Anotācija (ex-ante)

24-TA-71: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 25.04.2023. sēdes protokola Nr. 22 26. § 5. punktā noteikts, ka Ministru kabinets pieņem zināšanai, ka Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam ieviešanai nepieciešams izveidot uz nenoteiktu laiku četras jaunas amata vietas Valsts kancelejai valdības centra stiprināšanai.  

Ministru kabineta 26.09.2023. sēdes protokola Nr. 47 43. § 11. punktā noteikts, ka finansējums prioritārajam pasākumam "Analītiskā dienesta izveide" tiek plānots budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" atsevišķā programmā un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 63. pantā noteikts, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" noteikto apropriāciju 16 423 916 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Apropriācijas pārdale nepieciešama, lai segtu Valsts kancelejas Analītiskā dienesta izveides izdevumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd valsts institūcijās ir novērojami dažādi analītiskās kapacitātes stiprināšanas varianti – ir institūcijas, kur darbojas analītiskie dienesti, piemēram, Saeima, Ekonomikas ministrija, ir iestādes, kur analītika tiek nodrošināta departamenta vai nodaļas ietvaros, piemēram, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģiskās uzraudzības attīstības un analītikas nodaļa vai Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departaments. Tomēr lielākajā daļā iestāžu analītiskā kapacitāte nav koncentrēta vienuviet apgrūtinot tādus nozares jautājumu risināšanu, kur nepieciešams augsts koordinācijas līmenis.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts kancelejā analītiskā kapacitāte nav koncentrēta vienuviet, neļaujot nodrošināt sistemātisku zināšanu un prasmju uzkrāšanu, atbildīgu datu uzkrāšanu un pārvaldību, kā arī netiek izmantots potenciāls starpministriju sadarbībai datu analīzes jomā.
Risinājuma apraksts
Analītiskā dienesta izveide stiprinās valdības centra kapacitāti pierādījumos balstītas politikas un regulējuma veidošanai. Vienlaikus Analītiskā dienesta mērķis ir atbalstīt ministrijas datos balstītu lēmumu pieņemšanā, kā arī pieņemto lēmumu skaidrošanā sabiedrībai ērti uztveramā veidā. Analītikas dienestam attiecīgi tiek plānoti sekojoši darba uzdevumi:
1) atbalstīt ministrijas sniedzot datos balstītu problēmjautājumu analīzi;
2) veikt datu vizualizācijas, lielu/ sarežģītu informācijas un datu apjomu pasniedzot ērti uztveramā veidā;
3) pēc Ministru kabineta pieprasījuma veikt esošo risinājumu efektivitātes un ietekmes novērtējumu (angļu val. - fitness check);
4) sadarboties ar ministrijām, to padotības iestādēm, Saeimas analītisko dienestu, neatkarīgajām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, daloties ar zināšanām par jaunākajām datu analīzes un vizualizācijas metodēm un rīkiem, kā arī veicinot datos balstītas kultūras veidošanu valsts pārvaldē.

2024. gadā tiks sasniegti sekojoši rezultatīvie rādītāji:
Tiks attīstīta centralizēta ex-post ietekmes novērtēšana ar mērķi uzlabot politikas un regulējuma kvalitāti. Veikti trīs ex-post izvērtējumi. Ex-post izvērtējumi veikti atbilstoši principiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana" (apstiprināts Ministru kabinetā 2016. gada 31. augustā).
Tiks stiprināta valsts pārvaldes kapacitāte pierādījumos balstītas politikas veidošanai. Sniegts atbalsts vismaz trim valsts pārvaldes iestādēm datos balstītu risinājumu izstrādei.
2025. gadā tiks sasniegti sekojoši rezultatīvie rādītāji:
Tiks attīstīta centralizēta ex-post ietekmes novērtēšana ar mērķi uzlabot politikas un regulējuma kvalitāti. Veikti četri ex-post izvērtējumi. Ex-post izvērtējumi veikti atbilstoši principiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana" (apstiprināts Ministru kabinetā 2016. gada 31. augustā).
Tiks stiprināta valsts pārvaldes kapacitāte pierādījumos balstītas politikas veidošanai. Sniegts atbalsts vismaz sešām valsts pārvaldes iestādēm datos balstītu risinājumu izstrādei.
2026. gadā tiks sasniegti sekojoši rezultatīvie rādītāji:
Tiks attīstīta centralizēta ex-post ietekmes novērtēšana ar mērķi uzlabot politikas un regulējuma kvalitāti. Veikti četri ex-post izvērtējumi. Ex-post izvērtējumi veikti atbilstoši principiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana" (apstiprināts Ministru kabinetā 2016. gada 31. augustā).
Tiks stiprināta valsts pārvaldes kapacitāte pierādījumos balstītas politikas veidošanai. Sniegts atbalsts vismaz sešām valsts pārvaldes iestādēm datos balstītu risinājumu izstrādei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam izstrādes ietvaros tika izvērtēta alternatīva neveidot Analītisko dienestu, tomēr secinājums bija, ka tikai veidojot Analītisko dienestu ir iespējams stiprināt valdības centra kapacitāti datos balstītu lēmumu pieņemšanai, kā arī sniegt atbalstu ministrijām.

1. Valsts kancelejas analītiskās kapacitātes attīstīšana departamenta ietvaros:
+
Iespējams realizēt esošā budžeta ietvaros
Departamentā nav darbinieku ar atbilstošām analītikas kompetencēm (nepieciešamas mācības)
-
Departamentā nav pietiekami daudz cilvēkresursu - analītiskais atbalsts būtu ļoti ierobežots.

2. Atsevišķas struktūras – Valsts kancelejas analītiskā dienesta, izveidošana:
+
Iespēja ar atlasīt darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm un attiecīgi minimālu apmācības nepieciešamību.
Nepieciešams veidot jaunu struktūrvienību ar papildus amata vietām.
Sniedz analītisko atbalstu valdībai sarežģītu jautājumu risināšanā.
-
Nesasniedz pārnozaru struktūras statusu, uz kuru pārsvarā notiek virzība OECD un ES dalībvalstīs.
Skaidri definēti dienesta mērķi, uzdevumi, padotības kanāli. Iespēja reaģēt ātrāk.
Mandāts pārstāvēt Valsts kanceleju starptautiskajos formātos ar datu analītiku saistītos jautājumos.


3. Pārnozaru analītiskā dienesta, kura centrs atrodas Valsts kancelejā, izveidošana:
+
Iespēja ar atlasīt darbiniekus ar atbilstošām kompetencēm un attiecīgi minimālu apmācības nepieciešamību.
Resursu ziņā ietilpīgākais variants.
Koordinē analītisko dienestu darbību visā valsts pārvaldē, uztur analītiķu sadarbības tīklu, veido analītiķu grupas sarežģītu pārnozaru jautājumu risināšanai.
Kontrolē analītisko dienestu kvalitāti resoros, tai skaitā caur analītiķu atlases procesu.
Mandāts pārstāvēt Latviju starptautiskajos formātos, veido sadarbību ar citu valstu pārnozaru analītiskajiem dienestiem.
-
Sniedz analītisko atbalstu valdībai sarežģītu, tai skaitā pārnozaru, jautājumu risināšanā.
Nepieciešams veikt apjomīgu analītisko funkciju kartēšanu visā valsts pārvaldē, nebūs ātrs risinājums.

Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027. gadam izvirzītos uzdevumus ļāva sasniegt otrais un trešais Analītiskā dienesta izveidošanas variants, tomēr, ņemot vērā ierobežoto resursu daudzumu tālākai virzībai tika izvēlēts 2. variants - Analītiskā dienesta izveide Valsts kancelejā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
OECD (2014). Recommendation of the Council on Digital Government Strategies.
 
Apraksts
7. lpp. Pieejams: https://www.oecd.org/gov/digital-government/Recommendation-digital-government-strategies.pdf
Nosaukums
Eiropas Komisija (2021). Supporting Public Administrations in EU Member States to Deliver Reforms and Prepare for the Future.
Apraksts
9. lpp. Pieejams: https://reform-support.ec.europa.eu/system/files/2021-05/supporting_public_administrations_in_eu_ms_to_deliver_reforms_0.pdf

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nepieciešamība līdz 2024. gada beigām izveidot Analītisko dienestu ir atspoguļota Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027. gadam (1.1. Valdības centra stiprināšana).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
320 559
0
399 261
0
399 261
399 261
2.1. valsts pamatbudžets
0
320 559
0
399 261
0
399 261
399 261
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-320 559
0
-399 261
0
-399 261
-399 261
3.1. valsts pamatbudžets
0
-320 559
0
-399 261
0
-399 261
-399 261
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
320 559
0
399 261
0
399 261
399 261
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 

Pozīcija Summa Skaits 2024.gads 2025.gads 2026.gads Turpmāk katru gadu (ja pasākums nav terminēts)
Atlīdzība   4 168 893 214 845 214 845 214 845
Darba vietu iekārtošana 3 063 4 12 250 0 0 0
Darba vietu uzturēšana 1 104 4 4 416 4 416 4 416 4 416
Pētījumi 45 000   135 000 180 000 180 000 180 000
Kopā:     320 559 399 261 399 261 399 261

Detalizēts aprēķins atlīdzībai skatāms pielikumā.

Pētījumu summa noteikta Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzes un Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datubāzes izpētes rezultātā, kā arī Valsts kancelejas līdzšinējā pieredzē par kompleksi analītisku pētījumu izmaksām. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka kompleksa analītiska pētījuma izmaksas svārstās no 30 000 euro līdz 100 000 euro atkarībā no izpētes problemātikas un tvēruma. 45 000 euro tiek pieņemta kā vidējā potenciālā pētījuma cena.

2024. gadā plānoti 3 pētījumi/ ex-post izvērtējumi:
Ex-post izvērtēšanas metodikas izstrāde un priekšlikumi regulējuma izmaiņām tiesību aktu izvērtēšanas sistēmas efektivitātes uzlabošanai Latvijā.
Vismaz divi ex-post izvērtējumi, kas balstās valsts pārvaldes iestāžu vajadzībās, kā arī atlasīti atbilstoši principiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Ietekmes pēcpārbaudes ieviešana" (apstiprināts Ministru kabinetā 2016. gada 31. augustā).

Darba vietas iekārtošana:
Portatīvais dators ar biroja programmatūru - 1 955 euro
Monitors ar iebūvētu DockStation un tiešsaistes nodrošinājuma ierīcēm - 424 euro
Darba galds - 513 euro
Darba krēsls - 171 euro
Kopā: 3 063 euro

 

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Ministru kabineta 25.04.2023. sēdes protokola Nr. 22 26. § 5. punktā noteikts, ka Ministru kabinets pieņem zināšanai, ka Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam ieviešanai nepieciešams izveidot uz nenoteiktu laiku četras jaunas amata vietas Valsts kancelejai valdības centra stiprināšanai.  

Cita informācija

Finansējums 2024. un turpmākajiem gadiem tiks nodrošināts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" prioritārajam pasākumam “Analītiskā dienesta izveide” paredzētā finansējuma.

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam izstrādes un saskaņošanas procesā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts kanceleja

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi