Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par piesārņojumu” 32.²¹ panta desmitās daļas 3. punktā ir noteikts, ka gaisa kuģu operatoriem ir pienākums veikt regulāru siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu, sagatavot un iesniegt monitoringa plānus, kā arī ikgadējos emisijas ziņojumus kompetentajām iestādēm. Ar Direktīvu 2023/958 tiek noteikti jauni nosacījumi un pienākumi, kuri līdz šim nav tikuši regulēti Latvijas normatīvajos aktos. Konkrēti jānodrošina:
1. FEETS kvotu rezervēšanas un sadales mehānisms, definējot procentuālās kompensācijas atkarībā no degvielas veida;
2. monitorings, ziņošana un verifikācija par aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) emisijām, tostarp specifisku datu (piemēram, trīsdimensiju trajektoriju, mitruma un temperatūras) uzkrāšanu;
3. jauna metodoloģija CORSIA prasību aprēķināšanai un detalizēti noteikumi par to informēšanu gaisa kuģu operatoriem;
4. pastiprinātas prasības emisiju datu publicēšanai, lai nodrošinātu caurspīdīgumu;
5. skaidri noteikti izņēmumi no emisijas kvotu nodošanas pienākumiem īpašos gadījumos, kas ietverti Direktīvā 2023/958 (piemēram, lidojumiem dalībvalstu iekšienē līdz 2030. gadam).

Noteikt jaunu tiesisko regulējumu, kas nosaka jaunās prasības, kuras izriet no Direktīvas 2023/958, lai nodrošinātu Direktīvas 2023/958 transponēšanu un esošā regulējuma vienotu tiesisko regulējumu. Noteikumu projekts veido tiesisko regulējumu aviācijas dalībai ES ETS, sākot ar datu monitoringu un beidzot ar kvotu nodošanas apjoma piemērošanu, FEETS izmantošanas kompensēšanu un CORSIA izlīdzināšanas prasību īstenošanu.
Nodaļā "Vispārīgie jautājumi" nostiprināta gaisa kuģa operatoru pienākumu un dokumentu aprites kārtība, tostarp monitoringa plāna un ikgadējā emisiju ziņojuma minimālais saturs saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/2066), prasība izmantot Civilās aviācijas aģentūras publiskās veidlapas un iesniegt dokumentus "ES ETS Reporting" informācijas sistēmā.
Gaisa kuģa operators noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā minēto monitoringa plānu un ikgadējo emisiju ziņojumu sagatavo, izmantojot Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē publicētās veidlapas.
Gaisa kuģa operators noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā minēto informāciju par to finanšu līdzekļu izlietojumu, kurus gaisa kuģa operators attiecīgajā gadā ir guvis, pārdodot tam piešķirtās bezmaksas emisijas kvotas, sagatavo, Klimata un enerģēt ikas ministrijas izstrādāto finanšu līdzekļu izlietojuma veidlapu (Excel datnes formātā), kas izveidota atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajam veidlapas saturam un ir pieejama Klimata un enerģētikas ministrijas un Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē.
Nodaļa "Monitoringa kārtība" precīzi nosaka monitoringa plāna izstrādes, iesniegšanas un grozīšanas termiņus, Civilās aviācijas aģentūras lēmumu pieņemšanas kārtību un informācijas apmaiņu ar citām iestādēm, kā arī noteic gadījumus, kad mazajam emitētājam, kas izmanto Regulas Nr. 2018/2066 55. panta 2. punktā minēto rīku, jāpāriet uz precīzāku metodiku, pārsniedzot robežvērtības; paredzēta arī agregēto datu nodošana Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) un Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (turpmāk - ICAO) un komercnoslēpuma aizsardzības mehānisms.
Nodaļa "Ikgadējā emisiju ziņojuma izvērtēšana un apstiprināšana" ievieš skaidru termiņu grafiku, verifikācijas atzinuma nozīmi un lēmumu publicēšanu, kā arī konta bloķēšanu emisiju reģistrā gadījumā, ja ziņojums netiek apstiprināts līdz 31. martam, ar turpmāku atkārtotu izvērtēšanu līdz 30. aprīlim un datu nosūtīšanu ICAO.
Nodaļa "Ikgadējā emisijas ziņojuma verificēšana un nosacījumi verificētājam" iekļauj Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas Regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK prasības par verificētāju kompetenci, neatkarību un darba metodēm, nosakot verificētāja pienākumus ikgadējā emisiju ziņojuma un monitoringa sistēmas pārbaudē, verifikācijas ziņojuma sagatavošanā un komercnoslēpuma aizsardzībā, kā arī paredzot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja lomu verificētāju akreditācijā, uzraudzībā un akreditācijas atcelšanā; nodaļa arī nosaka situācijas, kad mazajiem emitētājiem ar Eurocontrol rīku saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. jūlija Regulu Nr. 606/2010, ar ko apstiprina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) izstrādātu vienkāršotu instrumentu degvielas patēriņa aplēsēm konkrētiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas ir mazie emitētāji, aprēķinātās emisijas uzskatāmas par verificētām un klātienes apmeklējums nav obligāts, ja to attaisno riska analīze.
Verificētājs noteikumu projekta 34. punktā minēto verifikācijas ziņojumu sagatavo, izmantojot valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs) tīmekļa vietnē pieejamo verifikācijas ziņojuma veidlapu un ievērojot normatīvos aktus valsts valodas lietošanas jomā.
Nodaļa "Atbilstīgu aviācijas degvielu izmantošanas kompensēšana" izveido FEETS mehānismu: līdz 2030. gada beigām rezervē līdz 20 miljoniem kvotu un piešķir tās, lai segtu cenu starpību starp fosilo petroleju un atbilstīgajām degvielām, piemērojot diferencētus kompensācijas procentus (70, 95, 100 vai 50 procenti atkarībā no degvielas kategorijas un lidostas specifikas), paredzot ikgadēju pieteikšanās kārtību un proporcionalitāti pieprasījuma pārsnieguma gadījumā; šajā nodaļā iekļauta arī līdz 2030. gada 31. decembrim piemērojamā atkāpe lidojumiem starp dalībvalsts tālāko reģionu lidlaukiem un citiem tās pašas dalībvalsts lidlaukiem.
Nodaļā "Dalība starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā" nosaka Klimata un enerģētikas ministrijas pienākumu ik gadu līdz 30. novembrim paziņot gaisa kuģu operatoriem CORSIA izlīdzināšanas apjomus un līdz 2027. gada 30. novembrim – galīgās prasības par 2024.–2026. gadu, kā arī precizē, kuriem gaisa kuģu operatoriem izlīdzināšana ir piemērojama un kā notiek vienību dzēšana.
Nodaļa "Emisijas kvotu nodošanas apjoms" precizē, kuriem lidojumu veidiem līdz 2026. gada 31. decembrim kvotu nodošanas pienākums neattiecas atkarībā no CORSIA piemērošanas un valstu grupām.
Nodaļa "Piemērojamie nosacījumi pirms ICAO globālā tirgus pasākuma obligātās īstenošanas" sasaista verificēto emisiju uzskaiti ar pārejas normām, samazina izsolāmo kvotu apjomu atbilstoši lidojumiem, uz kuriem neattiecas pārejas atkāpes un atkārtoti nostiprina monitoringa piemērošanu.
Nodaļa "Gaisa kuģa operatora pienākumu nepildīšana" paredz likuma "Par piesārņojumu" 32.²¹ panta sestajā daļā un noteikumu projekta 18. punktā minēto dokumentu neiesniedzēju saraksta publicēšanu, kā arī nosacījumus lūgumam EK noteikt darbības aizliegumu un tā izpildes nodrošināšanai.
Nodaļa "Aviācijas emisijas kvotu noteikšana gaisa kuģu operatoriem" nosaka kārtību, kādā gaisa kuģa operators piesakās aviācijas emisijas kvotu saņemšanai, iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā verificētu ikgadējo emisiju ziņojumu, verifikācijas ziņojumu un apliecinājumu par atbilstību likumā "Par piesārņojumu" noteiktajiem nosacījumiem; nodaļa nosaka Civilās aviācijas aģentūras lēmumu pieņemšanu un apstiprināto emisiju datu iesniegšanu Eiropas Komisijai un Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī paredz, ka pēc Eiropas Komisijas lēmuma par līmeņatzīmi ministrija aprēķina katram gaisa kuģa operatoram piešķiramo ikgadējo aviācijas emisijas kvotu skaitu, pieņem lēmumu par kvotu piešķiršanu un to publicēšanu, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Nodaļa "Neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķins, kuri gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām" pirmo reizi nosaka pilnu nacionālo kārtību finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, uzraudzībai un un aprēķinam, nosakot tiesību aktu par emisijas kvotu piešķiršanas kārtību stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem metodikas izmantošanu finanšu līdzekļu aprēķinam, ministrijas pienākumu identificēt neizmantoto daļu un turpmāko ministrijas rīcību, ja tiek konstatēti neatbilstoši izmantoti finanšu līdzekļi. Šis regulējums ir jauns un būtiski stiprina ES ETS sistēmas integritāti un caurskatāmību Latvijā.
Mazo emitētāju rīks ir EUROCONTROL izstrādāts vienkāršots instruments emisiju aprēķinam mazajiem gaisa kuģu operatoriem, ko EUROCONTROL aizpilda ar savā ETS atbalsta mehānismā pieejamajiem datiem. Rīka izmantošana ir brīvprātīga un paredzēta administratīvā sloga mazināšanai; pārsniedzot "mazā emitētāja" robežvērtības, gaisa kuģa operatoram jāpāriet uz precīzāku metodiku un jāgroza monitoringa plāns. Ar rīku aprēķinātās emisijas tiek atzītas par verificētām saskaņā ar ES ETS verifikācijas prasībām.
"Dalībvalsts tālākais reģions" ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā noteiktie attālākie Eiropas Savienības reģioni, proti, ģeogrāfiski no pārējās valsts teritorijas atdalītas teritorijas ar pastāvīgām strukturālām grūtībām un īpašu tiesisko režīmu. Pie šiem reģioniem pieder, piemēram, Portugāles Azoru salas un Madeira, Spānijas Kanāriju salas, kā arī Francijas aizjūras departamenti un teritorijas — Gvadelupa, Martinika, Franču Gviāna, Reinjonas sala, Majota un Senmartēna. Šī jēdziena piemērošana noteikumu projektā nozīmē, ka līdz 2030. gada 31. decembrim uz lidojumiem starp attiecīgās dalībvalsts tālāko reģionu lidlauku un jebkuru citu tās pašas dalībvalsts lidlauku, tostarp citu tās pašas dalībvalsts tālāko reģionu, neattiecas noteiktās emisiju kvotu nodošanas un saistītās prasības; gaisa kuģu operatoriem maršruti, uz kuriem attiecas atkāpe, ir skaidri jāidentificē monitoringa un ziņošanas dokumentos.
Verificētājam jābūt akreditētam visām verifikācijas darbībām, ko tas veic, un jāpaplašina savas akreditācijas tvērums, ja tas veic verifikāciju ziņošanai, kas nav saistīta ar CO₂ emisijām. 
Noteikumu projekta 37. punktā ir atsauce uz Komisijas 2023. gada 27. oktobra lēmumu 2023/2440 par Savienības kvotu kopējo daudzumu, kas gaisakuģu operatoriem iedalāms 2024. gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk - Komisijas lēmums 2023/2400), kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva 2003/87/EK) 3.c panta 5. punktu. Direktīvas 2003/87/EK 3.c panta 5. punkts vēl formāli pastāv, bet praktiski piemērojams Komisijas lēmums 2023/2440, kas pieņemts atbilstoši attiecīgajai normai, un tāpēc noteikumos tiek izmantota atsauce uz Komisijas lēmumu. Šajā noteikumu projekta punktā minētās kvotas ņemtas no Komisijas lēmumā 2023/2440 minētā kopējā kvotu daudzuma. Šis lēmums vairs nav spēkā, taču ar to tika vēsturiski noteikts maksimālais iedalāmais kvotu daudzums atbilstīgu aviācjias degvielu cenas starpības kompensēšanai.
Noteikumu projekta 40.1. apakšpunktā minētā modernā biodegviela ir definēta Transporta enerģijas likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktā.
Noteikumu projekta 40.2. apakšpunktā minētā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela ir definēta Transporta enerģijas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā.
Noteikumu projekta 42., 48. un 54. punkts tieši izriet no Direktīvas 2023/958, kas ir jāiekļauj nacionālajā regulējumā.
Noteikumu projekta 49. punktā minētās vismazāk attīstītās valstis ir 44 valstu grupa, kuras pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas skaidrojuma ir vismazāk attīstītās, ņemot vērā to vājos cilvēkresursus un institucionālo kapacitāti, nestabilo ekonomiku un nacionālo finanšu līdzekļu trūkumu.
Noteikumu projekta 49. punktā minētās mazās salu jaunattīstības valstis ir 39 valstu grupa, kuras pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas skaidrojuma ir mazas salu valstis, kurām raksturīgas līdzīgas ilgtspējīgas attīstības problēmas, tostarp neliels iedzīvotāju skaits, ierobežoti resursi, attālums un nošķirtība, uzņēmība pret dabas katastrofām, ievainojamība pret ārējiem satricinājumiem, pārmērīga atkarība no starptautiskās tirdzniecības un trausla vide.
Noteikumu projekta 53. punkts paredz likuma "Par piesārņojumu" Pārejas noteikumu 38. punkta piemērošanu tikai tām valstīm, ar kurām Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu savstarpēju atzīšanu vai par aviācijas pasākumu saskaņošanu, saskaņā ar šāda līguma noteikumiem. Šī norma ir saistīta ar Direktīvas 2003/87/EK 25. un 25.a pantu, un tajos norādīto nolīgumu slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence.
Ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" transponēta daļa no Direktīvas 2023/958 normām, un atlikušās jātransponē ar šo noteikumu projektu.