Anotācija

Pieaugošā mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju izmantošana, lietu interneta attīstības un ģeopolitisku risku kontekstā, drošība digitālajā telpā iezīmējas kā Latvijas īstermiņa un vidēja termiņa stratēģiska prioritāte, tāpēc Latvijā ir nepieciešams kāpināt speciālistu skaitu ar padziļinātām prasmēm MI un kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Pašlaik vairums kiberdrošības speciālistu gan Latvijā, gan visā ES kiberdrošības jomā nonāk galvenokārt, integrējot kiberdrošības pienākumus esošā amatā, nevis tiek sagatavoti mērķtiecīgi darbam tieši kiberdrošības jomā[1].
CERT.LV ziņojumā “2024.gads Latvijas kibertelpā” tiek arī norādīts, ka 2025.gadā kiberincidentu daudzveidība un intensitāte var tikai pieaugt un tie var kļūt tikai mērķtiecīgāki, un MI kļūs par nozīmīgu faktoru gan kiberuzbrukumos, gan kiberaizsardzībā. Savukārt, Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju[2] uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojumā[3] par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes.
2022.gada aplēses liecina, ka ES trūkst gandrīz apmēram 883 tūkstoši kiberdrošības ekspertu, attiecīgi Latvijā gan pēc populācijas, gan IKP kā proporcijas no ES-27 kopējā apjoma, kiberdrošības speciālistu iztrūkums būtu ap 3530 speciālistu proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā (0.4%), savukārt proporcionāli IKP (0.2%) – ap 1785 speciālistu.  
Arī Nacionālās kiberdrošības likums, ne tikai digitālās telpas attīstības izaicinājumi pieprasa arī augsta līmeņa specializētu kiberdrošības speciālistu sagatavošanu, ko Latvijas esošais izglītības piedāvājums nodrošina nepilnīgi. Tāpat īpaši svarīga ir MI potenciāla pilnvērtīga izmantošana kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Augstāka līmeņa kiberdrošības speciālistu sagatavošanai nepieciešams pētniecībā balstīts studiju saturs, savukārt Latvijā trūkst starptautiska līmeņa kiberdrošības pētnieku, kas varētu radīt šāda līmeņa pētniecībā balstītu studiju saturu un attīstīt pētniecību, kas balstītos Latvijas vajadzību risinājumos un veidotu noteiktu zināšanu bāzi Latvijas digitālās telpas aizsardzībai. Šie izaicinājumi būtu pārvarami, mērķtiecīgi stiprinot un kopīgu uzdevumi risināšanai apvienojot pašreizējo IKT augstākās izglītības un pētniecības nozīmīgāko spēlētāju – LU un RTU resursus, lai izveidotu un īstenotu augsta līmeņa specializētu maģistra studiju programmu, publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem piedāvātu apgūt specializētas zināšanas kiberdrošībā un attīstītu zināšanu un pētniecības bāzi kiberrisku pārvarēšanā un kiberincidentu risināšanā.


[1] 2024.g. Eirobarometra aptaujas dati. Skat. Country Factsheets -> Cyberskills - Kiberprasmes
https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3176

[2] https://ieej.lv/Ptwu7

[3] https://ieej.lv/rwpCf

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam noteikts, ka 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas,  industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” (turpmāk – 1.1.2.specifiskais atbalsta mērķis) ietvaros risināmi augsta līmeņa prasmju izaicinājumi, kas  norādīti Eiropas Savienības  Padomes rekomendācijās (2019)[1], iesakot Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai.
Ņemot vērā augsta līmeņa prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.2.1. pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" (turpmāk – 1.1.2.1.pasākums) investīcijas grantu veidā ir paredzētas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai attīstītu MI un kiberdrošības jomām nepieciešamās prasmes augstskolu un zinātnisko institūciju personālam, publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātajiem, lai veicinātu augstāko līmeņu digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Lai rastu risinājumu iepriekš norādītājām problēmām un izaicinājumiem, noteikumu projektā ir noteikts 1.1.2.1. pasākuma mērķis - stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti, akadēmiskās un pētniecības izcilību Latvijā, lai veicinātu augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā.
1.1.2.1. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, paredzot viena projekta iesnieguma apstiprināšanu, kuru sadarbībā īsteno divas Latvijas zinātnes universitātes – LU un RTU. LU ir paredzēta kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, tās sadarbības partneris – RTU, ņemot vērā ka pēdējo piecu gadu laikā LU un RTU kopā ir nodrošinājušas 85% Latvijas valsts augstskolu sagatavoto IKT speciālistu un veikušas 76% no pētnieciskā darba informācijas un IKT atbilstošajās zinātņu nozarēs un ņemot vērā, ka abām  zinātnes universitātēm ir īpaša loma pētniecības, studiju un inovāciju procesu veicināšanā, sadarbības platformu attīstīšanā ar nozari un starptautiskās zinātniskās izcilības veicināšanā un ir unikālas kompetences IKT un ar kiberdrošību saistītās jomās, jo LU MII struktūrvienība CERT.LV ir Latvijas kiberincidentu novēršanas institūcija, kā arī ir Aizsardzības ministrijas sadarbības partneris Nacionālā kiberdrošības centra funkciju īstenošanā.
1.1.2.1.pasākuma mērķa grupa ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, akadēmiskais personāls, studējošie, publiskajās iestādēs un organizācijās un uzņēmumos nodarbinātie kiberdrošības un MI tehnoloģiju jomā. 
Pasākuma ietvaros apstiprināto projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
1.1.2.1.pasākuma projekta ietvaros abas zinātnes universitātes sadarbojas, izstrādājot, aprobējot un īstenojot kopīgo maģistra studiju programmu ar specializāciju kiberdrošības un MI tehnoloģiju izmantošanā saskaņā ar Augstskolu likuma 55.¹ panta nosacījumiem. Balstoties šīs studiju programmas saturā, tiks veidots un nodrošināts augsta līmeņa prasmju apguves un profesionālās pilnveides mācību piedāvājums publisko iestāžu un organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem kiberdrošības un MI tehnoloģiju izmantošanas jomā. Līdztekus kopīgās maģistra studiju programmas attīstīšanai abas zinātnes universitātes projektā nodrošina šādu uzdevumu izpildi:
 1) akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanu, nodrošinot saviem pasniedzējiem iespējas pilnveidot zināšanas IKT nozares izcilības centros, t.sk. jo īpaši tādos, kuri ir saistīti ar kiberdrošības, kiberrisku vadības un MI tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu specializētās maģistra studiju programmas satura izstrādi un īstenošanu;
2) nodrošināt akadēmiskās un pētniecības izcilības attīstību savā augstskolā, izveidojot katra augstskolā divas profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un MI tehnoloģiju izmantošanas jomā un nodrošinot atklātā procedūrā atlasīto tenūras profesoru un viņu zinātnisko grupu darbību savā augstskolā gan projekta īstenošanas laikā gan visā projekta dzīves ciklā, lai nodrošinātu abu zinātnes universitāšu akadēmisko un pētniecības rādītāju pieaugumu atbilstošās pētniecības jomās un ieguldījumu zināšanu apjoma palielināšanā;
3) attīstīt akadēmisko un pētniecisko kapacitāti kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā attiecīgajā zinātnes universitātē ilgtermiņā, katram tenūras profesoram piesaistīt vismaz trīs doktorantus, kas specializējas šajās jomās un nodrošināt to iesaisti projekta darbībās, paredzot, ka projektā var tikt iesaistīti abās zinātnes universitātēs esošie doktoranti, kuri sadarbojas ar projektā iesaistīto tenūrprofesoru gan akadēmiskajā darbā gan pētniecības projektos t.i. kļūst par tenūrprofesora zinātniskās grupas dalībniekiem;
4) izveidot zinātnes universitāšu un publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju efektīvas sadarbības platformu būtiskāko kiberrisku un kiberapdraudējumu apzināšanai, to risināšanai nepieciešamo cilvēkresursu prasmju apzināšanai un uzlabošanai valsts izglītības sistēmas ietvaros, pētnieciskās kapacitātes attīstībai ar mērķi iegūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīgas pētniecības un izstrādes plānošanai un īstenošanai un pētniecības rezultātu izplatīšanai bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
5) izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
6) izveidot studiju un pētniecības procesam atbilstošu mācību un testēšanas vidi un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā un nodrošināt tās uzturēšanu;
7)  nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu kiberdrošības un MI tehnoloģiju izmantošanas jomā publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem kompetenču paaugstināšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā, tai skaitā nodrošinot šo nodarbināto zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi,  un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei;
8) nodrošināt atbilstoša satura informācijas izplatīšanas un mērķkomunikācijas pasākumus specializētās kopīgās maģistra studiju programmas reflektantu piesaistei, organizāciju un uzņēmumu nodarbināto piesaistei studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu piedāvājuma īstenošanai, pētniecības un zināšanu pārneses rezultātu izplatīšanai un zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai par kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu.

1.1.2.1. pasākuma projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) Investīciju rezultāta rādītāji attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu nodarbināto iesaisti mācībās, kas saistītas ar augsta līmeņa kiberdrošības un MI tehnoloģiju prasmju apguvi un kas pēc savas būtības atbilst viedās specializācijas prasmēm IKT jomā, un to vērtības:
 - mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju nodarbināto dalībnieku skaits, kuri pabeidz mācības prasmju attīstīšanai gudras specializācijas, rūpniecības pārejas un uzņēmējdarbības jomā – 390 personas;
- mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālajai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai – 130;
 - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) – 522 495 euro;
2) nacionālie rādītāji, kuru sasniegšana liecinās par veiktās ES fondu investīcijas tūlītēju atdevi un vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz akadēmisko un pētniecības kapacitāti, izcilību un cilvēkresursu attīstību kiberdrošības un MI tehnoloģiju jomā:
 - izveidota, licencēta un akreditēta viena maģistra studiju programma ar specializāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā;
 - unikālo personu skaits, kuras līdz 2029.gada 30.novembrim ir ieguvušas maģistra grādu šo noteikumu 7.2.1.apakšpunktā minētajā maģistra studiju programmā – 40 personas;
 - akadēmiskais personāls, kas ir pilnveidojis kompetences un kvalifikāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā – vismaz 12 personas;
- profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, kuru darbību zinātnes universitātes nodrošina vismaz sešus gadus no izveidošanas dienas - 4; 
- tenūras profesoriem piesaistīto doktorantu skaits – 12 doktoranti;
 - izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā vienai profesijai.

Attiecībā uz rādītājiem par personu iesaisti pasākuma ietvaros izveidotajā mācību piedāvājumā pasākuma īstenošanai ir noteikti divu veidu rādītāji: 1) programmas līmeņa kopīgais rezultāta rādītājs, kura mērķis ir īpaši uzskaitīt tos saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātos, kuri piedalās profesionālās pilnveides un kompetenču attīstības mācībās ( noteikumu 7.1.1.apakšpunkts)  un nacionālais rādītājs par unikālajām personām, kas līdz 2029.gada 30.novembrim ir ieguvušas maģistra grādu, apgūstot pilnu pasākuma ietvaros izveidoto maģistra studiju programmu (noteikumu 7.2.2.apakšpunkts). Uzņemšanai maģistra studiju programmā nav nekādu nosacījumu par nodarbinātības statusu, bet ir prasība pēc atbilstošas iepriekšējās izglītības. Nodarbinātības statusam kiberdrošības jomā ir nozīme tikai dalībai profesionālās pilnveides un kompetenču attīstības mācībās, jo kā jau izriet no pašas darbības nosaukuma “profesionālā pilnveide” ir saistīta ar konkrētu profesiju, kurā pilnveidojas. Mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātie šī pasākuma ietvaros ir īpašā mērķa grupa, tādēļ noteikumu 7.1.1.apakšpunktā minētais rādītājs tiek attiecināts tieši uz viņiem.
Finansējuma saņēmēja informāciju par projekta ietvaros sasniegtajiem nacionālajiem rādītājiem sadarbības iestāde  pieņem zināšanai, un tai nav pienākums šo informāciju pārbaudīt un pārliecināties par datu atbilstību, kā arī atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs.  Informāciju  par nacionālo radītāju sasniegšanas progresu finansējuma saņēmējs iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma nozares attīstības vajadzībām, t.sk. Cilvēkkapitāla attīstības padomes informēšanai par 1.1.2.1.pasākuma projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem. 
Pasākumam atbilstošā RIS3 joma ir “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”, attiecīgi projekta ietvaros KPVIS tiks uzkrāti dati par publisko pētniecības un attīstības finansējumu šajā jomā, iekšējo pētniecības un attīstības personālu, piesaistīto ārvalstu finansējumu un zinātniskajām publikācijām Web of Science un SCOPUS. 
1.1.2.1.pasākuma īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 736 200 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 425 770 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 310 430 euro. Pasākuma ietvaros maksimālā publiskā finansējuma intensitāte no projekta kopējā attiecināmā finansējuma ir 100 %, ko veido 85 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 15 % valsts budžeta finansējums. 
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka nacionālā līdzfinansējuma daļa 1.1.2.1. pasākuma īstenošanai nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot to, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, īstenojot 1.1.2.1. pasākuma projektu un tajā plānotās darbības, veiks valstiski nozīmīgu funkciju.

1.1.2.1. pasākuma ieviešanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē - Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi, projekta iesniegumam pievienojot: 
1) ar sadarbības partneri parakstītu nodomu protokolu par sadarbību projektā;
2) projekta iesniedzēja un sadarbības partnera akadēmiskā personāla profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveides plānu;
3) profesūras tenūras amata vietu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā izveides plānu abās zinātnes universitātēs;
4) ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera kopīgās maģistra studiju programmas izstrādes, licencēšanas, akreditācijas un īstenošanas plānu;
5) projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija protokollēmumu visiem projektiem, kuru vērtība pārsniedz 1 miljonu EUR un kuri tiek atlasīti ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, ir veicama projekta izmaksu un ieguvumu analīze. 
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas, kuras sastāvā ir sadarbības iestādes pārstāvis, vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis (ja attiecināms), sniegto atzinumu.

1.1.2.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1)  specializētas kopīgās maģistra studiju programmas izstrāde, tai skaitā moduļu satura lietošanas tiesību iegāde (ja attiecināms), aprobācija, akreditācija un īstenošana kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
2) akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveide kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā; 
3) profesūras tenūras amata vietu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā izveide un darbības nodrošināšana projekta iesniedzēja un sadarbības partnera zinātnes universitātē, tai skaitā, nodrošinot tenūras profesora zinātniskās grupas izveidi un darbību, lai nodrošinātu, ka piesaistītie tenūras profesori veido tematiski organizētus akadēmiskās un pētniecības izcilības klāsterus savās zinātnes universitātēs un var nodrošināt gan akadēmiskā un pētniecības personāla skaita pieaugumu un atjaunināšanos;
4) zinātnes universitāšu un publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju efektīvas sadarbības platformas izveide būtiskāko kiberrisku un kiberapdraudējumu apzināšanai, to risināšanai nepieciešamo cilvēkresursu prasmju apzināšanai un uzlabošanai valsts izglītības sistēmas ietvaros, pētnieciskās kapacitātes attīstībai ar mērķi iegūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīgas pētniecības un izstrādes plānošanai un īstenošanai un pētniecības rezultātu izplatīšanai bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;
5) profesionālās kvalifikācijas prasību izstrāde un pilnveidošana, lai nodrošinātu arī studiju programmas attīstību profesionālā maģistra grāda iegūšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā; 
6) studiju un pētniecības procesam atbilstošās mācību un testēšanas vides un IKT infrastruktūras izveide un uzturēšana kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
7) publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbināto zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei;
8) studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem, nodrošinot iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās zināšanas un prasmes kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
8) informācijas izplatīšanas un mērķkomunikācijas pasākumi specializētās kopīgās maģistra studiju programmas reflektantu piesaistei, organizāciju un uzņēmumu nodarbināto piesaistei studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu piedāvājuma īstenošanai, pētniecības un zināšanu pārneses rezultātu izplatīšanai un zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai par kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu;
9) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;
10) atbalsts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojuma nodrošinājumam mērķa grupas personai ar invaliditāti  projekta atbalstāmo darbību ietvaros;
11) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana;
12) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

1.1.2.1. pasākuma attiecināmās izmaksas un to robežlielumi
1.1.2.1.pasākuma  attiecināmās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, un pārejās projekta attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar  projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai atbilstošu apstākļu nodrošināšanu, t.sk. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas. Pārējās projekta izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 56. panta 1. punktu.
Šāda pieeja projekta attiecināmo izmaksu struktūras noteikšanai ir pamatota ar to, ka: 
a)projektā tiešās personāla izmaksas veido būtisku projekta izmaksu daļu, jo projekta ietvaros tiks maksāta atlīdzība gan projekta vadības personālam gan projekta īstenošanā iesaistītajam zinātnes universitāšu akadēmiskajam un pētniecības personālam, t.sk. tenūras profesoriem, kā arī citam projekta īstenošanas personālam;
b) līdztekus tiešajām attiecināmajam personāla izmaksām tiek paredzētas ļoti dažādas izmaksu pozīcijas (komandējumi, mācību izmaksas, semināru izmaksas, datu bāzu, zinātniskās un akadēmiskās literatūras, mācību aprīkojuma u.c.), kuru apjoms un nepieciešamība var tikt precizēta projekta īstenošanas gaitā, ņemot vērā gan studiju programmas izstrādes un īstenošanas procesu gan arī mācību piedāvājuma publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbināto mācību organizēšanai un īstenošanai un kuras būtu nosakāmas kā tiešās faktiskās izmaksas, kas ir pakļautas sadarbības iestādes pārbaužu procedūrām, attiecīgi radot būtisku  administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam gan sadarbības partnerim gan sadarbības iestādei; 
c) investīcijām ir noteikts arī mērķis stiprināt vadošo zinātnes universitāšu akadēmisko un pētniecības kapacitāti, kas ir novērtējama ilgtermiņā piesaistītajās cilvēkresursu vienībās, attiecīgi pieeja, ka citu projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir tieši atkarīgs no projekta cilvēkresursu kapacitātes ir būtisks stimuls finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim virzīties uz šī mērķa sasniegšanu. 

Projekta tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, paredzot projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu līdz 84 787 euro kalendāra gadā no projekta ERAF finansējuma;
2) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas (izņemot virsstundas), paredzot, ka gadījumos, kad personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksās tiek iekļautas:
a) personālam ar noslodzi vismaz 30 procentu apmērā,  atlīdzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un sociālo garantiju izmaksas;
b) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personālam ar noslodzi līdz 30 procentiem, atlīdzības izmaksās tiek iekļauta tikai darbinieka alga bez normatīvajos aktos noteiktajām piemaksām un sociālo garantiju izmaksām.
Atlīdzības apmērs projekta īstenošanas personālam, t.sk. projektā iesaistītajiem tenūras profesoriem tiek noteikts atbilstoši finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera zinātnes universitātes atlīdzības politikā noteiktajiem principiem un aprēķināts finansēšanai no projekta līdzekļiem proporcionāli iesaistes apjomam projektā. 

Nosacījumi 1.1.2.1. pasākuma projekta īstenošanai
Nodrošinot investīciju rezultāta rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteikumos ir noteikts pienākums iegūt un uzkrāt Kohēzijas politikas vadības sistēmā informāciju par saimnieciskās darbības veicēju, kurā nodarbināts mācībās iesaistītais darbinieks (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare saskaņā ar NACE 2.1 red., komersanta statuss), datus par mācībās iesaistīto publisko institūciju, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju darbinieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un vecuma (vārds, uzvārds, personas kods, mācību nosaukums, mācību sākuma un beigu datums, darbinieka amats) un un apgūto prasmju veida, lai nodrošinātu šo noteikumu 7.1.1. apakšpunktā noteiktā pasākuma rezultāta rādītāja sasniegšanu atbilstoši pasākumam noteiktajam rezultāta rādītājam noteiktājām apakškategorijām (RCR98a - tehniskas prasmes, RCR98b – vadības prasmes, RCR98c – uzņēmējdarbības,  RCR98e – citas prasmes) un datus par šo noteikumu 7.2.apakšpunktā un 8.punktā minētajiem rādītājiem, kurus iesniedz arī atbildīgajā iestādē pēc tās pieprasījuma.
Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums iegūt un uzkrāt mācībās iesaistīto publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbināto sniegto novērtējumu apkopojumu par mācībās iegūto prasmju un zināšanu ietekmi, lai pilnveidotu un, ja nepieciešams, individualizētu attiecīgo mācību piedāvājumu.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka 1.1.2.1.pasākuma ietvaros pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060), 64. panta 1.punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Ņemot vērā, ka 1.1.2.1.pasākuma projekta kopējās izmaksas pārsniegs 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), šajā gadījumā ir attiecināms regulas 2021/1060 64.panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" punkts, kas nosaka, ka darbībām (t.i. projektiem), kuru izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas gadījumos, kad tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Noteikumos ir arī paredzēts, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai savlaicīgi uzsāktu īstenot darbības, kas saistītas ar specializētās maģistra studiju programmas izstrādi un akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšanu. Izmaksas par to pasākuma MK noteikumos noteikto atbalstāmo darbību īstenošanu, kas tiek uzsāktas un veiktas līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris veic no saviem līdzekļiem, un lai nodrošinātu to attiecināšanu no projekta finansējuma, iekļauj tās projekta iesniegumā. Gadījumā, ja izmaksas netiek attiecinātas no projekta finansējuma, tās ir uzskatāmas par attiecīgās zinātnes universitātes izdevumiem un netiek kompensētas. 
Tenūras profesoru piesaiste abās zinātnes universitātēs ir jāuzsāk pirmajā ceturksnī pēc vienošanas par projekta īstenošanu noslēgšanas, lai sasniegtu projekta mērķus un sekmētu ES fondu pasākumu ieviešanas n+3 principa izpildi. 
Projekta darbību īstenošanai finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību nesaistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī minēto darījumu finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.
Noteikumos ir noteikti arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmērs projekta atbalstāmo darbību īstenošanai. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Šāds regulējums nodrošinās nepārtrauktu finanšu plūsmu projekta īstenošanas laikā, ņemot vērā ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. Abu institūciju darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, zinātnes universitātei ir mērķis nodrošināt un pastāvīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgus studiju procesus, atbalstot izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī nodrošināt mūžizglītības procesus. Zinātnes universitāšu pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. 
Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.
Projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kas detalizēti  skaidro finansējuma saņēmējam komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu.
Projekta ietvaros atbalstīto tenūras profesoru darbība abās zinātnes universitātēs ir jānodrošina visā projekta dzīves ciklā, kas tiek noteikts atbilstoši projektam veiktajai izmaksu un ieguvumu analīzei. Valsts izglītības sistēmas ietvaros finansējums profesūras tenūras nodrošināšanai zinātnes universitātēs tiek piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" ietvertajiem pamatprincipiem. 
Ņemot vērā, ka profesūras tenūras attīstība Latvijas zinātnes universitātēs ir būtisks akadēmiskās un pētnieciskās izcilības veidošanas elements, noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir noteikts uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti sagatavot un līdz 2027.gada 31.jūlijam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par projektā īstenoto darbību ilgtspējas nodrošināšanu, tai skaitā profesūras tenūras sistēmas tālāko attīstību zinātnes universitātēs, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem tās darbināšanai.
Ņemot vērā, ka projekta rezultātiem ir būtiska ietekme uz nozares politikas attīstību un īstenošanu, kā arī ievērojot pasākuma mērķa sasniegšanai noteiktos nacionālos rādītājus, 1.1.2.1. pasākuma projekta uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Atbildīgās iestādes uzraudzības pieeja, kas tiek īstenota visos Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumos 2021.-2027.gada plānošanas periodā, nodrošina operatīvu informācijas apmaiņu un identificēto projekta īstenošanas izaicinājumu risināšanu, jo īpaši projekta īstenošanas sākumposmā. 
Noteikumos ir paredzēts, ka projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem tam pieejamā finansējuma ietvaros.
Noteikumu 17.punkta nosacījumi ir piemērojami, ievērojot, ka Ministru kabineta  2023.gada 13.jūlija noteikumu Nr.408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 5.2. apakšpunkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu sadarbībā ar sadarbības partneri nedeleģē sadarbības partnerim atbildību par Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajiem finansējuma saņēmēja pienākumiem, kā arī maksājumu pieprasījumu iesniegšanu sadarbības iestādē.  

Novērtējums par komercdarbības atbalstu pasākumā un ar saimnieciskās darbības īstenošanu saistītie nosacījumi
1.1.2.1.pasākuma ietvaros plānotā atbalsta saņēmēji komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā ir augstākās izglītības iestādes un labuma guvēji ir indivīdi, kuri vai nu tiks uzņemti pasākuma ietvaros izveidotajā un īstenotajā maģistra studiju programmā vai apgūs atsevišķus studiju kursus, studiju moduļus vai profesionālās pilnveides programmas. Atbilstoši pasākumā plānotajai pieejai maģistra programmā studējošajiem nav paredzēts līdzmaksājums par studiju programmas apguvi, savukārt no publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātajiem augstskolas var iekasēt līdzmaksājumu par mācībām atsevišķos studiju kursos, studiju moduļos vai profesionālās pilnveides programmās un šo līdzmaksājumu izmantot ar mācību procesu saistītu izdevumu segšanai. Atbildīgs par līdzmaksājuma veikšanu, ja tāds mācību pasākumiem tiek noteikts, ir pats mācību dalībnieks, paredzot, ka mācību līgums tiek slēgts ar konkrētu peronu, kas apmeklē mācības. Vienlaikus, iespēja, ka šo līdzmaksājumu darbiniekam sedz viņa darba vieta, netiek izslēgta. 
Noteikumos ir paredzēts, ka pasākuma ietvaros gan finansējuma saņēmējs gan sadarbības partneris īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, paredzot arī attiecīgus nosacījumus, kas ir jāievēro, lai šo prasību izpildītu. 
Noteikumu 4.punkts nosaka mērķa grupas, kurām ir domāts šis pasākums un to skaitā ietilpst gan pašas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, gan šo institūciju akadēmiskais personāls, gan augstskolās studējošie (t.i. tie, kuriem būs iespēja tikt uzņemtiem jaunveidotajā maģistra studiju programmā),  gan arī publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātie (t.i. nodarbinātas personas,  kurām tiks veidots attiecīgais profesionālās pilnveides un kompetenču attīstības mācību piedāvājums atsevišķu studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides programmu veidā). 
1.1.2.1.pasākuma ietvaros paredzēts īstenot ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu, ņemot vērā, ka tā mērķis ir stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti valsts izglītības sistēmas ietvaros, akadēmisko un pētniecības izcilību Latvijā, lai  veicinātu augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā un projekta mērķis, atbalstāmās darbības ir atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu" 31.punktā minētajām pazīmēm, kuru esamība liecina par tādām darbībām, kas neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Noteikumos ir paredzēti arī kritēriji, kurus sadarbības iestāde var izmantot, lai gadījumā, ja projekta iesnieguma vērtēšanas laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniegumā plānotās darbības neatbilst šo noteikumu ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta kritērijiem novērtētu vai finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un tam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 
Vienlaikus, lai 1.1.2.1.pasākuma ietvaros izstrādāto mācību piedāvājumu publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem īstenotu ar citiem pieaugušo izglītības pakalpojumiem salīdzināmā veidā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var noteikt līdzmaksājumu šo mācību īstenošanai, nodrošinot, ka ieņēmumi no maksas par studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides programmu īstenošanu publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem šo studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides programmu sagatavošanai un īstenošanai.

Sinerģija, papildinātība un demarkācija ar citiem pasākumiem 
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 1.1.2.specifiskā atbalsta mērķa ERAF investīcijām un indikatīvi plānotajam ES fonda finansējumam 12 502 007 euro piemērots 1.intervences kods “Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām”, 3.intervences kods “Investīcijas tādu lielo uzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām”, 9.intervences kods “Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)”, 23.intervences kods “Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām” un 33.intervences kods “IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kas veiktspējas ziņā ir ekvivalenta optiskās šķiedras kabelim, kurš ierīkots līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)”.
1.1.2.1. pasākuma projektam ir papildinātība ar šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumiem un ir nodrošināma demarkācija projekta īstenošanas laikā:
1) 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.8. pasākumu "Doktorantūras granti";
2) 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija";
3) 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovācijas centri";
4) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti". 

1.1.2.1.pasākuma projektam ir skaidra demarkācija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība", ņemot vērā plānoto 1.1.2.1.pasākuma īstenošanas laika grafiku, 1.1.2.1.pasākuma ietvaros īstenoto mācību publisko iestāžu, organizāciju un saimnieciskās darbības veicēju nodarbinātajiem uzsākšana ir plānota sākot ar 2026.gada trešo ceturksni, kad 2.3.1.2.i projektu ietvaros īstenotās mācības komersantu nodarbinātajiem digitālo pamatprasmju apguvei jau būs noslēgušās. 
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" 1.kārtai un 1.1.2.1.pasākuma projektam ir skaidra demarkācija, ņemot vērā, ka ESF+ 4.2.4.1.pasākuma 1.kārtā tiek sniegts komercdarbības atbalsts uzņēmumiem (gala labuma guvējiem) savu darbinieku kvalifikācijas ieguvei, pārkvalificēšanai vai prasmju ieguvei vai pilnveidošanai, lai sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu, savukārt 1.1.2.1.pasākuma ietvaros gala labuma guvēji ir indivīdi, kuri valsts izglītības sistēmas ietvaros studēs maģistra studiju programmā ar specializāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā, vai kuri apgūs atsevišķus studiju kursus, studiju moduļus un profesionālās pilnveides izglītības programmas augsta līmeņa kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju prasmju jomā.

[1] https://ieej.lv/NXKh4