Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka personām azartspēļu spēlēšana kā izklaides un brīvā laika pavadīšanas veids var kļūt nekontrolējams un pāriet nepārvaramā un pārmērīgā tieksmē spēlēt spēles, valsts uzdevums ir maksimāli samazināt riskus, kuri objektīvi un pamatoti rada kaitējumu sabiedrībai, nodrošinot šīs nozares pakalpojumu sabiedrībai kā brīvā laika pavadīšanas veidu.
Dati  Latvijas pētījumā par procesu atkarībām viennozīmīgi norāda uz nepieciešamību sistēmiski nodrošināt preventīvus, kā arī atkarību mazinošos pasākumus azartspēļu un izložu organizēšanas procesā.
Ministru kabinets ar 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam” (turpmāk – azartspēļu pamatnostādnes) atbalstīja tajās noteiktos mērķus un virzienus azartspēļu atkarības mazināšanai un ar 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 193 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam darba plānu” noteica pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai. Ministru kabineta apstiprinātajos plānošanas dokumentos ir skaidri definēti problēmjautājumi un to apraksts, nosakot pasākumus azartspēļu atkarības risku mazināšanai.

[1] MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” 4.1.2.3. pasākums “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – pasākums).

Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 131 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk- ESF+) finansējums – 961 350 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 169 650 euro.

Saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 18. un 86. pantā noteikto 4.1.2 SAM elastības finansējums ir noteikts 4.1.2.1. pasākuma “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” pasākuma (turpmāk - 4.1.2.6. pasākums) ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam ir noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (bez elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējums		50 803 650	42 788 098

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Finanšu ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas izstrādā un organizē valsts politiku azartspēļu jomā.

Projekta iesniedzējs ir Finanšu ministrija, kas sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra), izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanā (pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas) var piesaistīt sadarbības partneri – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, kas īsteno valsts pārvaldes funkciju izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzībā, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) savstarpējo atbildību, funkcijas, finansēšanas mehānismu, pārskatu sniegšanas kārtību un pienākumus projekta sekmīgai īstenošanai finansējuma saņēmējs noteiks iekšējā kārtībā. Sadarbības partnera piesaistīšanas gadījumā iekšējā kārtība izstrādājama līdz projekta īstenošanas uzsākšanas brīdim.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 25. marta noteikumiem “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums”¹ ir iestāde, kurai noteikta valsts pārvaldes funkciju īstenošana izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzībā, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.

Pasākuma mērķis ir veikt pētījumus, lai gūtos rezultātus izmantotu azartspēļu jomas normatīvo aktu pilnveidošanai, kas mazinātu azartspēļu spēlēšanas risku iestāšanos personai un ar to saistītu seku mazināšanu.

Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, kurus azartspēļu spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt azartspēļu atkarības iestāšanās iespējamību un personas, kurām jau ir iestājušās sekas no pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji:

Pasākuma iznākuma rādītājs ir nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu, līdz 2029. gada 31. decembrim nodrošinot, ka atbalstu būs saņēmusi vismaz viena iestāde (tas ir- Finanšu ministrija). Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam rādītājs EECO18, tiks uzskatīts par sasniegtu, kad tiks noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājs ir iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31. decembri sasniegta rādītāja vērtība 50 000 iedzīvotāji. Programmas rādītājs r.4.1.2.a tiks uzskatīts par sasniegtu pēc 4.1.2.1. pasākuma, 4.1.2.2. pasākuma “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai”, 4.1.2.3. pasākuma “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” un 4.1.2.4. pasākuma “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana” pabeigšanas. Dati tiks iegūti no Latvijas iedzīvotāju un veselības ietekmējošo paradumu pētījumiem. Iegūtie dati tiks attiecināti uz populāciju (aprēķinus veiks Slimību profilakses un kontroles centrs), lai iegūtu rezultāta rādītāja vērtību.

Pamatojoties uz 4.1.2.3. pasākuma ietvaros veikto pētījumu rezultātiem, tiks veiktas izmaiņas normatīvo regulējumu saturā, kas attiecīgi sekmēs kopējā SAM 4.1.2. rezultāta sasniegšanu.

Pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības ir pētījumu veikšana par dažādām sabiedrībai nozīmīgām tēmām, kas saistītas ar azartspēļu jomu. Jāuzsver, ka pētījumu ietvaros iegūtos rezultātus/secinājumus plānots izmantot kā pamatojumu gan normatīvo aktu izmaiņām, gan preventīvu pasākumu īstenošanai, kas mērķēti uz sabiedrības locekļiem, kurus var ietekmēt vai ir ietekmējusi pārmērīga azartspēļu spēlēšana vai kuri vēlas mainīt līdzšinējos paradumus, iekļaujoties veselīgā sabiedriskajā dzīvē.
Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 694 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.1. pasākuma "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi"  īstenošanas noteikumi” anotācijā norādītajam 4.1.2.1. pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības “nacionāla un vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietver izmaksas par veselības veicināšanas un slimību profilakses (primārās profilakses pasākumiem, kā arī selektīvās un indicētās profilakses pasākumiem, piemēram, atkarību jomā), t.sk. muzejpedagoģiskajiem un ekspozīcijas izveides pasākumiem, iekļaujot plānošanu, izstrādi un ieviešanu, t.sk. sabiedrības un dažādu mērķa grupu informēšanu un izglītošanu. Minētie pasākumi ir, piemēram, nodarbības, lekcijas, apmācības, programmas, kampaņas, reklāmas u.c. veida pasākumi.

Ministru kabineta 2023.gada 21.novembra noteikumu Nr. 676 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.5. pasākuma "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm" īstenošanas noteikumi”” 14.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība paredz ģimenēm ar bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, kā arī bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku, pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izvērtēšanu, tostarp, veikt izvērtējumu par starptautiskās prakses aktualitātēm atbalsta un pakalpojumu sniegšanā un analizēt Latvijā un ārvalstīs esošos pakalpojumus, kuri būtu adaptējami Latvijas situācijā. Īstenojot šo MK noteikumu projekta 18.2. apakšpunktā noteikto atbalstāmo darbību, tiks nodrošināta demarkācija ar Bērnu aizsardzības centra īstenoto 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.5. pasākumu “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām un to ģimenēm”.

Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija.

4.1.2.3. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas atbalstāmās darbības:
-  projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
-  sabiedrības veselības pētījumi (spēlētāju pazīmju definēšana, indicēto profilakšu programmas, azartspēļu ietekme uz videospēlēm, azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojumu efektivitāte, motivācija iesaistīties nelicencētās azartspēlēs);
-  komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

[2] Atbalstāmās darbības “projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana” ietvaros attiecināmās izmaksas saskaņā ar  regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no pasākuma pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav personāla izmaksas, un ir tieši saistītas ar pasākuma īstenošanu un nepieciešamas pasākuma rezultātu sasniegšanai, un minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personāla izmaksas.
Atbalstāmā darbība “sabiedrības veselības pētījumi (spēlētāju pazīmju definēšana, indicēto profilakšu programmas, azartspēļu ietekme uz videospēlēm, azartspēļu un izložu reklāmas ierobežojumu efektivitāte, motivācija iesaistīties nelicencētās azartspēlēs)” ietver visas ar pētījumu īstenošanu saistītās izmaksas, t.i., ar pakalpojumu sniedzējiem par pētījumu veikšanu  noslēgto līgumu izmaksas. Izmaksas, kas saistītas ar pētījumu īstenošanu ir nosakāmas indikatīvi, tas ir, ņemot vērā, ka pētījuma sasniedzamais mērķis var sadārdzināties dažādu iemeslu pēc. Šobrīd nav pieejami līdzīgi pētījumi, kas ir īstenoti un radītu priekšstatu par indikatīvajām to īstenošanas izmaksām. 

“Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana” – šo atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 2021/1060, 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi, kas nosaka, ka tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20% no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES 4. pantā  vai Direktīvas 2014/25/ES 15. pantā  noteiktās robežvērtības.
Ņemot vērā minēto regulējumu, kā arī ar Vadošo iestādi, t.i. Finanšu ministriju, saskaņotos aprēķinus, 4.1.2.3. pasākuma atbalstāmās darbības "projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana" attiecināmajām izmaksām tiek piemērota vienotā likme 20% apmērā no šo noteikumu 19. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav šo noteikumu 18.punktā minētās projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības nodrošināšanas izmaksas.

Lai nodrošinātu pasākuma projekta vadību un īstenošanu, kā arī realizētu atbalstāmas darbības, finansējuma saņēmējs uz projekta īstenošanas laiku var izveidot nepieciešamo terminēto (tikai uz projekta īstenošanas laiku) amata vietu projekta īstenošanai.

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas izmaksām indikatīvi pieejamais finansējums ir 176 168,22 euro (t.sk. atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas u.c. personāla izmaksas). Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešama vismaz viena slodze – Finanšu ministrijā kā finansējuma saņēmējam (projekta vadītājs – projekta īstenošanai, grāmatvedības organizēšanai, iepirkumu veikšanai (39.1. apakšsaime, IV līmenis, 11. mēnešalgu grupa). Algas likme noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupām un to intervāliem. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros vienas slodzes nodrošināšanai tā īstenošanas laikā projekta ietvaros būtu iespēja piesaistīt finansējumu projekta vadībai un īstenošanai ne vairāk kā 4 gadiem (projekta kopējais ilgums – 5 gadi, paredzot, ka pēdējā gadā personāla izmaksas tiks segtas no iekšējiem resursiem), kas ir projektā paredzēto pasākuma aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods.
Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot viduspunkta atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem;
3. tas ir pārbaudāms – atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar normatīvajos aktos noteikto;
4. tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla izmaksu likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti Ministru kabineta noteikumu 18. punktā.

Paredzēts, ka sadarbības partneris projekta īstenošanā tiks iesaistīts pēc nepieciešamības, neparedzot tam personāla un īstenošanas personāla izmaksas no projektam paredzētā finansējuma, kas minētas noteikumu projekta 18. punktā.

Projekta vadītājs nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas un izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no pārējām projekta izmaksām un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. 
Projekts tiks īstenots, pamatojoties uz Azartspēļu pamatnostādnēs norādītajiem pasākumiem. Nav paredzēts veikt līdzīgus pētījumus, ir izvērtēts, ka dažādos pasākumos netiks atbalstītas vienas un tās pašas darbības, attiecīgi novēršot dubultā finansējuma risku.

4.1.2.3. pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem: “Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju, vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.3. pasākuma finansējuma pa intervences kodiem ir
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 160 “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” –  ESF+ finansējums 961 350 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” – ESF+ finansējums 961 350 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” – ESF+ finansējums 961 350 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Nepiemērojās” – ESF+ finansējums 961 350 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” – ESF+ finansējums 961 350 euro.

Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību – kopumā 4.1.2.3. pasākuma “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tiks piešķirts finansējuma saņēmējam – Finanšu ministrijai valsts deleģētas funkcijas veikšanai atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.239 “Finanšu ministrijas nolikums” noteiktajām funkcijām un uzdevumiem un ņemot vērā iepriekš minētos normatīvos aktus, atbalsts tiek sniegts pasākumam bez ekonomiskās aktivitātes, kas nesniedz ekonomiskas priekšrocības citu komersantu starpā.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamie iepirkumi tiek veikti sociāli atbildīgi un atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, tiks uzskatīti par attiecināmajām izmaksām. Projektam tiks izmantots vienkāršotais pievienotās vērtības nodokļa līdzekļu attiecināšanas princips, nodrošinot dubultā finansējuma novēršanas risku. Šāds nosacījums tiek paredzēts, ņemot vērā, ka projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (t.sk. PVN) un šādu vienkāršotu modeli paredz regulas Nr.2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts.
Projekta vadības un īstenošanas izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20 % apmērā no noteikumu projekta 19. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar regulu Nr.2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai  55. panta 1. punktu.

Atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem. Iespējamo izmaksu pamatojums saistīts ar pētījumu sadārdzinājumu, kas var veidoties pētījumu tehniskās specifikas izstrādes brīdī. Piemēram, paplašinot pētījuma mērķi ar plašāku respondentu loku vai vecumu grupām, vai arī pētījumā ietverot plašāka reģiona aptveri, piemēram, Baltijas valstu salīdzinājumu.

Projekts ietver komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumu ievērošanu atbilstoši regulas Nr.2021/1060 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā (proti, Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā”), kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Projekts paredz, ka par veiktajiem pētījumiem tiks informēta sabiedrība gan preses relīžu veidā, gan dažādās publikācijās.

Pasākuma īstenošanas rezultātā tiks radīti visaptveroši un uz faktiem balstīti secinājumi un secīgi paredzama azartspēļu un izložu politikas veidotāju rīcība, veicot normatīvo aktu izmaiņas. Ņemot vērā, ka  4.1.2.3. pasākuma ietvaros  plānots veikt pētījumus, kuru rezultātā gūtās atziņas var tiešā veidā neietekmēt normatīvā regulējuma saturu un to, ka iespējamās izmaiņas var tikai iniciēt pasākumus, kas radīs ietekmi uz mērķa grupu, izmaksu un ieguvumu analīzi objektīvi nav iespējams veikt.

Finansējuma saņēmējs sadarbības partnera piesaistīšanas gadījumā izstrādās iekšējo kārtību, lai noteiktu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera savstarpējo atbildību, funkcijas, finansēšanas mehānismu, pārskatu sniegšanas kārtību un pienākumus projekta sekmīgai īstenošanai.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kurā noteikti sadarbības pamatnoteikumi valsts pārvaldē, iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Savukārt vienas publiskas personas iestādes sadarbības nosacījumus nosaka, izdodot iekšējos normatīvos aktus, tajos atrunājot sadarbības modeli.

Finansējuma saņēmējam ir pienākums līdz projekta īstenošanas uzsākšanas brīdim izveidot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” prasībām, kas sevī ietver arī:
- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus), tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu;
- pasākumus krāpšanas un korupcijas risku novēršanai;
- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
- ētikas kodeksu;
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
- pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
- dubultā finansējuma novēršanas mehānismu, tostarp, pret citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam,  Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība” un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;
- trauksmes celšanas sistēmu;
- procedūru disciplināratbildības piemērošanai;
- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem.
Lai radītu izpratni par interešu konflikta riska vadības ietvaros veicamajiem pasākumiem finansējuma saņēmēja organizācijā, nolūkā, ņemt vērā, ka Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību noteikumos ir ietverts pienākums finansējuma saņēmējam izveidot iekšējās kontroles sistēmu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. Līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedzējam būs jāapliecina, ka tas ir informēts par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 61. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas Nr. 2014/24/ES, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9. aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” prasībām un ir tās integrējis organizācijas iekšējā kontroles sistēmā, kā arī  organizācijā ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un ir izveidota trauksmes celšanas sistēma.

[3] Lai īstenotu Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos pasākumus, 4.1.2.3. pasākuma ietvaros plānots izstrādāt pētījumus par piecām aktuālām tēmām, kuros iekļautie secinājumi un priekšlikumi tiks vērtēti, lai nepieciešamības gadījumā veiktu izmaiņas azartspēļu un izložu jomu regulējošos normatīvajos aktos, vai saistītajos normatīvajos aktos. Secīgi nākotnes normatīvo aktu izmaiņām var būt ietekme uz tautsaimniecību, kas saistīta gan ar azartspēļu un izložu jomas komersantiem papildus paredzamajām investīcijām, gan ar izmaiņām azartspēļu un izložu nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā. Šobrīd aprēķināt tiešu fiskālo ietekmi uz tautsaimniecību nav iespējams, bet indikatīvi prognozējot, ka nākotnē plānotās izmaiņas var ietekmēt makroekonomisko vidi, nozares konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, nodarbinātību u.c.

[3.1] 1.pētījums Riskanta azartspēļu spēlētāja un interaktīvo izložu dalībnieka pazīmes un šādu pazīmju definēšana, kā arī efektīvi risku mazinoši paņēmieni. 2.pētījums iekļauj izpēti par citās valstīs īstenotām indicētās profilakses programmām procesu atkarības (it īpaši azartspēļu atkarībai interaktīvajā vidē) novēršanai.
Pamatojums – indicētā atkarības profilakse ir vērsta uz konkrētiem indivīdiem, kuriem ir augsts vielu vai procesu atkarības risks vai pastāv agrīnas problēmu, slimību vai stāvokļa pazīmes, bet ārsta diagnoze par atkarības esamību vēl nav uzstādīta.
Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā veiktajā pētījumā “Atkarību izraisošo vielu profilakse Latvijā” ir apkopotas vērtīgas atziņas, kas var tikt izmantotas turpmākajā darbā ar procesu atkarībām. Lai gan Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā eksperti ir atzinuši, ka profilakses darbs, kas vērsts uz plašu mērķauditoriju (universālā profilakse) ir jāturpina un jāattīsta ilglaicīgi, Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika ietvertas vairākas intervijas, kurās tika izteikts viedoklis, ka selektīvai un indikatīvai profilaksei ir jāpievērš lielāka uzmanība, proti tai ir nepieciešams lielāks atbalsts gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī.
Secināms, ka Latvijā faktiski nepastāv piemēri procesu atkarības (tajā skaitā interaktīvajā vidē) indicētajai profilaksei, kā arī nepastāv pētījumi, kas apkopotu labās prakses piemērus azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu indicētajai profilaksei.
Turklāt ir secināms, ka metožu apkopojums vielu atkarību mazināšanai pārsvarā koncentrējas uz klātienes kontaktu, mazāk akcentējot nepieciešamību komunicēt virtuālajā vidē un izmantot uzrunāšanas formas, kas ir aktuālākas tieši interaktīvās vides dalībniekiem. Vairāki eksperti Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā par vielu atkarību profilaksi ir atzinuši nepieciešamību komunicēt tiešsaistes režīmā, izmantojot datorizētas web programmas, multikomponenšu pieejas izmantošanu. Komunicējot tiešsaistes režīmā, tiek sniegta informācija, piedāvājot motivācijas intervenci un nodrošinot uzturošo atgriezenisko saikni, kā arī tīmekļa intervences izmantošanu, kas palīdz novērtēt un mainīt uzvedību. Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā uzsvērts, ka “pirmo reizi ir gūts apliecinājums tam, ka ar interneta un IT nozares palīdzību īstenotā vispārējās profilakses intervence ir izrādījusies efektīva attiecībā uz patēriņa samazināšanu”. Līdzīga pieeja būtu izvērtējama ieviešanai indicētās profilakses darbā ar procesu atkarībām (it īpaši interaktīvajā vidē).
Līdz ar to ir identificēta nepieciešamība uzsākt dialogu par azartspēlēm alternatīvo sociālo aktivitāšu pieejamības svarīgumu. Taču Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā par vielu atkarību profilaksi uzsvērts, ka viedokļi ekspertu vidū par alternatīvu prevencijas līdzekli dalās, atzīmējot, ka tā nav absolūta panaceja. Piemēram, atkarību profilakses un ārstniecības eksperti izsaka viedokli, ka fokusēšanās tikai uz brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstīšanu, neizprotot to psihoaktīvo vielu lietošanas iemeslus, kas var būt dažādi un bieži ir nesaistīti ar brīvā laika pavadīšanas iespējām, nav pietiekama. Ņemot vērā to, ka vielu atkarību un procesu atkarību veidošanas komponentes ir analogas, ir konstatēta nepieciešamība pēc indicētās profilakses interaktīvās multikomponenšu programmas. Vienlaikus būtu nepieciešams turpināt strukturēti, balstoties uz adiktoloģijas teoriju, pētīt to personu vajadzības (emocionālās, fizioloģiskās, sociālās utt.), kas ir pakļautas riskam. Mērķtiecīgi piedāvāt empīriski pamatotas alternatīvas interaktīvajā vidē, kas var mainīt personas uzvedību vai preventīvi novirzīt personu uz citiem sociālās aktivitātes veidiem. Svarīgi ir nodefinēt pre-riska grupas pazīmes un pazīmes, kas norāda uz pre-adiktīvu uzvedību virtuālajā realitātē.

[3.2] 3.pētījums Videospēļu ietekme uz sabiedrību, īstenojamie pasākumi azartspēļu atkarības veidošanās risku mazināšanai videospēlēs un nepieciešamās izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
Pamatojums – virtuālajai videi attīstoties, paralēli tiešsaistes azartspēlēm attīstās video spēļu un mobilo spēļu (turpmāk – videospēles) joma, kurā tiek integrēti azartspēļu elementi. Pasaules azartspēļu regulatoru lokā nonāca divi videospēļu elementi, kas ietver sevī gan azartspēļu atkarības veidošanās riskus, gan arī azartspēles neatņemamo gadījuma komponenti.
Laupījuma kārba (ang. val. loot box) – tas ir virtuālais priekšmets videospēlēs, izmantojot kuru spēlētājs atkarībā no veiksmes gadījuma iegūst virtuālas papildspējas, ko var izmantot, spēlē mainot videospēles varoņa vizuālo tēlu, kā arī tādas papildspējas, kas var būtiski uzlabot spēlētāja rezultātu (ieroči, munīcija). Atkarība no veiksmes gadījuma norāda uz to, ka laupījuma kārbas pieeja ir līdzīga dalībai azartspēļu automātos, kur, samaksājot vienu summu, var iegūt atšķirīgo rezultātu.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija norāda uz to, ka, izmantojot laupījuma kārbas, tiks iedarbināts līdzīgs azartspēļu atkarības veidošanas mehānisms kā azartspēlēs, bet atšķirībā no azartspēlēm, kurās pastāv vecuma ierobežojums, videospēlēs šis ierobežojums nepastāv un tajās iesaistīti nepilngadīgie bērni no 10 līdz 18 gadu vecumam.
Papildspēju (ang. val. skins) iegāde var notikt gan ar laupījuma kārbas starpniecību, gan arī iegādājoties papildspēju videospēles laikā, zinot, par kādu papildspēju veic apmaksu. Taču ir izveidotas vairākas digitālas platformas, kurās iegādātas papildspējas var izmantot kā kriptovalūtu, kā arī tādas platformas, kuru ietvaros pārdod/pērk videospēļu vidē iegūtās papildspējas.
Ņemot vērā iespējamos azartspēļu atkarības riskus bērnu vidū, vairākas valstis veica soļus, lai ierobežotu vai aizliegtu laupījuma kārbas pieejas izmantošanu videospēlēs, kā arī papildspēju tirdzniecību.

[3.3] 4.pētījums Azartspēļu un izložu reklāmas ietekme uz sabiedrību (t.sk. spēlētājiem piedāvātie sadarbības programmu elementi), kā arī normatīvajā regulējumā noteiktā reklāmas ierobežojuma efektivitāte televīzijā, radio, kā arī interaktīvajā vidē.
Pamatojums – Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektā daļa nosaka, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi, ļaujot ar šādu apzīmējumu atšķirt konkrētā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus un informēt attiecīgo telpu apmeklētāju par šajās telpās sniegtajiem pakalpojumiem.
Azartspēļu organizēšanas vietas saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 20. pantu ir kazino, spēļu zāles, bingo zāles, kā arī totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas.
Reklāmas likuma 1. pants nosaka, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
Saskaņā ar Reklāmas likuma 13. panta pirmo daļu azartspēļu un izložu reklāmas nosacījumu ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti “sporta bāri”, kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes – “sporta bārs” un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz ar azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas rīcībā esošās informācijas, tieši dažādu pasākumu (jo īpaši sporta un izklaides) organizētāji pieņem un izplata azartspēļu reklāmu savu pasākumu laikā, izmantojot pasākumu vizuālajā noformējumā attiecīgas preču zīmes, norādes, krāsu un grafisko attēlu salikumu.
Ņemot vērā minēto, var secināt, ka preču zīmes, kā arī izkārtnes tieši reklamē azartspēļu organizētāju licencētās azartspēļu vietnes un tajās pieejamo azartspēļu spēlēšanu ārpus azartspēļu organizēšanas vietām.
Azartspēļu reklāmas ierobežojums ir būtisks instruments azartspēļu kontrolē un viens no rādītājiem uzraudzības kvalitatīvai nodrošināšanai un nelegāla azartspēļu tirgus samazināšanai. Minētais attiecas gan uz Latvijā licencētajiem azartspēļu organizētājiem, gan uz nelicencēto azartspēļu organizētājiem, kuru reklāma ir pieejama Latvijas iedzīvotājiem.
Azartspēļu reklāma tiešsaistē tiek izplatīta gan veidojot atsevišķas tīmekļa vietnes azartspēļu veidu un tīmekļa vietņu reklāmai, gan arī izmantojot sociālajos tīklos fizisko personu veidoto saturu, kas ietver reklāmas elementus, un piesaistot sekotājus azartspēles reklamēšanai. Bieži sastopams tāds azartspēļu reklāmas veids kā uzpeldoši reklāmas lodziņi (pop-up), kas pārsvarā tiek izplatīti ar lielāko banneru izplatīšanas kanālu palīdzību.
Pašreiz ir vērojama azartspēļu reklāmas novirzīšana no tradicionālajiem masu medijiem (Latvijas jurisdikcijai nepakļaujošās TV un radio) tiešsaistes reklāmas jomā, novērojot aktivitātes būtisku pieaugumu sociālajos medijos, iesaistot sabiedrībā atpazīstamas personas un digitālajā vidē aktīvos cilvēkus, kuriem ir daudz sekotāju, azartspēļu reklāmas izplatīšanai. Tieši jauni cilvēki arvien mazāk seko tradicionālajiem medijiem, dodot priekšroku tiešsaistes vidē piedāvātajam saturam.
Ņemot vērā azartspēļu reklāmas izplatīšanas kanālus, ir konstatējami sarežģījumi normatīvā regulējuma piemērošanai gadījumos, kad azartspēļu reklāmas autors, publicētājs vai izplatītājs atrodas citā jurisdikcijā. Turklāt azartspēļu reklāmas aizlieguma kontrole ir īpaši komplicēta sociālo mediju jomā, kur nav noteiktas stingras prasības attiecībā uz saturu, ko veido sociālo mediju lietotājs, jo ne vienmēr to var viennozīmīgi identificēt kā azartspēļu reklāmu.
Atsevišķi ir vērtējama arī reklāma interaktīvajā vidē, ņemot vērā banneru, pop-up vai spam iespējas, kad mājaslapas turētājs nevar ietekmēt saturu vai norāda, ka nezina par tāda izvietošanu, un interneta specifikas dēļ reklāmas izvietotājs var ātri pāriet uz com, eu, net utt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jautājums par tiešsaistes azartspēļu reklāmu ir sadalāms trijās grupās:
1) tīmekļa vietnes, kas satur azartspēļu reklāmu, un to saturs ir pieejams Latvijas iedzīvotāju auditorijai;
2) azartspēļu reklāmas banneri (pop-up), kas ir izvietoti tīmekļa vietnēs, kas ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem (piekļūstot internetam ar Latvijas IP adrešu palīdzību);
3) sociālajos medijos izvietota azartspēļu reklāma, tai skaitā digitālā satura radītāju un sabiedrībā pazīstamo cilvēku, kas ir pieejama Latvijas iedzīvotājiem (piekļūstot internetam ar Latvijas IP adrešu palīdzību).

[3.4] 5.pētījums Latvijas Republikas iedzīvotāju iesaiste nelicencētajās azartspēlēs (t.sk. iesaistes motivācija).
Pamatojums – godīgas spēles principu ievērošanai azartspēļu un izložu nozarē kaitē nelegālo vai Latvijā nelicencēto azartspēļu un izložu izplatība interneta vidē, un tā novēršanai nepieciešami efektīvāki līdzekļi.
Precīzi dati par nelegālā tirgus apjomu nav pieejami, bet, kā liecina azartspēļu nozares datu specializēta uzņēmuma H2 Gambling Capital Latvijā pētījums, nelegālā interaktīvo azartspēļu tirgus īpatsvars 2022. gadā ir 33,6 milj. euro (informācija uz 2023. gada 5. maiju).
Uz Latvijā licencētiem azartspēļu un izložu organizētājiem attiecas azartspēļu un izložu jomu regulējošie normatīvie akti, kuri tajā skaitā ir vērsti uz azartspēļu atkarības nodarīto kaitējumu mazināšanu indivīdam un sabiedrības veselībai. Piemēram, izveidots pašatteikušos personu reģistrs, paredzot, ka fiziskai personai ir tiesības pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, un interaktīvās izlozes. Azartspēļu un izložu likumā ir noteiktas prasības personas aizsardzībai interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, kas būtu jāievēro organizētajam, lai novērstu no interaktīvajām azartspēlēm vai interaktīvajām izlozēm atkarīgo spēlētāju tālāku dalību spēlēs.
Savukārt, izmantojot nelegālo vai Latvijā nelicencēto azartspēļu un izložu organizētāju pakalpojumus, indivīds darbojas kompetento iestāžu nekontrolētajā vidē, pakļaujot riskam sevi un savus līdzcilvēkus.

[4] Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam rādītājs r.4.1.2.a tiks uzskatīts par sasniegtu pēc 4.1.2.1. pasākuma “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”, 4.1.2.2. pasākuma “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai”, 4.1.2.3. pasākuma “Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem” un 4.1.2.4. pasākuma “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana” pabeigšanas.


¹ https://likumi.lv/ta/id/86981-izlozu-un-azartspelu-uzraudzibas-inspekcijas-nolikums