Anotācija

Regula Nr. 2023/1805 paredz ka kuģa karoga valstij pēc ienākšanas karoga valsts ostā ir jāaiztur tās karoga kuģis, kas nav izpildījis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktos pienākumus attiecībā uz derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Kuģis tiek aizturēts līdz brīdim, kad ir izpildījis savus pienākumus. Šobrīd nacionālajos normatīvajos aktos nav noteikts, kas veiks FuelEU atbilstības dokumenta esamības pārbaudi uz Latvijas karoga kuģiem un kas veiks Latvijas kuģu aizturēšanu Latvijas ostās, ja kuģis neizpilda Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu par derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa. Iestāžu kompetence attiecībā uz FuelEU atbilstības dokumenta pārbaudi uz Latvijas karoga kuģa un lēmumu pieņemšanu par Latvijas kuģa aizturēšanu Latvijas ostās par Regulas pārkāpumiem ir nosakāma Noteikumos Nr. 439.

Lai nacionālajos normatīvajos aktos paredzētu kompetentās iestādes, kas veiks FuelEU atbilstības dokumenta esamības pārbaudi uz Latvijas karoga kuģiem un kas veiks Latvijas kuģu aizturēšanu Latvijas ostās, ja kuģis neizpilda Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu par derīga FuelEU atbilstības dokumenta nodrošināšanu uz kuģa, ir jāveic grozījumi Noteikumos Nr. 439. Ņemot vērā Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas līdzšinējo kompetenci karoga valsts uzraudzības veikšanā, projekts paredz to, ka FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz Latvijas kuģa kontrolēs Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija. Ņemot vērā Valsts vides dienesta līdzšinējo kompetenci attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, kas noteikta likuma “Par piesārņojumu” 45.1 pantā un 47.panta ceturtajā daļā, projekts paredz to, ka lēmumu par Latvijas kuģa aizturēšanu pieņem Valsts vides dienests.

Šobrīd Noteikumi Nr. 439 paredz  to, ka gadījumos, ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem  I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, inspekcija nosaka pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības (pielikums) Latvijas kuģim un kuģošanas sabiedrībai, kas to pārvalda.
Ņemot vērā esošo situāciju praksē ir konstatēts, ka obligāta pastiprināta apskašu režīma piemērošana minētajos gadījumos nav lietderīga. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Katru gadījumu ir jāvērtē atsevišķi. Tāpēc ir nepieciešami grozījumi Noteikumos Nr. 439, lai pastiprināts apskašu režīms nebūtu obligāts pienākums, bet piemērojams pēc inspekcijas izvēles, ņemot vērā katra konkrēta gadījuma apstākļus.

Projekts paredz noteikt Noteikumos Nr. 439 to, ka gadījumos, ja Latvijas kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā Latvijas kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē tā drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai Latvijas kuģa apkalpe vai Latvijas kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem  I nodaļas 11.noteikuma "c" punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja Latvijas kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko tiesību aktu prasības, pastiprināts apskašu režīms ir piemērojams pēc inspekcijas izvēles, ņemot vērā katra konkrēta gadījuma apstākļus.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 17.panta otrā daļa nosaka to, ka veicot kuģu karoga valsts uzraudzības pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.Noteikumos Nr. 439, kas nosaka kuģu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības, īstenojot kuģu karoga valsts uzraudzību, šīs kuģu kontroles inspektoru tiesības nav minētas. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma skaidrību attiecībā uz kuģu kontroles inspektoru tiesībām aizturēt Latvijas karoga kuģi, ir nepieciešami atbilstoši precizējumi  Noteikumos Nr. 439.

Noteikumos Nr. 439 ir jāprecizē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) kuģu kontroles inspektoru tiesības, paredzot tiesības veikt Latvijas kuģa aizturēšanu kuģa karoga valsts uzraudzības ietvaros, kā to paredz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.