Anotācija

Zemkopības ministrija ir saņēmusi biedrības "Mazjūras zvejnieki" iesniegumu ar lūgumu iekļaut biedrības pārstāvi licencēšanas komisijas sastāvā, jo šī biedrība pārstāv Rīgas līča piekrastes zvejnieku vairākumu, tāpēc ir nepieciešams līdzsvarot un aizstāvēt piekrastes zvejniecības intereses licencēšanas komisijas sastāvā. Pašlaik licencēšanas komisijas sastāvā darbojas viena piekrastes zvejniekus pārstāvoša organizācija – biedrība "Latvijas Zvejnieku federācija" – un divas aiz piekrastes zvejojošos zvejniekus pārstāvošas nevalstiskās organizācijas.

Ar noteikumu projektu paredzēts papildināt licencēšanas komisijas sastāvu, lai tajā ietvertu pārstāvi no biedrības "Mazjūras zvejnieki" (noteikumu projekta 1. punkts).

Pašlaik licences derīguma termiņš zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos tiek noteikts, ņemot vērā zvejā izmantojamā kuģa atbilstības apliecības vai kuģa kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņu, lai pārliecinātos, ka pretendentam ir pieejams atbilstošs kuģis zvejai. Šis nosacījums rada situāciju, kad zvejas uzņēmumiem licence bieži vien ir jāatjauno ik pēc pāris gadiem vai pat katru gadu, un tas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat iespējamas situācijas, kad attiecīgais uzņēmums kuģi, uz kura pamata ir izdota licence, vairs neizmanto zvejā (tas ir pārdots, nodots metāllūžņos utt.).

Ar noteikumu projektu iecerēts vienkāršot procedūras un iesniedzamo dokumentu daudzumu, atsakoties no licences derīguma termiņa pieskaņošanas kuģa atbilstības apliecības vai kuģa kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņam un zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem un starptautiskajos ūdeņos licenci izsniegt uz pieciem gadiem, tāpat kā tas jau tiek darīts attiecībā uz zveju Baltijas jūras piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos (noteikumu projekta 2. un 3. punkts).

Piešķirot licenci, kā arī nosakot tās derīguma termiņu vai pieņemot lēmumu par licences anulēšanu, tiek vērtēts, vai zvejniecības uzņēmums nav būtiski pārkāpis Eiropas Savienības un Latvijas zvejniecību regulējošo normatīvo aktu prasības. 
2024. gada 9. janvārī spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra Regula (ES) 2023/2842, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473. Līdz ar šīs regulas ieviešanu ir palielinājusies iespējamība zvejniekiem par nozvejas atļautās pielaides robežas (turpmāk – MOT) prasību neizpildi saņemt sodu, un tas savukārt var radīt situācijas, kad par šiem nenozīmīgajiem MOT pārkāpumiem, īpaši attiecībā uz neliela dažādu neregulēto zivju sugu piezvejas apjoma neprecīzu noteikšanu, tiek masveidā anulētas vai neizsniegtas licences komercdarbībai zvejniecībā. Tā vietā būtu jāparedz, ka licences tiek anulētas tikai par nopietniem apzinātiem pārkāpumiem, kas noteikti Zvejniecības likumā, t. i., par zveju bez atbilstošas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem.

Noteikumu projekts paredz precizēt pārkāpumus, par kuriem var tikt anulēta licence (noteikumu Nr. 1015 14. punkts) vai atteikta tās izsniegšana (noteikumu Nr. 1015 16.4. un 17.4. apakšpunkts) vai par kuriem licences derīguma termiņu nosaka tikai uz vienu gadu (noteikumu Nr. 1015 11.2. apakšpunkts). Noteikumu Nr. 1015 atbilstošajos punktos paredzēts iekļaut atsauci uz tādiem nopietniem pārkāpumiem, kas minēti Zvejniecības likuma 30. panta sestajā vai astotajā daļā atkarībā no zvejas vietas (noteikumu projekta 4., 6., 9. un 11. punkts).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 1015 8. punktu licence tiek sagatavota un ir pieejama elektroniskā formā Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (turpmāk – LZIKIS) gan konkrētajam zvejniecības uzņēmumam, gan kontrolējošām ieztādēm. Līdz šim licence vai tās dublikāts tika izsniegts arī papīra formā, tomēr, lai ekonomētu darba un materiālos resursus, kā arī mazinātu administratīvo slogu, turpmāk licence papīra formā vairs netiks izgatavota. Noteikumi Nr. 1015 neparedz obligātu licences izsniegšanu papīra formā, tomēr tie nosaka kārtību, kādā tiek izsniegts licences dublikāts.

Noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 1015 12. punktu, kurā noteikta licences dublikāta izsniegšanas kārtība (noteikumu projekta 5. punkts).

Kopš 2020. gada Baltijas jūrā ir aizliegta Austrumbaltijas mencu zveja, bet kopš 2022. gada Baltijas jūrā nav atļauts zvejot arī Rietumbaltijas mencas. Tas nozīmē, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūrā zvejniekiem vairs nav pieejamas, turklāt, ņemot vērā zinātnieku novērtējumu, nav sagaidāms, ka tuvākajos gados mencu zveja Baltijas jūrā varētu tikt atjaunota. Noteikumu Nr. 1015 16.3. apakšpunktā ir paredzēts minimālais zvejas limits, kuram ir jābūt pieejamam pretendentam, ja tas pirmo reizi ir pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem. Spēkā esošie noteikumi Nr. 1015 paredz, ka licenci var saņemt, ja pretendentam, kas pirmo reizi ir pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, līdz ar citu sugu limitu apjomu ir pieejams arī 150 tonnu mencu zvejas limits, ja tiek zvejots ar traļu zvejas kuģi, kam ir 220 kilovatu (kW) un lielāka dzinēja jauda, vai 100 tonnu mencu tīklu zvejas kuģiem. Šie nosacījumi neatbilst pašreizējai zvejas situācijai Baltijas jūrā un attiecībā uz mencu limitiem ir jāmaina.

Noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 1015 16.3. apakšpunktā prasības par mencu zvejas limitiem (noteikumu projekta 7. un 8. punkts).

Noteikumu Nr. 1015 16.9. apakšpunktā noteikts, ka pretendentam, lai saņemtu licenci zvejai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, ir jābūt derīgai Latvijas Jūras administrācijas līdz 2017. gada 31. decembrim izsniegtai kuģa kuģošanas spējas apliecībai vai pēc 2018. gada 1. janvāra izsniegtai zvejas laivas reģistrācijas apliecībai. Savukārt noteikumu Nr. 1015 17.5. apakšpunktā noteikts, ka licences saņemšanai zvejai iekšējos ūdeņos ir jābūt derīgai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtai mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecībai vai Latvijas Jūras administrācijas līdz 2017. gada 31. decembrim izsniegtai kuģa kuģošanas spējas apliecībai, vai pēc 2018. gada 1. janvāra izsniegtai zvejas laivas reģistrācijas apliecībai. Šīs iepriekš pastāvējušās dažādās par kuģiem un zvejas laivām izvirzāmās prasības dokumentiem vairs nav aktuālas, jo ir mainījies iepriekšminēto dokumentu saturs, kā arī daļa informācijas ir pieejama attiecīgos kuģu reģistros, tādēļ atbilstošajos noteikumu Nr. 1015 punktos un 1. pielikumā noteiktie iesniedzamie dokumenti ir jāprecizē.

Noteikumu projekts paredz precizēt tiesību normas saistībā ar Latvijas Jūras administrācijas izsniedzamajiem dokumentiem (noteikumu projekta 10., 12. un 15. punkts).

Noteikumu Nr. 1015 16.3. un 16.7. apakšpunktā ir noteikts minimālais zvejas limits, kas nepieciešams pretendentam, kurš pirmo reizi ir pieteicies licences saņemšanai zvejai Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī zvejai piekrastes ūdeņos, savukārt zvejai iekšējos ūdeņos šāds minimālais nepieciešamais limits nav noteikts. Zveja iekšējos ūdeņos ir ļoti specifiska, un zvejas iespējas un pieejamie iedalāmie zvejas rīku veidi un apjoms atšķiras atkarībā no konkrētās ūdenstilpes, tāpēc nav iespējams noteikt atbilstošu un visās ūdenstilpēs piemērotu minimālo nepieciešamo zvejas limitu licences saņemšanai. Pašvaldības savas administratīvās teritorijas konkrētajos ūdeņos noteiktos zvejas limitus pašas var izvērtēt un noteikt minimālo nepieciešamo zvejas limitu licences saņemšanai pretendentam, kas pirmo reizi ir pieteicies licences saņemšanai.

Noteikumus Nr. 1015 paredzēts papildināt ar 17.8. apakšpunktu, nosakot, ka pašvaldība ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu, ja pretendentam, kas pirmo reizi ir pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, gada laikā nav pieejams pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais minimālais nepieciešamais zvejas limits konkrētajos iekšējos ūdeņos (noteikumu projekta 13. punkts).

Pēc tam kad Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par licences piešķiršanu, licenci sagatavo elektroniski LZIKIS. Licence LZIKIS tiek aktivizēta un ir derīga tikai pēc tam, kad licences saņēmējs ir samaksājis valsts nodevu, kas noteikta noteikumu Nr. 1015 19. punktā. Līdz šim ir bijuši gadījumi, kad zvejniecības uzņēmumi, pēc tam kad tie saņēmuši informāciju par licences piešķiršanu, uzsāk zveju, pirms ir samaksājuši valsts nodevu un pirms licence ir aktivizēta. Tātad būtībā tiek zvejots bez derīgas licences, bet tas ir zvejniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpums.

Lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem par brīdi, kad var sākt licences izmantošanu, noteikumu Nr. 1015 21. punkts tiek papildināts ar otru teikumu, skaidri nosakot, ka licenci aktivizē un tā ir derīga tikai pēc valsts nodevas samaksas (noteikumu projekta 14. punkts).