Anotācija

Atbalsta shēmu nosacījumi bioenerģijai (likumprojekta 1. un 2.pants)

Direktīva 2023/2413 noteic pienākumu dalībvalstīm izstrādāt atbalsta shēmas meža biomasas enerģijas ražošanai, ievērojot meža biomasas kaskadēšanas principu, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgs atkritumu hierarhijas principiem - prioritāri meža biomasas izejvielas ir jāizmanto koksnes produktu ražošanai un tā kalpošanas laika pagarināšanai, pēc tam prioritārā secībā ir koksnes produktu atkalizmantošana un pārstrādā, pēc tam - meža biomasas izjevielu izmantošana enerģijas ražošanai un tikai pēc tam produktu likvidēšana, t.i. apglabāšana, noglabāšana uc. likvidācijas veidi.

Šobrīd šādi nosacījumi attiecībā uz kādu konkrētu energoresursu veidu izmantošanu vai enerģijas ražošanas veidiem nav piemēroti Latvijas nacionālajā regulējumā.

Saskaņā ar biomasas izmantojuma kaskadēšanas principu koksnes biomasa būtu jāizmanto, vadoties pēc šī resursa ekonomikas un vides kontekstā augstākās pievienotās vērtības šādā prioritārā secībā: koksnes materiālu produkti, koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana, atkalizmantošana, reciklēšana, bioenerģija un likvidēšana. Ja koksnes biomasu citādi izmantot ekonomiski dzīvotspējīgā vai videi piemērotā veidā nav iespējams, tad enerģijas ražošanu no neatjaunojamiem resursiem palīdz samazināt enerģijas atgūšana. Tāpēc, lai izvairītos no negatīviem stimuliem virzīties pa ilgtnespējīgiem bioenerģijas ceļiem, kas apzināti Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2021. gada ziņojumā “Koksnes biomasas izmantošana enerģijas ražošanā Eiropas Savienībā”, dalībvalstu bioenerģijas atbalsta shēmas būtu jāorientē uz tādām izejvielām, kuru gadījumā tirgus konkurence ar materiālu nozarēm ir maza un kuru ieguve tiek uzskatīta par pozitīvu gan klimata, gan biodaudzveidības ziņā.

Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem ir saprotams, ka kaskadēšanas princips ir atsevišķi piemērojams primārām meža biomasas izejvielām vai koksnes produktiem:
1) koksnes materiālu produkti - piemērojams primārām meža biomasas izejvielām;
2) koksnes materiālu produktu kalpošanas laika pagarināšana - piemērojams sekundārajiem koksnes produktiem, t.i. meža biomasas izejvielām, kas jau ir pārstrādātas koksnes materiālos;
3) atkalizmantošana - piemērojams gan primārajām meža biomasas izejvielām (to atliekām) un koksnes materiālu produktiem;
4) pārstrāde - piemērojams koksnes materiālu produktiem;
e) enerģijas ražošana - piemērojams galvenokārt primārām meža biomasas izejvielām un to aliekām, mazākā apjomā enerģijas ražošanai tiek izmantoti koksnes materiālu produkti (koksnes materiālu atkritumi)
f) apglabāšana vai noglabāšana, kā arī iznīcināšana - piemērojams meža biomasas izejvielām un koksnes materiālu produktiem.

Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem, preambulai un Eiropas Komisijas ekspertu skaidrojumiem, Direktīvā 2023/2413 iekļautais kaskadēšanas princips ir piemērojams tām atbalsta shēmām, kas tiek piemērotas no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem vai biomasas degvielām ražotās enerģijas izmantošanai, t.i. netiek piemērota tām atbalsta shēmām, kas attiecas uz biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielu izmantošanai, kā arī netiek piemērots atbalstam šādu enerģijas vai energoresursu veidu tehnoloģijām, piemēram, atbalsta programmām šķeldas sadedzināšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.
Vienlaikus, ņemot vērā Direktīvā 2018/2001 un Enerģētikas likumā iekļauto "atbalsta shēmas" definīciju, ir saprotams, ka "atbalsta shēma" ir arī jebkādas nacionāli piemērotās nodokļu atlaides, nodokļu atbrīvojumi vai atvieglojumi, tomēr, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu skaidrojumu, visi nodokļu atbrīvojumi vai atvieglojumi, kas ir jau noteikti vai pieļauti Eiropas Savienības tiesību aktos, nav uzskatāmi par nodokļu atbrīvojumiem vai atvieglojumiem "atbalsta shēma" definīcijas ietvaros. Līdz ar to par atbalsta shēmu nebūtu uzskatāms tāds atbalsts kā samazinātā pievienotā nodokļa likme koksnes kurināmajam vai mazāks akcīzes nodoklis biomasas degvielām, jo šādas iespējas jau ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos.

Atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem, likumprojektā ir iestrādātas atkāpes no kaskadēšanas principa piemērošanas - kaskadēšanas princips nav piemērojams enerģijas piegādes drošības nodrošināšanai (arī ja nav izsludināta enerģētiskā krīze, lai nepieļautu enerģētiskās krīzes iestāšanos), kā arī klimatisko vai dabas apstākļu ietekmes novēršanai, piemēram, ļoti stipra sala dēļ, kā arī, ja konkrētajā reģionā nav pieejami tādi ražošanas kompleksi, kas tehniski vai kvantitatīvi spētu izmantot reģionā pieejamo meža biomasas izejvielu atbilstoši tās ekonomiskajai vai vidiskajai pievienotajai vērtībai. Iepriekšminētie nosacījumi neattiecas uz visām meža biomasas izejvielām, bet tikai uz tādām, kas iegūtas pirmskomerciālās retināšana vai meža ugunsgrēku novēršanas pasākumiem, kas iegūtas cirtēs, kuras tiek veiktas meža sakopšanai pēc dabiskiem traucējumiem, piemēram, vējgāzēm, snieglauzēm, plūdiem, kaitēkļu bojājumiem vai kaitēkļu bojājumu novēršanai vai kas pēc tās kvalitātes īpašībām nav piemērotas ražošanas kompleksiem. Tas nozīmē, ka atkāpes no kaskadēšanas principa ir piemērojamas meža biomasas izejvielām, kas iegūtas iepriekšminētajās darbībās, ja ieguves reģionā nav pieejami kokapstrādes uzņēmumiem, kas šādas meža biomasas izejvielas varētu izmantot koksnes materiālu produktu ražošanai un transportēšana uz šādiem kokapstrādes uzņēmumiem varētu nebūt pamatota no ekonomiskā vai vides viedokļa.
Likumprojektā ir noteikts, ka atbalsta programmu izstrādātājiem, kas izvēlas piemērot iepriekšminētās atkāpes, par to ir jāpaziņo Klimata un enerģētikas ministrijai, kas savukārt šo apkopoto informāciju iesniegtu Eiropas Komisijā.

Atbilstoši Direktīvai 2023/2413 ir noteikts, ka nav piešķirams nekāds tiešs finansiāls atbalsts enerģijas ražošanai no zāģbaļķiem, finierklučiem, rūpnieciskajiem apaļkokiem, celmiem un saknēm, ko šobrīd pietiekami efektīvi nodrošina tirgus apstākļi, jo zāģbaļķi, finierkluči, rūpnieciskie apaļkoki savas cenas dēļ nekonkurē ar izejvielām koksnes kurināmajam, bet celmus un saknes netiek izmantotas enerģijas ražošanai vides prasību dēļ, kā arī šādas izejvielas arī nav izmaksu efektīvi izmantot enerģijas ražošanai to ieguves izmaksu dēļ. 
Tāpat, lai nodrošinātu efektīvāku bioenerģijas izmantošanu, likumprojektā ir noteikts, ka netiek piešķirts vai atjaunotas atbalsta shēmas stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju, izņemot gadījumus, kad iekārtas atrodas reģionos ar īpašu statusu attiecībā uz atteikšanos no fosilā kurināmā vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā minētajos tālākajos reģionos vai kad iekārtas izmanto oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu.

Kontaktpunkta pienākumu paplašināšana

Direktīva 2023/2413 precizē Direktīvā 2018/2001 izteiktos nosacījumus vienotajam kontaktpunktam - Direktīvas 2018/2001 16.pants, kas pēc būtības jau ir transponēts Latvijas normatīvajā regulējumā: 1) Elektroenerģijas tirgus likums; 2) Enerģētikas likums; 3) Būvniecības likums; 4) likums "Par sabiedriskajiem regulatoriem; 5) Administratīvā procesa likums; 6) Valsts pārvaldes iekārtas likums; 7) Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai”; 8) Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”.
Vienlaikus Direktīvas 2023/2413 23.panta, kas nosaka nosacījumus atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē, 2.punkts ir papildināts ar pienākumu dalībvalstij sniegt informāciju ēku īpašniekiem vai īrniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par izmakslietderīgiem pasākumiem un finansēšanas instrumentiem, ar ko uzlabot atjaunojamās enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās.

Ņemot vērā, ka ar Enerģētikas likumu ir izveidots vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanai un atļauju procedūras efektivizācijai, likumprojekts noteic, ka tieši vienotais kontaktpunkts izstrādās un savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par izmaksu efektīviem pasākumiem un pieejamiem finansēšanas instrumentiem atjaunīgās enerģijas izmantošanas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās paaugstināšanai. Šādai informācijai ir jābūt mērķētai dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, māju apsaimniekotājiem, no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētājiem un atjaunīgās enerģijas kopienām, t.i. mērķētai individuālajiem siltumenerģijas patērētājiem.

Enerģētiskās nabadzības nosacījumi

Enerģētikas likuma 120.pants nosaka, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē jeb mājsaimniecība, kas atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
Attiecīgajā regulējumā ir identificēti divi problemātiski faktori pēc būtības:
1) Mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma kontekstā ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Minētais likums neparedz iespēju valstij jebkādā veidā bez maznodrošināto un trūcīgo personu iesaistes veikt šādu mājsaimniecību identificēšanu, un enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšana ir balstīta uz pašvaldību dienestu veikto manuālo darbu, kas veikts, piešķirot personai trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.
2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķauditorija pēc būtības nav enerģētiskās nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības, tāpēc pieeja enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanai saskaņā ar minēto likumu, ir pārāk šaura un var nebūt objektīva un spējīga identificēt patieso enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaitu un īpatsvaru.

Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likums nosaka, ka Mājsaimniecība šā likuma izpratnē ir vienā Latvijas Republikas adresē deklarētās un reģistrētās personas, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese. Tāpat minētais likums nosaka kārtību, kādā šādas mājsaimniecības tiek identificētas automātiski, izmantojot Valsts iestāžu pārvaldībā esošajos reģistros iekļauto informāciju. Minētā likuma ietvaros mājsaimniecību identificēšanā nav nepieciešama individuāla mājsaimniecību iesaiste.
Minētā likuma ietvaros mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni ir tāda mājsaimniecība, kuras kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju), uz vienu mājsaimniecības locekli varētu pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais ienākumu līmenis ir aprēķināts kā statistiski vidējais ienākumu līmenis valstī, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, un saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, kuros secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nodokļi par mājai piegulošo zemi), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Precīza mājsaimniecības izdevumu aprēķināšanas kārtība ir ietverta noteikumos par energoapgādes izmaksu valsts atbalstu.
Ņemot vērā, ka enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija nosaka, ka enerģētiskā nabadzība ir mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos, kā arī balstoties uz minēto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pieeju un veicot aprēķinus par mājsaimniecību kopējiem izdevumiem par mājokli, tika secināts, ka mājsaimniecības izdevumi par energoresursiem (siltumenerģiju, dabasgāzi, elektroenerģiju) veido vairāk, kā 80% no mājsaimniecības kopējiem izdevumiem par mājokli, līdz ar to Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā, no tā izrietošajos noteikumos par energoapgādes izmaksu valsts atbalstu un tajos ietvertā mājsaimniecības izdevumu formula ir atbilstoša arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību identificēšanai.
Ņemot vērā minēto, Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā minētā energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma ļautu efektīvāk un objektīvāk identificēt enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības un to īpatsvaru, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu, kuras pārvaldnieks ir valsts iestāde - būvniecības valsts kontroles birojs, un vienlaikus šāda rīka pamatfunkcionalitātes izstrādei nav nepieciešams nodrošināt papildu valsts budžeta līdzekļus.

Gāzes izcelsmes apliecinājums gāzes ražotājam, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintēzes gāzi no atjaunīgajiem energoresursiem izcelsmes apliecinājumu nosacījumi

Direktīva 2018/2001 noteica izcelsmes apliecinājumu elektroenerģijai un enerģijai nosacījumiem, kurus vairākas dalībvalstis šos nosacījumus pielāgoja arī biogāzei (biometānam), izveidojot izcelsmes apliecinājumu sistēmu gāzveida kurināmajam, īpaši tam, kas tiek ievadīts kopējā dabasgāzes tīklā. Ņemot vērā šo situāciju Direktīva 2023/2413 precizē izcelsmes apliecinājumu nosacījumus, tos piemērojot nevis elektroenerģijai, bet enerģijai, un gāzveida kurināmā izcelsmes apliecinājumu nosacījumi tiek īpaši izdalīti.

Likumprojekts precizē nosacījumus attiecībā uz:
- izcelsmes apliecinājumu sistēmas maksu attiecībā uz mazākas jaudas iekārtām atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem;
- neapliecinātās enerģijas izcelsmes sastāvu, kas attiecas uz gāzes izcelsmes apliecinājumiem, atlikušās energoresursu struktūras, šos nosacījumus pielāgojot Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajiem nosacījumiem elektroenerģijai.

Inovatīvas atjaunīgās enerģijas ražošanas, sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas testēšanas veicināšana

Direktīva 2023/2413 iekļauj nosacījumus attiecībā uz inovāciju veicināšanu, t.sk.:
- nosakot dalībvalstu indikatīvo mērķrādītāju – līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 5 % no jaunās uzstādītās atjaunojamās enerģijas jaudas veido inovatīvas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas;
- nosakot dalībvalstīm pienākumu veicināt inovatīvo atjaunīgās enerģijas ražošanas, sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas testēšanu ierobežotu laiku reālos apstākļos īstenotos pilotprojektos.

Ņemot vērā, ka Enerģētikas likums noteic enerģētikas jomas pētījumu nosacījumus, kas pēc būtības ir paredzēti kā dažādu tehnoloģiju pirmskomercializācijas pētījumiem, likumprojekts paplašina šos nosacījumus, nosakot arī inovatīvo atjaunīgās enerģijas ražošanas, sadales un uzkrāšanas tehnoloģijas testēšanu ierobežotu laiku reālos apstākļos īstenotos pilotprojektos atbilstoši Direktīvas 2023/2413 nosacījumiem.