24-TA-3320: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis – nodrošināt tiesību aktu saskaņošanu ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, tādējādi sekmējot tiesiskās noteiktības, vienotas prakses ievērošanu, veicot alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmes pārbaudes un to veikšanu atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz personas izelpas gaisa vai asins pārbaudēm alkohola koncentrācijas noteikšanai, attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudēm, kā arī attiecībā uz atbildības iestāšanos par atteikšanos no minētajām pārbaudēm, 2025.gada 1. janvārī stājās spēkā attiecīgi grozījumi Administratīvās atbildības likumā (2024. gada 4. decembra likums "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā"), grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2024. gada 4. decembra likums "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" un grozījumi Krimināllikumā (2024. gada 4. decembra likums "Grozījums Krimināllikumā"). Atbilstoši šiem grozījumiem ir identificēta nepieciešamība attiecīgi precizēt arī spēkā esošos Ministru kabineta
noteikumus Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 719), lai salāgotu tajā ietverto tiesisko regulējumu ar Administratīvās atbildības likuma 113.pantā un Ceļu satiksmes likuma 43.5 pantā izdarītajiem grozījumiem (attiecībā uz alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas fakta pārbaudēm.
Vienlaikus šobrīd ar Noteikumu Nr. 719 1. pielikumu ir apstiprināts ārstniecības iestāžu, kurās nosaka transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (turpmāk – medicīniskā pārbaude), saraksts. Tajā ir iekļautas ārstniecības iestādes, kurās ir sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts ar Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu (M46). Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā ārstniecības iestādes medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz Valsts policijas darbinieka vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes amatpersonas rakstisku nosūtījumu. Kompetentās iestādes slēdz līgumus ar Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm par medicīnisko pārbaužu veikšanu, nodrošinot pārbaudes veikšanas likumību. Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 555), narkoloģijas profila pakalpojumus Liepājā līdz 2024. gada 31. decembrim veica Liepājas reģionālā slimnīcā. Ar Liepājas reģionālo slimnīcu Valsts policija bija slēgusi līgumu par medicīnisko pārbaužu veikšanu līdz 2024. gad 31. decembrim. Taču sākot ar 2025. gada 1. janvāri Liepājā narkoloģijas profila pakalpojumus nodrošina Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", kura nav minēta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā un līgumu par medicīniskajām pārbaudēm slēgt nevar.
noteikumus Nr. 719 "Kārtība, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 719), lai salāgotu tajā ietverto tiesisko regulējumu ar Administratīvās atbildības likuma 113.pantā un Ceļu satiksmes likuma 43.5 pantā izdarītajiem grozījumiem (attiecībā uz alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas fakta pārbaudēm.
Vienlaikus šobrīd ar Noteikumu Nr. 719 1. pielikumu ir apstiprināts ārstniecības iestāžu, kurās nosaka transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrāciju asinīs un izelpas gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (turpmāk – medicīniskā pārbaude), saraksts. Tajā ir iekļautas ārstniecības iestādes, kurās ir sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts ar Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudes metodes sertifikātu (M46). Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā ārstniecības iestādes medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz Valsts policijas darbinieka vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes amatpersonas rakstisku nosūtījumu. Kompetentās iestādes slēdz līgumus ar Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm par medicīnisko pārbaužu veikšanu, nodrošinot pārbaudes veikšanas likumību. Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 555), narkoloģijas profila pakalpojumus Liepājā līdz 2024. gada 31. decembrim veica Liepājas reģionālā slimnīcā. Ar Liepājas reģionālo slimnīcu Valsts policija bija slēgusi līgumu par medicīnisko pārbaužu veikšanu līdz 2024. gad 31. decembrim. Taču sākot ar 2025. gada 1. janvāri Liepājā narkoloģijas profila pakalpojumus nodrošina Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", kura nav minēta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā un līgumu par medicīniskajām pārbaudēm slēgt nevar.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Prakse, kādā Noteikumu Nr. 719 piemērošana attiecībā uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri ir cietuši ceļu satiksmes negadījumā un nogādāti ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, atšķiras no regulējumā tieši paredzētās kārtības, tādēļ ir nepieciešams skaidri nodalīt šo situāciju. Proti, gadījumos, kad persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā kompetento iestāžu amatpersonas (turpmāk – amatpersona) nesastāda nosūtījumu, bet pārbaudi veic ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts papildināts ar jaunu 1.¹ punktu, ar kuru tiek ieviesta atruna, ka Noteikumu Nr. 719 II. nodaļas regulējums nav piemērojams tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kas medicīniskās palīdzības saņemšanas nolūkā nogādāti ārstniecības iestādē pēc ceļu satiksmes negadījumi.
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 719 3. punktu, kas patlaban paredz amatpersonas pienākumu pirms pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas informēt transportlīdzekļa vadītāju par administratīvās atbildības iestāšanos par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā. Norādāms, ka atbilstoši spēkā esošajam Ceļu satiksmes likuma 62. panta astotās daļas regulējumam, kā arī Krimināllikuma 262.1 panta pirmās un otrās daļas regulējumam transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes atkarībā no transportlīdzekļa, kuru viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē, veida var iestāties vai nu administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Līdz ar to Noteikumu Nr. 719 3. punkta precizētajā redakcijā ir nepieciešams lietoto terminoloģiju un vārdiskās izteiksmes saskaņot ar Ceļu satiksmes likumu.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts Noteikumu Nr. 719 3. punkts, izsakot to jaunā redakcijā, kurā skaidri noteikts, ka gadījumā, ja alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpas gaisā nav iespējams veikt ar mēraparātu, amatpersona sastāda nosūtījumu medicīniskās pārbaudes veikšanai un pēc iespējas ātrāk nogādā transportlīdzekļa vadītāju ārstniecības iestādē. Papildus tiek precizēti arī 4. un 5. punkts, nosakot amatpersonas pienākumu pirms pārbaudes uzsākšanas informēt vadītāju par likumā noteikto atbildību atteikuma gadījumā, kā arī dokumentēt atteikšanos no pārbaudes. Precizētajā redakcijā lietotā terminoloģija saskaņota ar likumos lietotajiem formulējumiem, nodrošinot vienotu izpratni un piemērošanu praksē.
Problēmas apraksts
Nepieciešams veikt tehniskus precizējums Noteikumu Nr. 719 8. punktā, lai precizētu pārbaudes secību un dokumentēšanu, samazinot administratīvo slogu un mazinot iespējamus strīdus par piemērošanas kārtību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 719 8. punkts izteikts jaunā redakcijā, precizējot kārtību, kādā tiek veikti izelpas gaisa alkohola koncentrācijas mērījumi un kad tiek sastādīts protokols. Ja pirmais mērījums ir zem noteiktās robežvērtības, otrais mērījums nav jāveic. Ja abi mērījumi ir vienādi ar robežvērtību vai to pārsniedz, tiek sastādīts protokols un tam pievienota mēraparāta izdruka.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais Noteikumu Nr. 719 9. punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs protokolā (2. pielikums) apliecina savu piekrišanu izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem. Tomēr Noteikumu Nr. 719 II. nodaļā nav noteikta kārtība, kādā fiksējama transportlīdzekļa vadītāja nepiekrišana izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem. Šī tiesiskā regulējuma nepilnība praksē rada neskaidrības par to, kā amatpersonai būtu jāfiksē nepiekrišana un kāda ir šādas nepiekrišanas juridiskā nozīme gadījumos, kad pārbaude veikta ar mēraparātu. Tā kā šobrīd nepiekrišanas fiksēšanai nav paredzētas tiesiskas sekas un normatīvajā regulējumā ir izslēgti subjektīvie kritēriji kā pamats nosūtīšanai uz medicīnisko pārbaudi, Noteikumu Nr. 719 9. punkts zaudē praktisko nozīmi un rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Atbilstoši ir nepieciešams precizēt ar 2. pielikumu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu normatīvā regulējuma nepilnības un izvairītos no tiesiskas nenoteiktības, Noteikumu Nr. 719 9. punkts tiek svītrots. Ar šo risinājumu tiek likvidēta neviennozīmīga un nepilnīgi noregulēta kārtība par transportlīdzekļa vadītāja piekrišanas vai nepiekrišanas izelpas gaisa pārbaudes rezultātiem fiksēšanu. Vienlaikus nepieciešams salāgot ar Noteikumu Nr. 719 2. pielikumu, tādēļ tiek no tā tiek svītrota sadaļa, kuru aizpilda pārbaudītais transportlīdzekļa vadītājs.Tādējādi risinājums nodrošina tiesību akta vienkāršošanu un precizēšanu, kā arī atvieglo piemērošanu praksē, samazinot formālas un saturiski tukšas procedūras. Vienlaikus, lai novērstu likuma regulējuma dublēšanu un pārrakstīšanu noteikumu līmenī, kā arī samazinātu tiesību normas apjomu, tiek svītrots 29. punkts, kas nosaka transportlīdzekļa vadītaja pienākumu parakstīties par medicīniskās pārbaudes veikšanu un kurš pēc būtības atkārto normatīvajos aktos jau noteikto kārtību. Šī svītrošana neietekmē regulējuma piemērošanu, bet vienkāršo normatīvā akta struktūru.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais Noteikumu Nr. 719 13. punkts nosaka, ka medicīniskās pārbaudes tiek veiktas pamatojoties uz nosūtījumu (3. pielikumu), arī gadījumos, kad persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā. Ņemot vērā praksi, kādā Noteikumu Nr. 719 piemērošana attiecībā uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri ir cietuši ceļu satiksmes negadījumā un nogādāti ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, atšķiras no regulējumā tieši paredzētās kārtības, ir nepieciešams skaidri nodalīt šo situāciju. Proti, šādos gadījumos amatpersonas nesastāda nosūtījumu, bet pārbaudi veic ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 719 13. punktu, paredzot, ka kompetentās iestādes amatpersonas pienākums pirms pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas ir informēt transportlīdzekļa vadītāju par administratīvās atbildības iestāšanos par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā. Norādāms, ka atbilstoši spēkā esošajam Ceļu satiksmes likuma 62. panta astotās daļas regulējumam, kā arī Krimināllikuma 262.1 panta pirmās un otrās daļas regulējumam transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes atkarībā no transportlīdzekļa, kuru viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē, veida var iestāties vai nu administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Līdz ar to Noteikumu Nr. 719 13. punkta precizētajā redakcijā ir nepieciešams ietvert vispārīgu norādi uz likumā paredzēto atbildību, uz kuras pamata tad jau kompetentās iestādes amatpersonai būs pienākums, informējot transportlīdzekļa vadītāju par atbildības iestāšanos par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, atsaukties uz konkrēto tiesību aktu, kurš paredz atbilstošā atbildības veida iestāšanos. Papildus Noteikumu Nr. 719 13. punkta precizētajā redakcijā ir nepieciešams ietvert arī amatpersonas pienākumu pirms pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas informēt transportlīdzekļa vadītāju par viņa pienākumu pakļauties šādas pārbaudes veikšanai (atbilstoši tam, kā to paredz spēkā esošais Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9.apakšpunkta regulējums), kā arī par kārtību, kādā šī pārbaude tiks veikta.
Vienlaikus nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 719 13. punktu, paredzot, ka kompetentās iestādes amatpersonas pienākums pirms pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas ir informēt transportlīdzekļa vadītāju par administratīvās atbildības iestāšanos par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā. Norādāms, ka atbilstoši spēkā esošajam Ceļu satiksmes likuma 62. panta astotās daļas regulējumam, kā arī Krimināllikuma 262.1 panta pirmās un otrās daļas regulējumam transportlīdzekļa vadītājam par atteikšanos no izelpotā gaisa pārbaudes atkarībā no transportlīdzekļa, kuru viņš izmanto dalībai ceļu satiksmē, veida var iestāties vai nu administratīvā atbildība vai kriminālatbildība. Līdz ar to Noteikumu Nr. 719 13. punkta precizētajā redakcijā ir nepieciešams ietvert vispārīgu norādi uz likumā paredzēto atbildību, uz kuras pamata tad jau kompetentās iestādes amatpersonai būs pienākums, informējot transportlīdzekļa vadītāju par atbildības iestāšanos par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā, atsaukties uz konkrēto tiesību aktu, kurš paredz atbilstošā atbildības veida iestāšanos. Papildus Noteikumu Nr. 719 13. punkta precizētajā redakcijā ir nepieciešams ietvert arī amatpersonas pienākumu pirms pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā veikšanas informēt transportlīdzekļa vadītāju par viņa pienākumu pakļauties šādas pārbaudes veikšanai (atbilstoši tam, kā to paredz spēkā esošais Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 25.9.apakšpunkta regulējums), kā arī par kārtību, kādā šī pārbaude tiks veikta.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu Nr. 719 13. punkts skaidri nosakot kritērijus, kad tiek veiktas medicīniskās pārbaudes.
Lai nodrošinātu vienotu un skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu, noteikumu projekts papildināts ar jauniem 13.¹, 13.² un 13.³ punktiem.
Ar jaunā 13.¹ punkta palīdzību tiek noteikts, ka gadījumos, kad amatpersonai ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, tiek sastādīts nosūtījums (3. pielikums), un persona pēc iespējas ātrāk tiek nogādāta ārstniecības iestādē, kas norādīta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā, lai veiktu nepieciešamo pārbaudi.
Savukārt 13.² punkts nosaka amatpersonas pienākumu informēt transportlīdzekļa vadītāju par likumā paredzētajām tiesiskajām sekām gadījumā, ja persona atsakās no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Šī norma nodrošina vadītāja tiesību aizsardzību un vienlaikus rada juridisku pamatu procesa dokumentēšanai.
13.³ punkts savukārt paredz pienākumu amatpersonai fiksēt gadījumus, kad persona atsakās no nogādāšanas ārstniecības iestādē pārbaudes veikšanai. Šāds atteikums tiek noformēts nosūtījumā, kas nodrošina pierādījumu esamību iespējama pārkāpuma izskatīšanā.
Lai nodrošinātu vienotu un skaidru tiesisko regulējumu attiecībā uz narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanu, noteikumu projekts papildināts ar jauniem 13.¹, 13.² un 13.³ punktiem.
Ar jaunā 13.¹ punkta palīdzību tiek noteikts, ka gadījumos, kad amatpersonai ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, tiek sastādīts nosūtījums (3. pielikums), un persona pēc iespējas ātrāk tiek nogādāta ārstniecības iestādē, kas norādīta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā, lai veiktu nepieciešamo pārbaudi.
Savukārt 13.² punkts nosaka amatpersonas pienākumu informēt transportlīdzekļa vadītāju par likumā paredzētajām tiesiskajām sekām gadījumā, ja persona atsakās no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. Šī norma nodrošina vadītāja tiesību aizsardzību un vienlaikus rada juridisku pamatu procesa dokumentēšanai.
13.³ punkts savukārt paredz pienākumu amatpersonai fiksēt gadījumus, kad persona atsakās no nogādāšanas ārstniecības iestādē pārbaudes veikšanai. Šāds atteikums tiek noformēts nosūtījumā, kas nodrošina pierādījumu esamību iespējama pārkāpuma izskatīšanā.
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt spēkā esošajos Noteikumos Nr. 719 kārtību, kādā tiek pārbaudīta transportlīdzekļa vadītāja identitāte pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas, kā arī attiecībā uz dokumentu apriti un paraugu nodošanu. Normatīvajā regulējumā līdz šim nav bijis pilnīgi skaidri noteikts, kā ārstniecības persona pārliecinās par personas identitāti, kā dokumentējama atteikšanās no pārbaudes vai pārbaudes rezultātu apzināta ietekmēšana, un kā organizējama medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru aprite starp iestādēm.
Šādu nepilnību rezultātā praksē var rasties situācijas, kurās medicīniskās pārbaudes rezultāti nav juridiski pietiekami nostiprināti vai ir apstrīdami pierādījumu spēka ziņā. Tāpat var tikt apgrūtināta izmeklēšanas vai tiesvedības procesa kvalitāte, kā arī radīta neskaidrība par to, kādai iestādei ir jāglabā pārbaudes dokumentācija un cik ilgi.
Šādu nepilnību rezultātā praksē var rasties situācijas, kurās medicīniskās pārbaudes rezultāti nav juridiski pietiekami nostiprināti vai ir apstrīdami pierādījumu spēka ziņā. Tāpat var tikt apgrūtināta izmeklēšanas vai tiesvedības procesa kvalitāte, kā arī radīta neskaidrība par to, kādai iestādei ir jāglabā pārbaudes dokumentācija un cik ilgi.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu Nr. 719 15., 23. un 30. punkts.
Ar 15. punktu tiek precizēta kārtība, kādā ārsts pirms medicīniskās pārbaudes pārliecinās par personas identitāti, izmantojot personu apliecinošu dokumentu, vadītāja apliecību vai informāciju, ko sniegusi amatpersona, kura pieaicināta pārbaudes veikšanai. Tāpat precizēta informācijas reģistrēšanas kārtība reģistrācijas žurnālā un medicīniskās pārbaudes protokola sagatavošana divos eksemplāros.
23. punkta jaunā redakcija precizē rīcību gadījumā, ja persona atsakās no pārbaudes vai veic darbības, kas varētu mainīt tās rezultātus. Tiek noteikts, ka šāda rīcība fiksējama medicīniskās pārbaudes protokolā un ka atzinums par vielu ietekmi sniedzams, cik vien iespējams, pamatojoties uz klīniskās izmeklēšanas rezultātiem. Tādējādi tiek nostiprināta iespēja dokumentēt atteikšanos un nepieļaut apzinātu pārbaudes traucēšanu.
Savukārt ar 30. punktu tiek precizēta medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru aprite – viens eksemplārs tiek nodots attiecīgajai kompetentajai iestādei, otrais tiek uzglabāts ārstniecības iestādē piecus gadus.
Ar 15. punktu tiek precizēta kārtība, kādā ārsts pirms medicīniskās pārbaudes pārliecinās par personas identitāti, izmantojot personu apliecinošu dokumentu, vadītāja apliecību vai informāciju, ko sniegusi amatpersona, kura pieaicināta pārbaudes veikšanai. Tāpat precizēta informācijas reģistrēšanas kārtība reģistrācijas žurnālā un medicīniskās pārbaudes protokola sagatavošana divos eksemplāros.
23. punkta jaunā redakcija precizē rīcību gadījumā, ja persona atsakās no pārbaudes vai veic darbības, kas varētu mainīt tās rezultātus. Tiek noteikts, ka šāda rīcība fiksējama medicīniskās pārbaudes protokolā un ka atzinums par vielu ietekmi sniedzams, cik vien iespējams, pamatojoties uz klīniskās izmeklēšanas rezultātiem. Tādējādi tiek nostiprināta iespēja dokumentēt atteikšanos un nepieļaut apzinātu pārbaudes traucēšanu.
Savukārt ar 30. punktu tiek precizēta medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru aprite – viens eksemplārs tiek nodots attiecīgajai kompetentajai iestādei, otrais tiek uzglabāts ārstniecības iestādē piecus gadus.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā Noteikumu Nr. 719 31. punktā ietvertā atruna par to, ka attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāju, kurš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā un nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, amatpersona nesastāda Noteikumu Nr. 719 4. un 5. pielikumā ietvertos nosūtījumus, nav korekta. Nepieciešams veikt tehniskus grozījumus Noteikumu Nr. 719 31. punkta regulējumā, jo Noteikumu Nr. 719 4. un 5. pielikumā ietvertos nosūtījumus visos gadījumos sastāda Noteikumu Nr. 719 14. punktā minētais ārsts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 719 31. punkts tiek izteikts precizētā redakcijā. Grozījumos svītrota nekorektā atruna par to, ka attiecīgajos gadījumosamatpersona nesastāda Noteikumu Nr. 719 4. un 5. pielikumā ietvertos nosūtījumus, ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 719 14. punktu šos nosūtījumus vienmēr sagatavo ārsts.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 555 nosaka, kādus veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes atbilstoši līmenim un līgumā noteiktajiem apmaksas nosacījumiem sniedz. Saskaņā ar 2024. gada 18. jūnija grozījumu 3. punktu Noteikumos Nr. 555 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" Dārtas iela 31, Liepāja, LV-3401, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 555 284. punktu, sākot ar 2025. gada 1. janvāri nodrošina narkoloģijas profila pakalpojumus saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta līgumā noteikto kārtību. Narkoloģijas profila pakalpojumi ietver arī minētās medicīniskās pārbaudes. Līdz ar to, sākot ar 2025. gada 1. janvāri medicīniskās pārbaudes būtu jāveic Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca". Tomēr Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" nav iekļauta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā, kurā uzskaitītas ārstniecības iestādes, kas ir pilnvarotas veikt minētās medicīniskās pārbaudes. Tā rezultātā Valsts policija un Valsts robežsardze nevar slēgt līgumu ar Valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" par medicīnisko pārbaudes veikšanu. Tādēļ, lai veiktu personām minēto medicīnisko pārbaudi, amatpersonām persona ir jāved uz nākamo tuvāko ārstniecības iestādi, kas ir minēta Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā. Tas rada situāciju, ka nelietderīgi tiek izmantoti esošie resursi un uzlikts papildus slogs. Ņemot vērā, ka Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" nav norādīta, kā ārstniecības iestāde, kura var veikt minētās medicīniskās pārbaudes, samazinās pakalpojuma pieejamības iespējas.
2. No 2024. gada 24. septembra Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, reģistrācijas Nr. 50003342481, juridiskā adrese: Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005 ir mainījusi nosaukumu uz Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Nacionālais psihiskās veselības centrs. Taču Noteikumu Nr. 719 1. pielikuma 1. punktā ir norādīts neaktuālais ārstniecības iestādes nosaukums.
2. No 2024. gada 24. septembra Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, reģistrācijas Nr. 50003342481, juridiskā adrese: Tvaika iela 2, Rīga, LV-1005 ir mainījusi nosaukumu uz Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Nacionālais psihiskās veselības centrs. Taču Noteikumu Nr. 719 1. pielikuma 1. punktā ir norādīts neaktuālais ārstniecības iestādes nosaukums.
Risinājuma apraksts
Papildināt Noteikumu Nr. 719 1. pielikumā norādīto ārstniecības iestāžu sarakstu ar "Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" (adrese: Dārtas iela 31, Liepāja, LV-3401) un precizēt 1. punktā norādītās ārstniecības iestādes nosaukumu.
Ņemot vērā, ka TAP portālā tehniski nav iespējams veikt labojumus katrā no MK noteikumu Nr. 719 pielikuma punktiem, tad noteikumu projekts paredz izteikt visu pielikumu jaunā redakcijā, bet realitātē grozījumi tiek veikti tikai pievienojot pielikumā 24. punktu.
Ņemot vērā, ka TAP portālā tehniski nav iespējams veikt labojumus katrā no MK noteikumu Nr. 719 pielikuma punktiem, tad noteikumu projekts paredz izteikt visu pielikumu jaunā redakcijā, bet realitātē grozījumi tiek veikti tikai pievienojot pielikumā 24. punktu.
Problēmas apraksts
Noteikuma projekta tekstā Valsts policijas darbinieks vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes darbinieks tiek saīsināts, izmantojot vārdu "darbinieks", taču lai salāgotu terminoloģiju ar Ceļa satiksmes likumā izmantoto terminoloģiju, ir nepieciešams visā noteikumu projekta visā tekstā veikt redakcionālus precizējumus.
Risinājuma apraksts
Aizstāt visā noteikuma projekta tekstā vārdu "darbinieks" (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā). Ņemot vērā TAP ierobežoto funkcionalitāti, katrs noteikuma projekta punkts, kurā tiek aizstāts vārds "darbinieks" (attiecīgā locījumā ar vārdu "amatpersona" (attiecīgā locījumā), tiek izteikts jaunā redakcijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Transportlīdzekļa vadītāji
- Ārstniecības iestāžu darbinieki
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Valsts policijas darbinieki
- Valsts robežsardzes darbinieki
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts policija, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Liepājas reģionālā slimnīca6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība uz šo noteikumu projektu neattiecas, pamatojoties uz to, ka Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 2024. gada 18. jūnija grozījumi ir apstiprināti un stājušies spēkā, un šie grozījumi MK noteikumos Nr. 719 ir tehniski. Kā arī tika nodrošināta Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" un Liepājas reģionālās slimnīcas iesaiste Noteikumu projekta izstrādē, kā arī informēta Valsts policija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca"
- Valsts policija
- Liepājas reģionālā slimnīca
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi