22-TA-2495: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ievērojamus ekonomiskos un finanšu satricinājumus, jo īpaši un vissmagāk skarot Austrumeiropas Valstis. Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemērotām sankcijām un pretpasākumiem (turpmāk – militārās agresijas sekas), (ar pretpasākumiem saprotot pasākumu kopumu, ko veikusi Krievija vai Baltkrievija, lai radītu ekonomiskās sekas visā Eiropas Savienības iekšējā tirgū) sagaidāma vidēja un ilgtermiņa ietekme uz globālajām vērtību ķēdēm, investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtiska ietekme uz energoapgādes drošību. Likumprojekts izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumu palīdzību mazinātu militārās agresijas sekas apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu. Tādējādi ar likumprojektā paredzēto atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem paredzēts mazināt esošo ekonomisko spriedzi, kas saistīta ar energoresursu cenu pieaugumu un vienlaikus nodrošināt apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju, tādējādi sekmējot arī kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbalsta pasākumu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu, kā arī šī atbalsta administrējošo iestādi un atbalsta pasākuma finansēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Militārās agresijas sekas ir izraisījušas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) importa no Ukrainas, kā arī ES eksporta uz Ukrainu piegādes ķēžu traucējumus attiecībā uz konkrētiem produktiem, jo īpaši graudaugiem un augu eļļām. Energoresursu cenu pieaugums ES ir būtiski ietekmējis enerģijas tirgu. Iespējamība, ka Krievija īstenos militāro agresiju pret Ukrainu, ietekmēja enerģijas tirgu jau vairākas nedēļas pirms fiziskās militārās agresijas sākšanās. Ietekme ir jūtama arī pasaules finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar bažām par likviditāti un preču tirdzniecības tirgus svārstībām.
Militārās agresijas seku rezultātā nevar turpināties ES produktu piegādes plūsma uz Ukrainu, savukārt šīs militārās agresijas seku rezultātā produktu piegāžu plūsma ir ietekmēta arī uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas galvenokārt skar tādas nozares kā pārstrādāta pārtika (tostarp pārstrādāti augļi un dārzeņi), šokolāde, saldumi, maisījumi zīdaiņiem un dzīvnieku barība (Krievijas gadījumā), augļi un dārzeņi (Baltkrievijas gadījumā) un lielākā daļa lauksaimniecības produktu (Ukrainas gadījumā). Militārā agresija ir būtiski ir ietekmējusi uzņēmējus, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, u.c.
Viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Apstrādes rūpniecībā tiek nodrošinātas 16 tūkst. darbavietas jeb 13,0% no kopējā darba vietu skaita. Pievienotā vērtība – 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no visas ekonomikas. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Pie tam apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nenosaka vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā, jo tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Līdz ar to šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem uzņēmumiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai.
Ņemot vērā to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā strauji pieaug energoresursu cenas ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt atbalsta instrumentus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru energoizmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām (energoresursu izmaksas) un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu, ļaujot apstrādes rūpniecības uzņēmumiem turpināt savu darbību un saglabāt pozīciju Latvijas un starptautiskā tirgū.
Atbalsts paredzēts apstrādes rūpniecības komersantiem, pamatojoties uz to, ka tieši apstrādes rūpniecības komersanti vistiešākā veidā ir ietekmēti no militārās agresijas sekām, šie komersanti veido energoietilpīgus komersantus un vienlaikus apstrādes rūpniecība ir joma, kas nodrošina būtisku eksporta īpatsvaru kopējas tautsaimniecības izaugsmē.
Lai ES līmenī rastu risinājumu esošā situācijā 2022.gada 24.martā ir stājies spēkā Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – Krīzes regulējums), kas ES dalībvalstīm sniedz iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, t.sk. papildus izmaksu kompensēšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Militārās agresijas seku rezultātā nevar turpināties ES produktu piegādes plūsma uz Ukrainu, savukārt šīs militārās agresijas seku rezultātā produktu piegāžu plūsma ir ietekmēta arī uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas galvenokārt skar tādas nozares kā pārstrādāta pārtika (tostarp pārstrādāti augļi un dārzeņi), šokolāde, saldumi, maisījumi zīdaiņiem un dzīvnieku barība (Krievijas gadījumā), augļi un dārzeņi (Baltkrievijas gadījumā) un lielākā daļa lauksaimniecības produktu (Ukrainas gadījumā). Militārā agresija ir būtiski ir ietekmējusi uzņēmējus, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, u.c.
Viens no būtiskiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā enerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs. Apstrādes rūpniecībā tiek nodrošinātas 16 tūkst. darbavietas jeb 13,0% no kopējā darba vietu skaita. Pievienotā vērtība – 3,88 miljardi EUR jeb 13,5% no visas ekonomikas. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 miljardu EUR apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Pie tam apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nenosaka vien tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā, jo tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Līdz ar to šobrīd ir būtiski koncentrēt atbalstu ar mērķi, lai pārvarētu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu pretpasākumu radītās sekas un nodrošināt ražojošajiem uzņēmumiem pagaidu risinājumu to darbības stabilizēšanai un noturēšanai.
Ņemot vērā to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā strauji pieaug energoresursu cenas ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt atbalsta instrumentus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru energoizmaksas veido vismaz 10% no kopējām izmaksām (energoresursu izmaksas) un kuri uzskatāmi par energoietilpīgiem komersantiem, tādējādi ar cenu kompensēšanas mehānismu, ļaujot apstrādes rūpniecības uzņēmumiem turpināt savu darbību un saglabāt pozīciju Latvijas un starptautiskā tirgū.
Atbalsts paredzēts apstrādes rūpniecības komersantiem, pamatojoties uz to, ka tieši apstrādes rūpniecības komersanti vistiešākā veidā ir ietekmēti no militārās agresijas sekām, šie komersanti veido energoietilpīgus komersantus un vienlaikus apstrādes rūpniecība ir joma, kas nodrošina būtisku eksporta īpatsvaru kopējas tautsaimniecības izaugsmē.
Lai ES līmenī rastu risinājumu esošā situācijā 2022.gada 24.martā ir stājies spēkā Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – Krīzes regulējums), kas ES dalībvalstīm sniedz iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, t.sk. papildus izmaksu kompensēšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Militārās agresijas rezultātā būtiski ietekmēta energoapgādes drošība un būtiski pieaugušas izmaksas saistībā ar energoresursiem. Esošā situācija liecina, ka daudziem uzņēmumiem tā var būt izšķiroša energo izmaksu segšanai, jo saimnieciskās darbības veicēju uzkrātie finanšu līdzekļi var nebūt pietiekami, lai pie energo ietilpīgas saimnieciskās darbības nodrošinātu uzņēmumu dzīvotspēju un vienlaikus arī konkurētspējas noturēšanu starptautiskā tirgū.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts saglabā esošos Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā (turpmāk – Likums) noteiktos atbalsta instrumentus, nosacījumus pie kādiem saimnieciskās darbības veicēji var pretendēt uz atbalstu un to finansēšanas kārtību, taču vienlaikus, lai esošajā ģeopolitiskajā situācijā sekmētu tirgus stabilizāciju attiecībā uz energoresursu cenu pieaugumu, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu granta veidā apstrādes rūpniecības energoietilpīgu uzņēmumu darbības turpmākai nodrošināšanai.
1. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka energoietilpīgiem komersantiem tiek kompensētas papildus izmaksas sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
2. Likumprojekts paredz precizēt, ka līdzšinējo atbalstu šā Likuma 2.panta pirmajā daļā (finanšu instrumentu veidā) sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", savukārt jauno granta atbalstu šā Likuma 2.panta otrajā daļā (energoietilpīgiem komersantiem) sniegs Būvniecības valsts kontroles birojs.
3. Ar likumprojektu tiek arī precizēts, ka uz atbalstu nevar pretendēt šādi saimnieciskās darbības veicēji:
3.1. kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
3.2. kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
3.3. komandītsabiedrībām, kura biedrs ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šīm personām pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
3.4. biedrībām, kuras biedrs ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
Jēdziens izšķiroša ietekme likumprojektā tiek izmantots atbilstoši Koncernu likumā noteiktajam.
4. Likumprojekts arī nosaka, ka finansējums grantu atbalstam energoietilpīgiem komersantiem tiek paredzēts no valsts budžeta finansējuma, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav pret to iebildusi.
Granta atbalstu energoietilpīgiem komersantiem plānots ieviest saskaņā ar Krīzes regulējuma 2.4.sadaļu līdz 2022.gada 31.decembrim.
Īstenojot grantu atbalstu tāpat kā Likumā līdz šim paredzēto finanšu instrumentu atbalstu tiktu ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
1. Attiecīgi likumprojekts paredz, ka energoietilpīgiem komersantiem tiek kompensētas papildus izmaksas sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
2. Likumprojekts paredz precizēt, ka līdzšinējo atbalstu šā Likuma 2.panta pirmajā daļā (finanšu instrumentu veidā) sniedz akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", savukārt jauno granta atbalstu šā Likuma 2.panta otrajā daļā (energoietilpīgiem komersantiem) sniegs Būvniecības valsts kontroles birojs.
3. Ar likumprojektu tiek arī precizēts, ka uz atbalstu nevar pretendēt šādi saimnieciskās darbības veicēji:
3.1. kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
3.2. kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
3.3. komandītsabiedrībām, kura biedrs ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šīm personām pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
3.4. biedrībām, kuras biedrs ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
Jēdziens izšķiroša ietekme likumprojektā tiek izmantots atbilstoši Koncernu likumā noteiktajam.
4. Likumprojekts arī nosaka, ka finansējums grantu atbalstam energoietilpīgiem komersantiem tiek paredzēts no valsts budžeta finansējuma, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav pret to iebildusi.
Granta atbalstu energoietilpīgiem komersantiem plānots ieviest saskaņā ar Krīzes regulējuma 2.4.sadaļu līdz 2022.gada 31.decembrim.
Īstenojot grantu atbalstu tāpat kā Likumā līdz šim paredzēto finanšu instrumentu atbalstu tiktu ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Piedāvātais atbalsta pasākums papildina esošos uzņēmējiem pieejamos atbalsta pasākumus un ir vērsts tieši uz militāras agresijas seku mazināšanu, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Piedāvātais atbalsta pasākums papildina esošos uzņēmējiem pieejamos atbalsta pasākumus un ir vērsti tieši uz militāras agresijas seku mazināšanu, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts skar apstrādes rūpniecības energoietilpīgos komersantus, kurus ietekmējusi Krievijas militārās agresijas rezultātā radītās sekas uz ekonomiku.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgie komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgie komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgie komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildus izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
50 000 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
50 000 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-50 000 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-50 000 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
50 000 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šajā likumprojektā noteikto atbalsta pasākumu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem īstenošanai paredzēts izmantot valsts budžeta finansējums, kas pārdalīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Atbalstu saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm varētu saņemt aptuveni 250 energoietilpīgie uzņēmumi, vidējais atbalsts tiek plānots 200 000 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma īstenošanu apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas ir izpaužas kā papildus izmaksas sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu, ir nepieciešams papildu finansējums 50 000 000 euro apmērā, līdz ar to likumprojektā tiek paredzētas finanšu ministram tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Ekonomikas ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 50 000 000 euro apmērā, lai Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinātu atbalsta sniegšanu. Finansējums tiks pieprasīts atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram un Būvniecības valsts kontroles birojs atbalsta sniegšanu nodrošinās tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noteikumi par atbalstu energoietilpīgiem komersantiem
Pamatojums un apraksts
Atbalsta pasākumu paredzēts izstrādāt atbilstoši Krīzes regulējumam. Atbalsta pasākums paredzēts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem. Atbalsta pasākuma noteikumos tiks noteikti atbalsta nosacījumi un apmērs, atbalsta pasākuma finansējuma apmērs, atbalsta pasākuma administrējošā iestāde, nozares, kuras nav atbalstāmās, saimnieciskās darbības veicēji, kuri nekvalificējas atbalstam, un citus saistītus valsts atbalsta nosacījumus atbalsta pasākumu īstenošanai.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu valsts atbalsta pasākumiem, savukārt valsts atbalsta pasākumu nosacījumi tiks noteikti atsevišķos saistošos Ministru kabineta noteikumos, kas tiks skaņoti ar EK.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ekonomikas ministrijas iniciatīva par atbalsta risinājumu ir izdiskutēta Tautsaimniecības padomē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
n/a
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi