Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt MK noteikumu Nr. 873 tekstu atbilstoši 2026. gada 19.februāra likumam "Grozījumi Dzelzceļa likumā". Ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus MK noteikumos Nr. 873 attiecībā uz to izdošanas pamatojumu, kā arī precizēt MK noteikumu Nr.873 tekstu attiecībā uz saziņas valodas prasmes prasībām. 

Vispārējā kārtība

Ar Ministru kabineta 2025. gada 10. jūnija noteikumiem Nr. 344 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu"" (turpmāk MK noteikumu grozījumi Nr. 344) noteica attiecībā uz vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) (turpmāk - mašīnists) psihofizioloģiskām pārbaudēm izmantot Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto psihologu atzīšanu, kuru sniedz kompetenta iestāde - Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk - Inspekcija).
MK noteikumi Nr. 873 šobrīd paredz, ka psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi veic Inspekcijas atzītais psihologs. Atzīta psihologa statusam var pretendēt persona, kura atbilstoši Psihologu likumam veic psihologu profesionālo darbību un kura, ievērojot visas šajā likumā noteiktās prasības, tostarp prasības, kas nosaka psihologu sertifikāciju, izglītības un kompetences. Inspekcija piešķir atzītā psihologa statusu personai, kurai atbilstoši psihologu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt psihologa profesionālo darbību darba un organizāciju psiholoģijas vai klīniskās un veselības psiholoģijas jomā. Pretendents apliecina savu profesionālo kompetenci attiecībā uz mašīnista psihofizioloģiskās profesionālās piemērotības mašīnista darbam novērtēšanas procesu, piemērojamām novērtēšanas metodēm un vērtēšanas kritērijiem un novērtēšanas metodes īstenošanu. Lai iegūtu atzīta psihologa statusu, persona Inspekcijā iesniedz iesniegumu, kuram pievieno psihologa izstrādātas mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes organizēšanas un norises kārtību, mašīnistu psihofizioloģiskās pārbaudes novērtēšanas metodes, psihofizioloģiskās pārbaudes vērtēšanas kritērijus, atzinuma sniegšanas un paziņošanas kārtības un procedūru aprakstus. Persona savā iesniegumā apliecina, ka iesniegumā un citos dokumentos norādītā informācija ir patiesa un nav maldinoša, parakstot apliecinājumu, ka persona būs profesionāli un finansiāli neatkarīga no mašīnista vai tā darba devēja, tā pārzina mašīnista darba specifiku un darba apstākļus, kā arī personai ir pieejami visi nepieciešamie resursi (piemēram, telpas, ierīces), lai novērtētu mašīnista psihofizioloģisko atbilstību. Gadījumā, ja persona pēc atzīta psihologa statusa iegūšanas nonāk profesionālā un finansiālā atkarībā no mašīnista vai tā darba devēja, atzītais psihologs neveiks attiecīgajiem mašīnistiem psihofizioloģiskās pārbaudes.
Ja persona iesniedz dokumentus, kas apliecina iepriekšminēto prasību izpildi, Inspekcija piešķir personai atzīta psihologa statusu un publicē par to informāciju savā tīmekļvietnē. MK noteikumi Nr. 873 paredz, ka atzītais psihologs pārbauda, vai personai nav atklātu psihofizioloģisko trūkumu (īpaši attiecībā uz rīcībspēju) vai citu būtisku trūkumu un personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt mašīnista pienākumus. 
Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 873 precīzu atbilstību Dzelzceļa likuma 37.¹ panta septītās daļas 1. punktā un astotajā daļā dotajam pilnvarojumam, Satiksmes ministrijai ar protokollēmumu tika uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem Dzelzceļa likumā, lai precizētu Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.
Balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumiem, Saeima 2026. gada 19. februārī pieņēma likumu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kurā tika noteikts korekts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības psihofizioloģiskās pārbaudes veikšanai, kā arī noteikt prasības un kārtību atzīta psihologa statusa iegūšanai un tā anulēšanai, papildinot Dzelzceļa likuma 37.¹ pantu ar attiecīgu daļu.

Nē

Piedāvātā redakcija būtiski nemaina mašīnistu un to darba devēju pienākumus attiecībā uz valodas prasmes apliecināšanu vai pārbaudi, jo tiek saglabāta līdzšinēja pieeja attiecībā uz valodas zināšanu pārbaudes nepiemērošanu gadījumos, kad personas valodas prasmes līmenis jau ir apliecināts.
Izmaiņa skar personas valsts valodas zināšanu līmeni, nomainot pamata līmeņa 2.pakāpi (A2), kas ir minimālais atļautais latviešu valodas zināšanu līmenis vilcienu vadītājiem (mašīnistiem), uz vidēja līmeņa 1.pakāpi (B1). Mašīnistu valodas prasmes līmeņa celšana ir nepieciešama, lai pirmkārt, stiprinātu valsts valodas pielietošanu dzelzceļa nozarē, otrkārt, lai novērstu kolīzijas starp Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā prasībām, kuras ir pārņemtas šo noteikumu 4.pielikuma 11.punktā, un esošo noteikumu 46.punkta redakciju.
Valsts valodas prasmes pārbaužu nepiemērošanas sliekšņa celšana no A2 uz B1 ieviesīs skaidrību mašīnistu valodas prasmes līmeņa noteikšanā un mudinās mašīnistu darba devējus paaugstināt valodas prasmes prasības saviem mašīnistiem, tādējādi stiprinot latviešu valodas pielietojumu dzelzceļa nozarē.
Izmaiņa skars tos mašīnistus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā vai mācību valoda, un kuriem valsts valodas prasme ir apliecināta minimālajā A2 līmenī.
To mašīnistu, kam šobrīd valsts valodas prasme ir apliecināta A2 līmenī, darba devēja pienākums būs reizi trijos gados veikt latviešu valodas zināšanu pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 45.2.2.punktam līdz brīdim mašīnists apliecina savas zināšanas uz augstāko pakāpi (vismaz B1) atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā.

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-