Anotācija (ex-ante)

23-TA-1981: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz izstrādātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un grozījumiem Civilprocesa likumā (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256), ar ko Latvijā tiek ieviests procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.33 pants nosaka, ka tiesvedības gaitā no otras puses ir iespējams atgūt izdevumus saistībā ar patērētāju informēšanu kolektīvās prasības ietvaros. Likumā paredzēts, ka ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Mērķis ir noteikt ar patērētāju kolektīvo prasību saistīto izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.
Noteikumu projekts saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Finansējuma piešķiršana kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai” (23-TA-1983).
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2023.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK pārņemšana bija jāveic līdz 2022. gada 25. decembrim un tās piemērošana sākās no 2023. gada 30. jūnijā. Patērētāju kolektīvo prasību procesuālais mehānisms Saeimā galīgajā lasījumā ir pieņemts 2023. gada __. septembrī, tādēļ maksimāli ātri jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pieļaujamo apmēru izdevumiem, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, lai šis mehānisms varētu sākt darboties.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2023.gada ­­__.septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr.218/Lp14, 22-TA-2270) un likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.219/Lp14, 22-TA-2256), ar ko tiek ieviests process, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Šis process paredz, ka patērētāji apvienojas patērētāju kolektīvajās prasības un to vārdā prasību ceļ kvalificētā institūcija, tā vietā, lai patērētāji celtu individuālas prasības tiesā saistībā ar kaitējuma atlīdzinājumu. Patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, kurām ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties uzraudzības un kontroles iestādē un par pārkāpuma novēršanu kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu vai tikai par kaitējuma atlīdzinājumu – tiesā.
Kolektīvās prasības gaitā kvalificētajai institūcijai radīsies izdevumi, kas saistīti ar patērētāju informēšanu. Tas ir paredzēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma  23.26 un 26.28 pantā, kur noteikts pienākums kvalificētajai institūcijai informēt patērētājus par kvalificētās institūcijas darbībām un prasības virzību. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.21 pants nosaka, ka kvalificētajai institūcijai jāpublicē informāciju, aicinot patērētājus pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Turklāt šāda pieteikšanās notiek divos posmos. Sākotnēji kvalificētā institūcija informē patērētājus, paziņojot par sagatavošanos patērētāju kolektīvās prasības celšanai, un aicina pieteikties. Savukārt tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, šāda iespēja tiks paredzēta gadījumā, ja kvalificētā institūcija vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, saņemot tiesas lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu. Šajā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma  26.27 pantā paredzēts, ka tiesas noteiktajā termiņā patērētājiem būs tiesības pieteikties dalībai patērētāju kolektīvās prasības lietā, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai. Attiecīgi kvalificētajai institūcijai ir jāorganizē otra patērētāju informēšanas kampaņa, atkārtoti aicinot patērētājus pievienoties kolektīvajai prasībai.
Kvalificētā institūcija pati izvēlās paziņošanas kanālus, kā aptvert pēc iespējas vairāk patērētājus, kurus varētu būt skāris komersanta pārkāpums. Kvalificētās institūcijas papildus var informēt patērētājus arī, piemēram, par nepieciešamību saglabāt pierādījumus.
Savukārt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam var rasties izdevumi saistībā ar patērētāju informēšanu, ja šāds pienākums uzlikts ar tiesas lēmumu.
Uzvarējušajai pusei ir tiesības atgūt šos patērētāju informēšanas izdevumus. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma  26.33 panta pirmajā daļā paredzēts, ka kvalificētajai institūcijai tiesvedības laikā, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, ir tiesības lūgt tiesu ar gala nolēmumu uzlikt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas kvalificētajai institūcijai radušies saistībā ar kolektīvo prasību, — izdevumus par patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības celšanas un lietas vešanas procesā.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma  26.33 panta trešajā daļā paredzēts, ka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam tiesvedības laikā, līdz tiesa pabeidz lietas izskatīšanu pēc būtības, ir tiesības lūgt tiesu ar gala nolēmumu uzlikt kvalificētajai institūcijai pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam radušies saistībā ar patērētāju informēšanu, kas tam uzlikta par pienākumu ar tiesas lēmumu.
Tiesa, pieņemot gala nolēmumu, izvērtēs izdevumu pamatotību, atbilstoši šiem noteikumiem.
Izdevumu apmēru patērētāju informēšanai ir sarežģīti provizoriski aprēķināt, jo lietas apmērs un mērķa grupas var būt ļoti atšķirīgas – tā var būt informācija sociālajos medijos, publikācijas izdevumos vai pat radio un TV kampaņas. Līdz ar to izdevumu amplitūda var ļoti atšķirties, atkarībā no patērētāju grupas, kas cietusi no pārkāpuma un informēšanas kanāla, kas vislabāk sasniegtu šos patērētājus.
Saskaņā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas sniegto informāciju, patērētāju informēšanas kampaņas izmaksas var veidoties no 500 līdz 2000 EUR, atkarībā no lietas apmēra, informēšanas veida un patērētāju skaita. Taču jārēķinās, ka būs nepieciešams organizēt divas informēšanas kampaņas – sagatavošanās posmā un pēc civillietas ierosināšanas, kad patērētājiem tiek dota atkārtota iespēja iestāties kolektīvajā prasībā.
Tāpat patērētāju informēšanas aktivitāšu organizēšanai un īstenošanai būs nepieciešams algot reklāmas speciālistu, kam būs nepieciešamas aptuveni 132 stundas vidēji katrai kampaņai (divu kampaņu plāna sagatavošana (8 stundas vienam plānam); divu preses relīžu sagatavošanai katrai kampaņai (4 stundas vienai preses relīzei); informācijas izplatīšana un kampaņas aktivitāšu koordinēšana (50 stundas vidēji katrai kampaņai). Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, par 2023.gada martu profesijai "Reklāmas speciālists", kods 333935, likme ir 13,59 EUR stundā, līdz ar to izmaksas par reklāmas speciālista algošanu ir aptuveni 1794 EUR.
Ņemot vērā šos aprēķinus un to, ka, iespējams, saistībā ar patērētāju informēšanu potenciāli varētu rasties arī citi izdevumi, piemēram, mājaslapas uzturēšanas izdevumi, kurā jāpublicē informācija par kvalificētās institūcijas darbībām vai kolektīvās prasības dalībnieku informēšana par procesa virzību, optimālā summa, ko norādīt kā pamatotu apmēru izdevumiem, kas kvalificētajai institūcijai var rasties saistībā ar patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības ietvaros, ir maksimāli 6000 EUR.
Savukārt, ņemot vērā, ka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam informēšanas pasākumi būs jāveic tikai tad, ja šāds pienākums tiks uzlikts ar tiesas nolēmumu, izdevumi būs nelieli (provizoriski tie varētu būt izdevumi par paziņojuma vai vēstules sagatavošanu un nosūtīšanu, kas ietvertu arī darbinieka atalgojumu un, piemēram, pasta izmaksas). Tādēļ par pamatotu apmēru izdevumiem, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam var rasties saistībā ar patērētāju informēšanu konkrētās kolektīvās prasības ietvaros, ir maksimāli 500 EUR.
Par neatlīdzināmiem izdevumiem ir uzskatāmi izdevumi, kas radušies saistībā ar patērētāju informēšanu ārpus konkrētās kolektīvās prasības, un izdevumi, kas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam radušies saistībā ar patērētāju informēšanu, un tam nebija uzlikti par pienākumu ar tiesas nolēmumu.
Tāpat informēšanai jāizvēlas tādi līdzekļi, kas maksimāli efektīvi var sasniegt plašu patērētāju loku, taču informēšanas līdzekļiem ir jābūt arī tādiem, kas ir vērsti uz patērētāju sasniegšanu maksimāli efektīvā un vienlaikus ekonomiski pamatotā veidā. Pretējā gadījumā, ja patērētāju sasniegšanai tiks izmantoti informēšanas pasākumi, kuri izmaksu ziņā ir daudz lielāki par informēšanas pasākumiem, kas sasniedz tādu pašu rezultātu un patērētāju loku, bet izmaksu ziņā ir ievērojami mazāki, šādi izdevumi ir uzskatāmi par neatlīdzināmiem.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1828
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
Apraksts
Direktīva ievieš prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, paredzot, ka patērētājiem ir pieejams vismaz viens efektīvs mehānisms savu interešu aizsardzībai gan pārkāpumu novēršanā, gan patērētāju kolektīvo prasību iesniegšanā tiesā.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
13.panta 5.punkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi