Anotācija (ex-ante)

Konvencijas un tās Kioto protokola, un Parīzes nolīguma Līgumslēdzējpušu konferencēs katru gadu tiek pieņemti lēmumi, kas Latvijai ir tieši saistoši.

Konvencijas Pušu konferences Lēmums 1/CP.16 nosaka pienākumu izstrādāt nacionālu kārtību, kādā aprēķina SEG emisijas no avotiem un CO₂ piesaisti piesaistītājos.

1995. gada 21. jūnija Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums par "ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām" 4. panta 1. punkts noteic, ka "visas Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā to kopējo, tomēr diferencēto atbildību un savas raksturīgās valstiskās un reģionālās attīstības vajadzības, uzdevumus un apstākļus: (a) attīstīs, periodiski atjaunos, publicēs un saskaņā ar 12. pantu darīs pieejamus Līgumslēdzēju pušu konferencei valstī izdarītos atklājumus attiecībā uz Monreālas protokolā neiekļauto antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti, lietojot salīdzināmas metodikas, par kuru izmantošanu jāvienojas Līgumslēdzēju pušu konferencē".

Atbilstoši konvencijai, Kioto protokolam, Parīzes nolīgumam un ES tiesību aktiem Latvijai ir jāizveido nacionāla sistēma, lai sagatavotu ikgadējus (SEG inventarizācija par x-2 gadu,  aptuvenā SEG inventarizācija par x-1 gadu un periodiskus ziņojumus (par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, pielāgošanos klimata pārmaiņām, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu un sniegto finansējuma un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm).

Konvencijas Līgumslēdzēju pušu lēmums 24/CP.19 nosaka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (turpmāk - KPSP) vadlīniju izmantošanu konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Kioto protokola otrais saistību periods (2013. – 2020. gads) noslēgsies 2023. gadā, kad tiks novērtēta valstij noteikto mērķu izpilde.
Regula 2018/1999 pārņem periodā 2013. – 2020. gads spēkā esošo 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (turpmāk - Regula 525/2013) un noteic, ka dalībvalstu nacionālajām inventarizācijas sistēmām ir jāatbilst konvencijas un Parīzes nolīguma noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar Regulas 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un 19. pantu, kuri piemērojami ziņojumiem, kas satur datus par 2019. un 2020. gadu.

Parīzes nolīguma pušu sanāksmē ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņemta pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgā kārtība, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizāciju, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, pielāgošanos un attīstības valstīm sniegto finansējuma un tehnoloģisko atbalstu. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Regulu  525/2013, tāpat arī ar Regulu 2018/1999 ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai ir jāiesniedz EK:
-) divgadu pārskati, kuros sniegta informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un šie ziņojumi jāsniedz saskaņā ar ziņošanas prasībām, par kurām panākta vienošanās konvencijas un Parīzes nolīguma ietvaros. Ziņojumos sniegtā informācija tiks izmantota, lai novērtētu progresu un rīcību attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī, lai  novērtētu ES progresu virzībā uz Parīzes nolīguma pielāgošanās mērķa sasniegšanu un ļaus dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai un ES apmainīties ar labu praksi un izvērtēt savas vajadzības un sagatavotību klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. 
-) kvalitatīva un kvantitatīva informācija par attīstības valstīm piešķirto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu. Informācijai vajadzētu būt pēc iespējas detalizētai, tas ir, programmu un darbību līmenī, kas tiek apkopota vienotā ziņošanas tabulas formātā, kas atrunāts Īstenošanas Regulas Nr. 2020/1208 6. pantā un tās III, IV, V pielikumos.
-) aptuvenās SEG inventarizācijas (x-1 gads), kuras sektoru tvērums reprezentē kopsavilkumu par kopējām SEG emisijām. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka emisiju un piesaistes aprēķini ir saskanīgi ar ikgadējiem SEG inventarizācijas aprēķiniem, kas ziņoti par x-2 gadu. Ikgadējā SEG inventarizācijā tiek iekļauti aprēķini par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektoru, un ES savām dalībvalstīm ir iekļāvusi obligātu prasību savās aptuvenajās SEG inventarizācijās iekļaut aprēķinus par SEG emisijām un piesaisti arī no ZIZIMM sektora.
-) ikgadējās SEG inventarizācijas (x-2 gads), kurās lai saglabātu tikpat augstu nacionālo SEG inventarizācijas sistēmu kvalitāti kā 2013. – 2020.gada periodā, Parīzes nolīguma ziņošanas periodā ir noteikts, ka jāturpina piemērot tos pašus SEG inventarizācijas plānošanas, sagatavošanas un pārvaldības standartus, kas noteikti Regulas 2020/1208 27. – 29. pantos.
-) ziņojumi par rīcībpolitiku, pasākumu un SEG prognozēm un to sagatavošanas  nacionālām sistēmām, kurām ir jābūt saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem konvencijas un Parīzes nolīguma ietvaros.
Informācija, kas iekļauta šajos ziņojumos, ir nepieciešama, lai noteiktu progresu, virzoties uz nacionāli noteikto devumu (turpmāk – NDC) izpildi. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. pantu, dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai būs jāsniedz saistošā informācija par institucionālo, administratīvo un nepieciešamo procedūru  kārtību, kādā tā iekšēji īsteno ES NDC.
-) informācija par gaisa piesārņotājiem saskaņā ar 2016. gada 14. decembra Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (turpmāk – Direktīva 2016/2284).

Noteikumu projektā minētās KPSP vadlīnijas netiek noteiktas kā saistošas privātpersonām, bet ir saistošas pēc būtības tikai nozaru ministrijām un to padotībā esošām institūcijām. Tās ir saistošas, sagatavojot ziņojumus valsts mērogā.

Noteikumu projektā ir septiņas nodaļas:
I nodaļa – Vispārīgie jautājumi
II nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
III nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma
IV nodaļa – Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
V nodaļa – Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
VI nodaļa – Ziņošanas kārtība
VII nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
1. pielikums – Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem.
2. pielikums – Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu.
3. pielikums – Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu.
4. pielikums – Formāts, kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) un Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) sagatavo informāciju par enerģētikas sektora datu saskaņu.
5. pielikums – Plānotie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gadam un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai.
6. pielikums – Piešķirtais un plānotais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts  attīstības valstīm.
7. pielikums – Plānotie rādītāji ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas uzturēšanai un aktualizēšanai. 7. pielikuma 1. tabulā uzskatīti klimata pārmaiņu monitoringa rādītāji saskaņā ar augstāk minētajām ziņošanas prasībām. Klimata pārmaiņu monitoringa dati ir publiski pieejami klimata pārmaiņu analīzes rīkā un citos avotos.
7. pielikuma 2. tabulā uzskaitīti klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāji, balstoties uz 2019. gadā Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņā plāna laika posmam līdz 2030. gadam 2. pielikumā noteiktajiem Klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas indikatoriem, kuri tika izstrādāti balstoties uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros [3].

I nodaļā ir ietverti noteikumu projekta darbības jomas un lietotie termini.

1. punkts nosaka kārtību, kādā tiek uzturēta SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma, tai skaitā kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ziņošanas un uzraudzības kārtība, kā arī kārtība ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2. punktā ir ietverti noteikumu projektā lietotie termini.

II nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek organizēta SEG inventarizācijas sagatavošana.

3. punktā VARAM ir noteikta kā koordinējošā institūcija.
4. punktā uzskaitītas visas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas.
5. – 21. punktā noteikti pienākumi SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām, tas ir, datu sniedzējas un SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinātāji, ziņojuma apkopotāji (piemēram, LVĢMC, valsts zinātniskais institūts,   “Fizikālās enerģētikas institūts” (turpmāk – FEI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU), LVMI "Silava", komersanti, CSP, u.c.).
22. punktā noteiktas VARAM atbildībā esošas darbības. 
23. punkts nosaka VARAM pienākumus, izstrādājot SEG inventarizācijas ziņojumus.

III nodaļa nosaka SEG prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu, tai skaitā, atbildīgās iestādes, kuras iesniedz datus, politiku un SEG samazinošo pasākumu aprakstus, kā arī SEG aprēķinu veicējas.
 
24. punktā VARAM ir noteikta kā koordinējošā institūcija.
25. punktā tiek noteiktas iesaistītās ministrijas prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā un prognožu sagatavošanas institūcijas, kā arī ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēma.
26., 27.,30., 31. un 32. - 39. nosaka pienākumus SEG prognožu sagatavošanā iesaistītajām ministrijām (EM, SM, ZM) un iestādēm (LVĢMC, FEI, LBTU, LVMI Silava, VVD) atbilstoši Regulā Nr. 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām.
28. un 29.  punkts nosaka, ka EM sadarbībā ar FEI  izstrādā un uztur enerģētikas - klimata modelēšanas sistēmu, lai aprēķinātu emisiju prognozes, novērtētu politiku un pasākumu ietekmes, kā arī novērtētu Nacionālā enerģētikas klimata plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk - NEKP) noteikto mērķu sasniegšanu enerģētikas sektoram. Izstrādātai modelēšanas sistēmai jānodrošina SEG emisiju prognožu aprēķināšana un pasākumu ietekmes novērtēšana atbilstoši Regulas 2018/1999 18. panta un VII pielikuma prasībām.
Lai īstenotu šos uzdevumus, ir nepieciešama pastāvīga sadarbība ar zinātnisko institūciju, kas, ņemot vērā citus deleģētos uzdevumus un līdzšinējo pieredzi, ir FEI.
EM sadarbībā ar Latvijas Universitāti (turpmāk - LU) izveido ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas pasākumu ekonomiskās ietekmes. Klimata un enerģētikas politikas jomā ir būtiski analizēt politikas ietekmi uz ekonomikas nozarēm, arī sociālās ietekmes. Enerģētikas un klimata modelis to nevar veikt, tāpēc nepieciešams izmantot citas metodes, piemēram, vispārējā līdzsvara modeli vai ievadizvades matricu. Šajā jomā labākā pieejamā ekspertīze ir LU, tādēļ paredzēta ilgtermiņa sadarbība ar LU speciālistiem.
FEI un LU Augstskolu likumā noteiktās funkcijas ietvaros nodarbojas ar zinātni un pētniecību, tai skaitā, vāc, analizē datus, kā arī, balstoties uz datu analīzi, modelē situācijas, novērtē dažādu ārējo faktoru ietekmi uz analizētajiem datiem. Zinātniski pētnieciskā darbība notiek arī enerģētikas – klimata un ekonomikas sistēmas analīzes jomā, tai skaitā, lai novērtētu enerģētikas klimata pasākumu (nodokļu, subsīdiju, investīciju atbalsta u.c.) ietekmi uz tautsaimniecības sektoriem un sociālās ietekmes.
Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2018/1999 prasību izpildi, FEI un LU Augstskolu likumā noteiktās funkcijas ietvaros jāizstrādā attiecīgi enerģētikas klimata modelēšanas sistēma (TIMES enerģijas klimata modelis)  un ekonomikas sistēmas modelis (vispārējā līdzsvara modelis), un tie jāuztur, tai skaitā, aprēķinot šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, analizētu un novērtētu politiku un pasākumu ietekmi. Lai gan datu analīzi un modelēšanu FEI veic, izpildot savas likumā noteiktās funkcijas, tomēr, lai izpildītu ar Regulu Nr. 2018/1999 noteiktos pienākumus, ir specifiskas prasības saistībā ar analizējamo un sniedzamo datu kvalitāti un kvantitāti. Nepieciešamo analīzi nevar veikt valsts pārvaldes iestādes pašas, to var veikt tikai zinātniskās institūcijas ar atbilstošu kvalifikāciju.
32.punkts noteic, ka LBTU izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM), kas tiek izmantots Latvijas lauksaimniecības nozares modelēšanai, kas ļauj novērtēt lauksaimniecības politikas izmaiņu ietekmi uz atsevišķiem lauksaimniecības sektoriem, kā arī prognozes par lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu  un SEG emisiju prognozēm lauksaimniecībā, preču izlaidi, pievienoto vērtību un darbaspēka pieprasījumu nozarē.
33. punkts noteic, ka LVMI "Silava" izveido un uztur saimnieciskās darbības, tajā skaitā, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz SEG emisijām prognozēšanai modelēšanas sistēmu, kurā nodrošināta sasaiste ar SEG inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas SEG inventarizācijas darbību datu kopas.
40.  un 41. punkts nosaka  kārtību NEKP noteikto mērķu sasniegšanai un scenāriju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un turpmākiem gadiem izstrādāšanai, atjaunošanai un novērtēšanai atbilstoši konvencijas, tās Parīzes nolīguma un Regulas 2018/1999 17. un 18. panta prasībām.
Modelēšanas rezultāti tiks izmantoti saskaņā ar Regulā (ES) 2018/1999 noteiktajām ziņošanas prasībām, kā arī NEKP pārskatīšanai 2023. gadā. Papildus tam, modelēšanas rezultāti tiks izmantoti, lai izvērtētu nepieciešamos politikas pasākumus (piemēram, nodokļu likmes, investīciju subsīdiju programmas, pienākumu shēmas enerģijas ražotājiem vai tirgotājiem), kas visefektīvākajā veidā, ņemot vērā pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes.
Progresa novērtējums tiek izmantots analīzei par Latvijai noteikto mērķu izpildi līdz 2030. un 2050. gadam un turpmākajiem gadiem. Par pamatu progresa novērtējumā tiek izmantoti izstrādātie scenāriji atbilstoši noteiktajām politikām un pasākumiem.
43. punktā un 44.5. apakšpunktā tiek iekļauta jauna ziņošanas kārtība, kas saistās ar kvalitatīvas un kvantitatīvas ikgadējās informācijas sniegšanu par finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas tiek piešķirts no valsts finansējuma avotiem. Par attīstības valstīm tiek uzskatītas tās valstis, kas neietilpst konvencijas 1.pielikuma valstu sarakstā.
44. punkts nosaka pienākumus VARAM saistībā ar dažādo ziņojumu sagatavošanas koordinēšanu (piemēram, ziņojumu nosūtīšana iesaistītām institūcijām komentēšanai noteiktos laikos). Šobrīd vēl tiek izstrādāti divgadu integrēto enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumu nosacījumi (struktūra) un attiecīgā Komisijas Īstenošanas regula vēl nav pieņemta, kā arī, šobrīd ir uzsākts izstrādāt minētā ziņojuma ziņošanas rīku, līdz ar to vēl nav konkrēti noteikti ziņošanas nosacījumi un nav iespējams noteikt attiecīgo ziņošanas procedūru Latvijā. Ja būs nepieciešams, tad tiks veikti attiecīgie grozījumi šajos noteikumos, lai integrētu nosacījumus ES vienotajam ziņošanas rīkam.

IV nodaļā atspoguļota kārtība SEG inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru veikšanai, tai skaitā, atbildīgās institūcijas. Kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūru noteikšana un ievērošanas kārtība ir neatņemama SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas daļa.
45. punkts nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk - kvalitātes procedūras) programmas (turpmāk - kvalitātes programma) deleģējumu.
46. pants nosaka atbildīgās institūcijas kvalitātes programmas izstrādāšanai.
47., 48. un 49. pants nosaka, kādu informāciju ir jāiekļauj kvalitātes programmā un kvalitātes plānā.
50. punkts nosaka SEG inventarizācijas uzlabojumu plāna sagatavošanas kārtību un sagatavošanā iesaistītās institūcijas.   
51. punkts noteic, ka VARAM uzrauga un koordinē inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu.

V nodaļā iekļauta kārtība ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar spēkā esošo ES (Regulā 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteikto) un starptautisko (saskaņā ar konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām) regulējumu.

Nodaļā noteikta kārtība, kādā tiek veikts klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, kā arī kādā veidā tiek sniegta informācija par īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem, izstrādātajām pielāgošanās stratēģijām un/vai plāniem, lai tālāk izmantotu informāciju ziņošanai par pielāgošanos EK saskaņā ar Regulā 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteikto un ANO konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām.
52. punkts nosaka kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai.
53.- 54. punkts nosaka LVĢMC uzdevumus saistībā ar klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringu.
55. punkts nosaka institūcijas, kurām katru gadu ir jāiesniedz šo noteikumu projekta 7. pielikuma 2. tabulā ietvertā informācija.
56. punkts nosaka kartību, kādā ministrijām pēc VARAM pieprasījuma jāiesniedz informācija par iepriekšējo kalendāro gadu par savas nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām īstenotajiem pasākumiem, apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem, kā arī to īstenošanai piešķirto finansējumu.
57. punkts nosaka kārtību, kādā pašvaldības iesniedz VARAM informāciju par izstrādātajām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un plāniem un īstenotajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.

VI nodaļā noteikta ziņošanas kārtība, institūcijas un termiņi iesniedzamajiem ziņojumiem konvencijai un EK.
58. punktā ietverta kārtība, kādā VARAM iesniedz ziņojumus noteiktos termiņos.
59. – 63. punktā noteikta ziņojumu saskaņošanas kārtība.
64. punkts nosaka nacionālo kārtību ikgadējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma, SEG datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām  publicēšanai.

VII nodaļā noteikta kārtība SEG inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzībai.
65. punkts nosaka uzraudzības komitejas izveidi un iesaistītās institūcijas.
66.; 68. punkts nosaka kārtību un termiņus ekspertu darba grupu organizēšanai. Dalība darba grupās tiek noteikta ekspertiem no vairākām institūcijām, līdz ar to, šo prasību nepieciešams ietvert normatīvajā aktā, lai nodrošinātu kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūru ieviešanu, kā arī nodrošinātu atbilstošu nacionālo sistēmu prasību īstenošanu gan SEG inventarizācijas, gan SEG prognožu sagatavošanai.
67. punkts nosaka kārtību, kādā VARAM nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā, nacionālā inventarizācijas ziņojuma un SEG datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulas formātā) kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.

[3] Risku un ievainojamības pētījumi pieejami tiešsaistē: https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-par-risku-un-ievainojamibas-novertesanu-un-pielagosanas-pasakumu-identificesanu