Anotācija

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējuma atbalstu darbību īstenošanai ūdenssaimniecības pakalpojumu aglomerācijās ar iedzīvotāju ekvivalentu (CE) no 2 000 līdz 9 999. 

Noteikumu projekts, ņemot vērā iepriekš aprakstīto, izstrādāts ar mērķi veikt investīcijas aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999 infrastruktūras izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā. Noteikumu projektā paredzēts, ka Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros viens projekta iesniedzējs, kas sabiedrisko pakalpojumu īsteno vairākās aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999, kopumā var iesniegt trīs projekta iesniegumus (vienu projekta iesniegumu par vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu aglomerāciju). Viena finansējuma saņēmēja viena iesniegtā projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz Noteikumu projektā noteikto ERAF finansējuma apjomu, tas ir, nepārsniedz 1 500 000 euro. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut vairākus objektus atšķirīgās adresēs, kuri atrodas vienā aglomerācijā, tādējādi sekmējot visaptverošāku projekta īstenošanu. Visas projekta īstenošanas vietas projekta iesniedzējs norāda projekta iesniegumā (sadaļā “Projekta apraksts” – “Vispārīgi”). 
 
Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāmi projekti tajās aglomerācijās, kas projekta iesniegumus varēja iesniegt šī pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, attiecīgi, šādās aglomerācijās: Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Jelgava, Valmiera, Jūrmala, Tukums, Cēsis, Talsi, Ventspils, Ādaži, Ogre, Salaspils, Sigulda, Saldus, Olaine, Kuldīga, Jēkabpils, Dobele, Limbaži, Preiļi. 
 
Pasākuma trešajā atlases kārtā īstenojamās darbības tieši sekmēs Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu, darbību rezultātā uzlabojot notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti un samazinot barības vielu koncentrāciju attīrītajos notekūdeņos (tostarp sekmējot Direktīvas 2024/3019 prasību izpildi), vienlaikus samazinot barības elementu (slāpekļa un fosfora) nonākšanu no punktveida piesārņojuma avota Baltijas jūrā (“Nutri” politikas plānošanas virziena 2. darbība “Samazināt barības vielu emisijas no apdzīvotām vietām un citiem punktveida avotiem”). 
 
Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji
Pasākuma trešās atlases kārtas darbību īstenošanai plānotais ERAF finansējums ir 21 453 617 euro. ERAF finansējuma apmērs Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros nepārsniedz 65 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 35 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir  noteikts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju.  Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm) – atbalsta kumulācija jānorāda projekta iesniegumā.

Trešās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds nacionālais rādītājs: iedzīvotāji, kuriem uzlabota sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāte. Nacionālā rādītāja vērtība tiek uzskatīta par sasniegtu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izmantojot jaunākos projekta iesniedzējam pieejamos datus par iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi, un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām. Projekta iesniedzējs iedzīvotāju skaita noteikšanai gan projekta iesniegumā, gan projektu noslēdzot izmanto vienu un to pašu datu avotu, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālās statistikas portālā publicēto informāciju. Teritoriju, kuras iedzīvotājiem tiks uzlabota sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāte, projekta iesniegumā norāda projekta iesniedzējs, un rādītāja vērtība pirms noslēguma maksājuma veikšanas jānorāda par projekta iesniegumā pieteikto teritoriju (arī gadījumā, ja projekta īstenošanas laikā aglomerācijas robežas paplašinātas). Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projekta līmenī. 
 
Rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, bet tā sasniegšanu pārbauda noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā (atkārtoti pārrēķinot), ņemot vērā demogrāfiskās ietekmes aspektus, tas ir, ja demogrāfisko izmaiņu dēļ, ko apstiprina jaunākie lietotie datu avota dati par aglomerācijā reģistrēto un deklarēto iedzīvotāju skaitu, aglomerācijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā un attiecīgi samazinās arī centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmēju skaits.  Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz detalizētu izvērtējumu un pamato iedzīvotāju skaita samazinājuma saistību ar faktisko centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmēju skaita samazinājumu. 

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma trešā atlases kārta plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, finansējuma saņēmējam projekta iesniegumus iesniedzot atbilstoši apakšsadaļā “Risinājuma apraksts” noteiktajam. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir vairākas aglomerācijas un ar to saistītās centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tad projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, t.i. par katru aglomerāciju iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu (nepārsniedzot 3 projekta iesniegumus).

Projekta iesniedzējam ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par 30 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē (īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē). Savukārt, ja projektā paredzēta centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, spiedvadu izbūve, pārbūve vai atjaunošana, projektā iesaistītajam cita īpašnieka zemesgabalam ir noteikts apgrūtinājums. Projekta iesnieguma vērtētājam informāciju par īpašumtiesībām iespējams pārbaudīt publiskajās datubāzēs, tostarp informāciju par noteikto apgrūtinājumu izgūt no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS). 
 
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību. 

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.

Noteikumu projekts paredz investīciju veikšanu aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999 Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam identificēto mērķu sasniegšanā, tādēļ Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas šādas galvenās darbības:
- centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, darbībai paredzētajām izmaksām nepārsniedzot 40 procentus no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām; 
- spiedvadu un attīrīto notekūdeņu izvadu izbūve, pārbūve un atjaunošana; 
- kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, pārbūve un atjaunošana; 
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšana, attīrīšanas un iekārtu darbības efektivitātes uzlabošana; 
- notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izbūve, pārbūve un atjaunošana. 
 
Atbalstāmo darbību loks norādīts arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam, veicinot ieguldījumus notekūdeņu savākšanas un apstrādes infrastruktūrā: 
- NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai;  
- notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība;  
- veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.–2020. gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus).  
 
Notekūdeņu attīrīšanas efektivitātes uzlabošana ietver tehnoloģisko procesu veiktspējas pilnveidi, tostarp atjaunojot atsevišķus notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģisko procesu elementus, piemēram, notekūdeņu tvertnes, smilšu uztvērējus, nostādinātājus, gaisa pūtējus aerācijas nodrošināšanai. Savukārt jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve atbalstāma, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti un ir būtiski iemesli, kamdēļ esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas to esošajā atrašanās vietā nav iespējams pārbūvēt, bet iespējams veikt jaunu iekārtu izbūvi citā atrašanās vietā, piemēram, apsvērumi par ietekmi uz vidi, ūdensobjektu, ekosistēmu.
 
Ņemot vērā, ka ieguldījumus plānots veikt tehniskajā un tehnoloģiskajā infrastruktūrā, respektīvi, būtiski neietekmējot publisko ārtelpu, nav saskatīta iespēja piemērot Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principus. 

Atbalstāmas ir arī tādas darbības, kas saistītas ar projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšanu. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. 

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam identificēta nepieciešamība pēc centralizētās kanalizācijas sistēmas saistītās infrastruktūras izbūves, pārbūves vai atjaunošanas, atbalstāmo darbību lokā ietverot jaunu tīklu izbūvi, vienlaikus atbalstot esošo tīklu posmu un saistītās infrastruktūras pārbūvi un atjaunošanu. Tādējādi paredzams, ka tiks veicināta aglomerācijas iedzīvotāju pievienošanās centralizētās kanalizācijas sistēmai, samazinot vides piesārņojumu, tostarp neattīrītu notekūdeņu izplūdi vidē, bet esošajos tīklos nodrošinot ne vien avāriju skaitu, bet arī infiltrācijas apjomu samazināšanu. Darbības ietvaros tiktu sekmēta lokālu, īslaicīgu piesārņojuma draudu riska novēršana, tostarp mazinot punktveida piesārņojuma risku, kas Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 7. pielikumā “Aglomerāciju novērtējums atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem un to apkopojuma tabula” identificēts 14 aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999. Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 6. pielikumā “Aglomerācijās plānoto ieguldījumu apkopojums un to pamatotības novērtējums” identificētas plānotās nepieciešamības pēc tīklu paplašināšanas esošo aglomerāciju ietvaros, kopējam plānotajam finansējumam tīklu attīstībai aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999 sasniedzot 40 708 750 euro.

Ņemot vērā, ka darbības rezultātā paredzams centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto notekūdeņu daudzuma pieaugums, atbalstāma jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, kā arī esošo staciju pārbūve vai atjaunošana papildus pārsūknēšanas jaudu nodrošināšanai, attīstot esošos tīklus aglomerāciju robežās, vienlaikus samazinot piesārņojuma riskus, ko rada neattīrītu notekūdeņu izplūde vidē. Vienlaikus atbalstāma arī tādas saistītās infrastruktūras kā spiedvadu izbūve, pārbūve vai atjaunošana, nodrošinot hidrauliskās jaudas palielinājumu atbilstoši pieaugušā notekūdeņu ieplūdes daudzuma pieaugumam.

Nepieciešamība pēc notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas attīstības identificēta gan Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam, gan Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā 2024.-2027. gadam. Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 8. pielikumā “Investīciju ieguldījumu virzienu prioritizācija” dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstība identificēta 16 aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999. Dūņu apsaimniekošana, ietverot to apstrādi, ir neatņemama notekūdeņu attīrīšanas procesa sastāvdaļa, jo īpaši ņemot vērā to otrreizējas izmantošanas iespējas. Tādēļ sniedzams atbalsts dūņu apsaimniekošanas sekmēšanai un uzlabošanai. 

Visas Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” noteiktajiem intervences kodiem – 064 “Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, atkalizmantošana, noplūdes mazināšana)” un 069 “Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi”. Intervences koda koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 40%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%. Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst arī Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” noteiktajiem intervences kodam 065 "Notekūdeņu savākšana un apstrāde", kura koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Demarkācija ar Programmas 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” nodrošināma, ņemot vērā to, ka 2.2.2.3. pasākuma ietvaros plānotas investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes nodrošināšanai – atbalsts notekūdeņu dūņu transportēšanai uz notekūdeņu dūņu pārstrādes centru un notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveidei, savukārt 2.2.1.1. pasākuma (un trešās atlases kārtas) ietvaros plānotas investīcijas notekūdeņu dūņu apstrādes nodrošināšanai (darbības, kas ir saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesiem, bet neietver dūņu pārstrādes darbības). 
 
Demarkācija ar Programmas 2.1.1.6. pasākuma otro atlases kārtu tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.1.1.6. pasākumā atbalstītas darbības, kas tieši vērstas uz ūdenssaimniecības pakalpojumā iesaistīto iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanu, savukārt 2.2.1.1. pasākuma ietvaros darbības vērstas uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanu un notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras izveidi. 
 
Demarkācija ar Programmas 2.2.1.1. pasākuma pirmo atlases kārtu tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka pirmās atlases kārtas ietvaros atbalstāmas investīcijas Latvijas Republikas ūdenssaimniecības aglomerācijās ar CE 10 000 – 100 000, turklāt Noteikumu projektā un tā anotācijā noteikts, ka trešās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāmas investīcijas tajās aglomerācijās, kas pirmajā atlases kārtā varēja saņemt vai saņēma finansējumu. 
  
2.2.1.1. pasākuma trešās kārtas ietvaros nav paredzēts atbalstīt tādas darbības kā pētniecības un attīstības, inovāciju darbības, kas atbalstāmas Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (INTERREG) ietvaros, kā arī Noteikumu projektā paredzētās investīcijas nav nodrošināmas LIFE programmas ietvaros, ņemot vērā, ka darbību īstenošanas rezultātā netiktu sasniegti Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2021/783, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 II pielikumā noteiktie iznākuma rādītāji.   

Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām Noteikumu projektā noteikti attiecināmo izmaksu veidi, paredzot ar būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā būvprojekta izstrādes un uzraudzības izmaksas), arī tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas. Pasākuma atlases trešajā atlases kārtā attiecināmais ERAF finansējums nepārsniedz 65 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Projektu iesniegumos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.

Projektos var plānot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka projektu ietvaros var tikt veikta arī būvniecība, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām).

Noteikumu projektā nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, jo pasākuma trešajā atlases kārtā tiek piemērots komercdarbības atbalsta regulējums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi sekmējot administratīvā sloga mazināšanu. 
 
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. janvāra. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, veikt dokumentācijas izstrādi, taču, ja projekts ir pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tad projekta iesniegums tiek noraidīts. Ārpus projekta drīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, vienlaikus ievērojot Noteikumu projekta 37. punkta prasības, tas ir, visām darbībām ir jābūt pabeigtām un infrastruktūras objekti ir jābūt funkcionējošiem līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
 
Trešās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim. 

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. 
 
Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības noteikumiem. 

Komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi 
Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, projekta iesniegumā pievienojams: 
- ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība - pakalpojuma līgums; 
- ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās iestāde - pārvaldes lēmums; 
- ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības aģentūra - saistošie noteikumi. 
 
Visos iepriekšminētajos līdz ar projekta iesniegumu iesniedzamajos dokumentos ietver vismaz šādu informāciju: 
- atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisko nozīmi (turpmāk - Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES), iekļaujot nosacījumus, kādus paredz Eiropas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES 2. panta 2. punkts, 4. pants un 6. pants; 
- konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus; 
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju; 
- maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem; 
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus. 
 
Ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība vai pašvaldības aģentūra, papildus ietver: 
- sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tajā skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus; 
- informāciju par iespēju saņemt atlīdzības maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai; 
- prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām. 
 
ERAF finansējumu trešajā atlases kārtā piešķir, piemērojot Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, nosakot prasību par pārkompensācijas uzraudzību.  Minētā pārkompensācijas uzraudzības mehānisma esamība tiek izvērtēta projekta iesnieguma vērtēšanas procesā. 

Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektos noteikti horizontālo principu (turpmāk – HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", “Klimatdrošināšana” un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projekta ietvaros īstenojot darbības, kas sekmē enerģijas ietaupījumu, kā arī citas darbības, kas ir izmaksefektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu. Tieša ietekme noteikta arī attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” ievērošanu, projekta iesniedzējam projekta ietvaros nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Projekta iesniedzējam jāaprēķina arī SEG emisiju ietaupījums, ja projektā paredzēts veikt ar dūņu apstrādes un atūdeņošanas iekārtām un infrastruktūru saistītās darbības. 
 
HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, uz kā ievērošanu trešajā atlases kārtā noteikta tieša ietekme, ietvaros noteikts nosacījums ievērot zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. un 2. pielikumu, kur tas attiecināms. 

Noteikts, ka projektu atlases trešajā kārtā nav ietekmes uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, ņemot vērā, ka projektu mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, turklāt tehniskās telpas nav pieejamas publiskai lietošanai, tādēļ projektā jāiekļauj vismaz viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības principu, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).