Anotācija (ex-ante)

Minētās nepilnības ir radījušas šādas problēmas skolēnu mācību snieguma vērtēšanā. Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu, jo neietver risinājumu, kas ir saistīts ar nobeiguma vērtēšanas darba kvalitāti. Šāda pieeja ir arī ļoti atkarīga no konkrēti izvēlētiem uzdevumiem un uzdevumu formulējumiem. Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.

Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai. Noteikumu projekts paredz skaidrot mācību snieguma vērtēšanas objektivitātes principu un vērtējuma obligātuma principu un atteikties no izaugsmes principa, jo tas attiecas uz  skolas praksi īstenot skolēnu snieguma monitoringu, sekot līdzi attīstībai un laicīgi plānot atbalstu, ne pašu vērtēšanas procesu.
Noteikumi paredz noteiktu vērtēšanas formu ieviešanu izglītības kvalitātes paaugstināšanai un tie ir:
1) formatīvā vērtēšana, kas ir daļa no mācību procesa un paredz pedagoga un izglītojamā atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu pret sasniedzamajiem rezultātiem ikdienas mācību procesā;
2) diagnosticējošā vērtēšana paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, pedagogam izveidojot un īstenojot tematiskos diagnosticējošos darbus mācību procesā. Diagnosticējošā vērtēšana ļauj pedagogam apzināt izglītojamo temata apguves līmeni, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī). 
3) monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi izglītojamo vajadzībām.
4) summatīvā vērtēšana (vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm) paredz sistemātisku izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sniegumu. 
Noteikumu projekts pilnveido mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā, nosakot 10 ballu vērtējuma skalas snieguma līmeņu atbilstību aprakstus un apguves procentus. Atbilstoši pilnveidotā izglītības satura mērķim – attīstīt skolēna  prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā. Vidējās izglītības pakāpē ir nozīmīgi turpināt pamatizglītības pakāpē iesākto pieeju, kurā ir definēti tie paši kritēriji. Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk.  Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli  piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.  
Īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai izglītojamā zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā. Kā viens no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai ir iespēja novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, skolas obligātajā dokumentācijā (piemēram, liecībā).  
Lai vērtēšanas paradigmas maiņa notiktu veiksmīgi, nepieciešamas minētās  izmaiņas atbilstošos standarta punktos un pielikumos, taču, galvenokārt, skaidrojošs un izglītojošs darbs un atbilstoši saskaņota pārraugošo institūciju rīcība, tādēļ paredzēti šādi atbalsta pasākumi:
1.    pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi attiecībā uz vērtēšanas principiem un pārbaudes darbu veidošanu;
2.    metodiskais atbalsts – vadlīnijas vērtēšanas procesa īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs ar pārbaudes darbu paraugiem un 10 ballu skalas piemērošanas piemēriem;
3.    izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas vērtēšanas kārtību izstrādes procesā;
4.    vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
Pilnveidotā regulējuma ieviešanai nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšana plānota projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros.