Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Elektronisko sakaru likuma pārejas noteikumu 2.punktu, MK noteikumi Nr.261 tika piemēroti ne ilgāk kā līdz 2022.gada 30.septembrim.

2022.gada 29.jūlijā spēkā stājās Elektronisko sakaru likums (turpmāk - ESL). ESL 31.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja: 1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai; 2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. ESL 31.panta trešā  daļa paredz, ka, ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai. Savukārt ESL 31.panta ceturtā daļa paredz, ka metodiku, kādā nosakāma zemes īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets. Minētā ESL 31.panta regulējums pēc būtības ir identisks ar spēku zaudējušā ESL 18.¹ pantā noteikto regulējumu, līdz ar to, sagatavojot noteikumu projektu par pamatu tika izmantoti uz spēku zaudējušā ESL 18.¹ panta trešās daļas pamata izdotie MK noteikumi Nr.261, izvērtējot tiesiskā regulējuma atbilstību pašreizējai situācijai un aktualitātei. Izvērtējuma rezultātā tika secināts, ka MK noteikumos Nr.261 ietvertais regulējums atbilst esošai situācijai un aktualitātei un ir pārņemams noteikumu projektā, veicot tehniskus grozījumus. Noteikumu projekts 2021.gada 19.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS prot. Nr. 29, 27.§), VSS-782.

Noteikumu projekts pārņem MK noteikumu Nr.261 regulējumu, kas bija izstrādāts un ir aktuāls, lai risinātu praksē aktuālo problēmu, par nekustamā īpašuma īpašnieku nereti izteikto pieprasījumu par nesamērīgu atlīdzību elektronisko sakaru komersantiem par elektroniskā sakaru tīkla izbūvei nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, kam nebija metodoloģijas, no kuras vadīties atlīdzības summas noteikšanai. Noteikumu projekts nosaka vienreizējas atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtības metodoloģiju nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma tiesību izmantošanas aprobežojumu, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai, kā arī, ja, veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. Noteikumu projektā saglabāts joprojām aktuālais atlīdzības apmērs, kas ir atkarīgs no elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras būves veida, tās izvietošanai nepieciešamās zemes platības un zemes kadastrālās vērtības. Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē https://www.vzd.gov.lv/lv/par-kadastralo-vertibu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F. Tajā ir skaidrots, ka kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek noteikta atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai saskaņā ar starptautiski atzītiem masveida vērtēšanas standartiem un vērtēšanas metodēm. Kadastrālā vērtība zemei un būvēm tiek aprēķināta atbilstoši valdības apstiprinātiem vienotiem vērtēšanas kritērijiem visā valsts teritorijā, ņemot vērā īpašuma atrašanās vietu, reģistrētos datus par īpašuma kvalitatīvo stāvokli, izmantošanas veidu, platību, apgrūtinājumiem un citiem kritērijiem. Turpat ir norāde, ka kadastrālo vērtību ikvienam īpašumam Valsts zemes dienests aprēķina automatizēti katru gadu 1.janvārī visiem kadastra objektiem aprēķinot kadastrālo vērtību, ņemot vērā iepriekš pieņemtos normatīvos aktus, ar kuriem aktualizētas jaunas bāzes vērtības, jauni vērtību zonējumi vai mainītas aprēķina formulas. Aprēķinātās kadastrālās vērtības ir aktuālas līdz nākamā gada 1.janvārim, izņemot, ja gada laikā Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas izmaiņas objektu raksturojošos datos. Kadastrālās vērtības aprēķināšanas modeļi jeb formulas ir veidotas, lai katra īpašuma kadastrālā vērtība maksimāli tuvinātos tā tirgus vērtībai, nevērtējot katru īpašumu individuāli. Ievērojot Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, secināms, ka kadastra vērtības aprēķināšanas sistēma ir izveidota un savu īpašumu kadastrālo vērtību jebkura persona bez maksas var uzzināt Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portāla www.kadastrs.lv (turpmāk - portāls Kadastrs.lv) publiskajā sadaļā bez autorizēšanās vai Latvijas Atvērto datu portālā atvērto datu veidā publicētajos Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datos. Tāpat nekustamā īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs par saviem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamajiem īpašumiem un būvēm, kas neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā, neierobežotu reižu skaitu var bez maksas saņemt aktuālos datus, izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Kadastrā" vai to reizi gadā pieprasīt, vēršoties Valsts zemes dienestā. Tāpat portālā Kadastrs.lv bez maksas var aplūkot spēkā esošos un nākamajam gadam apstiprinātos teritoriju zonējumus un bāzes vērtības.

Noteikumu projektā pārņemta MK noteikumos Nr.261 noteiktā metodika, kādā aprēķināma zemes platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķināma atlīdzība. Izstrādājot MK noteikumus Nr. 261 tika izvērtēts un, izstrādājot noteikumu projektu, pārvērtēts spēkā esošais regulējums energoapgādes jomā, ko nosaka Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.603). Ņemot vērā, ka elektronisko sakaru tīkla elementi rada daudz nekaitīgāku ietekmi uz nekustamo īpašumu un tā īpašniekiem, kā arī to, ka Aizsargjoslu likums nosaka daudzreiz mazākas aizsargjoslas elektronisko sakaru objektiem salīdzinājumā ar energoapgādes objektiem, noteikumu projektā saglabāts MK noteikumu Nr.261 regulējums, kas  paredz arī mazākus atlīdzības apmērus, samērīgi ar zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma apmēru. Izstrādājot noteikumu projektu, minētais regulējums atkārtoti izvērtēts ievērojot joprojām aktuālo Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra sēdē (prot.Nr.66, 60.§) atbalstīto informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai platjoslas elektronisko sakaru tīkla attīstībai”, kurā ietvertas situācijas, kas saistīta ar problēmām nodibināt servitūtu no elektronisko sakaru tīkla būvniecības gadījumā, izvērtējumu, tostarp secinot, ka servitūta institūts rada pārmērīgu slogu un tas būtu aizstājams ar nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, vienlaikus paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekiem izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru būvju būvniecībai nepieciešamās zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu, iekļaujot Ministru kabineta noteikumos metodiku, kādā nosakāma zemes platība, par kuru zemes īpašniekam aprēķināma atlīdzība, kā arī metodiku maksājamās atlīdzības apmēra noteikšanai atkarībā no nekustamā īpašuma objekta atrašanās vietas. Vienlaikus informatīvais ziņojums, kā pamatojumu atlīdzības noteikšanai normatīvajā aktā, norādīja jau esošo praksi elektroapgādes jomā, nosakot atlīdzību saskaņā ar MK noteikumiem Nr.603. Minētie noteikumi ir izdoti pamatojoties uz Enerģētikas likuma 24.panta 1.² daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, savukārt Enerģētikas likuma 19.pantā ir noteikts, ka jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam. Līdz ar to MK noteikumos Nr.603 paredzētā atlīdzība bija paredzēta vienreizēja un minētais regulējums ir pārņemts arī MK noteikumos Nr.261 un aktualitātes dēļ arī noteikumu projektā.
Noteikumu projektā ir saglabāta MK noteikumu Nr.261 noteiktā atlīdzības apmēra par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanas kārtība, paredzot, ka par zemes platību, kuru nav iespējams izmantot noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, atlīdzības apmērs par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu ir divkāršā šīs zemes platības kadastrālās vērtības apmērā, kāda ir spēkā līguma noslēgšanas dienā, bet ne mazāk kā 1,42 euro par kvadrātmetru. Noteikumu projekta 10.2.apakšpunktā saglabāts MK noteikumu Nr.261 ietvertais regulējums, kas paredz, ka par zemes platību, kuru turpmāk ir iespējams izmantot noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, bet ar lietošanas tiesību ierobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, atlīdzības apmēru par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Noteikumu projekta 2.pielikumā noteiktais atlīdzības apmērs par Aizsargjoslu likumā noteiktajiem zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumiem ir saglabāts nemainot MK noteikumu Nr.261 2.pielikumā noteiktos apmērus.
Nekustamā īpašuma īpašnieks ir tiesīgs vienoties par elektronisko sakaru tīklu izbūvi, noslēdzot attiecīgu vienošanos vai liegt jaunu elektronisko sakaru tīklu izbūvi. Noteikumu projekta 10.punktā noteiktajā atlīdzības apmēru piemērošanā par zemes platības tiesību aprobežojumu ir pielietoti līdzīgi principi, kā MK noteikumos Nr. 603. Ievērojot, ka tiesību aprobežojums elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai pēc būtības ir vienāds ar tiesību aprobežojumu energoapgādes objekta ierīkošanai, arī atlīdzības apmēra noteikšanai par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu jābūt izmantotiem vienādiem principiem, līdz ar to noteikumu projektā pārņemts MK noteikumu Nr.261 10.punkta regulējums.

Ja viena komersanta izbūvējamo vai ierīkojamo elektronisko sakaru tīkla elementu aizsargjoslas pārklājas, atlīdzību aprēķina par objektu, kas paredz lielāko zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, analoģiski kā tas noteikts Aizsargjoslu likuma tiesiskajā regulējuma par stingrāko ierobežojuma piemērošanu aizsargjoslu pārklāšanās gadījumā. 
Kopīgas izbūves gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieks saņem atlīdzību par infrastruktūras izbūvei nepieciešamo lielāko zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ko kopīgajā būvniecībā iesaistītie komersanti maksā solidāri, savā starpā risinot (ārpus šiem noteikumiem), cik liela ir katra komersanta maksājuma daļa, jo kopīgas izbūves gadījumos tiek slēgts sadarbības līgums starp komersantiem, kurā komersanti var savstarpējas vienoties arī jautājumā par atlīdzības apmēriem, ko katrs maksā kopēji atlīdzībai nekustamā īpašuma īpašniekam.

No Civillikumā nostiprinātā pušu līgumu slēgšanas brīvības principa izriet, ka puses var vienoties arī par bezatlīdzības zemes īpašuma lietošanu elektronisko sakaru tīkla izbūvei, jo īpaši, ņemot vērā ieguldījumu elektronisko sakaru infrastruktūras attīstībā un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā. Noteikumu projekts pārņem MK noteikumos Nr.261 ietverto MK noteikumu Nr.603 regulējumu, kas paredz, ka zemes aprobežojuma vienošanās gadījumā nekustamā īpašuma īpašnieks un komersants slēdz savstarpēju līgumu, kurā jāiekļauj vismaz būtiskie nosacījumi, vienlaikus var tikt iekļauti jebkuri pusēm pieņemami nosacījumi, kurus tās ir gatavas izpildīt, lai panākto vienošanos nostiprinātu līgumiski. Līdz ar to līgumā, ko paredz noteikumu projekta 3.punkts, iestrādājamas visas nianses, ko paredz nākotnē puses, tādējādi radot iespēju arī novērst nekustamā īpašuma īpašnieka vai komersanta riskus.

Noteikumu projektā saglabāts MK noteikumos Nr.261 ietvertais MK noteikumos Nr.603 noteiktais mehānisms, kas paredz, ka rīkoties ar savu zemi ir pilnībā nekustamā īpašuma īpašnieka ziņā un viņš var saskaņot būvniecību, var iznomāt zemi vai būvniecībai vajadzīgo zemes platību pārdot. Elektronisko sakaru komersants var piekrist vai izvēlēties citu būvniecības projektu. Noteikumu projekts neuzliek obligātu pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam nodot savu īpašumu tīkla ierīkošanai/izbūvei. Noteikumu projekts nosaka metodiku, pēc kuras aprēķināma atlīdzība, ja puses nevar savstarpēji vienoties par atlīdzības apmēru, kā arī nosaka platību par kuru aprēķina atlīdzību. Nekustamā īpašuma īpašnieks var pats izvērtēt darījuma izdevīgumu un piekrist vai nepiekrist tam, atbilstoši noteikuma projekta 16.punktam vai nu saskaņojot vai nesaskaņojot ar Elektronisko sakaru komersantu līguma projektu.

Noteikumu projekta 6.punktā saglabāts MK noteikumu Nr.261 6.punktā noteiktais, paredzot, ka pie zemes platības, kuru turpmāk nav iespējams izmantot noteiktajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, pieder zemes platība, ko aizņem uz zemes novietoti elektronisko sakaru tīkla elementi signāla pārraides iekārtu ievietošanai vai kabeļu sadalei, piemēram, elektronisko sakaru iekārtu skapji, konteineri, ārējie virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīkla līniju neapkalpojamie pastiprināšanas un reģenerācijas punkti, ārējie kabeļu sadales skapji un kastes ar ieraktu pamatni vai skapji un kastes, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, stabi, elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas akas.
Noteikumu projekta 6.punktā ir detalizēti uzskaitīti gadījumi, kad un kādas zemes platības tiek uzskatītas par tādām, kuru turpmāk nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem. Minētie gadījumi nav tādi, ka tos varētu uzskatīt par atsavināšanu. Saskaņā ar ESL 28.panta pirmo daļu, Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laikus ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Īpašumu var apgrūtināt ar publisko elektronisko sakaru tīklu, tikai saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Īpašums netiek atsavināts, jo jebkurš elektronisko sakaru tīkls ir pārvietojams un demontējams, ja tā izmantošana nav vairs nepieciešama. 

ESL 30.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.
Ievērojot minēto regulējumu, noteikumu projekta 17.punktā norādītais līgums stājas spēkā ar dienu, kad elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā. Praksē, būvniecība var ieilgt, nekustamais īpašums tiek apgrūtināts jau būvniecības laikā, līdz ar to, atlīdzības apmēru par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu un aprobežojamo platību aprēķina un nosaka līguma slēgšanas dienā, vienlaikus līgumā nosakot, ka pēc tīkla izbūves izmaksājamā atlīdzība tiek grozīta, ja  mainās aprobežojuma apmērs, nosacījumi, tāpat līgumā var paredzēt citus nosacījumus. Abas puses ir tiesīgas vienoties par pusēm izdevīgiem nosacījumiem aprobežojuma noteikšanai.

Strīdus, kas radušies starp elektronisko sakaru komersantu un nekustamā īpašuma īpašnieku saistībā ar zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, izšķir civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā vai šķīrējtiesā, ja puses par to ir/nav panākušas vienošanos.