Anotācija (ex-ante)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - Direktīva 2018/1972) paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm pienākumu līdz 2023.gada 21.decembrim veikt ģeogrāfisko apsekojumu par to elektronisko sakaru tīklu sasniedzamību, kas spēj nodrošināt platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieslēgumus. Atbilstoši Direktīvai 2018/1972 ģeogrāfiskais apsekojums ietver platjoslas elektronisko sakaru tīklu pašreizējo ģeogrāfisko aptvērumu valstī, kā arī var ietvert platjoslas tīklu attīstības prognozes, tostarp ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu sasniedzamību. Ģeogrāfiskajā apsekojumā iegūtajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai un jāsatur pietiekamas ziņas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un parametriem. Vienlaikus atbilstoši Direktīvas 2018/1972 22.panta 7.punktā noteiktajam, lai Eiropas Savienības dalībvalstīs veicinātu ģeogrāfiskās apsekošanas un prognozēšanas konsekventu piemērošanu, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC) izstrādājusi 2020.gada 5.marta vadlīnijas BoR (20) 423 par ģeogrāfiskā apsekojuma veikšanu. Vadlīnijās minētais platjoslas ģeogrāfiskais apsekojums ir datu kopums, kas raksturo platjoslas pakalpojuma pieejamību, tajā skaitā pieejamo platjoslas tīkla tehnoloģiju un platjoslas interneta pakalpojuma kvalitāti, to attēlojot ģeogrāfiskā griezumā ar atbilstošu izšķirtspēju izmantojot ģeogrāfiskās kartes rīku. Šī informācija ir paredzēta valsts pārvaldes iestādēm to funkciju veikšanai, kā arī valsts atbalsta pasākumu īstenošanai un informācijas nodrošināšanai galalietotājiem par pakalpojumu pieejamību pieslēguma adreses līmenī.
Direktīvas 2018/1972 22. pants ir pārņemts ar Elektronisko sakaru likuma, kas stājās spēkā 2022.gada 29.jūlijā. Elektronisko sakaru likuma 9.panta pirmās daļas 20.punkts paredz, ka Regulators veic datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un par elektronisko sakaru komersantu platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem. Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma Pārejas noteikumu 3.punktam Regulators līdz 2023. gada 21. decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu. Šīs funkcijas realizācijai ar Regulatora padomes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr.1/29 ir apstiprināti noteikumi "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē", kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un termiņus, kā arī iekļauj informācijas pieprasījumā par interneta piekļuves pakalpojuma pieejamības rādītājiem fiksētā tīklā rādītājus, kas izriet no Direktīvas 2018/1972 7.pantā minētām pamatnostādnēm (https://www.berec.europa.eu/en/document-categories/berec/regulatory-best-practices/guidelines/berec-guidelines-to-assist-nras-on-the-consistent-application-of-geographical-surveys-of-network-deployments). Atbilstoši Regulatora noteikumiem Regulators apkopo visu fiksēto sakaru operatoru sniegto informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un tīklu attīstības plāniem, savukārt atbilstoši 10.1 punktam elektronisko sakaru komersants informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību iesniedz Regulatoram, ievietojot to sistēmā.
Papildus komercdarbības atbalsta regulējums, tas ir, gan Eiropas Komisijas paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas tīkliem" (2023/C 36/01) (turpmāk – Pamatnostādnes), gan Eiropas Komisijas regula (ES) 2014. gada 17. jūnija Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula) paredz nosacījumus elektronisko sakaru pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai, informācijas par elektronisko sakaru pieejamību atjaunošanai un valsts atbalsta plānu sabiedriskajai apspriešanai.

Elektronisko sakaru likuma izstrādes gaitā Satiksmes ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) un valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" vienojās par nepieciešamību izstrādāt PPĢIS, kā racionālāko risinājumu, lai nodrošinātu ikgadējas publisko fiksēto un mobilo mazumtirdzniecības platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu un infrastruktūras ģeogrāfiskās pieejamības apsekojumu. Ievērojot minēto, Elektronisko sakaru likumā ir iekļautas tiesību normas par PPĢIS nodrošināšanu un atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 13.panta pirmajai daļai PPĢIS ir izveidota un uzturēta, lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākumu plānošanai elektronisko sakaru jomā un platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas izstrādei nepieciešamos analītiskos materiālus un statistiku, kā arī platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu. Tā uztur aktuālos un vēsturiskos datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību (tos piesaistot valsts adrešu reģistra datiem administratīvo teritoriju un adrešu līmenī), kā arī uzturēs interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus (tos piesaistot ģeogrāfiskajām koordinātām vai valsts adrešu reģistra datiem).
Vienlaikus, atbilstoši IS regulējuma ir nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu PPĢIS darbību un saturu.

Lai risinātu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu ģeogrāfiskās pieejamības apsekošanu, Satiksmes ministrija ir izveidojusi PPĢIS, un ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts), kas paredz noteikt PPĢIS nodrošināšanas kārtību, tās saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrajās daļas 4.punktam Satiksmes ministrija nodrošina platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanu, kā arī tās uzturēšanu un darbību. Savukārt, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.2.4 apakšpunkts paredz, ka Satiksmes ministrijai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidi un darbības nodrošināšanu valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari", noslēdzot deleģēšanas līgumu.
Satiksmes ministrija 2020.gada 27.oktobrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" par PPĢIS specifikācijas izstrādi un ar 2022.gada 6.janvāra grozījumiem minētajā deleģēšanas līgumā uzdevusi izveidot PPĢIS un nodrošināt tās darbību. Ievērojot minēto, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" 2023.gada 4.aprīlī noslēdza līgumu par PPĢIS izstrādi un ieviešanu, garantijas uzturēšanu un uzturēšanu pēc garantijas uzturēšanas ar SIA “Jāņa sēta”, kas tika izraudzīta atklātā konkursa „Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izstrāde un uzturēšana” (id. Nr. VASES 2022/21) rezultātā. 2023.gada 27.oktobrī PPĢIS izstrāde ir noslēgusies. 2024. gada 19. jūnijā ir noslēgts deleģēšanas līgums starp Satiksmes ministriju un valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari", kas paredz virkni pienākumu valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari", tai skaitā, PPĢIS programmatūras un infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbus, kļūdu novēršanu. 

Noteikumu projekta II. nodaļa noteic PPĢIS funkcionalitāti un tās saturu. PPĢIS ir paredzēts uzkrāt un uzglabāt informāciju par publisko fiksēto un mobilo mazumtirdzniecības platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu un infrastruktūras ģeogrāfisko pieejamību, kā arī nodrošināt iespējas analizēt un statistikas vajadzībām apkopot PPĢIS iekļautos datus normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai.
Pieeja sistēmas slēgtajā daļā uzturētajiem datiem ir Satiksmes ministrijai, Regulatoram un kā arī iestādes, kura veic noteiktas sistēmas pārziņa funkcijas atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Satiksmes ministriju, ievērojot normatīvos aktus, pārstāvjiem, kuriem ir sistēmas piekļuves tiesības atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai. Datu uzskaitījums un tā izmantošanas mērķi ir norādīti noteikumu projekta 8. un 9.punktā. Savukārt, elektronisko sakaru komersantiem, kas mazumtirdzniecībā sniedz interneta piekļuves pakalpojumu mobilā elektronisko sakaru tīklā, sistēmas slēgtajā daļā ir tiesības piekļūt tikai viņu iesniegtajai informācijai sistēmā.
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem informāciju par interneta piekļuves pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes parametriem, PPĢIS nodrošina publisko tiešsaistes karti, kurā tiek publicēta informācija par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētajā elektronisko sakaru tīklā pieejamību līdz adreses un platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilajā elektronisko sakaru tīklā līdz 100 x 100 m poligona līmenim. Tiešsaistes kartes telpiskā izšķirtspēja ir atkarīga no pietuvinājuma līmeņa. Latvijas mērogā un nedaudz pietuvinot rādās vēl pašvaldību griezums, tuvāk pagastu un pilsētu griezums (valstspilsētu gadījumā – sakrīt ar iepriekšējo līmeni), vēl tuvāk 100x100 m režģa griezumā. Visi telpiskie līmeņi, neskaitot adreses, tiek attēloti kā pildīti poligoni ar gaišām kontūrām. Informācijas vienības, kuras tiks publicētas publiskajā tiešsaistes kartē, ir norādītas noteikumu projekta 6.punktā.
Savukārt, noteikumu projekta III. nodaļa nosaka, kādus datus sniedz Regulators, mobilo sakaru operatori, Satiksmes ministrija, kā arī nosaka, kādi dati  tiek apkopoti no citām valsts pārvaldes iestādēm vai tiek iegūti no Latvijas atvērto datu portāla https://data.gov.lv/lv.
PPĢIS ir veidots ievērojot principu, lai pēc iespējas izmantotu valsts rīcībā esošos atvērtos datus, līdz ar to no elektronisko sakaru komersantiem un valsts pārvaldes iestādēm tiek pieprasīta tikai tā informācija, kas nav pieejama kā atvērtie dati. 
Atbilstoši ar Regulatora padomes 2022. gada 22. septembra lēmumā Nr.1/29 apstiprinātajiem noteikumiem “Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē”, Regulators apkopo elektronisko sakaru komersantu sniegto informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma fiksētā elektronisko sakaru tīklā ģeogrāfisko pieejamību. Šo informāciju Regulators sniedz PPĢIS statistikas un analīzes vajadzībām. Ievērojot būtisku datu apjomu un specifiku, informāciju par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību elektronisko sakaru komersanti saskaņā ar Regulatora padomes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr. 1/29 apstiprināto noteikumu "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē" prasībām nodod PPĢIS nepastarpināti. Noteikumu projekts noteic, ka Satiksmes ministrija PPĢIS sniedz ar valsts atbalsta programmām saistīto informāciju. Noteikumu projekts neparedz elektronisko sakaru komersantiem pienākumu sniegt papildu informāciju, kas nav paredzēta Regulatora padomes 2022. gada 22. septembra lēmumu Nr. 1/29 apstiprināto noteikumu "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē".
Saistībā ar Satiksmes ministrijas un Regulatora pieeju visai PPĢIS slēgtajā daļā uzturētajai informācijai un nepieciešamību to ierobežot, atzīmējams, ka atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 4.panta piektajai daļai Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta un valsts pārvaldes institūcijas Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu. Saskaņā ar šī panta septīto daļu Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus.
Savukārt, Regulatoram saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma  10.pantu ir tiesības pieprasīt un paša noteiktajā termiņā netraucēti bez maksas saņemt informāciju no personām, kas darbojas elektronisko sakaru nozarē vai ar to saistītā nozarē,  piekļūt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, Elektronisko sakaru likuma 10.pantā, kā arī likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 9.pantā noteikto funkciju veikšanai. Vienlaikus likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 10.panta pirmā daļa paredz Regulatora tiesības pieprasīt un netraucēti bez maksas saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām šo uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23.panta ceturto daļu elektronisko sakaru komersanti nenosaka komercnoslēpuma statusu un nodrošina publisku pieejamību informācijai par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātajiem elektronisko sakaru tīkliem, kā arī ģeogrāfiskās apsekošanas informācijai, tai skaitā informācijai par elektronisko sakaru komersantu mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto tehnoloģiju, mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu raksturojošiem kvantitatīvajiem rādītājiem — pieslēgumu skaitu, galalietotāju skaitu, pakalpojumu apjomu, tehnoloģiju sadalījumu, universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām un elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tarifiem. Vienlaikus Elektronisko sakaru likuma 19.panta otrās daļas 1.punkts nosaka pienākumu elektronisko sakaru komersantam Regulatora noteiktajā termiņā, apjomā un detalizācijas līmenī sniegt informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), tai skaitā informāciju, kas nepieciešama ģeogrāfiskajai apsekošanai.
Vienlaikus šajos noteikumos ir paredzēta kārtība, kādā izveido un anulē sistēmas piekļuves tiesības slēgtajai daļai, lai nodrošinātu, ka piekļuve ir tikai darbiniekiem, kuriem tas nepieciešams darba uzdevumu veikšanai. 

Valsts atbalsta pasākumu plānošanas un uzraudzības vajadzībām PPĢIS papildu elektronisko sakaru komersantu sniegtajai informācijai izmantos Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes datus (VZD nodrošinātā WMS tīmekļa pakalpe) un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus (pēc tam, ka VZD atsāks šāda datu sniegšanas pakalpojuma nodrošināšanu).
Vienlaikus saistībā ar Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes  WMS tīmekļa pakalpes izmantošanu, kas dod iespēju aplūkot elektronisko sakaru tīklu pieejamību noteiktās atrašanās vietās, datu izmantošanu PPĢIS, atzīmējams, ka šī pakalpojuma ietvaros Satiksmes ministrijai netiek izsniegti dati, kuriem nacionālās drošības un valsts aizsardzības interesēs ir noteikti pieejamības ierobežojumi. Satiksmes ministrijas gadījumā nav paredzēti izņēmumi attiecībā uz datu saņemšanu un līdz ar to arī PPĢIS šie dati nebūs pieejami. Pakalpojuma aprakstu skatīt: https://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/ADTIWMS2.
Saistībā ar infrastruktūras datu nepieciešamību atzīmējams, ka tie ir būtiski valsts atbalsta programmu plānošanā, projektu vērtēšanā un uzraudzībā, un tie ir cieši saistīti ar Pamatnostādnēs un Regulā dalībvalstīm izvirzītajiem nosacījumiem valsts atbalsta pasākumu realizācijai.
Saskaņā ar Pamatnostādņu 70. punktu, lai noteiktu, vai konkrētā teritorijā ir vajadzīga valsts intervence, dalībvalstīm, pamatojoties uz detalizētu kartēšanu un sabiedrisko apspriešanu, saskaņā ar Pamatnostādņu 5.2.2.4.1. (pakalpojumu kartēšana) un 5.2.2.4.2. (sabiedriskā apspriešana) iedaļu jāpārbauda fiksēto piekļuves tīklu, mobilo piekļuves tīklu vai atvilces maršrutēšanas tīklu esamība, proti, kas attiecīgajā laikposmā ir vai ir ticami plānota to izvēršanai mērķa teritorijā. Pastāvošās infrastruktūras izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var palīdzēt samazināt jauna platjoslas tīkla izvēršanas izmaksas un ierobežot ietekmi uz vidi. Pamatnostādņu 128. punkts paredz, ka dalībvalstīm ir jādara pieejama visa to rīcībā esošā informācija par esošo infrastruktūru, ko varētu izmantot platjoslas tīklu izvēršanai intervences zonā.
Savukārt, Regulas 52.panta piektā daļa  paredz, ka kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu Regulā noteikto nosacījumu izpildei  veic fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem.

Ļoti būtisks aspekts valsts atbalsta plānošanā ir dublētas infrastruktūras izbūves novēršana. Līdz ar to atbalstāmo teritoriju noteikšanas procesā būtisks elements ir informācijas pieejamība arī par eksistējošo un plānoto elektronisko sakaru infrastruktūru. Noteikumu projekts paredz, ka elektronisko sakaru komersanti iesniedz informāciju par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem. Savukārt esošās infrastruktūras atrašanās vietas apzināšanai tiek izmantoti Valsts zemes dienesta uzturētie Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes dati par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras ģeogrāfisko izvietojumu, lai konstatētu nepilnības projektu iesniegumos un uzsāktu dialogu ar projektu iesniedzēju.

Papildus vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātajā Valdības rīcības plānā ir iekļauts uzdevums "Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība.", paredzot 27.12. pasākumu "Veicināta mobilās un fiksētās platjoslas infrastruktūras (bāzes staciju, optisko tīklu) attīstība, iekļaujot tos pašvaldību teritoriju plānojumos, attīstot pietiekamas intensitātes radiolauka pieejamību jaunceltnēs un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kā arī pilnveidojot normatīvo regulējumu un mazinot izmaksas bāzes staciju, t.sk. 5G, izvietošanai uz publisko personu infrastruktūras."
Saskaņā ar Valdības rīcības plānu pasākuma sasniedzamais rezultāts līdz 2026. gada 30.oktobrim ir: "Digitalizācijas turpmākā attīstība, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība, darba tirgus, reģionālā attīstība u.c., un digitālo tehnoloģiju pielietošanas iespējas visos Latvijas reģionos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem (iespējas attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanai u.c. procesiem), nodrošinot, ka:
1) 2026. gadā 5G pārklājums, kas pilnvērtīgi nodrošinās attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanas u.c. iespējas, būs pieejams 70% no apdzīvotām teritorijām;
(...)
3) 2026. gadā Gigabitu savienojamība (augstas veiktspējas tīklu pārklājums) pieejams 96% no mājsaimniecībām;
4) 3G un 4G pārklājuma kvalitātes monitorings, nodrošinot atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem ar mērķi panākt vienmērīgu un kvalitatīvu pārklājumu visā Latvijas teritorijā." Šī uzdevuma izpildei arī ir būtiska informācija par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras pieejamību.

Noteikumu projekts paredz, ka PPĢIS statistikas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību mājsaimniecībās, uzņēmumos un institūcijās sagatavošanas vajadzībām izmantos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto datus par deklarēto vai reģistrēto iedzīvotāju skaitu sadalījumā pa administratīvajām teritorijām līdz ēkas līmenim, Veselības inspekcijas sniegtos datus par ārstniecības iestādēm, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtos datus par izglītības iestādēm.

Savukārt no atvērto datu avotiem tiks izmantoti šādi dati:
Valsts zemes dienests
Valsts adrešu reģistra atvērtie dati: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/valsts-adresu-registra-informacijas-sistemas-atvertie-dati
Kadastra informācijas sistēmas atvērtie teksta dati: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/kadastra-informacijas-sistemas-atvertie-dati

Kultūras informācijas sistēmu centrs
Latvijas kultūras institūcijas: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/latvijas-kulturas-institucijas/resource/92af15f3-9674-426e-925c-86c6254baa0d 

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
Uzņēmumu reģistrs: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/uz
Publisko personu un iestāžu saraksts: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/public-persons-institutions

Centrālā statistikas pārvalde
Režģa pārklājums: https://data.gov.lv/dati/dataset/rezgis

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 7.1.9. apakšpunktam, sistēma ir uzskatāma par paaugstinātas drošības sistēmu. Satiksmes ministrija noteikumu projekta skaņošanas gaitā ir konsultējusies ar Aizsardzības ministriju un Satversmes aizsardzības biroju un konsultāciju gaitā ir secināts, ka lai nodrošinātu PPĢIS darbību augstā konfidencialitātes un integritātes līmenī, to ir nepieciešams iekļaut Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāju sarakstā.  Ievērojot minēto, atkarībā no pieejamā finansējuma Satiksmes ministrija Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra noteikumu "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" IV. nodaļā noteiktā kārtībā virzīs PPĢIS iekļaušanai Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā.