Anotācija (ex-ante)

Retranslācijas pakalpojumu sniedzēji parasti nodrošina piekļuvi raidījumu kopumam, kuros iekļauts liels skaits ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu, par kuru izmantošanu minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jāiegūst autortiesību un blakustiesību subjektu atļauja. Tā kā atļauju iegūšana no individuāliem tiesību subjektiem būtu ļoti laikietilpīga un radītu būtisku administratīvu slogu, ir pamatoti noteikt, ka minētās atļaujas iegūstamas tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību (t.i. paredzot retranslēšanas tiesību obligāto kolektīvo pārvaldījumu).
Padomes 1993. gada 27. decembra direktīva 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un retranslācijai pa kabeļiem nosaka, ka retranslēšanas atļaujas no autortiesību un blakustiesību subjektiem iegūstamas tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību. Tā kā minētā direktīva attiecas tikai uz retranslēšanu pa kabeļiem, Raidorganizāciju direktīvas 4. pants attiecina šo regulējumu arī uz retranslēšanu ar citu tehnoloģiju starpniecību.
Vienlaikus Raidorganizāciju direktīvas 2. panta 2. pantā iekļauta jēdziena "retranslācija" definīcija.  Atbilstoši šai definīcijai Raidorganizāciju direktīvā noteiktais regulējums attiecas uz tādu ar interneta piekļuves pakalpojumu starpniecību īstenotu retranslēšanu, kuras rezultātā piekļuve raidījumiem tiek nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un tikai drošā (pārvaldītā) vidē. 
Kā minēts iepriekš, jēdziens “tiešā ievade” līdz šim Eiropas Savienības tiesību aktos nav skaidrots. Līdz ar to juridiskās skaidrības nodrošināšanai Raidorganizāciju direktīvas 2. panta 4. punktā iekļauts termina “tiešā ievade” skaidrojums, un šīs direktīvas 8. panta 1. punkts nosaka, ka tiešās ievades gadījumā tiek pieņemts, ka raidorganizācija un signālu izplatītājs veic vienotu publiskošanas darbību.
Savukārt Raidorganizāciju direktīvas 8. panta 2. punkts paredz, ka uz publiskošanu, ko veic signālu izplatītājs ar tiešās ievades starpniecību, var attiecināt šīs direktīvas 4. pantā paredzēto atļauju iegūšanas mehānismu (t.i. obligāto kolektīvo pārvaldījumu).

Likumprojekts paredz papildināt Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3. panta otro daļu ar 8. punktu, nosakot, ka autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz publiskošanu, ko veic signālu izplatītājs ar tiešās ievades starpniecību Autortiesību likuma 46.² panta izpratnē, pārvalda tikai kolektīvi (t.i. - tikai ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju starpniecību).
Autortiesību likuma 46.² panta pirmajā daļā (sk. ar šo Likumprojektu saistītos grozījumus Autortiesību likumā - 22-TA-585; turpmāk - Autortiesību likuma grozījumi) ietverts jēdziena "tiešā ievade" skaidrojums, bet Autortiesību likuma grozījumu 46.² panta otrā daļa paredz, ka, ja raidorganizācija pārraida raidījumus nesošus signālus izplatītājam, izmantojot tiešo ievadi, un signālu izplatītājs pārraida minētos signālus sabiedrībai, uzskatāms, ka raidorganizācija un signālu izplatītājs veic vienotu publiskošanas darbību. Līdz ar to gan raidorganizācijai, gan signālu izplatītājam ir jāsaņem autortiesību subjektu atļauja publiskošanai (Autortiesību likuma grozījumu 46.² panta trešā daļa).

Likumprojekts arī paredz papildināt Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likuma 3. pantu ar jaunu 2.¹ un 2.² daļu.
2.¹ daļā noteikts: ja retranslēšana tiek veikta ar interneta piekļuves pakalpojuma starpniecību, obligāto kolektīvo pārvaldījumu piemēro tikai tad, ja retranslācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina autorizētiem lietotājiem piekļuvi raidījumiem drošā vidē.
2.² daļā noteikts, ka jēdziena "interneta piekļuves pakalpojums" skaidrojums meklējams Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 2. panta 2. punktā. Proti, “interneta piekļuves pakalpojums” ir publiski pieejams elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas.