Anotācija (ex-ante)

Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Latvijas lielo eksportējošo komersantu īpatsvars salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem ir zemāks. Piemēram, 2022. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības produktivitāte bija tikai 46% no ES vidējā līmeņa. Turklāt, lai gan Latvijā ir par trešdaļu lielāks iedzīvotāju skaits nekā Igaunijā, 2022. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums bija 11 miljardi euro, salīdzinot ar Igaunijas 19 miljardiem euro.

Eksporta apjoma ziņā 2022. gadā preču un pakalpojumu eksports veidoja 70,4% no kopējās pievienotās vērtības Latvijā, kas ir zemāks rādītājs nekā Lietuvā (87,6%) un Igaunijā (85,5%).  Šie dati norāda, ka Latvijas lielo eksportējošo komersantu īpatsvars un to konkurētspēja ir zemāka salīdzinājumā ar citām ES valstīm, īpaši Baltijas reģionā.

Ierobežotais eksportspējīgo komersantu skaits, kā arī lielais mikro un mazo komersantu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu un investīciju piesaisti. Minētais nozīmē, ka ir jārada jauni stimuli Latvijas ekonomikas straujākai attīstībai, kas ļauj piesaistīt mērogojamas investīcijas Latvijas attīstībai visos reģionos.

Latvijas pašvaldībām nav tieša pienākuma meklēt ārējo tirgu partnerus, tomēr tām ir būtiska loma vietējās ekonomikas attīstībā un uzņēmējdarbības veicināšanā, kas var netieši veicināt eksportspēju. Piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam uzsvērta pašvaldību loma reģionālās attīstības jautājumos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Tāpat līdzvērtīgus risinājumus var sniegt ostu pārvaldes, speciālo ekonomisko zonu pārvaldes (turpmāk - SEZ), plānošanas reģioni, pašvaldības, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas valsts vai pašvaldības dibinātas biedrības vai nodibinājumi, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldības kapitālsabiedrības, privātas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un zinātniskās institūcijas, līdz ar to veicinot uzņēmējdarbības attīstību un sadarbojoties ar valsts vai pašvaldības institūcijām, var netieši sekmēt vietējo komersantu eksportspēju. Vērtējot valsts atbalsta pieejamību, ir vērojams, ka lielajiem komersantiem, SEZ, pašvaldībām, plānošanas reģioniem, ostu pārvaldēm, valsts kapitālsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām ir ierobežota pieeja valsts atbalstam ārējo tirgus apguves aktivitātēm.

Lai veidotu stratēģisku investīciju piesaisti un veicinātu Latvijas komersantu eksportspēju, turklāt arvien vairāk ieguldot līdzekļus ar pievienoto vērtību jaunu produktu izstrādē un ražošanā, būtiski ir sniegt stimulu arī lielajiem komersantiem, pašvaldībām, pašvaldības kapitālsabiedrībām, privātām kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai, plānošanas reģioniem, ostu pārvaldēm, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām valsts vai pašvaldības dibinātām biedrībām vai nodibinājumiem, SEZ, valsts kapitālsabiedrībām, kā arī zinātniskajām institūcijām, nodrošinot atbalstu eksporta veicināšanas aktivitātēm.

Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī norāda, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Kā viens no galvenajiem mērķiem ir īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzot eksportējošiem komersantiem un jaunuzņēmumiem.

Ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt ārvalstu tirgos. Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā un eksportspējas stiprināšanā, t.sk. reģionos, kas bremzē inovāciju attīstību, komersantu ieiešanu jaunos ārvalstu tirgos, ar Noteikumu projektu plānots nodrošināt finansējuma pieejamību lielajiem komersantiem, pašvaldības kapitālsabiedrībām, privātām kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai, valsts kapitālsabiedrībām, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētām valsts vai pašvaldības dibinātām biedrībām vai nodibinājumem, pašvaldībām, SEZ, ostu pārvaldēm, plānošanas reģioniem vai zinātniskā institūcijām.

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Ekonomikas ministrija kā minētā likuma autors, skaidro, ka ar likumu tiek paredzēts, ka prioritāros projektus var īstenot gan privātais sektors, gan publiskais sektors.
Atbilstoši minētajam mērķim, Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums definē noteiktus rīcības virzienus:
1. noteikt kārtību kādā uzņēmējdarbības projektiem nodrošina attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo publisko pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā;
2. sniegt iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības projektus, kas tiek īstenoti likumā noteiktajās prioritārajās jomās;
3. noteikt speciālās regulatīvās vides izveides nosacījumus.
Attiecīgi ar likumu kā vienojošais elements tiek noteikts, ka prioritārie projekti var tikt īstenoti šādās prioritārajās jomās: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika, mobilitāte un neto nulles emisiju tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, būvniecība, transports vai loģistika, ja projekts ir saistīts ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma trešā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētajās jomās, tūrisms un starptautiski pasākumi, zemas īres mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība, drošība un aizsardzība.
Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums ļauj tiesību katrā no deleģējumiem Ministru kabinetam izstrādāt savus kritērijus prioritārā projekta statusa noteikšanai. Attiecīgi, gadījumos, kad projekta īstenotājs vēlas saņemt publiskos pakalpojumus paātrinātā kārtībā, šādiem prioritāriem projektiem ir noteikti kritēriji saskaņā ar MK 2025. gada 6. maija noteikumiem Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 277) jeb pilnveidotais "zaļā koridora" regulējums ar mērķi piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt aizsardzības industrijas attīstību. Regulējums būtiski paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt publiskos pakalpojumus paātrinātā kārtībā, atbalstot ne vien prioritāro projektu īstenotājus, bet arī tos komersantus, kuri jau ir veikuši nozīmīgas investīcijas Latvijā. Savukārt projektu īstenotājiem, kuriem nepieciešams finansiāls atbalsts, ar šā likuma 4. panta otro daļu tiek ļauts Ministru kabineta līmenī definēt prioritārā projekta kritērijus atbalsta kvalifikācijai, ievērojot, ka šie projekti tiek īstenoti  šā likuma 3.panta pirmās daļas jomās – un šie kritēriji var būt atšķirīgi no MK Noteikumos Nr. 277 noteiktajiem.
Līdz ar to noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 4. pantu otro daļu, kas paredz atbalsta programmas izstrādi prioritārajās jomās. 

Atbalsta apmērs un tā piešķiršanas kārtība un kritēriji
Atbalsta programmas īstenošanai finansējums piešķirts saskaņā ar likumu​ “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kura ietvaros Ekonomikas ministrijas budžetā ir paredzēts finansējums atbalsta programmas īstenošanai 2025.gadam 7 125 000 euro un 2026.gadam 4 396 045 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 25.aprīļa rīkojumam Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” un Ministru kabineta 2024.gada 20.augusta protokola Nr.32 61.§ 22.4.punktam. Vienlaikus Ministru kabinetā 2025. gada 26. augustā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" (prot. Nr. 33 53.§)  ir iekļauts Ekonomikas ministrijas izdevumu samazināšanas priekšlikums par izdevumu samazināju Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, ka arī investīciju piesaistes pasākumiem, attiecīgi finansējums tiek samazināts par 1 785 715 euro. Kopējais finansējums 2026. gadam ir 4 214 285 euro.

Atbalsta summa viena kalendārā gada laikā vienam atbalsta saņēmējam ir ne vairāk kā 40 000 euro par šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7. un 8.8. apakšpunktos minētajām darbībām un izmaksām un ne vairāk par 100 000 euro par 8.9. apakšpunktā minētājām darbībām un izmaksām.

Šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5., 8.6., 8.7. un 8.8. apakšpunktā minēto darbību atbalsta saņemšanas vērtēšanas kritēriji tiek vērtēti, piešķirot punktus. Minimālais punktu skaits, kas jāsaņem, ir 9 punkti. Noteikumu ietvaros (12.punktā) iekļautie kritēriji tiek izvērtēti, balstoties uz pēdējā noslēgtā finanšu gada datiem, kuram atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.pantam ir jābūt iesniegtam Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā

Kritēriji attiecas uz visiem prioritārā projekta iesniedzējiem, izņemot pašvaldības, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, ostu pārvaldes, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas valsts vai pašvaldību dibinātas biedrības vai nodibinājumus, plānošanas reģionus un zinātniskās institūcijas.

Līdzīgi kā šobrīd ir 1.2.3.1. pasākumā, MK noteikumu projektā iekļautie kritēriji, kuros tiek piešķirti punkti, attiecas tikai uz komersantiem un kapitālsabiedrībām, jo kritērijos noteiktie rādītāji, kā, piemēram, neto apgrozījums, atbalsta saņemšanas nozare atbilstoši Eurostat klasifikatoram, ieguldījums pētniecībā un attīstībā, ir attiecināmi uz komersantu saimniecisko darbību. Kritēriji, kuros tiek piešķirti punkti, tiek izvērtēti, balstoties uz pēdējā noslēgtā finanšu gada datiem, līdz ar to tie atspoguļo saimnieciskās darbības rādītājus, savukārt pašvaldības, valsts vai pašvaldības dibinātas biedrības vai nodibinājumi, zinātniskās institūcijas, ostu pārvaldes un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finansējumu saņem no publiskajiem avotiem – valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, kas nozīmē, ka to gada pārskati atspoguļo piešķirtā budžeta izpildi, kuru nevar izvērtēt, piešķirot punktus.
Vienlaikus, saistībā ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, projekti tiek vērtēti, ņemot vērā darbības, kurām atbalsts tiek piešķirts, nevis atbalsta saņēmēja juridisko statusu. 

Aģentūra atbalstu piešķir atklātas prioritāro projektu pieteikumu atlases veidā. Aģentūra pieņem prioritāro projektu iesniedzēju prioritāro projekta pieteikumu līdz brīdim, kamēr pieejams finansējums. Aģentūra informē publiskajā vidē, kā arī business.gov.lv par atlases noslēgšanos. 

Atbalsta saņēmēju mērķauditorija (jeb prioritārā projekta iesniedzēji) lielais komersants, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  651/2014) 2. panta 24. punktam, valsts kapitālsabiedrība, pašvaldības kapitālsabiedrība, privāta kapitālsabiedrība, publiski privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai pašvaldība, SEZ, ostu pārvalde, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas valsts vai pašvaldības dibinātas biedrības vai nodibinājumi, plānošanas reģions vai zinātniskā institūcija.

Atbalsts noteikumu ietvaros tiek sniegts granta vai nefinanšu atbalsta veidā:
* saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831) - 60% atbalsta intensitāte;
* kā atbalsts, kas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, ja projekta iesniedzējam paredzētais atbalsts tiek sniegts darbībām, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu vai tāds atbalsts, kuru piešķirot, tas neatbilst vismaz vienai Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajai komercdarbības atbalstu raksturojošajai pazīmei,- 85% atbalsta intensitāte. 

Atbalsts šo noteikumu ietvaros nekvalificējas ka komercdarbības atbalsts tikai tādos gadījumos, kad atbalsts šo noteikumu ietvaros ir paredzēts darbībām, kas nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu.
Būtiski ņemt vērā, ka ar saimniecisko darbību nesaistītas darbības pamatā ir nosacījums, ka investīcijas izmantotas sabiedriskā labuma gūšanai, t.i., veiktās investīcijas ir kā sabiedrisks labums iedzīvotājiem, komersantiem, kā arī valstij kopumā. 

Ar saimniecisko darbību nesaistītas prioritāro projektu, piemēri:
1)    pašvaldība piesakās vizītei uz izstādi Berlīnē, kurā notiek izstāde tūrisma jomā. Pašvaldība izstādē pārstāv tikai savu vārdu, kā arī veicina Latvijas tēla attīstību kopumā. Pašvaldība nedrīkst pārstāvēt konkrētus komersantus;
2) zinātniskā institūcija piesakās vizītei uz izstādi Itālijā, kurā notiek izstāde tehnoloģiju jomā. Zinātniskā institūcija reklamē Latviju, Latvijas sabiedrību kā tehnoloģiju ekspertu, Latvijas zinātnieku spējas utt, konkrēti nereklamējot tieši zinātniskās iestādes piedāvātos pakalpojumus;
3) ostu pārvalde piesakās mērķa tirgus pētījumu izstrādei, kas kopumā nodrošina tirgus pārskatāmību nevis tieši šai ostai, bet reģionam vai valstij kopumā.

Attiecīgi līdz ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka atbalstu var sniegt saimnieciska rakstura prioritāriem projektiem, piemērojot de minimis atbalstu vai arī atbalstu, kas nav komercdarbības atbalsts ar saimniecisku darbību nesaistītiem prioritāriem projektiem.

Aģentūras nodrošina prioritāro projektu uzraudzību, lai prioritārā projekta dzīves ciklā ar saimniecisko darbību nesaistīts prioritārais projekts nekļūst par tādu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Atbalsta saņēmējam visā prioritārā projekta dzīves ciklā ir pienākums informēt Aģentūru, ja ar saimniecisko darbību nesaistīts prioritārais projekts tā dzīves ciklā kļūst par prioritāro projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, vai citiem nosacījumiem, kas var ietekmēt atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Prioritārā projekta dzīves cikls - prioritārā projekta īstenošanas laiks, kurā ir iespējams gūt finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā saņemtā atbalsta. Projekta dzīves cikla ilgums ir no prioritārā projekta iesniegšanas līdz noslēguma pārskata iesniegšanai.

Attiecināmās darbības un izmaksas: 
Noteikumu projekta ietvaros atbalsta saņēmējam atbalstāmas šādas darbības un izmaksas:
* dalība starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un Latvijā ar stendu vai kopstendu, konferencēs ārvalstīs ar stendu vai ar prezentāciju, kontaktbiržās ārvalstīs klātienē vai tiešsaistē (oficiālā organizatora un tā saistītā pakalpojuma sniedzēja noteiktā reģistrācijas maksa; oficiālā organizatora un tā saistītā pakalpojuma sniedzēja noteiktā nomas maksa par stenda konstrukciju un ekspozīcijas laukumu; oficiālā organizatora un tā saistītā pakalpojuma sniedzēja noteiktā maksa par stenda noformējumu; oficiālā organizatora un tā saistītā pakalpojuma sniedzēja noteiktā mārketinga pakalpojumu izmaksas, kā dalībnieka informācijas izvietošana izstādes katalogā, speciālā preses izdevumā, pasākuma norises telpās, un citas ar izstādes stendu saistītas papildpakalpojuma izmaksas, piemēram, elektrības izmaksas, stenda apdrošināšanas izmaksas, interneta pieslēguma izmaksas u.c. ar izstādes stendu saistītas papildpakalpojuma izmaksas);
* reklāmas kampaņas izstrādes un vadības izmaksas, lai produktu palaistu eksporta tirgū;
* mārketinga vizuālo materiālu (bukletu, baneru vai videoklipu) izstrādes izmaksas par produktu vai pakalpojumu;
* mērķa tirgus pētījuma izstrāde un iegāde (mērķa tirgus pētījuma izstrādes vai iegādes izmaksas); 
* telemārketinga pakalpojumi ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai (maksa par telemārketinga pakalpojumiem – zvanu veikšanu un kampaņveidīgas informācijas sūtīšanu, lai ieinteresētu un piesaistītu pakalpojumam vai produktam jaunus klientus un sadarbības partnerus, kā arī lai papildinātu klientu un sadarbības partneru datubāzes);
* dalība Aģentūras organizētajos nacionālajos stendos ārvalstīs, tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs (Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ministru), (dalības maksa, ko noteikusi Aģentūra, par piedalīšanos tirdzniecības misijā vai Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītē ārvalstī, tai skaitā Aģentūras noteiktās izmaksas par nacionālā stenda, tirdzniecības misijas vai Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītes organizēšanu; ceļa (transporta) izdevumi, kas saistīti ar neregulāro lidojumu un starpvalstu ekonomiskās vai tam pielīdzināmas klases sabiedriskā transporta (dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta un starpvalstu koplietošanas autotransporta (autobusa)) izmantošanu (tai skaitā transporta pakalpojuma sniedzēja noteiktā papildu maksa, bez kuras pamatpakalpojumu nav iespējams iegādāties, un bagāžas maksa) līdz norises valstij un atpakaļ, kā arī maksa par pārbraucieniem uz citu valsti, tai skaitā citu pilsētu (ja plānoti vairāki pasākumi). Ceļa (transporta) izdevumus sedz arī tad, ja pakalpojuma iegādei izmanto starpnieku un šādi pakalpojumi neietver komisijas maksu. Izdevumus sedz ne vairāk kā trim personām, kuras ir tirdzniecības misijas vai augstu valsts amatpersonu vizītes dalībnieki vai kuras ir pilnvarotas pārstāvēt tos šajos pasākumos (nacionālo stendu dalībniekiem minētos ceļas izdevumus nesedz);
* dalība Aģentūras organizētās ienākošajās komercdarbības vizītēs Latvijā (dalības maksa, ja Aģentūra to ir noteikusi);
* ārvalstu atbilstošās ārējā tirgus nozares eksperta piesaiste tirgus stratēģijas izstrādei un īstenošanai, kā arī ārvalstu atbilstošas nozares eksperta piesaiste tirgus darbības pārorientācijai un veicināšanai (ārvalstu atbilstošās nozares eksperta pakalpojuma izmaksas eksporta tirgus stratēģijas izstrādei un īstenošanai dalībnieka eksporta tirgos;  tirdzniecības aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksas tirgus darbības pārorientācijai). 

Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
 * Aģentūra, pirms de minimis atbalsta piešķiršanas prioritārā projekta iesniedzējam, pārbauda, vai plānotā de minimis atbalsta summa, kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu, viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.
 * Ja prioritārā projekta iesniedzējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas šo noteikumu projekta ietvaros uzskatāmas par neatbalstāmajām darbībām vai nozarēm, prioritārā projekta iesniedzējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu.
* Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
* Aģentūra atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, tai skaitā nodrošina piešķirtā atbalsta uzskaiti un informācijas glabāšanu 10 gadus no dienas, kad atbilstoši šiem noteikumiem ir piešķirts pēdējais atbalsts, kā arī pēc pieprasījuma iesniedz šo informāciju Eiropas Komisijā.
* Atbalsta saņēmējs nodrošina ar atbalsta sniegšanu saistītās dokumentācijas un informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas.
* Atbalsts tiek piešķirts ar Aģentūras lēmumu par atbalsta piešķiršanu un ir uzskatāms par atbalstu atbalsta saņēmējam, ievērojot šo noteikumu 8. punktā minētos nosacījumus. Lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi. 

Aģentūra pirms atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai prioritārā projekta iesniedzējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu (ja attiecināms). Ja prioritārā projekta iesniedzējs neatbilst minētajam nosacījumam, Aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atbalstu. Aģentūra nesniedz atbalstu atbalsta saņēmējam, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā pieļaujamā limita un, ja nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums. Augstāk minētā kārtība, kādā aģentūra pārbauda atbalsta saņēmēja nodokļu parādus vai noslēgtās vienošanās, tiks noteikta Aģentūras iekšējās kārtības noteikumos. 

Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Aģentūrai prioritārā projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Lai pasākuma ietvaros nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un lai atbalsta saņēmējs par vienām un tām pašām izmaksām atbalstu nesaņem vienlaicīgi no dažādiem finansējuma avotiem, ar prioritārā projekta iesniegumu prioritārā projekta iesniedzējs norāda īstenotos un plānotos projektus, kā arī Aģentūra de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.

Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes netiks finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Ekonomikas ministrija ir pārskatījusi atbalsta programmas, kurā iespējama demarkācija ar šo Noteikumu projektu un ir secināms, ka tāda ir viena atbalsta programma -  SAM 1.2.1.4. pasākums “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”.