Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.886 "Dabas parka "Vecumu meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 886) tika noteikts dabas parka funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas nosacījumi. Pēc apstiprināšanas noteikumos Nr. 886 tika veikti grozījumi 2007. un 2012. gadā. Tiek gatavoti jauni noteikumi, jo ir izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns, aktualizēti kartēšanas dati un veikta teritorijas zonējuma pārskatīšana atbilstoši esošajai situācijai, līdz ar to tiek veikta aktualizācija arī teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Dabas parkā ir noteiktas sekojošas zonas:

* Regulārā režīma zona (RRZ) - izveidota īpaši aizsargājamo sugu, Eiropas Savienības nozīmes biotopu (Veci vai dabiski boreāli meži 9010*, Veci jaukti platlapju meži 9020*, Staignāju meži 9080*, Purvaini meži 91D0*, Aluviāli meži 91E0*, Lakstaugiem bagāti egļu meži 9050*) un dabisko meža biotopu saglabāšanai. Tajā ir aizliegta visa veida saimnieciskā darbība, izņemot atsevišķas individuālajos noteikumos noteiktās darbības, piemēram, kājāmgājēju pārvietošanās, pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītajām izziņas takām, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana, ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces. Autoceļu atjaunošana un pārbūve no 16.septembra līdz nākamā gada 29.februārim.

Medību regulējums saglabāts tāds pats kā  spēkā esošajos Noteikumos Nr.886 - medības šajā zonā atļautas no 15. augusta līdz 1. martam, izņemot mežacūku medības un gadījumos, ja tiek konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.  

RRZ atļauta izglītojošo pasākumu organizēšana dabā. Pasākumu organizēšana, kuros piedalās vairāk kā 30 cilvēku, atļauta pēc Dabas pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. (šāda norma ir arī esošajos Noteikumos Nr.886).  

Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ir iespējama zinātnisko pētījumu veikšana un ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.

Tāpat šajā zonā (arī pārējās) ir atļauta sanitārā cirte, ja egļu astoņzobu mizgrauža Ips typographus bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus regulējamā režīma un dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā izlases cirtes gadījumā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egles. Norma tiek noteikta katrā no zonējumiem, lai izvairītos no pārpratumiem tās interpretēšanā un attiecināma arī uz dabas parka iekšieni, ne tikai ārpus dabas parka robežām, tam piegulošajām teritorijām.

* Dabas lieguma zona (DLZ) - izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, lai mazinātu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz regulējamā režīma zonu, kā arī lai veidotu vienlaidu mežaudzes ar nozīmīgu bioloģiskās daudzveidības potenciālu.
Šajā dabas parka zonā komersantu ceļu pārbūve atļauta no 16.septembra līdz nākamā gada 29.februārim.
Tajā ir noteiktu sezonāli saimnieciskās darbības aprobežojumi, kā arī, piemēram, galvenās cirtes un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, ierīkot nometnes un celt teltis ārpus speciāli norādītām vietām. 

Šajā zonā saglabāts esošais regulējums Noteikumos Nr.886 un medīt aizliegts no 1. marta līdz 15. augustam, izņemot mežacūku medības kā arī gadījumos, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm, kā arī lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos.   

Saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju -  organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. Punkts papildināts ar to, ka minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā. Norma ieviesta, lai izvairītos no kādas konkrētas vietas atkārtotas un vairākkārtējas izmantošanas, lai nepasliktinātu biotopu stāvokli.

Arī dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta, ja meža slimību, kaitēkļu dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā izlases cirtes gadījumā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai, pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egli.

Noteikumu projekts tiek papildināts ar punktu 27.4., kas nosaka, ka  Dabas lieguma zonā var tikt atdalītas zemes vienības (kas ir mazākas par 10 hektāriem) valsts aizsardzības un drošības būvju būvniecībai vai uzturēšanai. 


* Dabas parka zona (DPZ)- izveidota, lai veicinātu visu dabas vērtību kompleksu saglabāšanu un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu. Dabas parka zonā ietilpst lielākā daļa (82,57%) no visas teritorijas. Dabas parka zonas saimnieciskā izmantošana ierobežota ievērojami mazāk nekā RRZ un DLZ. Piemēram, dabas parka zonā, saņemot DAP rakstisku atļauju, var veikt galveno cirti, nepārsniedzot noteikto maksimālo kailcirtes platību.
Dabas parka zonā aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem.  

Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja jāsaņem, lai organizētu brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā.

Atbilstoši Ziņojumam Padomes 1992. gada 21. maija  direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ieviešanu 2019.-2024. gadā  brūnā lāča aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā labvēlīgs. Monitoringa  dati apstiprina gan lāču vairošanos Latvijas teritorijā un skaita pieaugumu, gan arī populācijas blīvuma palielināšanos lokāli Latvijas ziemeļu un austrumu daļā. 
Vilks ir īpaši aizsargājama ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos, saglabājot labvēlīgu vilku populācijas stāvokli. Medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos un vienlaicīgi dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku lauksaimniecībai un mājsaimniecībām.
Dabas parka teritorijā ir aizliegts ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai. Šādu barotavu izvietošanas nepieciešamību (barotavu skaitu uz teritoriju, to izvietojumu un piebarošanas laiku (ziema, vasara, cauru gadu)) izvērtē  un uzstāda medību biedrība, uzņemoties atbildību par tās izmantošanu un lietderību. 

Dabas parka zonā tiek atļauts zemes vienību atdalīšana mazāk par 5 ha, ja tās tiek atdalītas valsts aizsardzības un drošības būvju būvniecībai vai uzturēšanai.

* Neitrālā zona (NZ)- Visā dabas parka teritorijā valsts un pašvaldību autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona. Šajā zonā iekļautas zemes vienības, kas ir nepieciešamas Latvijas valsts robežas joslas uzturēšanai un apsaimniekošanai un tajā nav spēkā visā dabas parkā noteiktie aprobežojumi. 
Neitrālajā zonā atļautas darbības, kuras nepieciešamas Latvijas Republikas valsts robežas joslas apsaimniekošanai un uzturēšanai, lai vajadzības gadījumā var veikt nepieciešamās darbības, t.sk. arī aizsardzības būvju būvniecību.

Ir virkne nosacījumu, kas attiecas uz aizsargājamiem kokiem - vietējo un citzemju sugu dižkokiem:
- ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta koku un krūmu ciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām);
- Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts atbilstošs kokkopja (arborista) rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos: ja koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērts bīstamības situāciju, ja koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai.
Aizsargājama koka teritorijā aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama publiski pieejamu dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju.

Visā dabas parka teritorijā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība no 1.marta līdz 15.septembrim, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, jaunaudžu kopšanu (kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 07.m, bet lapu kokiem līdz 1m), bīstamo koku ciršana un novākšana, atstājot tos mežaudzē, kā arī  kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas. Darbības, kurām paredzēta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja tika izdiskutēta darba grupās un akceptēta to iekļaušana Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā.

Zemes īpašnieki ir informēti (gan dabas aizsardzības plāna, gan šo noteikumu projekta virzības ietvaros) par nekustamo īpašumu atrašanos dabas parkā, dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ir publiski pieejama.
Dabas aizsardzības plāna (turpmāk - plāns) izstrādes laikā (jo par plāna izstrādi tiek informēti visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas ir tiesīgi pieprasīt informāciju no plāna izstrādātāja par izstrādes laikā konstatētajām dabas vērtībām, t.sk. biotopiem interesējošajā īpašumā).
Tāpat informēšana netiks attiecināta:
- uz biotopu platību, robežu precizēšanu;
- gadījumos, kad pats zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir pasūtījis biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta vērtējumu un kura rezultātā konstatētā biotopa dati tiek reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā;
- īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad atsavināšana veikta pēc iepriekšējā zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) informēšanas par reģistrēto zālāju biotopu (atsavināmā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir pienākums informēt nākamo zemes īpašnieku par nastām un apgrūtinājumiem, kas gulstas uz atsavināmo zemi).