Anotācija

Šobrīd Latvijā energosertifikācija ir īstenota tikai 2% no visa ēku fonda, kas ir nepietiekams apjoms, lai varētu veikt ticamu un pamatotu aplēsi par ēku fonda energoefektivitātes stāvokli. Kā arī energosertifikāta neesamība noved pie ēkas īpašnieku neinformētības par savas ēkas energoefektivitātes stāvokli, kas savukārt nestimulē ēku īpašniekus īstenot ēkas energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus.

Papildus norādāms, ka nekustamo īpašumu kreditēšanas jomā noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem vērtējama konkrēta saimnieciskā darbība, lai noteiktu, vai tā būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un vienlaikus nenodara būtisku kaitējumu citiem vides mērķiem (skatīt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2486 (2023. gada 27. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli vai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, un ar ko Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 groza attiecībā uz minētajām saimnieciskajām darbībām specifiskām informācijas atklāšanas prasībām).

Tā būvniecības un nekustamo īpašumu jomā kredītiestādēm jāvērtē tehniskās pārbaudes kritēriji atkarībā no tā, cik liela ir konkrētās ēkas ietekme uz klimata pārmaiņām. Šādas ietekmes noteikšanai ir svarīgi, ka ēku fonds ir energosertificēts un to datus kredītiestādes var izmantot tehnisko kritēriju izvērtēšanas mērķiem.

Ievērojot augstākminēto, tika izvērtētas šobrīd Latvijā pastāvošās ēku energosertificēšanas pieejas un nosacījumi, un secināts, ka pat neskatoties uz to, ka Noteikumi pieļauj ēkas energosertificēšanu, pamatojoties tikai uz izmērītiem enerģijas patēriņa datiem, tomēr arī šādā gadījumā energosertifikācija ir noslogota ar virkni nosacījumiem, kuriem vienlaikus nav ietekmes uz novērtējumu, kas tiek veikts, ievērojot konkrēta ēkas tipa raksturīgus ekspluatācijas apstākļus.

Lai veicinātu to, ka ēku īpašniekiem tiek maksimāli atvieglota iespēja iegūt ēkas energosertifikātu, grozījumu projekts paredz iespēju ēkām izsniegt ēkas energosertifikātu, pamatojoties tikai uz siltumenerģijas (apkures) patēriņa izmērītiem datiem. Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumā sniegtajam ēkas energoefektivitātes skaidrojumam tā ir relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos. Tas nozīmē, ka novērtējot ēku energoefektivitāti, novērtētajām ēkām ir jābūt savstarpēji salīdzināmām. Līdz ar to gadījumos, kad ēkai nav mehāniskās ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, lai novērtējamā ēka būtu savstarpēji salīdzināma ar citām ēkām, tiek piedāvāts piemērot mehāniskās ventilācijas enerģijas patēriņa vērtību 10 kWh/m2 gadā un dzesēšanas vērtību 20 kWh/m2 gadā , t.i. "pieņemtās sistēmas" principu".

Grozījumi arī paredz saīsinātu pielikumu sarakstu, kas pievienojami ēkas energosertifikātam, ja tas ir attiecināms attiecīgajā gadījumā. Turklāt minētās energosertifikācijas procesā papildus nebūs jāveic apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes, ja vien ēkas īpašnieks nav to pieprasījis attiecīga pakalpojuma - ēkas energosertificēšanas ietvaros. 

Norādāms, ka atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajiem datiem Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas līdz 1941. gadam sastāda 17.5% no kopējās trīs un vairāk dzīvokļu ēku kopplatības, savukārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kopplatība, kas celta laika periodā no 1941. gadam līdz 1992. gadam sastāda 72.2% no kopējās šo ēku tipa kopplatības. Minētais nozīmē, ka lielāko daļu ēku fonda enerģijas patēriņa sastāda tieši Padomju laika sērijveida ēkas, kuru energosertifikācijai, ievērojot savstarpēji līdzīgos un tipiskos raksturojošos rādītājus, jābūt balstītai uz standartizētu un pēc iespējas atvieglotu pieeju (salīdzinājumā ar ēkas energoaudita pieeju). 

Noteikumu 7.punkts paredz izņēmuma gadījumu, kad var neveikt ēkas energosertifikāciju, pārbūvējot vai atjaunojot ēku. Proti, ir jāizpildās diviem nosacījumiem – ēkai ir jābūt spēkā esošam energosertifikātam un ēkai pārbūves un atjaunošanas laikā ir veikti tādi darbi, nomainītas inženiersistēmas vai veikta to atjaunošana, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus ne vairāk par 5 %. Ēku būvniecības praksē minētā izņēmuma piemērošana var radīt papildus slogu ēku īpašniekiem, vērtējot energoefektivitātes izmaiņas, jo novērtējumam nepieciešams piesaistīt neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā.

Lai vienkāršotu izņēmuma piemērošanu attiecībā uz energosertificēšanu ēkām, kurām jau ir spēkā esošs energosertifikāts un šādai ēkai tiek veikta pārbūve un atjaunošana daļējā apmērā, noteikumos tiek noteikti nosacījumi, kas atvieglo gan to izvērtēšanu no ēkas īpašnieka puses, gan būtiski neietekmē ēkas energoefektivitāti. Ievērojot minēto, Noteikumu 7.punktā tiek paredzēts, ka pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkas atjaunošana vai pārbūve skar ne vairāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas vai kopējās pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nepārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas. Papildus paskaidrojams, ka atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 3.panta otrās daļas 1.punktam minētā likuma prasības nepiemēro ēkām, kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai. Tādējādi arī gadījumos, kad ēkas pārbūves vai atjaunošanas rezultātā, mainās ēkas platība telpām, kuras netiek apkurinātas vai dzesētas, vai ārtelpas platība, arī tad nav nepieciešama jauna ēkas energosertifikācija.