Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Eirobarometra aptauju datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kas netic, ka valstī viņu balsij ir nozīme (71% no aptaujātajiem). 2021. gadā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) īstenoja dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, uzticēšanās pētījumu (OECD Trust Survey). Starpvalstu mērogā tikai mazāk nekā viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka valdības attaisno viņu cerības uz pilsonisko līdzdalību, tomēr arī šajā pētījumā 22 iesaistīto valstu vidū Latvija ieņem pēdējo vietu – tikai 13,7% aptaujāto ir pārliecināti, ka valsts politiskā sistēma ļauj viņiem iesaistīties valdības lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus pēdējo trīs gadu periodā kopumā ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju sabiedriskā un pilsoniskā līdzdalība[1], kas lielā mērā skaidrojams ar Covid-19 izraisīto pandēmiju un tās sekām. Biedrību un nodibinājumu darbā iesaistīto īpatsvars krities no 3% līdz 2%. Nemainīgs un izteikti zems saglabājies vietējo kopienu aktivitātēs iesaistīto īpatsvars –5%.

Salīdzinot pēdējo trīs gadu datus par nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora visbiežāk nosauktajiem darbības šķēršļiem, novērojams, ka izteikti pieaudzis divu problēmu minēšanas biežums – par 13% pieaudzis to organizāciju īpatsvars, kas norāda uz cilvēkresursu trūkumu (no 25% 2020. gadā līdz 38% 2022. gadā), un par 7% to īpatsvars, kas norāda uz neregulāru finansējumu (attiecīgi no 47% līdz 53%)[2]. Būtiskākās nepilnības cilvēkresursu jomā ir tieši algoto darbinieku aspektā un dažādu ekspertu un speciālistu pieejamībā. Savukārt biedrību un nodibinājumu finansiālā ilgtspēja ir vāja, jo liela daļa organizāciju ir atkarīgas no kāda viena finansējuma avota[3].

Biedrību un nodibinājumu lielā interese par valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” konkursiem liecina, cik ļoti atbalsts ir nepieciešams, bet vienlaikus parāda, ka tā līdzšinējais apjoms nav pietiekams. Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “NVO fonds” 2023. gadā tika iesniegti 166 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīta aptuveni puse – 84 projekti. No 106 iesniegtajiem MAKRO projektiem finansējuma trūkuma dēļ tika apstiprināti tikai 46 projekti, daļa noraidīto projektu bija sagatavoti ļoti kvalitatīvi (salīdzinājumam – 2022. gadā iesniegti 90, apstiprināts – 51 projekts).


[1] Kultūras aktivitātes barometrs 2022. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums. Kultūras ministrija, Latvijas Kultūras akadēmija. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/petijumi
[2]Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtējuma rezultātu ziņojums 2022.
[3]Latvijas Pilsoniskās alianse, 2022. gada pētījums “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības 2022” (406 respondenti). Pieejams:
https://nvo.lv/uploads/pilsoniskas_sabiedribas_organizaciju_resursi_esosa_situacija_un_vajadzibas_2022946.pdf .

Lai veicinātu finansējuma regularitāti, kā arī iedzīvotāju interesi par pilsonisko iesaisti, būtiski ir stiprināt NVO kapacitāti piesaistīt resursus, ar to domājot gan cilvēkresursus, gan finansējumu. NVO cilvēkresursu stiprināšana un vienmērīgāka finansējuma pieejamība radītu priekšnoteikumus NVO stabilai, ilgtspējīgai darbībai un attīstībai, līdz ar to arī iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai.

Vērtējums par līdzšinējo NVO atbalsta programmu ietekmi apliecina, ka tās ir veiksmīgs instruments NVO darbības ilgtspējīgai stiprināšanai. Piemēram, vairāk nekā puse no Sabiedrības integrācijas fonda administrētās programmas “NVO fonds 2022” ietvaros atbalstītajām NVO norāda, ka to īstenotajiem projektiem ir bijusi šāda veida ietekme: paplašināta organizācijas atpazīstamība (60%), stiprināta organizācijas kapacitāte (58%), radušās jaunas idejas citiem projektiem (55%), ieviestas jaunas aktivitātes, pasākumi (50%). To, ka Programmas projekti ļāvuši stiprināt kapacitāti, papildus pierāda arī dati, ka katra piektā organizācija ir finansiāli nostiprinājusies un/vai piesaistījusi lielāku finansējumu no citiem finansējuma avotiem, katrai ceturtajai organizācijai projekti ļāvuši piesaistīt jaunus darbiniekus, un katrai trešajai piesaistīt jaunus biedrus un izveidot jaunas partnerības ar citām organizācijām. Kopumā šie dati liecina, ka Programmas ietvaros īstenotajiem projektiem ir būtiska ietekme arī uz pašām organizācijām, vidējā un ilgtermiņā stiprinot to kapacitāti un ilgtspēju.

Noteikumu projekts atbilst Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2021.-2023. gadam mērķim - nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Ieguldījums sabiedrības līdzdalības veicināšanā sekmēs pilsoniskās līdzdalības attīstību, nodrošinot savlaicīgu, pietiekamu, saprotamu informāciju par līdzdalību, veicinās konstruktīvu diskusiju un atgriezenisko saiti par līdzdalības rezultātiem, tādā veidā stiprinot sabiedrības iesaistīšanos visos lēmumu pieņemšanas līmeņos un palielinot uzticēšanos likuma varai.  

4.3.4.5. pasākuma “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos” (turpmāk – 4.3.4.5. pasākums) ietvaros līdz 2028. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu - 250, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 60;
- rezultāta rādītājs NVO skaits, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās) - 50.

Noteiktā iznākuma rādītāja uzskaitē tiks ņemts vērā, ka viena biedrība vai nodibinājums var saņemt atbalstu vairāku projekta aktivitāšu ietvaros. Līdz ar to noteiktie rādītāja lielumi nav unikālais atbalstu saņēmušo organizāciju skaits. Iznākuma rādītāja uzskaiti veic finansējuma saņēmējs. Rezultāta rādītāja uzskaiti veic noteikumu projekta 13. punktā norādītais sadarbības partneris. Iznākuma rādītāja uzskaitē tiks ņemti vērā dati par mērķgrupas pārstāvjiem, kas būs saņēmuši atbalstu tādu atbalstāmo darbību ietvaros, kur būs iespējams identificēt konkrētas biedrības un nodibinājumus, piemēram, mērķgrupas kapacitātes stiprināšanas pasākumi, konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste u.c. Savukārt citu atbalstāmo darbību ietvaros (izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana, dažādu sadarbības mehānismu izveide un uzturēšana; līdzdalības platformas un to digitālie risinājumi, informatīvie un izglītojoši pasākumi) tiks vērtēts, vai konkrētās aktivitātes ir vērstas uz mērķgrupu kopumā vai arī atbalsts sniegts atsevišķām biedrībām un nodibinājumiem. Ja projekta darbību ietvaros būs iespējams identificēt un kvantificēt konkrētus atbalsta saņēmējus nevalstiskās organizācijas līmenī, dati par tiem tiks iekļauti iznākuma rādītāju uzskaitē. Savukārt, ja attiecīgā darbība būs vērsta uz nevalstiskā sektora stiprināšanu kopumā (piemēram, veicot pētījumus), tad šāda veida darbībām netiks uzskaitīti iznākuma rādītāji.     

4.3.4.5. pasākuma mērķa grupa ir biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina sabiedrības grupu interešu pārstāvniecību pilsoniskajā dialogā ar publisko pārvaldi nacionālā, reģionālā vai pašvaldību līmenī, bet projekta iesniedzējs – Sabiedrības integrācijas fonds. Projekta īstenošanā plānots piesaistīt sadarbības partneri – biedrību, nodibinājumu vai to apvienību, kuru dalībai projektā būs deleģējusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Projekta iesniegumam būs jāpievieno Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols, kas apliecina sadarbības partnera deleģēšanu dalībai projektā.

Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, ir 1 465 472 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 245 651 euro un valsts budžeta finansējums 219 821 euro). Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 274 528 euro (Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 233 349 euro un valsts budžeta finansējums 41 179 euro).
Pasākumam plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 1 740 000 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 479 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 261 000 euro.

Sadarbības partneris tam deleģēto atbildības jomu un darbību īstenošanai saņem projekta finansējumu, kas nepārsniedz 40 procentus no noteikumu projekta 6. punktā norādītā kopējā pasākumam pieejamā finansējuma. Gadījumā, ja stājas spēkā noteikumu projekta 7. punktā minētie nosacījumi un atbildīgā iestāde ierosina palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu, sadarbības partnerim papildus piešķiramā finansējuma apjoms tiek rēķināts 40 procentu apmērā no noteikumu projekta 5. punktā minētā elastības finansējuma apjoma. Finansējuma saņēmējam piešķirtā projekta finansējuma daļa ir vērsta uz mērķa grupas kapacitātes stiprināšanu, apzinot tās vajadzības un nodrošinot iespējami plašākas mērķa grupas aptveri un iesaisti projekta atbalstāmajās darbībās, izmantojot Sabiedrības integrācijas fonda plašo klientu loku no nevalstiskā sektora. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris īsteno plānotās darbības saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot noteikumu projekta 26.4. apakšpunktā noteikto kārtību.

Viss pasākuma finansējums plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam noteiktajā intervences kodā 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”.

4.3.4.5. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.4.5. pasākumā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir plānotas šādas atbalstāmās darbības:
- organizēt mērķgrupas kapacitātes stiprināšanas pasākumus;
- piesaistīt konsultantus, ekspertus un speciālistus;
- veikt izvērtējumus, pētījumus, ekspertīzes un analīzi;
- veidot un uzturēt dažādus sadarbības mehānismus;
- ieviest un attīstīt līdzdalības platformas un to digitālos risinājumus;
- organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus (kampaņas, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu izgatavošana un izplatīšana, komunikācija medijos u.c.);
- nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
- nodrošināt projekta vadību un īstenošanu.

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, līguma vienpusējas pārtraukšanas nosacījumi, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, t.sk. kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus ir konstatējis finansējuma saņēmējs. 

Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, lai tādā veidā veicinātu to līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 4.3.4.5. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas).

Noteikumu projekta 19.2. punktā minētās pārējās projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas gan finansējuma saņēmēja, gan sadarbības partnera organizētajām aktivitātēm un darbībām. Noteikumu projekta 19.2.4., 19.2.5. un 19.2.7. apakšpunktā plānotās izmaksas ir attiecināmas mērķa grupas pārstāvjiem, kas piedalās finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera organizētajās aktivitātēs, kā arī projekta vadības un īstenošanas personālam. Projekta vadības un īstenošanas personālam plānotās izmaksas ir attiecināmas tai skaitā arī sadarbības partnera attiecīgajam personālam. Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un citu speciālistu izmaksas, kā arī pakalpojumu (tai skaitā uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas izvērtējumu, pētījumu un ekspertīžu veikšanai, domnīcu, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti stiprinošu pasākumu organizēšanai un īstenošanai, uz kuriem neattieksies atbildīgās iestādes apstiprinātā vienkāršoto izmaksu metodika, sadarbības mehānismu, līdzdalības platformu un to digitālo risinājumu izveidei un uzturēšanai u.c. 4.3.4.5. pasākuma ietvaros attiecināmas ir gan izmaksas komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai, gan arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u.tml.

Administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc vadošās iestādes saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajām mēnešalgu grupām un intervāliem, vienotu pieeju nodrošinot arī projekta īstenošanas personāla atlīdzības aprēķinā sadarbības partnerim. 

Arī mācību pasākumu (dažāda veida mācības un e-kursu izstrāde) organizēšanai nepieciešamās izmaksas tiks plānotas, piemērojot vienkāršoto izmaksu metodiku, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc vadošās iestādes saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai, pamatojoties uz līdzšinējo Valsts kancelejas pieredzi mācību organizēšanā ES fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, kā arī atbildīgās iestādes pieredzi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, uzraugot vairākus administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomas projektus. Balstoties uz iepriekš minēto pieredzi, Valsts kanceleja ir veikusi mācību pasākumu izmaksu aprēķinus gan izstrādājot Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanas regulējumu, gan plānojot Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021-2027 ietvaru. Tas pats aprēķins, kas Administratīvās kapacitātes ceļa kartes izstrādes procesā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju, tiks izmantots arī šajā vienkāršoto izmaksu metodikā. 

Attiecībā uz citu atbalstāmo darbību ietvaros īstenojamo pasākumu (ekspertu, konsultantu piesaiste, izvērtējumu, pētījumu un ekspertīžu veikšana, sadarbības mehānismu un līdzdalības platformu izveide u.c.) ieviešanu nav iespējams piemērot vienkāršoto izmaksu principu, jo iespējamais tēmu un ekspertīzes apjoms un saturs var būt ļoti plašs un tāpēc izmaksu ziņā ievērojami atšķirīgs. Turklāt 4.3.4.5. pasākuma kopējais finansējuma apjoms ir salīdzinoši neliels, kā rezultātā arī katras atbalstāmās darbības ietvaros prognozējamais pasākumu skaits būs ierobežots. Līdz ar to resursu ieguldījums vēl citu vienkāršoto izmaksu veidu plānošanā būtu nesamērīgs.  

Attiecināmas ir ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un īstenošanas personālam, tostarp arī mērķgrupas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, gan uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan ārpus tās, ja tās ir saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kā arī dalības maksa pasākumos (semināros, konferencēs, mācībās u.c.) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

Plānojot darba vietas aprīkojuma iegādi, attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personālu, kam tiek piemērots daļlaika noslodzes princips, tiks vērtēts aprīkojuma iegādes samērīgums.

Noteikumu projekta 19.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības un īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (piemēram, projekta vadītājs, programmu koordinators, grāmatvedis, iepirkumu speciālists), savukārt noteikumu projekta 19.2.2. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 26.4. punktā noteikto kārtību - saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Ja tiks konstatēts sadārdzinājums, situācija tiks risināta, pārplānojot projekta aktivitātes, ciktāl tas neskar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktos rādītājus.

Tā kā projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR, atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktam var piemērot vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanas shēmu, tiks vadīts dubultā finansējuma novēršanas risks, projekta iesniedzējam parakstot deklarāciju.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesamību, krāpšanas, korupcijas un dubultā finansējuma riska novēršanu, piemēram, izstrādājot attiecīgu iekšējo kārtību vai integrējot šos principus jau esošā iekšējā kārtībā, kā arī iekļaujot tos sadarbības līgumā par projekta īstenošanu.

Finansējuma saņēmējs ir Sabiedrības integrācijas fonds - atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (publisks nodibinājums), kas šobrīd neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus. Sabiedrības integrācijas fonds īsteno darbības atbilstoši noteiktajam statusam un Sabiedrības integrācijas fonda likumam, taču nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs un negūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Taču ir iespējams, ka sadarbības partneris – biedrība, nodibinājums vai to apvienība, kuru dalībai projektā deleģēs Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, nodarbojas ar saimniecisko darbību. Lai uzsvērtu to, ka 4.3.4.5. pasākums nav plānots kā komercdarbības atbalsts, un vienlaikus neierobežotu potenciālo sadarbības partnera pretendentu loku, liedzot kandidēt biedrībām un nodibinājumiem, kas ārpus 4.3.4.5. pasākuma finansējuma nodarbojas ar saimniecisko darbību, noteikumu projektā ir iekļauts ierobežojums attiecībā uz saimniecisko darbību.

Noteikumu projekts nepārprotami paredz, ka 4.3.4.5. pasākuma finansējums nevar tikt piešķirts saimnieciskās darbības veikšanai (noteikumu projekta 25.punkts) un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt saimnieciskās darbības izmaksu nodalīšanu grāmatvedības uzskaitē no projekta izmaksām (noteikumu projekta 28.2. apakšpunkts). Ar saimniecisko darbību noteikumu projekta regulējumā tiek saprasta tiesību subjekta preču vai pakalpojumu piedāvāšana tirgū šo darbību visplašākajā nozīmē. Attiecībā uz noteikumu projektā ietvertā regulējuma praktisko piemērošanu, noteikumu projekts nosaka papildu pienākumu finansējuma saņēmējam – pārliecināties, ka projekta ietvaros piešķirto finansējumu sadarbības partneris neplāno izmantot saimnieciskajai darbībai, uzsākot dalību projektā (noteikumu projekta 15.punkts), līdz ar sadarbības līguma noslēgšanu partnerim tiks pieprasīts apliecinājums par finansējuma piešķiršanas ierobežojumu saimnieciskās darbības veikšanai.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta ietvaros piešķirto finansējumu daļēji izmantos nevalstiska organizācija (sadarbības partneris) tādu aktivitāšu īstenošanai projekta mērķa grupai, kas neietver saimniecisko darbību, šis finansējums nevar ietekmēt konkurenci ne Latvijas iekšējā tirgū, ne ES dalībvalstīs un tādējādi tas neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 4.punktam, kā rezultātā 4.3.4.5. pasākuma finansējums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Projekta īstenošanas laikā gūtie labumi un nodevumi pēc projekta noslēguma var tikt izmantoti, iekļauti vai uzturēti organizācijas pamatdarbības, t.sk. saimnieciskās darbības ietvaros tiktāl, kamēr šāda rīcība nenonāk pretrunā ar komercdarbības atbalsta normatīvā regulējuma nosacījumiem, kā arī kamēr par projekta ietvaros radītajiem labumiem, produktiem un nodevumiem, kuri tiešā veidā finansēti (radīti, izstrādāti) izmantojot šo publisko finansējumu, netiek pieprasīta atkārtota samaksa par attiecīgajiem labumiem, produktiem un nodevumiem saimnieciskās darbības ietvaros.

Noteikumu projektā finansējuma saņēmējam netiek izvirzīta prasība veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, jo 4.3.4.5. pasākuma ietvaros netiek plānots komercdarbības atbalsts vai neto ienākumi, netiek radītas taustāmas materiālās vērtības, ko būtu iespējams kvantificēt, izmērīt, novērtēt vai uzskaitīt izmaksu un ieguvumu analīzes ietvaros, nosakot to nākotnes vērtību, jo projekts ir vērsts uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes veicināšanu.

Sinerģija un demarkācija
4.3.4.5. pasākumam ir paredzama sinerģija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.3.1.4.i. investīciju “Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā” un valsts budžeta programmu “NVO fonds”. Neskatoties uz to, demarkācija tiks nodrošināta un dubultā finansējuma risks šo finanšu instrumentu starpā nepastāv. Tiks nodalīts gan pilsoniskajā dialogā iesaistīto NVO loks pēc to pārstāvēto iedzīvotāju mērķa grupu profila un īstenojamo aktivitāšu mērķa, gan arī pušu atbildības dialoga nodrošināšanā. 4.3.4.5. pasākumu primāri var uzskatīt par publiskās pārvaldes instrumentu pilsoniskā dialoga attīstības veicināšanai visos pārvaldības administratīvajos līmeņos, iesaistot iespējami plašāku NVO dalībnieku skaitu nozaru ministriju, pašvaldību un plānošanas reģionu rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā. Attiecīgi šajā pasākumā vadošais dialoga virzītājs būs publiskā pārvalde. Savukārt Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcija primāri uzskatāma par NVO sektora instrumentu, jo tajā paredzētais NVO pārstāvniecības stiprināšanas virziens fokusējas uz šauru un NVO sektorā vāji pārstāvētu jomu – sociālo drošību, stimulējot jaunu NVO veidošanos un partnerību dibināšanu NVO sektora iekšienē. Dalībai 4.3.4.5. pasākumā sadarbības partnera statusā, kam atbalstāmo darbību īstenošanai tiek piešķirts projekta finansējums, netiks deleģēta organizācija, kas būs noslēgusi līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par projekta īstenošanu Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros, kā arī tās sadarbības partneri, kuriem projekta īstenošanai būs piešķirts finansējums, pie nosacījuma, ja šī finansējuma plūsmas laika periodi projekta darbību līmenī pārklājas 4.3.4.5. pasākuma un 6.3.1.4.i. investīcijas starpā. Dalībai 4.3.4.5. pasākumā sadarbības partnera statusā var tikt deleģēta organizācija arī tādā gadījumā, ja Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcijas ietvaros tā ir iesaistīta sadarbības partnera statusā bez finansējuma piešķiršanas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Abu fondu pasākumiem ir atšķirīgs uzsākšanas laiks, kas atvieglos sinerģijas un demarkācijas nodrošināšanu. Turklāt sinerģiju starp minētajiem finanšu instrumentiem veicinās arī tas, ka finansējuma administrētājs visos gadījumos ir Sabiedrības integrācijas fonds, tādējādi finansējums no dažādiem avotiem tiks izlietots papildinošā veidā, ievērojot demarkāciju. Tiks nodalītas atbildības Sabiedrības integrācijas fonda ietvaros, kā arī katra finanšu instrumenta vadības un kontroles sistēmās tiks iestrādāti attiecināmības elementi.

Atveseļošanas fonda 6.3.1.4.i. investīcija ietver arī otru NVO pārstāvniecības stiprināšanas virzienu – sabiedrības interešu uzraudzību, bet tas saturiski nav ietverts nevienā citā finanšu instrumentā, līdz ar to dubultā finansējuma risks ir ļoti zems.