu, paziņojumi par bīstamām kravām, citi paziņojumi),
- ostas maksājumi un norēķini (ostas maksas un maksas par pakalpojumiem, atlaides, rēķinu un norēķinu cikla vadība),
- līgumu reģistrs,
- loču pakalpojumi,
- ziemas navigācijas nodrošināšana,
- integrācija ar caurlaižu režīma nodrošināšanas procesiem un drošības informācijas uzturēšana,
- piestātņu pārvaldība,
- vides prasību uzraudzība,
- kuģu aģentu pārskati,
- kravu pārskati,
- statistikas un atskaites,
- integrācijas ar partneru informācijas sistēmām (piemēram, SKLOIS).
RBP OIS ir integrēta ar SKLOIS, kuras darbību nosaka Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumi Nr.92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi”. Integrācijas rezultātā OIS tiešsaistes režīmā, kopā ar nepieciešamajiem sistēmas klasifikatoriem un metadatiem, saņem šādu elektronisko dokumentu datus:
- paziņojumu par kuģa faktisko ienākšanas laiku (ATA, angl. val. – Actual time of arrival);
- paziņojumu par kuģa faktisko iziešanas laiku (ATD - angl. val. Actual time of departure);
kuģa manifestu;
- apkalpes sarakstu (FAL 5. veidlapa);
- pasažieru sarakstu (FAL 6. veidlapa);
- paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu (HAZMAT - angl. val. – Hazardous materials);
- paziņojumu par kuģa atkritumu nodošanu;
- kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju;
- jūras sanitāro deklarāciju;
- paziņojumu par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās;
- ziņas par lietotāju labotajiem elektroniskajiem dokumentiem.
SKLOIS nodrošina elektronisku ziņošanu un pilnu elektronisko dokumentu apriti, kā arī visu formalitāšu kārtošanu visās Latvijas ostās kuģiem gan ienākot, gan izejot. SKLOIS nodrošina informācijas iesniegšanas vienreizes principa ievērošanu formalitāšu kārtošanai publiskās pārvaldes iestādēs. Vienlaikus, SKLOIS nodrošina datu apmaiņu ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (Eiropas Savienības kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma - SafeSeaNet).
Attiecībā uz sadarbību ar citām publiskās pārvaldes institūcijām, kas nodrošina ziņošanas formalitāšu ievērošanas kontroli, SKLOIS ir nodrošināta integrācija ar Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošo Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (turpmāk - EMDAS).
Grozījumi Ostu likumā paredz Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanu līdz 2023. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu publiski privāta akciju sabiedrība “Rīgas osta” veiks Rīgas ostas pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju, tostarp, arī par Rīgas brīvostas pārvaldes saistību pārņēmēju Projekta realizācijā.
Uzsākot Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanu, tiks veikts Rīgas brīvostas pārvaldes saistību pārņemšanas ietekmes izvērtējums uz Projektu un tā ilgtspējas nodrošināšanu, ņemot vērā Ostu likuma pārejas noteikumos minēto, tostarp, arī ietekme uz Atveseļošanas fonda plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu. Nepieciešamības gadījumā par veikto izvērtējumu un konstatētiem riskiem tiks informēts Ministru kabinets.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nozares attīstības kritiskākie trūkumi un ierobežojumi, kurus paredzēts risināt, īstenojot projektu “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi” (turpmāk – Projekts), ir:
- nepietiekama nozares uzņēmējdarbības vides digitalizācija – valstī nav nodrošināta nozarei svarīgo pakalpojumu un procesu digitalizācija, piemēram, elektronisko pavadzīmju (e-CMR) ieviešana kravu pavaddokumentu digitālai pārvaldībai,
- vienas pieturas principu trūkums – nozarē nav pietiekošā apmērā nodrošināti uz vienas pieturas principiem balstīti un datu koplietošanu balstīti risinājumi saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām. Tomēr šādi risinājumi pieejami saziņai ar atsevišķām iestādēm un kontroles dienestiem, piemēram, SKLOIS, REIS un EMDAS sistēmas,
- administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite – saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām joprojām vērojama augsta papīra dokumentu aprite, kas rada papildu administratīvo slogu, samazina digitālās transformācijas iespējas, kā arī liedz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti,
- nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām - nav ieviesta pietiekama integrācija starp svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas sistēmām (turpmāk – IS), ostu terminālu vadības sistēmām u.c., un vienotu ostu pārvaldības IS risinājumu izstrāde,
- esošajās valsts IS nav nodrošināta multimodalitāte kravu apstrādē, t.i. nav sauszemes kravu (auto un dzelzceļa) datu un to apstrādes funkcionalitātes, kā arī atbilstošu pakalpojumu, kā arī ierobežota nozares dalībniekiem svarīgu pakalpojumu attīstība,
- nozares uzņēmumu digitālo rīku trūkums - nozares uzņēmumi lēni ievieš un attīsta digitālos risinājumus un jaunas tehnoloģijas, kas kavē nozares digitālo transformāciju un samazina pakalpojumu efektivitāti,
- neatbilstoši procesi un infrastruktūra - nav ieviesta procesu automatizācija kravu piegādes “pēdējās jūdzes” posmā (piemēram, osta, lidosta), pieteikumu apstrādē un pārvaldībā, tiesību pārbaudē un pārvaldībā, kā arī fiziskās infrastruktūras digitalizācijā (IoT) automātiskai datu izguvei,
- nepietiekama datu pieejamība un analītika –nav pieejama detalizēta un homogēna reāllaika dažādu datu ieguve un apstrāde, datu komplektu konfigurēšana un nodrošināta efektīva pieejamība, piemēram, citu valstu pārvadātājiem, kas neļauj operatīvu datu analīzi un veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu,
- netiek nodrošināta pārrobežu pieejamība un sadarbība – vienotu sadarbības principu, digitālo risinājumu, pilnvērtīgu un reāllaika datu un vienreizes principu trūkums, samazina pārrobežu sadarbības un caurredzamības iespējas, kā arī Latvijas iekļaušanās vienotajās datu telpās, piemēram, starptautisko multimodālo pārvadājumu plānošanā.
- nepietiekama nozares uzņēmējdarbības vides digitalizācija – valstī nav nodrošināta nozarei svarīgo pakalpojumu un procesu digitalizācija, piemēram, elektronisko pavadzīmju (e-CMR) ieviešana kravu pavaddokumentu digitālai pārvaldībai,
- vienas pieturas principu trūkums – nozarē nav pietiekošā apmērā nodrošināti uz vienas pieturas principiem balstīti un datu koplietošanu balstīti risinājumi saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām. Tomēr šādi risinājumi pieejami saziņai ar atsevišķām iestādēm un kontroles dienestiem, piemēram, SKLOIS, REIS un EMDAS sistēmas,
- administratīvais slogs un papīra dokumentu aprite – saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras pārvaldītājiem un ostām joprojām vērojama augsta papīra dokumentu aprite, kas rada papildu administratīvo slogu, samazina digitālās transformācijas iespējas, kā arī liedz mašīninterpretējamu un automatizējamu datu un uzdevumu apriti,
- nepietiekama integrācija starp ostu, kontroles dienestu un uzņēmumu informācijas sistēmām - nav ieviesta pietiekama integrācija starp svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas sistēmām (turpmāk – IS), ostu terminālu vadības sistēmām u.c., un vienotu ostu pārvaldības IS risinājumu izstrāde,
- esošajās valsts IS nav nodrošināta multimodalitāte kravu apstrādē, t.i. nav sauszemes kravu (auto un dzelzceļa) datu un to apstrādes funkcionalitātes, kā arī atbilstošu pakalpojumu, kā arī ierobežota nozares dalībniekiem svarīgu pakalpojumu attīstība,
- nozares uzņēmumu digitālo rīku trūkums - nozares uzņēmumi lēni ievieš un attīsta digitālos risinājumus un jaunas tehnoloģijas, kas kavē nozares digitālo transformāciju un samazina pakalpojumu efektivitāti,
- neatbilstoši procesi un infrastruktūra - nav ieviesta procesu automatizācija kravu piegādes “pēdējās jūdzes” posmā (piemēram, osta, lidosta), pieteikumu apstrādē un pārvaldībā, tiesību pārbaudē un pārvaldībā, kā arī fiziskās infrastruktūras digitalizācijā (IoT) automātiskai datu izguvei,
- nepietiekama datu pieejamība un analītika –nav pieejama detalizēta un homogēna reāllaika dažādu datu ieguve un apstrāde, datu komplektu konfigurēšana un nodrošināta efektīva pieejamība, piemēram, citu valstu pārvadātājiem, kas neļauj operatīvu datu analīzi un veikt datos balstītu lēmumu pieņemšanu,
- netiek nodrošināta pārrobežu pieejamība un sadarbība – vienotu sadarbības principu, digitālo risinājumu, pilnvērtīgu un reāllaika datu un vienreizes principu trūkums, samazina pārrobežu sadarbības un caurredzamības iespējas, kā arī Latvijas iekļaušanās vienotajās datu telpās, piemēram, starptautisko multimodālo pārvadājumu plānošanā.
Risinājuma apraksts
Projekta ietvaros plānots veikt šādu risinājumu izstrādi un ieviešanu:
- izstrādāt modulāru Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu Platformu vienotai ostu transporta un loģistikas sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp, kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei,
- ieviest integrētus ostu transporta un loģistikas digitālos pakalpojumus, tostarp eCMR prasībām atbilstošu kravu datu kopu izveidi un pārvaldību, ostu piekļuves, kontroles un ostu loģistikas datu analītikas risinājumus,
- papildināt un pielāgot RBP OIS partneru ostu vajadzībām un koplietošanai,
- izstrādāt Platformas integrācijas vārteju un veikt integrāciju ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmām, tostarp SKLOIS (dati, kas saistīti ar kuģa ienākšanu ostā, kuģa iziešanu, kuģa manifestu, apkalpes un pasažieru sarakstu, kravu informāciju u.c.), EMDAS (dati, kas saistīti ar kravu statusu, dokumentu apstrādes statusu, riskiem un paziņojumi u.c.), valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēmu (turpmāk – KPS) (vismaz dati, kas saistīti ar vilcienu vagonu sastāvu, nosūtītāju, saņēmēju, kravu termināli, vagonu, konteineru, kravas sastāvu un svaru u.c.), koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālais federētais mākonis, eCMR reģistrs, Vienotais autentifikators u.c.), RBP OIS, veicot saskaņošanu ar attiecīgo IS pārziņiem Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā. Integrācijas saskarņu risinājumi, integrācijā ietvertās datu kopas un to aprite tiks precizēta ar integrējamo IS pārziņiem un turētājiem Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā, kā arī realizēta normatīvajos aktos noteiktā apjomā, neveicot esošu integrāciju un risinājumu dublēšanu.
- ieviest Platformu un tās pakalpojumus Rīgas un Ventspils brīvostās, LSEZ un nodrošināt Platformas pieejamību citām Latvijas ostām, iestādēm un uzņēmumiem.
Projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs moduļus par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu ir jāveic, izmantojot šo sistēmu.
Sākotnējā Platformas arhitektūra paredz veidot vairākslāņu struktūru, kas sastāv no:
- integrācijas/vārtejas slāņa, kurā realizēta lietojumprogrammu saskarnes (API) integrācijai ar partneru - informācijas sistēmām, valsts servisiem un trešo pušu informācijas sistēmām, datu koplietošana un apmaiņa, procesu un pakalpojumu realizācija,
- prezentācijas/lietotāju slānis – tīmekļa portāls, kurā realizētas lietotāju darbvides, datu pārlūkošana, ievade un pārvaldība, meklēšana un pārlūkošana, autorizācija un autentifikācija,
- biznesa pakalpojumu/servisu slānis, kurā realizēti Ostu pārvaldības un Multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumi,
- datu slānis, kurā nodrošināta datubāzu uzturēšana un pārvaldība,
- procesu slānis, kurā tiek realizēti Platformas iniciētie procesi.
Atbilstoši Projekta tvērumam tiks veikts izvērtējums esošo integrācijas risinājumu saskarņu funkcionalitātei un datu kopu tvērumam, nosakot nepieciešamību jaunu integāciju veidošanai vai esošo integrāciju tvēruma izmaiņām. Jebkuras integrācijas tiks veiktas normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un netiks veikta esošu risinājumu dublēšana. Detalizēts integrācijas risinājumu izvērtējums, kā arī Pakalpojumu saņēmēju, tostarp, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), Satiksmes ministrijas un citu partneru, loma Projektā tiks veikta Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā.
Projekta sadarbības partneri: VBP; LSEZ; Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde; Valsts robežsardze; LJA; LDZ; sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LDz Cargo”; Satiksmes ministrija.
Platformas izstrādes procesā tiek ņemts vērā 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” (VSS-335, TA-1128), informācijas sistēmām izvirzītās vispārējās tehniskās prasības, kā arī Valsts informācijas sistēmu likuma prasības.
Projekts tiks īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros un tā īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšanu.
Projekta izmaksas plānotas 3 901 820 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 3 242 000 euro apmērā un izmaksas pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā 659 820 euro apmērā.
- izstrādāt modulāru Ostu un multimodālo loģistikas pakalpojumu Platformu vienotai ostu transporta un loģistikas sauszemes un jūras kravu digitālai pārvaldībai, datu apmaiņai un pakalpojumu piegādei, tostarp, kravu plānošanai, izsekošanai un dokumentu apstrādei,
- ieviest integrētus ostu transporta un loģistikas digitālos pakalpojumus, tostarp eCMR prasībām atbilstošu kravu datu kopu izveidi un pārvaldību, ostu piekļuves, kontroles un ostu loģistikas datu analītikas risinājumus,
- papildināt un pielāgot RBP OIS partneru ostu vajadzībām un koplietošanai,
- izstrādāt Platformas integrācijas vārteju un veikt integrāciju ar svarīgākajām kontroles dienestu un trešo pušu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmām, tostarp SKLOIS (dati, kas saistīti ar kuģa ienākšanu ostā, kuģa iziešanu, kuģa manifestu, apkalpes un pasažieru sarakstu, kravu informāciju u.c.), EMDAS (dati, kas saistīti ar kravu statusu, dokumentu apstrādes statusu, riskiem un paziņojumi u.c.), valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēmu (turpmāk – KPS) (vismaz dati, kas saistīti ar vilcienu vagonu sastāvu, nosūtītāju, saņēmēju, kravu termināli, vagonu, konteineru, kravas sastāvu un svaru u.c.), koplietošanas risinājumiem (DAGR, Nacionālais federētais mākonis, eCMR reģistrs, Vienotais autentifikators u.c.), RBP OIS, veicot saskaņošanu ar attiecīgo IS pārziņiem Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā. Integrācijas saskarņu risinājumi, integrācijā ietvertās datu kopas un to aprite tiks precizēta ar integrējamo IS pārziņiem un turētājiem Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā, kā arī realizēta normatīvajos aktos noteiktā apjomā, neveicot esošu integrāciju un risinājumu dublēšanu.
- ieviest Platformu un tās pakalpojumus Rīgas un Ventspils brīvostās, LSEZ un nodrošināt Platformas pieejamību citām Latvijas ostām, iestādēm un uzņēmumiem.
Projekta ietvaros izstrādātā Platforma nesaturēs moduļus par tādu ziņošanu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu ir jāveic, izmantojot šo sistēmu.
Sākotnējā Platformas arhitektūra paredz veidot vairākslāņu struktūru, kas sastāv no:
- integrācijas/vārtejas slāņa, kurā realizēta lietojumprogrammu saskarnes (API) integrācijai ar partneru - informācijas sistēmām, valsts servisiem un trešo pušu informācijas sistēmām, datu koplietošana un apmaiņa, procesu un pakalpojumu realizācija,
- prezentācijas/lietotāju slānis – tīmekļa portāls, kurā realizētas lietotāju darbvides, datu pārlūkošana, ievade un pārvaldība, meklēšana un pārlūkošana, autorizācija un autentifikācija,
- biznesa pakalpojumu/servisu slānis, kurā realizēti Ostu pārvaldības un Multimodālo ostu kravu pārvaldības pakalpojumi,
- datu slānis, kurā nodrošināta datubāzu uzturēšana un pārvaldība,
- procesu slānis, kurā tiek realizēti Platformas iniciētie procesi.
Atbilstoši Projekta tvērumam tiks veikts izvērtējums esošo integrācijas risinājumu saskarņu funkcionalitātei un datu kopu tvērumam, nosakot nepieciešamību jaunu integāciju veidošanai vai esošo integrāciju tvēruma izmaiņām. Jebkuras integrācijas tiks veiktas normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un netiks veikta esošu risinājumu dublēšana. Detalizēts integrācijas risinājumu izvērtējums, kā arī Pakalpojumu saņēmēju, tostarp, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), Satiksmes ministrijas un citu partneru, loma Projektā tiks veikta Platformas prasību analīzes un projektēšanas posmā.
Projekta sadarbības partneri: VBP; LSEZ; Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde; Valsts robežsardze; LJA; LDZ; sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LDz Cargo”; Satiksmes ministrija.
Platformas izstrādes procesā tiek ņemts vērā 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” (VSS-335, TA-1128), informācijas sistēmām izvirzītās vispārējās tehniskās prasības, kā arī Valsts informācijas sistēmu likuma prasības.
Projekts tiks īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" ietvaros un tā īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšanu.
Projekta izmaksas plānotas 3 901 820 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 3 242 000 euro apmērā un izmaksas pievienotās vērtības nodokļa segšanai ne vairāk kā 659 820 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ieguvumu un izmaksu analīze veikta, ņemot vērā izmaksu samazinājumu RBP. Izmaksu/ieguvumu analīze LSEZ un Ventspils brīvostā tiks veikta Projekta sistēmanalīzes posmā.
Projekta ieviešanas ietekme:
samazinātas RBP izmaksas administratīvo procedūru realizācijā kravu dokumentu apstrādē par 30%,
izmaksu samazinājums uzņēmumiem elektronisku kravu pavaddokumentu izmantošanai par 60%, kas balstīts uz standartizmaksu modeļa aprēķiniem, samazinot vidējo dokumentu sagatavošanas un apstrādes laiku sauszemes kravām no 30 minūtēm uz 12 minūtēm, izmantojot digitālus risinājumus,
Izmaksu sadaļā ietvertas Platformas ieviešanas izmaksas un uzturēšanas izmaksas 5% apmērā no ieviešanas izmaksām, kā arī ikgadējās attīstības izmaksas 10% apmērā no ieviešanas izmaksām.
Ņemot vērā augstāk minēto, iegūti šādi izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti:
Projekta 10 gadu tīrā tagadnes vērtība sastāda 3,498 euro miljonus.
Projekta iekšējā atdeves norma sastāda 28%, kas norāda uz augstu Projekta kopējo atdevi.
Izmaksu/ieguvumu analīze LSEZ un Ventspils brīvostā tiks veikta Projekta sistēmanalīzes posmā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.1., 15.3. un 17.2.2. apakšpunktu MK rīkojuma projektu apstiprināšanai MK iesniedz VARAM.
Projekta ieviešanas ietekme:
samazinātas RBP izmaksas administratīvo procedūru realizācijā kravu dokumentu apstrādē par 30%,
izmaksu samazinājums uzņēmumiem elektronisku kravu pavaddokumentu izmantošanai par 60%, kas balstīts uz standartizmaksu modeļa aprēķiniem, samazinot vidējo dokumentu sagatavošanas un apstrādes laiku sauszemes kravām no 30 minūtēm uz 12 minūtēm, izmantojot digitālus risinājumus,
Izmaksu sadaļā ietvertas Platformas ieviešanas izmaksas un uzturēšanas izmaksas 5% apmērā no ieviešanas izmaksām, kā arī ikgadējās attīstības izmaksas 10% apmērā no ieviešanas izmaksām.
Ņemot vērā augstāk minēto, iegūti šādi izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti:
Projekta 10 gadu tīrā tagadnes vērtība sastāda 3,498 euro miljonus.
Projekta iekšējā atdeves norma sastāda 28%, kas norāda uz augstu Projekta kopējo atdevi.
Izmaksu/ieguvumu analīze LSEZ un Ventspils brīvostā tiks veikta Projekta sistēmanalīzes posmā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.1., 15.3. un 17.2.2. apakšpunktu MK rīkojuma projektu apstiprināšanai MK iesniedz VARAM.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
RBP nodrošina, ka Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti jaunu IKT risinājumu izstrādē un esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu un realizējot iepirkuma procedūras saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Lai sasniegtu Projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu piegādi, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu, tiks izveidota vienota Platformas attīstības darba grupa, kuras uzdevums ir koordinēt Projekta aktivitāšu ieviešanu, partneru atbildības lomas, kā arī Platformas uzturēšanu nākotnē. Vienlaikus, RBP kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētu funkciju veikšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, kas veic sauszemes kravu pārvadājumus Latvijas ostās
Ietekmes apraksts
Projekts sekmēs uzņēmumu iespējas saņemt digitālus multimodālo kravu datu apstrādes pakalpojumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek palielināta nozares konkurētspēja, nodrošinot ātrāku un efektīvāku kravu pavadokumentu, ostu apmeklējumu pieteikumu un statusa pārbaudi, veicot datu un dokumentu apstrādi digitālā formātā un veicinot vienreizes principu datu ievadē. Tiek samazināts kopējais nozares uzņēmumu administratīvais slogs veicot sauszemes un jūras kravu dokumentu apstrādi katrai kravu operācijai Latvijas ostās.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek atviegloti un standartizēti veicamie procesi kravu plūsmai uz un no Latvijas ostām. Tiek radīta kopēja platforma, kas uzņēmējiem ļauj izmantot vienreizes principu datu ievadei, koplietošanai un pārvaldībai, kā arī vienots risinājums saziņai ar ostām, informācijas par kravu statusu, ostu piekļuvi un dažādu pārskatu ieguvei. Tiek uzlabota uzņēmējdarbības vide nodrošinot ērtus digitālus pakalpojumus ar mērķi uzlabot ostu sadarbību un mijedarbību ar uzņēmējiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Uzņēmumi, kas veic sauszemes kravu pārvadājumus Latvijas ostās
samazinās
Vērtības nozīme:
7,40
7,40
0,30
0,30
0
0
700 000
700 000
0,00
Aptuvenais kravas sauszemes autotransporta kravu pavaddokumentu un ostu piekļuves atļauju sagatavošanas laika samazinājums
Ailē "Administratīvās izmaksas" norādāms 1 554 000 euro.
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
280 000
0
1 655 000
0
965 000
342 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
280 000
0
1 655 000
0
965 000
342 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
335 650
0
1 995 200
0
1 160 300
410 670
2.1. valsts pamatbudžets
0
335 650
0
1 995 200
0
1 160 300
410 670
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-55 650
0
-340 200
0
-195 300
-68 670
3.1. valsts pamatbudžets
0
-55 650
0
-340 200
0
-195 300
-68 670
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-55 650
-340 200
-195 300
-68 670
5.1. valsts pamatbudžets
-55 650
-340 200
-195 300
-68 670
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektu plānots īstenot no 2022. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. martam.
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā:
Pēc Projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 5% apmērā no izstrādes izmaksām, kā arī ikgadējās attīstības izmaksas 7% apmērā no ieviešanas izmaksām.
Projekta īstenošanā plānots iesaistīt Projekta īstenotāja un sadarbības partneru personālu, kā arī piesaistītus projekta vadības speciālistus. Atbilstoši izmaksu prognozēm 100 000 euro tiek paredzēti Projekta īstenotāja un sadarbības partneru personāla atlīdzībai, līdz ar to šai summai netiek piemērots PVN.
Projekta uzturēšanas un attīstības izmaksas tiks finansētas no Platformas dalībnieku - Latvijas ostu pārvalžu, - budžeta līdzekļiem.
PVN tiek apmaksāts atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 34.3 punktam - “atvasinātas publiskas personas, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem”.
Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā:
| Finansējums |
2022. gads |
2023. gads | 2024. gads | 2025. gads | 2026. gads | Kopā |
| Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums | 0 |
280 000 |
1 655 000 | 965 000 | 342 000 | 3 242 000 |
| Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai | 0 |
55 650 |
340 200 | 195 300 | 68 670 | 659 820 |
| Kopā | 0 |
335 650 |
1 995 200 | 1 160 300 | 410 670 | 3 901 820 |
Pēc Projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 5% apmērā no izstrādes izmaksām, kā arī ikgadējās attīstības izmaksas 7% apmērā no ieviešanas izmaksām.
Projekta īstenošanā plānots iesaistīt Projekta īstenotāja un sadarbības partneru personālu, kā arī piesaistītus projekta vadības speciālistus. Atbilstoši izmaksu prognozēm 100 000 euro tiek paredzēti Projekta īstenotāja un sadarbības partneru personāla atlīdzībai, līdz ar to šai summai netiek piemērots PVN.
| Informācijas sistēmas izmaksas | euro |
| Uzturēšanas izmaksas | 162 100 |
| Attīstības izmaksas | 226 940 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 81 698,40 |
| Kopā | 470 738,40 |
Projekta uzturēšanas un attīstības izmaksas tiks finansētas no Platformas dalībnieku - Latvijas ostu pārvalžu, - budžeta līdzekļiem.
PVN tiek apmaksāts atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 34.3 punktam - “atvasinātas publiskas personas, ja nodokli nevar atgūt, to sedz no valsts budžeta līdzekļiem”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
RBP finanšu kapacitāte ir atbilstoša finansēšanas nosacījumiem, kā arī ir izveidots atsevišķs Projekta uzskaites grāmatvedības kods. RBP apliecina, ka tās rīcībā ir finansējums Projekta realizācijai nepieciešamā līdzfinansējuma veikšanai.
Finansējums projekta īstenošanai apmērā, ko sedz no Atveseļošanas fonda, kā arī valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Finansējums projekta īstenošanai apmērā, ko sedz no Atveseļošanas fonda, kā arī valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu, kas nosaka, ka sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Satiksmes ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Valsts robežsardze
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
- Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “LDz Cargo”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Projekta ietvaros tiks digitalizēta ostu pārvaldības pakalpojumu grupa, kas ietver ar ostu pārvalžu valsts pārvaldes funkciju realizāciju saistītus koplietošanas pakalpojumus.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Projekta ietvaros tiks veikta ostu pārvaldības pakalpojumu grupas piegādes procesu optimizācija.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nodrošinās modernizētu (ražotāja atbalstītu) programmatūras izmantošanu, kas ilgtermiņā nodrošina augsta līmeņa pieejamības pakalpojumus pārrobežu darbības nodrošināšanai.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošina pārrobežu datu apmaiņu moduļu tehnisko modernizāciju, liekot pamatus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī politikas plānošanas dokumenta “Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam” un citām IKT nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošai arhitektūrai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nodrošinās multimodālo kravu datu pieejamību un analītiku, ļaujot veicināt digitālu pakalpojumu attīstību, automatizāciju un veicinās iesaistīto pušu digitālo transformāciju. Projekts sekmēs publiskās pārvaldes resursu izmantošanu, gan samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, samazinās dokumentorientētu informācijas apstrādi un nodrošinās digitālu pakalpojumu pieejamību.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Procesu un pakalpojumu digitalizācija uzlabos multimodālo kravu apriti ostās un samazinās kravu kustības radīto ietekmi uz vidi, piemēram, automašīnu radītais gaisa un trokšņu piesārņojums.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kravu aprites reāllaika datu pieejamība un analītika visā loģistikas ciklā ļaus iegūt statistisku informāciju un optimizēt kravu kustību, tādejādi samazinot to radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām un veicinot Latvijas ostu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi