Anotācija

4.3.1.2. pasākuma projekts uzsākts kā plānotais projekts kopš 2022. gada 16. marta, bet plānoto atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas ir attiecināmas kopš 2021. gada 1. decembra. Īstenojot projektu, ir secināts, ka:
- projekta vadības personālam noteiktais atlīdzības ierobežojums liedz piesaistīt speciālistus tādā apmērā, lai nodrošinātu projekta īstenošanas atbalstāmo darbību ieviešanu un uzraudzību vienlaikus visās izvēlētajās infrastruktūras izveides vietās. Ņemot vērā, ka 4.3.1.2. pasākuma projekta īstenošana saskaņā ar projektu ir jāpabeidz līdz 31.12.2028., VSIA "Šampētera nams" jāplāno intensīvs darbs 4.3.1.2. pasākuma projekta darbību īstenošanā (sākotnēji nebija iespējams paredzēt, ka vietu izvēle bērnu ĢVPP infrastruktūras izveidei aizņems tik ilgu laiku un būs nepieciešams atlasīt un pārbaudīt tik daudz potenciālās bērnu ĢVPP infrastruktūras izveides vietas). Tas savukārt prasa attiecīga personāla piesaisti, jo tieši projekta vadības un īstenošanas personālam ir izšķiroša loma 4.3.1.2. pasākuma projekta sekmīgā sniegumā, projektam noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanā. Taču šobrīd VSIA "Šampētera nams" atbilstoša personāla piesaisti ierobežo MK noteikumu Nr. 692 pašreizējās redakcijas 17. punktā esošais ierobežojums, ka  projekta vadības personāla izmaksas nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā, un tās reizina ar projekta īstenošanas gadu skaitu. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;
- vienā no izvēlētajām, ar LM saskaņotajām vietām zemes vienības nepietiekamās platības nav iespējams izveidot bērnu ĢVPP infrastruktūru 12 bērniem, bet gan tikai četriem. Sākotnēji, plānojot 4.3.1.2. pasākuma īstenošanas nosacījumus, tika pieņemts, ka pārsvarā tā varētu būt jauna būvniecība, kur attiecīgi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 338) noteiktajām prasībām tiktu veidota infrastruktūra, kur dzīvo ne vairāk kā 12 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni. Balstoties uz minēto pieņēmumu, tika noteikti 4.3.1.2. pasākuma ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji – izvēlētas 10 vietas 120 bērniem. Jāmin, ka infrastruktūras izveides vietu izvēlei LM izvirzīja kritērijus, t.sk. integrācijas iespējām sabiedrībā, vides un vispārējās infrastruktūras pieejamību. Tāpat ir svarīgs bērnu ĢVPP reģionālais pārklājums. Iepriekš minētā viena izvēlētā infrastruktūras izveides vieta, vērtējot pēc noteiktajiem kritērijiem, citu piedāvājumu klāstā bija visatbilstošākā, taču, kā minēts iepriekš, tajā iespējams izveidot bērnu ĢVPP infrastruktūru tikai četriem bērniem. Izvērtējot izveidojamo klientu vietu skaitu, jāņem vērā arī fakts, ka periodā no 01.09.2021. līdz 01.09.2024. bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri saņēma aprūpi valsts sociālās aprūpes centros, skaits ir samazinājies no 136 uz 103. Ņemot vērā minēto, šobrīd programmā noteiktie uzraudzības rādītāji attiecībā uz izveidojamām klientu vietām un personām, kas izmanto bērnu ĢVPP pakalpojumus nav atbilstoša aktuālajam pieprasījumam. Papildus ir secināts, ka pēc MK noteikumu Nr. 692 izstrādes, saskaņojot tos Valsts kancelejas piedāvātajā redakcijā, 4.3.1.2. pasākuma rezultāta rādītāja definīcija tika apstiprināta atšķirīgā redakcijā nekā tā ir noteikta  programmā. Proti, programmā rezultāta rādītāja definīcija ir – personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā. Savukārt MK noteikumu Nr. 692 redakcijā tika saskaņota definīcija – personu skaits gadā, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus;
- tāpat LM, pārskatot komunikācijas plānā iekļautos pasākumus sabiedrības informēšanai, secināja, ka 4.3.1.2. pasākuma finansējuma saņēmējam – VSIA "Šampētera nams" būtu jāparedz projektā minētie sabiedrības informēšanas pasākumi, jo 4.3.1.2. pasākuma mērķis ir sekmēt bērnu un jauniešu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas. Šāda veida pakalpojuma iespējas nav plaši izplatītas un attīstītas, tāpēc būtu nepieciešams darīt tos zināmus plašākam sabiedrības lokam. MK noteikumos Nr. 692 finansējuma saņēmējam noteiktais pienākums ievērot obligātās komunikācijas un vizuālās identitātes prasības ir nepietiekams, lai nodrošinātu pasākuma mērķa izpratni sabiedrībā. Obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes izmaksu ietvaros nevar plānot pasākumus plašākai sabiedrības informēšanai par bērnu ĢVPP infrastruktūru un tajā plānoto pakalpojumu, t.sk. skaidrojot šo infrastruktūras ieguldījumu nozīmīgumu bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves veicināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Par to, ka ir nepieciešams palielināt darbu sabiedrības informēšanas jomā, liecina dažādi formāli un neformāli izteikti komentāri pašvaldības iniciētu teritoriālā plānojuma izmaiņu vai plānotās būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā;
- MK noteikumi Nr. 692 atļauj izmaksu attiecināmību tikai nekustamajā īpašumā, kas ir LM valdījumā vai līdz projekta īstenošanas beigām tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz valsts vārda LM personā. Tādējādi izdevumi, kas nepieciešami ne tikai ēkām, bet arī ēkas funkcionēšanai un nodošanai ekspluatācijā, piemēram, inženiertehniskās apgādes, piekļuves, tostarp servitūtu nodibināšana un būvniecība,  un drošas, stabilas vides piekļūstamības nodrošināšanai ārpus LM nekustamā īpašuma valdījuma robežas, nevar tikt kompensēti no 4.3.1.2. pasākumam pieejamā finansējuma. Taču šie darbi un attiecīgi izmaksas ir būtiski nepieciešamas bērnu ĢVPP infrastruktūras un pakalpojuma funkcionalitātes nodrošināšanai, t.i. 4.3.1.2. pasākuma mērķa sasniegšanai. Jāmin, ka projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā noteiktās prasības bērnu ĢVPP infrastruktūras izveidei nosaka un attiecīgi arī 4.3.1.2. pasākuma projekts paredz, ka ir nepieciešams bērniem nodrošināt iespēju apkārtnē pieejamās publiskās telpas sasniegt saviem spēkiem vai ar darbinieka/brīvprātīgā darbinieka atbalstu (attālums, ceļi, vides pieejamība). Tāpēc 4.3.1.2. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos tika noteikts, ka papildus MK 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200–21" (turpmāk – būvnormatīvs LBN 200–21) noteiktajām prasībām, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ņemot vērā, ka 4.3.1.2. pasākuma mērķa grupa ir bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā rezultātā ir iespējamas kustību funkcijas grūtības, ir būtiski nodrošināt drošu, stabilu pārvietošanos ne tikai ēkā un tai klāt esošajā teritorijā, bet arī ceļa posmā no kopējā sabiedriskā ceļa līdz konkrētā īpašuma teritorijai, kā arī nodrošināt atbilstošu transportlīdzekļu iebraukšanu un bērnu transportēšanu no esošās pilsētas ielu infrastruktūras līdz ēkai un teritorijai. Ņemot vērā minēto, izvēloties bērnu ĢVPP infrastruktūras izveides vietu, viens no nosacījumiem bija atrašanās tuvu sabiedriskajam ceļam vai ietvei ar labu, uzturētu cieto segumu. Tomēr, pat ja infrastruktūras izveides teritorija ir blakus ceļam vai ietvei vai tās tuvumā (piemēram, ĢVPP infrastruktūras vietas sasniegšanai, jāšķērso cits īpašums), atbilstoši Aizsargjoslu likuma gar transporta līnijām pastāv ekspluatācijas aizsargjoslas, kas nevar būt LM valdījumā. Tāpat bērnu ĢVPP infrastruktūras izveides procesā ir iespējams saskarties arī ar citiem aizsargjoslu veidiem un apgrūtinājumiem, piemēram, elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī nepieciešamību dibināt ceļa servitūtu piekļūšanas nodrošināšanai un piebraucamo ceļu segumu uzlabošanu. Aizsargjoslu likumā noteiktā aizsargjoslu teritorija kopā ar inženiertīkliem un inženierbūvēm, kas ir attiecīgā inženiertīkla turētāja valdījumā, kā arī piebraucamā ceļa un gājēju celiņu platība ielu teritorijā nebūs LM valdījumā, jo šādas ielu teritorijas daļas, kas ir pašvaldības īpašumā autonomo funkciju nodrošināšanai, netiek pārņemta piegulošā zemesgabala īpašnieka valdījumā, bet, lai nodrošinātu 4.3.1.2. pasākuma projektā plānoto teritorijas labiekārtošanu un vides piekļūstamību, tur būs nepieciešams veikt ielu, teritorijas un servitūta ceļu uzlabojumus, proti, nodrošināt ĢVPP ēku piebraucamo ceļu un gājēju celiņu un to pieslēgumu ārpus zemesgabala robežas, lai pielāgotu bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem vajadzībām (piemēram, nobrauktuvei no galvenās ietves vai ceļa līdz bērnu ĢVPP teritorijas robežai vai piebraucamā ceļa izbūve no ĢVPP teritorijas līdz esošajam ceļu segumam ielu teritorijā, u.c.). 
Projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos un to piemērošanas metodikā noteiktās prasības bērnu ĢVPP infrastruktūras izveidei nosaka un attiecīgi arī 4.3.1.2. pasākuma projekts paredz, ka ir nepieciešams bērniem nodrošināt iespēju apkārtnē pieejamās publiskās telpas sasniegt saviem spēkiem vai ar darbinieka/brīvprātīgā darbinieka atbalstu (attālums, ceļi, vides pieejamība).
Tāpat, lai nodrošinātu funkcionālu un mērķa grupai atbilstošu bērnu ĢVPP ēku un nodotu to ekspluatācijā, to ir nepieciešams pieslēgt vajadzīgajiem inženiertīkliem (siltumtīkliem, ūdensapgādei un kanalizācijai u.c.). Ņemot vērā, ka šo inženiertīklu pieslēgšanās akas un sadalnes ir ielas vai ceļa teritorijā, VSIA "Šampētera nams",  atbilstoši inženiertīklu turētāju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām, veiks attiecīgos projektēšanas darbus un būvdarbus, kā rezultātā tiktu bojāts esošais ielas vai ceļa segums un zemes virsma. Taču saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu regulējumu, ja tiek veikti darbi, kas saistīti ar inženiertīklu pieslēgšanu, tad jāatjauno segums un zemes virsma, proti, skartā īpašuma daļa (teritorija) jāatgriež iepriekšējā stāvoklī. Tas nozīmē, ka pēc darbiem, kas ir ietekmējuši zemes virsmu vai segumu, ir jāveic nepieciešamie atjaunošanas darbi, lai nodrošinātu, ka segums un zemes virsma atbilst iepriekšējai kvalitātei un izskatam, ja tehniskie noteikumi nenosaka savādāk.

Lai vismaz daļēji segtu nepieciešamās izmaksas sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai, noteikumu projektā ir paredzēts palielināt 4.3.1.2. pasākumam pieejamo finansējumu par 21 308 euro, t.sk. ERAF – 18 111 euro un valsts budžeta finansējums – 3 197 euro, nosakot to 26 121 308 euro apmērā, t.sk. ERAF – 22 203 111 euro un valsts budžeta finansējums 3 918 197 euro. Minētais finansējums ir atlikums no LM pārziņas ERAF  4.3.1.1. pasākuma “Labklājības nozares institūciju infrastruktūras pieejamības nodrošināšana” (turpmāk – 4.3.1.1. pasākums) finansējuma.  4.3.1.1. pasākuma ietvaros bija plānota vides piekļūstamība uzlabošana LM ēkā Skolas ielā 28, Rīgā (ierīkojot liftu un nodrošinot piekļuvi ēkas stāvos). Šim pasākumam bija paredzēts kopējais attiecināmais finansējums 522 000 euro apmērā, t.sk., ERAF – 443 700 euro un valsts budžeta finansējums – 78 300 euro.  Ņemot vērā 2023. gada 19. oktobra ES fondu tematiskās komitejas sēdes lēmumu par Rīgas Brīvostas Kundziņsalas NetZero infrastruktūras attīstības projektu (turpmāk – Kundziņsalas projekts), atbildīgās iestādes tika aicinātas pārskatīt savus ES fondu investīciju portfeļus. LM, atsaucoties Finanšu ministrijas aicinājumam izskatīt iespēju novirzīt finansējumu atbilstoši noteiktajai proporcionalitātei, atteicās no 4.3.1.1. pasākuma īstenošanas un samazināja tam pieejamo finansējumu 500 692 euro apmērā, t.sk., ERAF – 425 589 euro un valsts budžeta finansējumu – 75 103 euro. Pēc pārdales Kundziņsalas projektam 4.3.1.1. pasākuma finansējuma atlikums tika novirzīts citam pasākumam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" ietvaros – 4.3.1.2. pasākumam.
Minētās izmaiņas ir atbilstošas programmas grozījumiem Nr. 2, kas ir atbalstīti ar MK 2024. gada 15. novembra rīkojumu Nr. 953 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 953) un ko 2025. gada 23. janvārī ir apstiprinājusi EK.
Ņemot vērā papildu ERAF finansējuma piešķīrumu (18 111 euro) 4.3.1.2. pasākumam, palielinās arī investīcijām noteiktā intervences koda apmērs. 4.3.1.2. pasākumam pilnā apmērā piemērots 127. intervences kods “Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā” ar ES fondu finansējumu 22 203 111 euro apmērā (iepriekš – 22 185 000 euro). 
Finansējuma veids: 01 Dotācija.
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriāla mērķa.
Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) sekundārās tēmas: 09 Nepiemēro.
Dzimumu līdztiesība: 03 Dzimumu neitralitāte.

Ar programmas grozījumiem Nr. 2 ir samazinātas arī iznākuma rādītāja "jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte" un rezultāta rādītāja "personu skaits gadā, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus" vērtības par astoņām vienībām (no 120 līdz 112). Jāatzīmē arī, ka, ņemot vērā 4.3.1.2. pasākuma mērķa grupas personu – bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, prasības, bērnu ĢVPP ēkā un tai pieguļošajā teritorijā jāparedz salīdzinoši plašākas iespējas telpu izkārtojumā un celiņos u.c., lai nodrošinātu drošu pārvietošanos gan riteņkrēslā esošiem, gan arī gulošiem bērniem. Prioritējot mērķa grupas personu vajadzības un reālo pieprasījumu pēc bērnu ĢVPP, LM ir atbalstījusi infrastruktūras izveides vietu četriem potenciālajiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas nav pretrunā ar MK noteikumiem Nr. 338.
Vienlaikus noteikumu projektā tiek virzīti tehniski precizējumi 4.3.1.2. pasākuma rezultāta rādītāja definīcijā, lai to salāgotu atbilstoši programmā noteiktajai definīcijai.

Lai sekmētu  4.3.1.2. pasākuma projekta atbalstāmo darbību īstenošanas intensitātei nepieciešamā projekta vadības personāla piesaisti, noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 692 17. punktu, kas nosaka projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu kalendārajā gadā. Jāmin, ka minētais ierobežojums tika noteikts, ņemot vērā Finanšu ministrijas vadlīnijās "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas) noteikto attiecībā uz projekta vadības personālu ERAF projektos. LM 2024. gada jūlijā ir iesniegusi attiecīgu priekšlikumu Finanšu ministrijai – vadošajai iestādei minēto vadlīniju grozījumiem, ierosinot atcelt šo ierobežojumu ERAF projektos. Noteikumu izstrādes brīdī minētais priekšlikums ir saskaņošanas procesā līdztekus citiem ierosinātajiem vadlīniju grozījumiem. Paredzot, ka ERAF projektu vadības personāla izmaksu ierobežojums no vadlīnijām tiks dzēsts, attiecīgais nosacījums tiek svītrots arī no MK noteikumiem Nr.692, lai tādejādi nekavētu 4.3.1.2. pasākuma projekta īstenošanu nepieciešamajā intensitātē. Pēc MK noteikumu Nr. 692 stāšanās spēkā uz finansējuma saņēmēju vairs nebūs attiecināmi finanšu ierobežojumi projekta vadības personāla piesaistei. 

Lai īstenotu plašākus sabiedrības informētības pasākumus par 4.3.1.2. pasākuma projekta ietvaros izvēlētajām bērnu ĢVPP sniegšanas vietām, kā arī izveidoto infrastruktūru un tajā paredzēto pakalpojumu nozīmīgumu bērnu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves veicināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, noteikumu projekts paredz attiecīgu atbalstāmo darbību un izmaksas tās īstenošanai. VSIA "Šampētera nams" izmaksas sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai varēs plānot gan sava projekta personāla atlīdzības ietvaros, gan kā iepirkuma līguma izmaksas. Papildus noteikumu projekts paredz paplašināt finansējuma sadarbību ar sadarbības partneriem – VSAC "Rīga" un VSAC "Kurzeme  (turpmāk – VSAC) projekta mērķa un rezultāta rādītāja sasniegšanā. Noslēgtajos sadarbības līgumos papildus prasībām, kas izriet no MK 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 408 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā", iekļauti VSAC pienākumi speciālistiem, kuri ikdienā nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ar smagiem un  ļoti smagiem traucējumiem, sniegt informatīvo un konsultatīvo atbalstu. Sadarbības partneru informatīvā atbalsta apjoms noteikumu projektā tiek papildināts ar sadarbību sabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšanā. Minētais savukārt ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgāku informācijas sagatavošanu un sniegšanu sabiedrībai gan par jaunizveidoto infrastruktūru, gan arī par tur plānoto bērnu ĢVPP ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
Vienlaikus, lai veicinātu vienotu un skaidru izpratni par rezultāta rādītāja – "personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā – 112"  vērtības sasniegšanu, sadarbības partneru pienākumu klāsts tiek papildināts ar atbildību par bērnu ĢVPP reģistrēšanu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Minētais izriet no programmā iekļautā 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa rādītāju apraksta, kur rezultāta rādītāja "personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā – 112" sasniegšanu apliecinās  informācija valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs", kurā VSAC  saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmo daļu reģistrēs ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (t.sk. norādot klientu vietu skaitu).
Informācija par rādītāja sasniegšanu (t.i., personu skaits, kuras saņem ĢVPP un sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus), būs pieejama LM sistēmā (LabIS).

Lai nodrošinātu ceļa servitūta, infrastruktūras piekļuves un inženiertehniskās apgādes būvniecības izdevumu segšanai ārpus projekta attiecināmās teritorijas, noteikumu projekts paredz papildināt attiecināmās izmaksas, iekļaujot tajās izdevumus šo darbību veikšanai. Tādējādi kā attiecināmas tiek noteiktas visas izmaksas, kas nepieciešamas izveidoto būvju nodošanai ekspluatācijā. Lai nodrošinātu piekļūšanu un atbilstību vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem un saņemtu būvatļauju, tiesiska piekļūšana ir realizējama jau plānošanas – būvniecības ieceres dokumentācijas stadijā. Ekspluatācijā nododams un būvniecībā realizējama tas, kas ir paredzēts (attēlots/risināts) būvniecības ieceres dokumentācijā, tostarp piekļūšana (arī ceļa servitūts). Būvprojekts (būvniecības ieceres dokumentācija) ir jāskaņo ar zemes gabala īpašnieku/īpašniekiem, kuru intereses tiek skartas un, noslēdzot līgumu, jādibina ceļa servitūts, lai nodrošinātu piekļūšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Papildus noteikumu projekts paredz redakcionāli precizēt 30.1. apakšpunktu, nosakot, ka projekta vadības un īstenošanas personālu iespējams piesaistīt arī uz iepirkuma līguma pamata. Minētais nepieciešams, lai precīzāk nodefinētu finansējuma saņēmēja pienākumus projekta īstenošanā attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti. Tāpat noteikumu projekts paredz redakcionālu precizējumu MK noteikumu Nr. 692 30.6. apakšpunktā, svītrojot ierobežojumu līdzfinansēt 4.3.1.2. pasākuma projekta atbalstāmās darbības un izmaksas. Minētais nosacījums ierobežo līdzfinansēšanas iespējas no citiem avotiem, piemēram, izmaksu pieauguma gadījumā. Dubultnefinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības un izmaksas netiek finansētas no vairākiem finansēšanas avotiem.