21-TA-1521: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37.panta pirmās daļas ceturtais punkts, 44.panta astotās daļas 1.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot par brīvu cenu divus nekustamos īpašumus - zemes starpgabalus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu šādus valsts nekustamos īpašumus:
1) nekustamo īpašumu “Zariņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0125 ) – zemes vienību 2,2 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4484 006 0125) – Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk šajā punktā arī – valsts zemes vienība “Zariņi”), kas ierakstīts Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000615149 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 21.06.2021., pamats: Zvērinātas notāres Gundegas Rutkovskas 2018.gada 12.februāra akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.490, 2020.gada 11.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas akts Nr.62/2020 (Izpildu lietā Nr.00001/019/2018-BL).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts zemes vienības “Zariņi” kadastrālā vērtība uz 2021.gada 8.februāri noteikta 740 euro apmērā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 1,7500 ha, krūmāju platība: 0,3700 ha, purvu platība: 0,0500 ha, ūdens objektu zeme: 0,0300 ha; zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
- pierobeža, 2,2 ha platībā;
- no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 0,8900 ha platībā.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību “Zariņi”, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Valsts zemes vienība “Zariņi” saskaņā ar Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
2021.gada 29.septembrī starp VNĪ kā iznomātāju un biedrību “Mednieku kolektīvs Saliena” (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40008016103) kā lietotāju noslēgts Līgums par medību tiesību nodošanu lietošanā (Nr.IEN/2021/1674) (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līgumu biedrībai nodotas par maksu medību tiesības valsts zemes vienībā “Zariņi” uz laiku līdz minētās zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 3.jūnijam un līdz brīdim, kas puses pēc Līguma termiņa notecējuma ir pilnībā izpildījušas Līguma saistības. Saskaņā ar Līguma noteikumiem medību platības tiks izmantotas tikai medību iecirkņa veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līgumā noteikts, ka VNĪ ir tiesības, rakstiski paziņojot lietotājam vienu mēnesi iepriekš, vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot lietotāja zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Ievērojot to, ka valsts zemes vienība “Zariņi” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Augšdaugavas novada pašvaldība ar 2021.gada 27.jūlija vēstuli Nr.2.1-09/56 par valsts zemes vienību “Zariņi” sniegusi šādu informāciju:
- atbilstoši spēkā esošam pašvaldības teritorijas plānojumam valsts zemes vienībai “Zariņi” ir noteikts lietošanas mērķis – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, proti, atļautā valsts zemes vienības izmantošana ir lauksaimniecība;
- tā kā valsts zemes vienībai “Zariņi” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto, tā ir uzskatāma par zemes starpgabalu;
- ņemot vērā to, ka valsts zemes vienība “Zariņi” atrodas valsts pierobežas joslā, uz to attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
- valsts zemes vienība “Zariņi” neatrodas degradētā teritorijā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “Zariņi” pieguļ četras zemes vienības:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0226, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0227 un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0051, ietilpstošas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0226) sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000446615 nostiprinātas trijām fiziskām personām, katrai 1/3 domājamās daļas apmērā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0123, ietilpstoša nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0123) sastāvā. Minētā zemes vienība nav ierakstīta zemesgrāmatā, atbilstoši NĪVKIS datiem, tās lietotājs – fiziska persona, ir miris.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
VNĪ nav saņemti atsavināšanas ierosinājumi no valsts zemes vienībai “Zariņi” piegulošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0226) kopīpašniekiem.
2) nekustamo īpašumu “Saliena -35” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0337) – zemes vienību 4,81 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4484 003 0337) - Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk šajā punktā arī – valsts zemes vienība “Saliena – 35”), kas ierakstīts Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000615115 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 19.06.2021., pamats: 2020.gada 11.jūnija bezmantinieka mantas nodošanas–pieņemšanas akts Nr. 61/2020; 2018.gada 20.februāra akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 625.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts zemes vienības “Saliena – 35” kadastrālā vērtība uz 01.02.2021. noteikta 1266 euro apmērā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, 4,81 ha; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 2,2800 ha, krūmāju platība: 2,3200 ha, ūdens objektu zeme: 0,2100 ha; zemes vienībai noteikts apgrūtinājums: pierobeža, 4,8100 ha platībā.
Valsts zemes vienība “Saliena – 35” saskaņā ar Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
2021.gada 29.septembrī starp VNĪ kā iznomātāju un biedrību “Mednieku kolektīvs Saliena” (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40008016103) kā lietotāju noslēgts Līgums par medību tiesību nodošanu lietošanā (Nr.IEN/2021/1674). Saskaņā ar Līgumu biedrībai nodotas par maksu medību tiesības valsts zemes vienībā “Saliena-35” uz laiku līdz minētās zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 3.jūnijam un līdz brīdim, kas puses pēc Līguma termiņa notecējuma ir pilnībā izpildījušas Līguma saistības. Saskaņā ar Līguma noteikumiem medību platības tiks izmantotas tikai medību iecirkņa veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līgumā noteikts, ka VNĪ ir tiesības, rakstiski paziņojot lietotājam vienu mēnesi iepriekš, vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot lietotāja zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Ievērojot to, ka valsts zemes vienība “Saliena – 35” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Augšdaugavas novada pašvaldība ar 2021.gada 27.jūlija vēstuli Nr. 2.1-09/57 par valsts zemes vienību “Saliena – 35” sniegusi šādu informāciju:
- atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojuma funkcionālam zonējumam, valsts zemes vienībai “Saliena – 35” ir noteikti divi funkcionālie zonējumi: 67 % ir lauksaimniecības teritorija un 33% mežu teritorija;
- valsts zemes vienības “Saliena – 35” funkcionālā zona ir "Lauksaimniecības teritorija" (L), ja dominējošais (t.i. vairāk nekā 50%) zemes lietošanas veids tajā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, un "Mežu teritorija" (M), ja dominējošais zemes lietošanas veids ir mežs, proti, valsts zemes vienības “Saliena-35” atļautā izmantošana ir lauksaimniecība - 67% no platības un tikai vietās kur nav reģistrēta mežaudze atbilstoši Valsts meža dienesta un Valsts zemes dienesta reģistrētiem datiem.
- tā kā valsts zemes vienībai “Saliena-35” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto, tā ir uzskatāma par zemes starpgabalu.
- ņemot vērā to, ka valsts zemes vienība “Saliena – 35” atrodas valsts pierobežas joslā, uz to attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
- valsts zemes vienība ”Saliena - 35” neatrodas degradētā teritorijā.
Ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu, valsts zemes vienību “Saliena-35” drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “Saliena-35” piegul septiņas zemes vienības:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0305, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Faļtopa 31”” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0023), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma tiesiskas valdītājs – Augšdaugavas novada pašvaldība; - zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0098, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Faļtopi-6” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0098), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma lietotājs – fiziska persona;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0035, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Gaiziņi - 2” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0035) Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000593863 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0312, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Dzintari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0149), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000459059 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0350, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Zemgaļi -1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0350). Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma tiesiskas valdītājs – Augšdaugavas novada pašvaldība;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0176, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Zemgaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0176), Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 44840030176 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0278, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Māras” (nekustamā īpašuma kadastra 4484 003 0290), Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202159 ierakstītas uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RG un grupa” (vienotais reģistrācijas numurs 41503076268) vārda.
VNĪ nav saņemti atsavināšanas ierosinājumi no valsts zemes vienībai “Saliena – 35” piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.
1) nekustamo īpašumu “Zariņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0125 ) – zemes vienību 2,2 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4484 006 0125) – Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk šajā punktā arī – valsts zemes vienība “Zariņi”), kas ierakstīts Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000615149 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 21.06.2021., pamats: Zvērinātas notāres Gundegas Rutkovskas 2018.gada 12.februāra akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.490, 2020.gada 11.jūnija Bezmantinieka mantas nodošanas - pieņemšanas akts Nr.62/2020 (Izpildu lietā Nr.00001/019/2018-BL).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts zemes vienības “Zariņi” kadastrālā vērtība uz 2021.gada 8.februāri noteikta 740 euro apmērā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 1,7500 ha, krūmāju platība: 0,3700 ha, purvu platība: 0,0500 ha, ūdens objektu zeme: 0,0300 ha; zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
- pierobeža, 2,2 ha platībā;
- no 10 līdz 25 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 0,8900 ha platībā.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību “Zariņi”, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam.
Valsts zemes vienība “Zariņi” saskaņā ar Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
2021.gada 29.septembrī starp VNĪ kā iznomātāju un biedrību “Mednieku kolektīvs Saliena” (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40008016103) kā lietotāju noslēgts Līgums par medību tiesību nodošanu lietošanā (Nr.IEN/2021/1674) (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līgumu biedrībai nodotas par maksu medību tiesības valsts zemes vienībā “Zariņi” uz laiku līdz minētās zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 3.jūnijam un līdz brīdim, kas puses pēc Līguma termiņa notecējuma ir pilnībā izpildījušas Līguma saistības. Saskaņā ar Līguma noteikumiem medību platības tiks izmantotas tikai medību iecirkņa veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līgumā noteikts, ka VNĪ ir tiesības, rakstiski paziņojot lietotājam vienu mēnesi iepriekš, vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot lietotāja zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Ievērojot to, ka valsts zemes vienība “Zariņi” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Augšdaugavas novada pašvaldība ar 2021.gada 27.jūlija vēstuli Nr.2.1-09/56 par valsts zemes vienību “Zariņi” sniegusi šādu informāciju:
- atbilstoši spēkā esošam pašvaldības teritorijas plānojumam valsts zemes vienībai “Zariņi” ir noteikts lietošanas mērķis – Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, proti, atļautā valsts zemes vienības izmantošana ir lauksaimniecība;
- tā kā valsts zemes vienībai “Zariņi” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto, tā ir uzskatāma par zemes starpgabalu;
- ņemot vērā to, ka valsts zemes vienība “Zariņi” atrodas valsts pierobežas joslā, uz to attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
- valsts zemes vienība “Zariņi” neatrodas degradētā teritorijā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “Zariņi” pieguļ četras zemes vienības:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0226, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0227 un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0051, ietilpstošas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0226) sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000446615 nostiprinātas trijām fiziskām personām, katrai 1/3 domājamās daļas apmērā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 006 0123, ietilpstoša nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0123) sastāvā. Minētā zemes vienība nav ierakstīta zemesgrāmatā, atbilstoši NĪVKIS datiem, tās lietotājs – fiziska persona, ir miris.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
VNĪ nav saņemti atsavināšanas ierosinājumi no valsts zemes vienībai “Zariņi” piegulošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 006 0226) kopīpašniekiem.
2) nekustamo īpašumu “Saliena -35” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0337) – zemes vienību 4,81 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4484 003 0337) - Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk šajā punktā arī – valsts zemes vienība “Saliena – 35”), kas ierakstīts Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000615115 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 19.06.2021., pamats: 2020.gada 11.jūnija bezmantinieka mantas nodošanas–pieņemšanas akts Nr. 61/2020; 2018.gada 20.februāra akts par mantojuma lietas izbeigšanu Nr. 625.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts zemes vienības “Saliena – 35” kadastrālā vērtība uz 01.02.2021. noteikta 1266 euro apmērā; zemes vienības lietošanas mērķis: 0101 - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, 4,81 ha; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība: 2,2800 ha, krūmāju platība: 2,3200 ha, ūdens objektu zeme: 0,2100 ha; zemes vienībai noteikts apgrūtinājums: pierobeža, 4,8100 ha platībā.
Valsts zemes vienība “Saliena – 35” saskaņā ar Finanšu ministriju un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr.IEN/2020/364, nodota VNĪ pārvaldīšanā.
2021.gada 29.septembrī starp VNĪ kā iznomātāju un biedrību “Mednieku kolektīvs Saliena” (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40008016103) kā lietotāju noslēgts Līgums par medību tiesību nodošanu lietošanā (Nr.IEN/2021/1674). Saskaņā ar Līgumu biedrībai nodotas par maksu medību tiesības valsts zemes vienībā “Saliena-35” uz laiku līdz minētās zemes vienības atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027.gada 3.jūnijam un līdz brīdim, kas puses pēc Līguma termiņa notecējuma ir pilnībā izpildījušas Līguma saistības. Saskaņā ar Līguma noteikumiem medību platības tiks izmantotas tikai medību iecirkņa veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līgumā noteikts, ka VNĪ ir tiesības, rakstiski paziņojot lietotājam vienu mēnesi iepriekš, vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot lietotāja zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Ievērojot to, ka valsts zemes vienība “Saliena – 35” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, līdz ar to optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Augšdaugavas novada pašvaldība ar 2021.gada 27.jūlija vēstuli Nr. 2.1-09/57 par valsts zemes vienību “Saliena – 35” sniegusi šādu informāciju:
- atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojuma funkcionālam zonējumam, valsts zemes vienībai “Saliena – 35” ir noteikti divi funkcionālie zonējumi: 67 % ir lauksaimniecības teritorija un 33% mežu teritorija;
- valsts zemes vienības “Saliena – 35” funkcionālā zona ir "Lauksaimniecības teritorija" (L), ja dominējošais (t.i. vairāk nekā 50%) zemes lietošanas veids tajā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, un "Mežu teritorija" (M), ja dominējošais zemes lietošanas veids ir mežs, proti, valsts zemes vienības “Saliena-35” atļautā izmantošana ir lauksaimniecība - 67% no platības un tikai vietās kur nav reģistrēta mežaudze atbilstoši Valsts meža dienesta un Valsts zemes dienesta reģistrētiem datiem.
- tā kā valsts zemes vienībai “Saliena-35” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto, tā ir uzskatāma par zemes starpgabalu.
- ņemot vērā to, ka valsts zemes vienība “Saliena – 35” atrodas valsts pierobežas joslā, uz to attiecas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
- valsts zemes vienība ”Saliena - 35” neatrodas degradētā teritorijā.
Ievērojot Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu, valsts zemes vienību “Saliena-35” drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “Saliena-35” piegul septiņas zemes vienības:
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0305, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Faļtopa 31”” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0023), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma tiesiskas valdītājs – Augšdaugavas novada pašvaldība; - zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0098, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Faļtopi-6” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0098), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma lietotājs – fiziska persona;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0035, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Gaiziņi - 2” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0035) Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000593863 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0312, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Dzintari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0149), Salienas pagastā, Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000459059 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0350, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Zemgaļi -1” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0350). Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma tiesiskas valdītājs – Augšdaugavas novada pašvaldība;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0176, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Zemgaļi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4484 003 0176), Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 44840030176 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4484 003 0278, ietilpstoša nekustamā īpašuma “Māras” (nekustamā īpašuma kadastra 4484 003 0290), Augšdaugavas novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Daugavpils tiesas Salienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202159 ierakstītas uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RG un grupa” (vienotais reģistrācijas numurs 41503076268) vārda.
VNĪ nav saņemti atsavināšanas ierosinājumi no valsts zemes vienībai “Saliena – 35” piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz valsts zemes vienību “Zariņi” un valsts zemes vienību “Saliena-35” atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu saskaņā ar 37.panta pirmās daļas 4.punktu, un 44.panta astotās daļas 1.punktu.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Atsavinot valsts zemes vienību “Zariņi” un valsts zemes vienību “Saliena – 35”, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Atsavinot valsts zemes vienību “Zariņi” un valsts zemes vienību “Saliena – 35”, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekta 1.punktā norādītās zemes vienības piegulošo zemesgabalu īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekta 1.punktā norādītās zemes vienības piegulošo zemesgabalu īpašnieki, kuriem piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuri vēlas iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi